Ministru kabineta noteikumi Nr.1353

Rīgā 2009.gada 24.novembrī (prot. Nr.84 48.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem"

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 19.punktu un Vispārējās izglītības likuma 4.panta 11.punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 204.nr.; 2007, 83.nr.; 2008, 36.nr.; 2009, 99.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt noteikumus ar 10.¹ punktu šādā redakcijā:

"10.¹ Izglītības programmās, kuras īsteno vakara (maiņu) vai neklātienes formā, var neiekļaut šo noteikumu 6.17. un 6.18.apakšpunktā minētos mācību priekšmetus."

2. Izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

"11. Speciālajās izglītības programmās izglītības iestāde šajos noteikumos minētās prasības īsteno atbilstoši izglītojamā attīstības traucējuma veidam, viņa spējām un veselības stāvoklim:

11.1. speciālajās pamatizglītības programmās izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem var neiekļaut šo noteikumu 6.3., 6.4. un 6.5.apakšpunktā minētos mācību priekšmetus, atsevišķus šo mācību priekšmetu tematus integrēti iekļaujot šo noteikumu 6.2., 6.16. un 6.17.apakšpunktā minēto mācību priekšmetu saturā;

11.2. speciālajās pamatizglītības programmās izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem var neiekļaut šo noteikumu 6.19. un 6.20.apakšpunktā minētos mācību priekšmetus, atsevišķus šo mācību priekšmetu tematus integrēti iekļaujot šo noteikumu 6.16.apakšpunktā minētā mācību priekšmeta saturā, kā arī šo noteikumu 6.3., 6.4., 6.5., 6.6., 6.11., 6.12. un 6.15.apakšpunktā minētos mācību priekšmetus."

3. Svītrot 17.punktu.

4. Aizstāt 18.punktā skaitli "5" ar skaitli "4".

5. Izteikt 19.punktu šādā redakcijā:

"19. Centralizētajos eksāmenos izglītojamo mācību sasniegumus vērtē līmeņos A, B, C, D, E, F (kur A – augstākais līmenis, F – zemākais līmenis) (23.pielikums). Iegūto vērtējumu ieraksta pamatizglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo vērtējumu un procentuālo vērtējumu katrai eksāmena daļai."

6. Izteikt 21. un 22.punktu šādā redakcijā:

"21. Valsts pārbaudījumi, beidzot 6.klasi, ir šādi:

21.1. ieskaite latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības programmās;

21.2. ieskaite latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās;

21.3. ieskaite matemātikā;

21.4. ieskaite dabaszinībās;

21.5. ieskaite mazākumtautības valodā mazākumtautību izglītības programmās.

22. Valsts pārbaudījumi, beidzot 9.klasi, ir šādi:

22.1. eksāmens latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības programmās;

22.2. centralizētais eksāmens latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās;

22.3. eksāmens matemātikā;

22.4. eksāmens Latvijas un pasaules vēsturē;

22.5. eksāmens mazākumtautības valodā mazākumtautību izglītības programmās;

22.6. eksāmens svešvalodā."

7. Svītrot 27.3.apakšpunktu.

8. Izteikt 27.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

"27.4. nobeiguma vērtēšana, nosakot izglītojamā zināšanu un prasmju apguves līmeni, kā arī izglītojamā produktīvās darbības prasmes temata vai loģiskas temata daļas, semestra, mācību gada, kursa vai izglītības pakāpes nobeigumā."

9. Papildināt V nodaļu ar 28.¹ punktu šādā redakcijā:

"28.¹ Vērtējumu mācību priekšmetā gadā izliek:

28.¹ 1. visās klasēs (izņemot 3. un 6.klasi), ņemot vērā pirmā un otrā semestra vērtējumu, kā arī mācību gada nobeiguma pārbaudes darba vērtējumu;

28.¹ 2.  3. un 6.klasē, papildus ņemot vērā valsts pārbaudījuma vērtējumu."

