Eiropas Komisija: Par izglītības reformas gaitu Eiropas Savienībā

Neraugoties uz to, ka kopumā izglītības un apmācības rādītājos ES vērojams uzlabojums, tā temps ir pārāk lēns, un tādēļ 2010.gadam noteiktie mērķi lielākoties netiks sasniegti. Ekonomikas lejupslīde apliecina, ka steidzami nepieciešama reforma un nepārtraukti mērķtiecīgi ieguldījumi izglītības un apmācības sistēmās, lai risinātu problēmas ekonomikā un sociālā jomā. Tie ir divi svarīgākie secinājumi no diviem ziņojumiem par izglītības reformu gaitu un Eiropas mēroga sadarbību, ar kuriem 25.novembrī nāca klajā Komisija.

Eiropas Komisijas izglītības, apmācības, kultūras un jaunatnes komisārs Marošs Ševčovičs teica: “ES izglītības reformas ir mērojušas tālu ceļu, mēs tagad nedrīkstam palēnināt gaitu. It īpaši mums nepieciešami vairāk un labāki ieguldījumi izglītībā un apmācībā, lai eiropiešus labāk sagatavotu darba meklējumiem un ilgtermiņā uzlabotu mūsu spēju radīt inovācijas.”

• Komisijas progresa ziņojums “Lisabonas mērķu sasniegšana izglītībā un apmācībā – rādītāji un kritēriji, 2009”.

Šajā gada ziņojumā apskatīts dalībvalstu sasniegtais attiecībā uz piecu izglītības un apmācības 2010.gada pamatkritēriju izpildi.

– Lai gan panākumi ir gūti, četri izglītības un apmācības 2010.gada kritēriji, visdrīzāk, netiks izpildīti. Vienīgais kritērijs, kurš jau izpildīts, attiecas uz absolventu skaita pieaugumu matemātikas, zinātnes un tehnoloģijas studiju jomā. Trīs kritēriju izpilde netika nodrošināta, neraugoties uz gūtajiem panākumiem, un tie attiecas uz pieaugušo skaitu, kuri piedalās mūžizglītībā, skolu nebeigušo personu skaita samazinājumu un vidējās izglītības ieguvēju skaita pieaugumu. Viens rādītājs kopš 2000.gada pat pasliktinājies – 15 gadus vecu jauniešu lasītprasme.

– Savukārt labā ziņa ir tā, ka pieaudzis to bērnu skaits, kas iegūst izglītību agrīnā vecumā, kā arī sākumizglītības ieguvēju kopējais skaits un ES iedzīvotāju izglītības līmenis kopumā. Kopš 2000.gada to darbspējīga vecuma pieaugušo (vecumā no 25 līdz 64 gadiem) skaits, kuru izglītības līmenis ir zems, sarucis par vairāk nekā vienu miljonu gadā. Tomēr minētais rādītājs joprojām ir 77 miljoni pieaugušo jeb gandrīz 30% no ES iedzīvotājiem.

– Starp citām jomām, kurās ir gūti panākumi, ir valodu apguve skolās un augstskolu studentu mobilitāte, kas kopš 2000.gada ir pieaugusi par vairāk nekā 50%.

• Projekts kopīgajam 2010.gada progresa ziņojumam par darba programmas “Izglītība un apmācība 2010” īstenošanu.

Šajā divgadu ziņojumā, kura pamatā ir dalībvalstu informācija un kuru kopīgi pieņem Izglītības padome un Komisija, dots pilnīgs gūto panākumu izvērtējums un noteiktas prioritātes turpmākajai sadarbībai izglītības un apmācības jomā. Šis kopīgais ziņojums galvenokārt apskata pamatprasmju nodrošināšanu visos izglītības un apmācības līmeņos. Galvenie secinājumi:

– daudzas valstis par pamatu skolu reformām izmanto Eiropas pamatprasmju ietvarsistēmu; lai gan gūti labi panākumi, pielāgojot skolu mācību programmu, vēl ir daudz darāmā skolotāju prasmju pilnveidošanas veicināšanā, novērtēšanas metožu atjaunināšanā un jaunu mācību organizēšanas veidu ieviešanā; galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai visi, kas mācās, būtu ieguvēji no inovatīvas metodikas, arī personas, kas ir nelabvēlīgā stāvoklī, un tie, kas apgūst arodizglītību un arodapmācību, pieaugušo izglītību un augstāko izglītību;

– citi uzdevumi: īstenot mūžizglītību, palielināt mobilitāti, izglītības un apmācības pieejamību un atbilsmi darba tirgus un sabiedrības vajadzībām; jo īpaši jāveicina partnerību veidošana starp izglītības un apmācības un nodarbinātības jomām;

– kopš 2000.gada visos izglītības līmeņos ir pieaudzis ieguldījumu apmērs uz studentu. Tomēr ieguldījumu pieauguma temps uz studentu augstākajā izglītībā bijis lēnāks nekā citur. Lai sasniegtu ASV līmeni, ES dalībvalstīm augstākajā izglītībā gadā uz studentu vidēji jāiegulda par 10 000 eiro vairāk nekā pašreiz (gadā vismaz par 200 miljardiem eiro vairāk). Starpība galvenokārt rodas privāto ieguldījumu dēļ, ko saņem ASV izglītības iestādes.

Kopīgais ziņojums Izglītības padomē nāks klajā 2009.gada 26.novembrī, sagatavojot tā oficiālo pieņemšanu Izglītības padomē 2010.gada februārī. Galvenie secinājumi kalpos par pamatu 2010.gada pavasara Eiropadomes debatēm par ES turpmāko stratēģiju attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību.