Latvijas pašvaldību vietējās aprises šķiet neaptveramas: nule limbažnieki Igatē un tai tuvajos pagastos vērienīgi, tūkstošbalsīgi nosvinējuši Emiļa Melngaiļa kārtējo zīmīgo gadskārtu, malā nav stāvējuši liepājnieki, turklāt valmierieši ar godu un cieņu atcerējušies trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados populārā komponista Lejasciemā dzimušā Helmera Pavasara pīšļu pārvešanu no miglainās Anglijas saulainajā Latvijā...

Šajās dienās arī "LV" redakcijā saņemts aicinājums būt klāt Krāslavā, Līgodienas iedziedāšanā un aizvadīšanā ar maestro Raimondu Paulu un daudzu populāru ansambļu klātbūtni.

Bet te — Jelgava. Pilsēta ar tāltālu senām tradīcijām. Ar vietējās domes (priekšsēdis Uldis Ivans, vietnieks Raitis Vītoliņš, tagad jau 7.Saeimas deputāts) rosmēm un ierosmēm, kas nav apstājušās vienā dienā ar Ādolfa Alunāna savulaik pārtrūkušajām slavenajām gaitām.

Par to — Mintauts Buškevics , Jelgavas domes Kultūras centra direktors:

— Mēs esam vienisprātis par to, ka tik lielā pilsētā, kāda tagad ir Jelgava, vismaz reizi pāris gados ir jābūt saviem pilsētas svētkiem. Un tā nav tikai iegriba, jo mēs galu galā esam universitātes pilsēta, jo arī šī saruna risinās "Academia Petrina", pašreizējā muzeja, kādreizējās Pētera akadēmijas telpās.

Jo mēs joprojām it kā esam vidū: tie ir 42 kilometri no Rīgas, mums ir 70 000 iedzīvotāju, bet mēs joprojām uzturam kontaktus ar Pērnavu, kur dzīvo 50 000 savējo, tāpat ar Šauļiem, kas statistikas pārskatos uzrāda 150 000 iedzīvotāju. Tās abas ir jelgavnieku vēsturiskās saskarsmes pilsētas, un pat padomju laikos mēs atradām kopīgu valodu. Baltijas tautu kopīgās mentalitātes izpratnē.

Arī tagad, pēc dažām stundām, tepat vēsturiskajā "petrīnā" atklāsim triju kaimiņvalstu mākslinieku darbu izstādi. Varbūt mazliet minimālas statistikas: te piedalīsies 29 autori, vecākajam jau ir 76, bet jaunākajam — 23 gadi. Jā, šādai saskarsmei mums ir bijis desmit gadu pārtraukums, tomēr tikai ekonomisko apsvērumu, nevis kultūras saskarsmju ziņā. Es jau astoņus gadus strādāju pašvaldībās, un man šajā ziņā nav nekādu ilūziju. Varam izdarīt tikai to, ko varam, tomēr izrādās, ka varam diezgan daudz. Man ļoti gribētos, lai šo sarunu turpina vismaz daži domubiedri.

Valdis Ilmers,

— Palaikam mēdz domāt, ka Jelgava ir Latvijas kultūras un izglītības pilsēta. Kopš IV Vispārējiem dziesmu svētkiem, kas pirms simt gadiem notika tieši te, Lielupes krastos, tā protams, ir vistīrākā patiesība. Jo kurš latvietis gan nedzied? Tomēr jau kopš 1972.gada, būdams Jelgavas sporta skolas treneris, es varētu teikt arī tā: kurš latvietis gan neskrien? Un varbūt pat tā: tie labākie mākslinieki ir arī labākie sportotāji.

Jā, mums Jelgavā ir savas tradīcijas. Kaut vai ielu basketbolā, laivošanā, klinšu kāpšanā, bērnu nodarbēs, un te varētu minēt kādu desmitu citu. Pats svarīgākais ir tas, ka maz ir tā saukto vienaldzīgo, kuriem šķiet, ka uz viņiem var iedarboties tikai kas ārkārtējs, turklāt vienīgi traģiskā izpausmē.

Agris Krūmiņš,

— Mintauts jau teica, ka šādiem pilsētas svētkiem ir jābūt. Protams, mēs apzināmies, ka tas, ko šobrīd var paveikt Jelgava, varbūt nav pa spēkam Dobelei vai Saldum, tomēr mums ir jādara tieši tas, ko mēs varam un spējam.

Tagad mūsu programmā ir "kaut kas traks" — Bertolda Brehta "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati". Vai nav ķerts mazliet par augstu? Man, protams, nav iespējams prognozēt galarezultātu, tomēr mani šādam uzvedumam rosinājis fakts, ka viņruden Jaunā teātra studijā pieteicās vairāk nekā pussimts gribētāju, un tagad ir izrādījies, ka vismaz trešdaļa ir potenciāli aktieri. Kā tad lai nekļūst "traks"?

Nu jā, esam izšķīrušies par koncertuzveduma variantu, un tikai laiks rādīs, kāds būs galējais risinājums. Bet, manā uztverē, jau ir sasniegts galvenais: lai tikai kāds man vēl mēģina ieskaidrot, ka mūsdienu jaunieši ir tādi un šitādi. Tad nu gan tūlīt kaušos, kaut gan tas nav manā dabā.

Jelgavas pilsētas svētku programmā saskaitīju vismaz trīsdesmit (jā, nebūt neesmu pārrakstījies — M.Ģ. ) dažādus notikumus. Kā rādās, uz ko tādu šobrīd ir spējīgi vienīgi jelgavnieki. Lai tā būtu! Un tikai minimāla piebilde: programmas ielūgumtekstā, kā jau tas piederas, viena atsauce — svētku ģenerālsponsors, Dienvidu elektriskie tīkli: kaut šādu tīklu Latvijā būtu vairāk!

Noslēgumā — garīgās mūzikas koncerts Sv. Annas baznīcā. Par to stāsta Lolita Truksne , valsts kultūras inspektore šajā novadā:

— Pati esmu jelgavniece, gan ne ar pamatizglītību mūzikā, bet saskarsmē ar to, jo esmu diplomēta režisore. Bet jelgavnieki ir noskaņoti uz to, lai šādu notikumu izskaņa būtu mūsu garīgās atvērtības centros. Mūs ļoti atbalsta arī abi cienījamie mācītāji — prāvests Jānis Priednieks Sv. Jāņa baznīcā un mācītājs Tālis Rēdmanis Sv. Annas baznīcā.

Šoreiz piedāvājam iespēju tikties ar četriem labākajiem pilsētas koriem — "Skaliem", "Spīganu", "Zemgali" un Baptistu draudzes kori. Pietiks, ja bildīšu, ka pirmo divu priekšgalā ir divi visā Latvijā pazīstami pedagogi — Gunta Paškovska un Agris Celms.

Turpinājums trīspadsmit Latvijas rajonos

Kā mums ziņo Pašvaldību lietu pārvaldes preses lietu sekretāre Sarmīte Plūme, ir uzsākta rajonu administratīvo teritoriju izpēte visos 13 šogad plānotajos rajonos. Par valsts budžeta līdzekļiem izpēti veic četros Latvijas rajonos, par ES PHARE programmas līdzekļiem — deviņos rajonos.

Tātad Gulbenes rajonā notika ievadseminārs, kurā visu pašvaldību vadītājus iepazīstināja ar rajona pilsētu un pagastu pašvaldību apvienošanās (sadarbības) iespēju izpētes projektu.

To veiks SIA "Reģionālie projekti" un Gulbenes rajona padome. Pašvaldību vadītājiem izsniedza metodiskos norādījumus par to datu ieguvi, ko nevar saņemt no Centrālās statistikas pārvaldes un kas jāapkopo uz vietas katram savā pagastā vai pilsētā.

Tika sastādīts izpētes darba grupas izbraukuma saraksts, lai jūnijā apmeklētu ikvienu no 14 Gulbenes rajona pašvaldībām, kur tiktos ar iedzīvotājiem, iepazīstinātu ar projektu un precizētu iegūtos datus.

Projekta izpildītāji lūdza īpašu uzmanību veltīt pareizu datu iegūšanai, jo nereti Centrālās statistikas pārvaldes dotie skaitļi nesaskan ar pašvaldību skaitļiem. Metodiskos ieteikumus pašvaldību izpētei izstrādāja VARAM Pašvaldību lietu pārvalde, un tos apstiprināja Administratīvi teritoriālās reformas padomē.

Augustā visās pašvaldībās, kas ietvertas rajonu administratīvo teritoriju izpētē, notiks iedzīvotāju aptauja. Uzdodot ne vien standartjautājumus, bet arī vietējo pašvaldību interesējošus jautājumus, tiks noskaidrots iedzīvotāju viedoklis par pašvaldību apvienošanās (sadarbības) iespējām. Ar vietējās preses starpniecību iedzīvotājiem ir jāsniedz informācija par izpētes projekta norisi un rezultātiem.

Bet kad varam gaidīt pirmos rezultātus? Vistālāk pašlaik ir tikuši Ventspils rajona izpētes veicēji. Jau jūnija vidū viņiem plānots rīkot izpētes noslēguma semināru un iepazīstināt ar pirmo darba variantu rajonu administratīvo teritoriju izpētē. Visiem izpētes darbiem jābūt pabeigtiem līdz novembra beigām.

Bikstu pagasta padomē paredzēts ievadseminārs par izpētes darbu gaitu un metodiku, tajā piedalīsies ne vien Dobeles rajona pašvaldības (Biksti, Annenieki, Zebrene), bet arī Tukuma rajona pašvaldības (Jaunpils un Lestene).

Tas noslēgs projekta realizētāju tikšanos ar visām Dobeles rajona pašvaldībām un skaidri iezīmēs vienu no izpētes darbu pamatprincipiem: nedalīt rajonu robežas tur, kur tās jau dabiski izzudušas un kur pašvaldības domā par savu apvienošanās (sadarbības) modeli.

Tiem, kuri vēl nezina, atgādinām, ka ES PHARE programmas "Valsts pārvalde Latvijā" ietvaros uzsākta Ventspils, Jelgavas, Limbažu, Valmieras, Madonas, Jēkabpils, Preiļu, Rēzeknes un Daugavpils rajona administratīvo teritoriju izpēte. Par valsts budžeta līdzekļiem aizsākta Gulbenes, Dobeles, Kuldīgas un Tukuma rajona administratīvo teitoriju izpēte.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors