Par profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas plānu

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 17.novembrī atzinīgi novērtēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto plānu profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijai. Šī joma tiks reorganizēta, ņemot vērā aktuālās demo­grāfijas un tautsaimniecības attīstības tendences.

“Vienu laiku profesionāli tehniskās izglītības sistēmā bija stagnācija, un beidzot mēs esam liecinieki tam, ka ir sācies sakārtošanas darbs. Plānojot profesionālās izglītības sistēmas optimizāciju, tiek domāts par izglītības kvalitātes pilnveidošanu un pieejamību reģionos, kā arī par Eiropas Savienības līdzekļu un investīciju piesaisti. Turpmāk, pirms sagatavot speciālistus, skolas sadarbībā ar profesionālajām asociācijām rūpīgi vērtēs, kādi arodi ir pieprasīti,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš, norādot, ka arī atbildīgajā ministrijā ir sācies komandas darbs, lai sekmīgi īstenotu optimizāciju.

Komisijas deputāti noskaidroja, ka profesionālo izglītības iestāžu optimizācija tiks nodrošināta, ievērojot sadarbības principu starp valsts institūcijām, pašvaldībām un nozaru asociācijām. Reorganizācija tiks veikta ar mērķi nodrošināt elastīgu un efektīvu resursu izmantošanu un iespēju ātri reaģēt uz izmaiņām darba tirgū.

Patlaban Izglītības un zinātnes ministrija finansē 59 profesionālās izglītības iestādes, kurās arodu apgūst vairāk nekā 35 tūkstoši audzēkņu. Pēc optimizācijas turpinās darboties 31 skola, kurā mācīsies vairāk nekā 27 tūkstoši audzēkņu. Visās skolās plānots veikt kompleksu renovāciju un piesaistīt līdzekļus aprīkojumam, kā arī izbūvēt dienesta viesnīcas. Profesionālo izglītības iestāžu optimizācijai nepieciešamās izmaksas varētu sasniegt 242 miljonus latu, deputātus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals.

J.Gaigals deputātus informēja, ka nākotnē profesionālās izglītības iestādes visvairāk ietekmēs negatīvā demogrāfiskā tendence, jo nākamajos piecos gados audzēkņu skaits būtiski samazināsies.

Savukārt komisijas deputāte Inguna Rībena atzina, ka, reformējot augstākās izglītības sistēmu, jāievēro tie paši reorganizācijas principi. Deputāte cer, ka kvalitāte un pieejamība būs vadmotīvs arī turpmākajām izmaiņām izglītības sistēmā kopumā.

Saeimas preses dienests