Latvijas Zinātņu akadēmija: Par šodienas zinātnes atslēgvārdiem – tehnoloģijas, inovācijas, sabiedrība

Vakar Latvijas Zinātņu akadēmijas Rudens pilnsapulcē (no kreisās): LZA ģenerālsekretārs Valdis Kampars, LZA Lielās medaļas saņēmējs Ivars Kalviņš, LZA Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš un LZA prezidents Juris Ekmanis Foto: LZA

Vakar, 26.novembra pēcpusdienā, visa Latvijas Zinātņu akadēmija sanāca savā Rudens pilnsapulcē, kas, kā zemniekam apkūlības, liek izvērtēt aizvadīto cēlienu un domāt par tālāko rīcību.

Kas pašlaik notiek Latvijas zinātnē un ar Latvijas zinātni, ko tā varēs veikt nākamajā un tuvākos gados – tāds bija pilnsapulces saturs. Darba kārtība šoreiz īpaši aktuāla: LZA prezidenta Jura Ekmaņa referāts “Zinātne, tehnoloģija un sabiedrība mūsdienu Latvijā”, 2009.gada LZA Lielās medaļas pasniegšana akadēmiķim Ivaram Kalviņam un laureāta akadēmiskā lekcija “Inovācija Latvijā – ilūzija vai realitāte”.

LZA Lielā medaļa ir augstākais zinātniskais apbalvojums Latvijā. I.Kalviņš ir zinātnieks, kuru labi pazīst aiz Latvijas robežām, viņu labi pazīst arī Latvijas iedzīvotāji. Starp daudzajiem I.Kalviņa izgudrojumiem ir mildronāts, kura eksporta apjoms 2009.gadā pārsniegs 100 miljonus dolāru. Līdz ar to akadēmijas prezidents savā referātā un Lielās medaļas laureāts savā lekcijā runāja par zinātnes un inovācijas problēmām Latvijā, skarot ar ekonomisko un finansiālo krīzi saistītus jautājumus.

Pirms gada jau tika prognozēts, ka krīze 2009.gadā smagi skars arī zinātni, samazinot zinātnes budžetu par 30%. Realitāte izrādījusies daudz bēdīgāka: 30% – ir tas, kas zinātnei ir palicis no 2008.gada finansējuma. Latvijas zinātnes kopbudžets pēdējos 18 gados salīdzināms ar viena normāla Vācijas institūta gada budžetu. Sācies jauns zinātnieku emigrācijas vilnis. Un nekas netiek darīts, lai to bremzētu – praktiski reemigrācijas programmas ir apturētas. Varbūt ka programma jauno zinātnieku piesaistei ir vērsta pret emigrāciju, bet šī programma ir niecīga daļa no tā, ko vajadzētu darīt finansiāli, politiski, morāli. Jautājumā par jauno zinātnieku piesaisti dzimtenei Zinātņu akadēmijai ir labs sabiedrotais – Latvijas Jauno zinātnieku apvienība. Latvijā sagatavotos speciālistus, tajā skaitā zinātniekus, vajag prast visiem spēkiem noturēt Latvijā. ES vecajās dalībvalstīs tiek atvērtas speciālas programmas zinātnieku piesaistei no jaunajām dalībvalstīm. Latvijas zinātniekiem tiek piedāvāti kontrakti uz vairākiem gadiem ar lielisku materiālo un infrastruktūras nodrošinājumu. Pēdējā laikā šādus piedāvājumus saņem ne tikai zinātnieki individuāli, bet pat veselas laboratorijas.

25.augustā valdība ar IZM ierosmi apstiprināja prioritāros zinātnes virzienus 2010.–2013.gadam. Neilgi pēc tam tika apstiprinātas EM tautsaimniecības prioritātes, kuras maz saistītas ar zinātni. Vienlaikus citas prioritātes ir izstrādātas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā NAP ietvaros. Kādēļ trīs ministrijas nevar dot kopēju redzējumu?

Septembra sākumā Ministru prezidents V.Dombrovskis izveidoja darba grupu strukturālām reformām augstākajā izglītībā, nedaudz vēlāk tur pievienoja arī zinātni. Darba grupa noturējusi vairākas sēdes, notikusi pat publiska diskusija. Bet izskatās, ka rezultāta nebūs, viss paliks, kā bijis: katrai augstskolai, katram rektoram, katra zinātniskā institūta vadībai ir savas intereses. Līdzīgi kā tas ir ar zinātnes prioritātēm: katrai ministrijai, katram ministram savas intereses. Šajās dienās paiet tieši 20 gadi, kopš Latvijā tika sākta zinātnes finansēšanas un restrukturēšanas reforma. Arī toreiz tika runāts par pētniecisko institūtu un augstskolu integrāciju.

Dzirdēti LDDK un LTRK mēģinājumi pieprasīt sev trūcīgo zinātnes naudu. To tīko saņemt uzņēmēji, kas pamatā ražo neinovatīvus, no ārzemēm aizgūtus produktus ar aizgūtām tehnoloģijām. Vai šie uzņēmēji ir gatavi dot pasūtījumus Latvijas zinātniekiem? Kāpēc mūsu zinātnieku risinājumi gūst pielietojumus ārzemēs, bet ne Latvijā? ...

Tā šajā pilnsapulcē risinājās prominentu un jaunu zinātnieku diskusija.

LZA Zinātniskā sekretariāta informācija

Izglītības un zinātnes ministre:

Godājamais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezident Juri Ekmaņa kungs!

Godājamie Latvijas Zinātņu akadēmijas Rudens pilnsapulces dalībnieki!

Atvainojos, ka sakarā ar dalību Eiropas Savienības Izglītības, kultūras un jaunatnes lietu ministru padomē Briselē nevaru jūs uzrunāt klātienē.

Vispirms vēlos nodot sirsnīgus sveicienus Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas laureātam akadēmiķim Ivaram Kalviņam. Tieši kontekstā ar godājamā zinātnieka, kam veltīts šodienas Laudatio, akadēmiskās lekcijas tēmu “Inovācija Latvijā – ilūzija vai realitāte” paudīšu savu nostādni: inovācijai vēl daudz lielākā mērā ir jābūt Latvijas realitātei, tā nedrīkst palikt vien ilūzija, kļūt vienīgi par deklarētu saukli bez reālu darbu seguma!

Apzinoties grūtības, ar kurām pašreizējos ekonomiskajos apstākļos jāsaskaras Latvijas zinātniekiem un zinātniskajai darbībai kopumā, tomēr aicinu domas, idejas un darbus koncentrēt uz to, ka zinātnē ieguldītajiem resursiem ir jāsekmē tautsaimniecības attīstība, valsts izaugsme. Dažkārt domstarpības par zinātnes atdevi un ieguldījuma lielumu rodas tāpēc, ka sabiedrība to neizprot, jo nav atbilstīgi informēta; joprojām tas ir virziens, kurā jādarbojas arī pašiem zinātniekiem – sabiedrības informētība.

Tālāk par atbalstu inovācijām Latvijā, kā arī par aktualitātēm zinātnē.

Pavēstīšu tādu aktuālu un labu ziņu: pirms dažām dienām, 23.novembrī, tika panākts, ka zinātnes bāzes finansējums 2010.gadam tiek plānots 7 939 628 latu apmērā, kas ir par 3 039 000 latiem vairāk, nekā sākotnēji tika paredzēts. Līdz ar to valsts zinātniskajiem institūtiem būs iespēja daļēji nodrošināt finansējumu ES struktūrfondu projektu līdzfinansēšanai un avansa maksājumiem.

Izglītības un zinātnes ministrija, kā zināms, jau ilgus gadus no valsts budžeta līdzekļiem līdzfinansē tirgus orientēto pētījumu projektu programmu – nacionālu programmu zinātnisko institūciju un uzņēmumu sadarbībai jaunu tehnoloģiju/produktu ieviešanai ražošanā: 2009.gadā tirgus orientēto pētījumu projektiem Izglītības un zinātnes ministrija ir izdalījusi 438 750 latus. Savukārt starptautiskajā programmā EUREKA pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovāciju jomā līdz 2009.gada novembrim līdzfinansēti projekti par 265 757 latiem. Atdevei ir jānāk arī no salīdzinoši neliela finansējuma!

Vēršu uzmanību uz to, ka šogad noslēdzas deviņu valsts pētījumu programmu īstenošana valsts noteiktos prioritāros zinātnes virzienos: Izglītības un zinātnes ministrija 2009.gadā valsts pētījumu programmām ir izdalījusi 6 034 377 latus. Uzteicami, ka valsts pētījumu programmās tiek veiksmīgi apvienota zinātniskā, inovatīvā un izglītojošā komponente, veidojot spēcīgu un saliedētu starpinstitūtu zinātnieku komandu valsts pasūtījuma veikšanai. Programmu provizoriskie rezultāti liecina, ka materiālzinātņu, agrobiotehnoloģijas, enerģētikas un farmācijas jomās izstrādātas jaunas tehnoloģijas inovatīvu produktu izgatavošanai. Varētu minēt daudzus piemērus, par kuriem šodien noteikti tiks runāts. Piemēram, valsts pētījumu programmas biomedicīnā un farmācijā ietvaros zinātniekiem ir izdevies iegūt preparātu, kas varētu kļūt par nākamās paaudzes atmiņas stimulatoru un ir vismaz 50 reizes efektīvāks par piracetāmu; atrasta molekula, kas pretendē kļūt par nākamās paaudzes mildronātu un ir vismaz 40 reizes aktīvāka par šobrīd lietoto preparātu sirds un asinsvadu ārstēšanai. Valsts pētījumu programmas agrobiotehnoloģijā ietvaros izstrādāta smiltsērkšķu marmelādes ieguves tehnoloģija, upeņu sukāžu ieguves tehnoloģija u.c.

Konkursu valsts pētījumu programmu īstenošanai 2010.–2013.gadam plānots izsludināt “Latvijas Vēstnesī” šīs nedēļas laikā.

Attiecībā uz Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodu 2007.–2013.gadam ir sākta projektu iesniegumu atlase aktivitātē “Atbalsts zinātnei un pētniecībai” – mērķis atbalstīt praktiskas ievirzes pētniecības projektus zinātnes un ražošanas integrācijai. Kopējais aktivitātes ietvaros pieejamais publiskais finansējums ir 41 957 399 lati, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (35 843 004 lati) un nacionālais publiskais finansējums (6 114 395 lati). Atgādinu, ka viens no izvirzītajiem sasniedzamajiem rādītājiem ir – pieaugošs pieteikto starptautisko patentu skaits gadā, līdz 43 patentiem 2013.gadā.

Eiropas Savienības struktūrfondu apakšaktivitātē “Zinātnes infrastruktūras attīstība” plānots atbalsts zinātnes un pētniecības aprīkojuma pilnveidi, jo, kā zināms, zinātnes infrastruktūras attīstība ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem zinātnes komercializācijas problēmu risināšanai, efektīvai zinātnes rezultātu ieviešanai ražošanā, attīstot augstās tehnoloģijas, kā arī unikālu pētniecības infrastruktūras objektu darbību. Kopējais publiskais finansējums ir 120 534 363 lati. Pašlaik norit Ministru kabineta noteikumu par minētās apakšaktivitātes īstenošanu pārstrukturizācija, lai sekmētu mērķtiecīgāku un resursefektīvāku zinātnisko institūciju tīkla nodrošinājumu Latvijā.

Neuzskaitīšu visas Eiropas Savienības struktūrfondu apguvē piedāvātās iespējas, par ko informācijas netrūkst. Noslēgumā vien uzsvēršu – ir pamats, lai inovācija vēl daudz lielākā mērā kļūtu par Latvijas realitāti.

Sekmīgu pilnsapulces darbu!

Izglītības un zinātnes ministres, LZA korespondētājlocekles profesores Tatjanas Koķes vēstule Latvijas Zinātņu akadēmijas Rudens pilnsapulcei Rīgā 2009.gada 26.novembrī