10. Papildināt noteikumus ar 34.punktu šādā redakcijā:

"34. Valsts pārbaudījumi 2009./2010.mācību gadā, beidzot 6.klasi, ir šādi:

34.1. ieskaite latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības programmās;

34.2. ieskaite latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās;

34.3. ieskaite matemātikā;

34.4. ieskaite mazākumtautības valodā mazākumtautību izglītības programmās."

11. Izteikt 12.pielikumu šādā redakcijā:

"12.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra
noteikumiem Nr.1027

Svešvaloda.
Mācību priekšmeta standarts 3.–9.klasei

I. Vispārīgais jautājums

1. Mācību priekšmeta standarts "Svešvaloda" ir veidots jebkurai svešvalodai un nosaka mācību priekšmeta mērķi, uzdevumus, obligāto saturu un pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3., 6. un 9.klasi.

II. Mācību priekšmeta mērķis un uzdevumi

2. Mācību priekšmeta "Svešvaloda" mērķis ir veidot izglītojamā valodas komunikatīvo kompetenci un sociokultūras kompetenci, lietojot svešvalodu mācībās, saziņā un sadarbībā mainīgajā daudzkultūru pasaulē.

3. Mācību priekšmeta "Svešvaloda" uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:

3.1. sazināties svešvalodā mutvārdos un rakstos;

3.2. apgūt pamatzināšanas par svešvalodas likumsakarībām un lietojuma funkcijām;

3.3. sekmēt atvērtību pret neierasto un vērtējošu attieksmi pret sevi, citiem, pasauli, apgūstot un salīdzinot dzimto valodu un svešvalodu, kā arī iepazīstot kultūru daudzveidību;

3.4. izprast valodu nozīmi citu mācību priekšmetu apguvē.

III. Mācību priekšmeta obligātais saturs

4. Valodas komunikatīvā kompetence:

4.1. saziņa: saziņas situācija, saziņas veidi un līdzekļi, saziņas kultūra;

4.2. valodas prasmes: klausīšanās, lasīšana, stāstīšana, sarunāšanās, rakstīšana, sarakstīšanās;

4.3. izruna, intonācijas: vārda uzsvars, uzsvars teikumā;

4.4. teksts: teksta veselums, sakarīgums, pabeigtība, teksta veidi, temats, galvenā doma;

4.5. teikums: teikumu veidi, interpunkcija;

4.6. vārds: vārda gramatiskā un leksiskā nozīme, vārdšķiras, vārdu krājums.

5. Sociokultūras kompetence:

5.1. kopīgais un atšķirīgais, sazinoties dzimtajā valodā un svešvalodā;

5.2. valodu etiķete;

5.3. valodu kontekstā ietvertā informācija par dažādu tautu kultūru;

5.4. kultūras parādības: dzīves apstākļi, svētki, paražas, cieņa pret citu tautu valodām un kultūru daudzveidību.

IV. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi

6. Izglītojamo rosina sasniegt valodas komunikatīvo kompetenci un sociokultūras kompetenci atbilstoši valodas prasmes A1 līmenim. Atsevišķi valodas komunikatīvās kompetences un sociokultūras kompetences elementi var būt dažādos līmeņos. Valodas prasmes līmenis un tā kritēriji noteikti šā pielikuma 18.punktā.

7. Valodas komunikatīvā kompetence:

7.1. saklausa un saprot pazīstamus vārdus un dažas ļoti vienkāršas frāzes un teikumus;

7.2. lasa un saprot pazīstamus vārdus un nosaukumus, kā arī ļoti vienkāršus teikumus;

7.3. vienkāršā veidā sazinās par ļoti labi zināmām tēmām;

7.4. izmanto atsevišķus vārdus, pamatfrāzes un ļoti vienkāršus teikumus, lai atbildētu un uzdotu jautājumus par tuvākās apkārtnes lietām un priekšmetiem;

7.5. vienkāršos teikumos stāsta par savu dzīvesvietu un cilvēkiem, kurus pazīst;

7.6. raksta atsevišķus vārdus, pamatfrāzes un ļoti vienkāršus teikumus par sevi un savu tuvāko apkārtni.

