Par 1 lata monētas ar Ziemassvētku eglīti laišanu apgrozībā

Monētas priekšpuse (averss): Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2009. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA.		Monētas aizmugure (reverss): Centrā izgreznotas Ziemassvētku eglītes attēls, no tā pa kreisi – skaitlis 1, pa labi – uzraksts LATS. Monētas josta: Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
Nominālvērtība: 1 lats (saīsināti – Ls 1); Svars: 4,80 g, diametrs: 21,75 mm; Metāls: vara un niķeļa sakausējums; Kalta 2009.gadā Staatliche Münze Berlin (Vācija); Mākslinieki: Arvīds Priedīte (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums).

Latvijas Banka 26.novembrī laida apgrozībā jaunu 1 lata apgrozības monētu ar Ziemassvētku eglītes attēlu reversā. Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monēta nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Monētas grafisko dizainu veidojis Arvīds Priedīte, ģipša modeli – Ligita Franckeviča.

Apgrozībā ir monētas arī ar stārķa, skudras, baravikas, Sprīdīša, Pētergaiļa, kliņģera, Jāņu vainaga, priedes čiekura, pūcessaktas, sniegavīra, ūdensrozes, skursteņslauķa un Nameja gredzena attēlu. Šādas monētas paredzēts izlaist arī turpmāk, līdz Latvija kļūs par pilntiesīgu Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsti un ieviesīs eiro.

Jaunās 1 lata monētas reversā attēlota Ziemassvētku eglīte. Aversā zem Latvijas ģerboņa redzams jaunās monētas kalšanas gads – 2009. Citu atšķirību – monētas jostas, izmēra, izmantotā metāla un svara ziņā – starp jauno monētu un citām 1 lata apgrozības monētām nav.

Monētas tirāža ir viens miljons, un tā, tāpat kā citām īpašajām apgrozības monētām, netiks papildināta.

Egles ir mūžzaļi skuju koki, kas veido piekto daļu no Latvijas mežiem. Egle aug līdz 120 gadiem un sasniedz 40 m augstumu. Lai gan tās mūža ilgums var pārsniegt 300 gadu, bieži vien eglītei lemti vien daži no tiem, bet arī iespēja dāvāt cilvēkiem daudz prieka. Saudzējot dabu, arvien biežāk svētku rotā tērpjam ne vairs mežā atrastas, bet gan speciāli audzētas vai pat mākslīgās eglītes.

Jau piecus gadu simtus Latvijā veidojusies un izkopta tradīcija greznot eglīti. Tiek uzturēti gan seno latviešu saulgriežu rituāli ar iešanu ķekatās, budēļos, čigānos, gan kristīgā Ziemassvētku gaidīšanas un svinēšanas tradīcija.

Egle kristietībā simbolizē labā un ļaunā pazīšanas koku paradīzē, Kristus dāvāto cerību uz mūžīgu dzīvi, degošas sveces eglē – Kristus atnesto gaismu pasaules tumsā.

Rīgā par godu Kristus dzimšanai egle ar ziediem pirmo reizi izgreznota un sadedzināta pirms 1510.gada Vastlāvjiem. Par šo Melngalvju brālības aprakstīto notikumu jau vairākus gadus astoņās valodās liecina piemiņas plāksne Rātslaukuma bruģī. Šī informācija ietverta arī Lielbritānijā veidotajā Ziemassvētku arhīvā. Kristīgajā pasaulē Ziemassvētku eglītes tradīcija vispirms izplatījās vācu zemēs, tad Lielbritānijā, ASV un citur.

Svētku prieks, kas saistīts ar atvadām no vecā gada un jauna gada sagaidīšanu, nes līdzi arī dvēselisku mieru un attīrīšanos. Tas dara mūs vienotus, liek vairāk rūpēties par katru, kam pietrūcis veiksmes. Eglīte ar spīguļiem un iedegtām svecītēm zaros ir simbols, kas palīdz rast kopīgu ceļu uz mieru, saticību un labu prātu.