8. Sociokultūras kompetence:

8.1. iepazīstas ar valsti, kuras valodu apgūst;

8.2. izrāda pozitīvu attieksmi un interesi par valodām.

9. Izglītojamā attieksmi raksturo šā pielikuma 8.2.apakšpunktā minētā prasība.

V. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi

10. Izglītojamo rosina sasniegt valodas komunikatīvo kompetenci un sociokultūras kompetenci atbilstoši valodas prasmes A2 līmenim. Atsevišķi valodas komunikatīvās kompetences un sociokultūras kompetences elementi var būt dažādos līmeņos. Apgūstot otro svešvalodu no 6.klases, 6.klases beigās izglītojamo rosina sasniegt valodas prasmes A1 līmeni. Valodas prasmes līmenis un tā kritēriji noteikti šā pielikuma 18.punktā.

11. Valodas komunikatīvā kompetence:

11.1. klausās un saprot biežāk lietotos vārdus un frāzes par sevi un savu tuvāko apkārtni;

11.2. uztver galveno domu vienkāršos un skaidri izrunātos izteikumos;

11.3. lasa un saprot vienkāršus tekstus par zināmām tēmām;

11.4. sameklē konkrētu informāciju vienkāršos, ar ikdienas dzīvi saistītos tekstos;

11.5. sazinās ikdienišķās situācijās, kur notiek vienkārša informācijas apmaiņa par zināmiem tematiem vai darbībām;

11.6. iesaistās sarunā, bet tās uzturēšanai var būt nepieciešama sarunas biedra palīdzība;

11.7. vienkāršos teikumos stāsta par sevi, savu tuvāko apkārtni un citām zināmām tēmām;

11.8. raksta īsas zīmītes, vienkāršus paziņojumus, pastkartes un ļoti vienkāršas vēstules;

11.9. aizpilda vienkāršas veidlapas, ierakstot informāciju par sevi;

11.10. raksta īsu, vienkāršu tekstu par zināmām tēmām.

12. Sociokultūras kompetence:

12.1. zina to valstu iedzīvotāju paradumus un tradīcijas, kuru valodu apgūst;

12.2. saredz kopīgo un atšķirīgo savas valsts un svešvalodā runājošās valsts iedzīvotāju saziņā un kultūras tradīcijās;

12.3. ir iecietīgs pret svešo un nepazīstamo.

13. Izglītojamā attieksmi raksturo šā pielikuma 12.3.apakšpunktā minētā prasība.

VI. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 9.klasi

14. Izglītojamo rosina sasniegt valodas komunikatīvo kompetenci un sociokultūras kompetenci atbilstoši valodas prasmes B1 līmenim. Atsevišķi valodas komunikatīvās kompetences un sociokultūras kompetences elementi var būt dažādos līmeņos. Apgūstot otro svešvalodu no 6.klases, 9.klases beigās izglītojamo rosina sasniegt valodas prasmes A2–B1 līmeni. Valodas prasmes līmenis un tā kritēriji noteikti šā pielikuma 18.punktā.

15. Valodas komunikatīvā kompetence:

15.1. klausās un saprot skaidru un literāri pareizu runu par pazīstamām tēmām;

15.2. saprot radio un televīzijas raidījumu saturu, ja par zināmiem notikumiem vai tematiem runā samērā lēni un skaidri;

15.3. lasa un saprot tekstus, kuros izmantota ikdienā bieži lietota valoda, kā arī vienkāršus literārus tekstus;

15.4. sameklē konkrētu informāciju dažādu stilu un žanru tekstos;

15.5. piedalās sarunā par zināmiem vai interesējošiem, kā arī ar ikdienas dzīvi saistītiem tematiem;

15.6. iesaistās diskusijās par labi zināmām un ar ikdienas dzīvi saistītām problēmām;

15.7. pamato un paskaidro savus uzskatus un nodomus;

15.8. stāsta par dzirdēto, redzēto, piedzīvoto vai lasīto, izsakot savu attieksmi;

15.9. raksta saistītu tekstu par zināmiem vai interesējošiem jautājumiem;

15.10. raksta vēstuli par saviem pārdzīvojumiem un iespaidiem.

16. Sociokultūras kompetence:

16.1. ir iepazinis tās valsts kultūru, raksturīgākos iedzīvotāju paradumus un tradīcijas, kuras valodu apgūst, un salīdzina tās ar situāciju Latvijā;

16.2. izprot kultūru dažādību un izmanto iegūto informāciju sevis bagātināšanai;

16.3. veido un uztur kontaktus ar vienaudžiem un pieaugušajiem, pieņem viedokļu daudzveidību;

16.4. ar cieņu izturas pret citām tautām un valodām.

17. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 15.8., 16.3. un 16.4.apakšpunktā minētās prasības.

18. Valodas prasmes līmeni nosaka šādi kritēriji:

18.1.  C2 – spēj viegli saprast gandrīz visu dzirdēto vai lasīto. Atsaucot atmiņā izteiktos argumentus un viedokļus, spēj apkopot informāciju no dažādiem mutvārdu vai rakstiskiem avotiem un secīgi to izklāstīt. Spēj izteikties spontāni, raiti un precīzi, ņemot vērā nozīmju nianses pat komplicētās situācijās;

18.2.  C1 – spēj saprast dažādas tematikas sarežģītus, garus tekstus un uztvert zemtekstu. Spēj izteikties radoši un spontāni, īpaši nemeklējot vārdus. Spēj atbilstoši un prasmīgi lietot valodu sociālajā, akadēmiskajā un profesionālajā jomā. Spēj izveidot skaidru, labi strukturētu, detalizētu tekstu par sarežģītiem jautājumiem, labi pārzinot tekstveides principus un lietojot atbilstošus saistījuma un saskaņojuma līdzekļus;

18.3.  B2 – spēj saprast galveno domu sarežģītos tekstos gan par konkrētiem, gan abstraktiem tematiem, arī diskusijās par profesionāliem jautājumiem savā specialitātē. Spēj sarunāties samērā brīvi un spontāni, saziņa ar dzimtās valodas lietotājiem noris bez aizķeršanās. Spēj skaidri un detalizēti izteikties par dažādiem tematiem, pamatot savu viedokli, izklāstot dažādu variantu priekšrocības un trūkumus;

18.4.  B1 – spēj saprast svarīgāko skaidros izteikumos literārā valodā par zināmiem tematiem tekstos, kas saistīti ar darbu, skolu, brīvo laiku. Spēj gandrīz vienmēr tikt galā situācijās, kādas var rasties, ceļojot pa vietām, kur runā apgūstamajā valodā. Spēj izveidot vienkāršu, saistītu tekstu par tuviem vai personīgi interesējošiem tematiem. Spēj aprakstīt pieredzēto, notikumus, sapņus, cerības un centienus, īsi pamatot un paskaidrot savus uzskatus, plānus;

18.5.  A2 – spēj saprast atsevišķus teikumus un bieži lietotus izteicienus par aktuāliem sadzīves jautājumiem (piemēram, informāciju par sevi un ģimeni, iepirkšanos, tuvāko apkārtni, darba iespējām). Spēj sazināties situācijās, kurās notiek vienkārša informācijas apmaiņa par zināmiem jautājumiem. Spēj vienkāršos vārdos pastāstīt par sevi, tuvāko apkārtni, izteikt savas vajadzības;

18.6.  A1 – spēj saprast un lietot vienkāršus izteikumus un elementāras frāzes, lai nodrošinātu konkrētas vajadzības. Prot iepazīstināt ar sevi un citiem, uzdot personiskus jautājumus un atbildēt uz tiem, piemēram, par savu dzīvesvietu, pazīstamiem cilvēkiem, par lietām, kas pieder. Spēj elementārā līmenī sazināties, ja otrs runā lēnām, skaidri, un ir gatavs palīdzēt otram."

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe