Frakciju viedokļi pēc 2009. gada 19. novembra sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

S.Ķikuste

(frakcija “Jaunais laiks”):

Vispirms vismīļākie sveicieni visiem vēl tikai vakar nosvinētajos visbūtiskākajos svētkos – Latvijas valsts dzimšanas dienā!

Šodien Saeimas sēdē deputāti skatīja un veica vairākos likumos grozījumus, ņemot vērā to, ka ir jau pieņēmuši pirmajā lasījumā likumprojektu “Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu” un pašlaik tiek skatīti priekšlikumi šim likumprojektam.

Minētais likumprojekts tika skatīts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā jau 22.aprīlī. Toreiz deputāti to izskatīja un atzina, ka tas ir diezgan labi izstrādāts. Vienīgais, kas mulsināja gan deputātus, gan plašsaziņas līdzekļus, bija augstie koeficienti, ar kuriem noteica valsts amatpersonu atalgojumu. Kopš aprīļa likumprojekts ir pārstrādāts. Arī “trekno gadu” un “gāzes grīdā” koeficienti tika piemēroti pašreizējai ekonomiskajai situācijai un samazināti uz pusi. Un šobrīd visgrūtākais ir jautājums, kā nodrošināt, lai tās personas, kuras tiek uzturētas no nodokļu maksātāju naudas, saņemtu atalgojumu pēc vienlīdzīgas, skaidras, saprotamas, caurspīdīgas sistēmas. Tādējādi būtu izslēgtas iespējas radoši pieiet atlīdzības aprēķināšanai, tiktu stingri reglamentētas piemaksas, tiktu izslēgtas iespējas papildus slēgt vadības līgumus. Tieši šā, visbūtiskākā, jautājuma risinājumu paredz minētais likumprojekts.

Valsts un pašvaldību institūcijās darba samaksas jomā šobrīd pastāv dažādi normatīvie regulējumi, kuri nosaka atšķirīgus darba samaksas noteikšanas pamatprincipus dažādām amatu grupām un institūcijām. Pašlaik ir tā, ka viena līmeņa referenti dažādās ministrijās saņem atalgojumu, kurš ir divas un pat trīs reizes atšķirīgs. Tāpat nav taisnīga arī situācija, ka vēl nesen ministriju valsts sekretāri, piemēram, saņēma neadekvāti augstus atalgojumus – pat līdz pieciem tūkstošiem latu mēnesī.

Pašlaik tiek lietoti dažādi termini, piemēram, mēnešalga, mēneša amatalga, darba alga, atlīdzība, atalgojums. Arī sociālās garantijas – pabalsti, kompensācijas un to izdevumu segšana, kuri saistīti ar darba pienākumu veikšanu, – nav vienotas, un tās ir jāpārskata gan pēc apmēriem, gan pēc būtības.

Minētā likumprojekta mērķis ir atlīdzības sistēmas sakārtošana, lai nākotnē padarītu atlīdzības sistēmu caurskatāmu, darba samaksas sistēmu valstī padarītu vienkāršu un saprotamu.

Pašlaik darba samaksas sistēma tiek regulēta ar aptuveni 25 likumiem, aptuveni 25 Ministru kabineta noteikumiem un aptuveni 200 iekšējiem normatīvajiem aktiem. Mūsu uzdevums ir visu šo regulējumu apvienot vienotā jumta likumā, un es esmu pārliecināta, ka tie 220 priekšlikumi, kas iesniegti minētajam likumprojektam, tiks nopietni izdiskutēti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un ka 1.decembrī kopā ar likumu “Par valsts budžetu 2010.gadam” mēs varēsim šo tā saukto jumta likumu pieņemt. Un tad ar 2010.gada 1.janvāri šis likums stātos spēkā.

S.Šķesters

(ZZS frakcija):

Pirmkārt, gribu apsveikt visus ar aizgājušajiem valsts svētkiem, ar valsts dzimšanas dienu, un cerēt, ka 2010.gads būs daudz ražīgāks un veiksmīgāks par aizgājušo.

Bet, ja runājam par Saeimas šodienas sēdi, gribu atzīmēt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Grozījumi šajā likumā saistīti tieši ar to lietu, ka Saeima šajā gadā pieņēma jaunu likumu – likumu par dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Šis likums ir pilnīgi jauns; tas rada atkal jaunas iespējas un sakārto sistēmu, kas saistīta ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Tajā iestrādātas normas, kas regulē, kā tiek māju pārvaldītāji sagatavoti, kādas apmācības viņiem jāveic, kāda ir profesionālās sagatavotības pakāpe jeb līmenis. Un tāpēc no likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” šīs normas tiek izslēgtas, šīs normas attieksies uz visiem… visa sektora dzīvojamo māju pārvaldītājiem.

Otra lieta ir tā, ko jau minēja mana kolēģe. Gribu pieskarties jautājumam par vienoto valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu. Zaļo un Zemnieku savienība tomēr uzskata, ka šim jautājuma jāpieiet nopietni un ka šīs normas ir jānoregulē tā, ka te jābūt ir tiešās pārraudzības valsts iestādēm…
Šī ir atalgojuma sistēma, kur pakļautība pēc vienas sistēmas. Tālāk seko citas publiskās atvasinātās personas, to skaitā gan pašvaldības, gan Satversmes tiesa, Valsts kontrole un citas, kurām būtu šī sistēma atšķirīgāka. Un trešās – tās ir valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības. Šo darbinieku un vadības atlīdzība šajā likumā jāatrunā pēc citādākiem principiem. Jo citreiz mēs milzīgi skrienam, steidzamies ar tādu apgriešanu un visu atalgojuma sistēmas nolīdzināšanu, bet rezultātā varam zaudēt labus uzņēmumu vadītājus, labus darbiniekus, kuri strādā komercsektorā. Un tāpēc šīm lietām būtu jāpieiet no šā skatpunkta. Skaidrs, ka valsts budžets šodien ir ļoti nopietni jāsagatavo un ir jāpieņem, bet tā nevar būt panaceja, ar kuru, te jau ierobežojot atalgojumus, mēs atrisināsim visas problēmas valstī.

Gribu atzīmēt arī to, kas notiek lauksaimniecībā. Zemniekiem ir sākusies līdzekļu saņemšana no subsīdijām, kas tiek izmaksātas par vienotajiem platību maksājumiem… avansa maksājumiem. Turklāt pagājušajā nedēļā tika atbalstīta līdzekļu piešķiršana zemniekiem arī degvielas akcīzes nodokļa atmaksai.

Tā ka novēlu visiem veiksmīgu turpmāko nedēļu.

A.Bērziņš

(LPP/LC frakcija):

Arī es vēlos jūs visus apsveikt valsts svētkos, nu jau pagājušajos, un teikt, ka šodien Saeimas sēde beidzās ārkārtīgi ātri. Gribu teikt, ka mēs kā frakcija bijām gatavi strādāt kaut līdz vēlai naktij, vēlam vakaram, ja to prasītu apstākļi, un es domāju, ka apstākļi faktiski ir grūti, ir budžets jāskata. Nu, diemžēl valdošā koalīcija mums nepiedāvāja… Darba kārtībā nebija iekļauti daudzi likumprojekti…

No tiem likumprojektiem, kurus mēs šodien izskatījām, es gribu pieskarties vienam, tas ir, likumprojektam, kuru iesniedza mūsu frakcija. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. Mēs faktiski mēģinām noteikt, ka Latvijas Bankā strādājošajiem cilvēkiem ir jāsaņem – tieši tāpat kā visā pārējā valsts pārvaldē – atalgojums atbilstoši vienotai darba samaksas sistēmai valstī.

Mūsu vēlme sakārtot šo jautājumu faktiski ir vēlme palīdzēt valdošajai koalīcijai tikt galā ar problēmām, kuras viņa it kā, no vienas puses, laikam zina, bet, no otras puses, it kā neredz. Jāsaka, ka faktiski kopš 2003.gada šī funkcija – vienotas darba samaksas sistēmas izstrādāšana – ir Finanšu ministrijas pārraudzībā, un, kā mēs tagad varam saskaitīt, tikai nieka seši gadi bija vajadzīgi, lai pirmais tāds projekts parādītos. Un, godīgi sakot, mums ir apnicis, tiekoties ar vēlētajiem, klausīties dažādus jautājumus: “Vai tiesa, ka Latvijas Bankā astoņi cilvēki pagājušajā gadā ir saņēmuši 1,4 miljonus atalgojumā? Vai tiesa, ka Latvijas Bankas vadītāja alga ir lielāka nekā Lietuvas Bankas un Igaunijas Bankas vadītāju alga kopā?” Izskan daudz dažādu šādu jautājumu. Es domāju, ka mūsu iesniegtais priekšlikums par vienotās darba samaksas sistēmas sakārtošanu šo jautājumu kaut kādā veidā atrisinās un jebkurš cilvēks, paskatoties uz vienoto darba samaksas sistēmu, varēs redzēt, kāds tad ir tas koeficients, kurš tiek piemērots centrālās bankas prezidenta algai. Un jāsaka, ka es esmu gandarīts, ka arī visa koalīcija saprata šo mūsu domu un neviens neiebilda pret šā likumprojekta nodošanu izskatīšanai.

Tas arī bija galvenais. Es gribu teikt, ka mēs turpināsim tālāk strādāt ar saviem priekšlikumiem, kurus esam iesnieguši. Atgādināšu, ka LPP/LC frakcija ir iesniegusi 77 priekšlikumus par dažādiem budžeta grozījumiem, galvenokārt akcentēdama bērnu un ģimenes tiesību aizsardzību, kā arī ierosinādama daudzu dažādu, mūsuprāt, neloģisku lietu, kas ir budžetā ietvertas, grozīšanu, mainīšanu. Mums būs ļoti konkrēti argumenti, un es ceru, ka mūsu argumenti atradīs dzirdīgas ausis valdošās koalīcijas vidū un ka šie mūsu priekšlikumi virzīsies uz priekšu tāpat kā šie grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”.

V.Muižniece

(Tautas partijas frakcija):

Sveicu jūs šajā svētku nedēļā. Bet, kā redzam, svētki ir nosvinēti un ir sācies atkal jauns darba cēliens, kurā mums ir jāturpina darbs pie nākamā gada budžeta veidošanas. Mēs visi redzam, ka 2010.gada budžeta veidošanas process ir ārkārtīgi smags un diemžēl arī haotisks.

Vēl pēc pirmā lasījuma, kad Saeima ir jau atbalstījusi sākotnējos sarežģītos piedāvājumus, ik brīdi parādās arvien jaunas idejas par nodokļu sloga palielināšanu. Tautas partija uzskata, ka ir ļoti rūpīgi jāvērtē nodokļu izmaiņu ietekme uz tautsaimniecību. Taču, šonedēļ iepazīstoties ar finanšu ministra iesniegtajiem jaunajiem priekšlikumiem nākamā gada budžeta konsolidācijai, mēs esam secinājuši, ka piedāvātie priekšlikumi nesatur pietiekamu informāciju, lai varētu pieņemt izsvērtu, pamatotu un atbildīgu lēmumu.

Tieši tāpēc es kā frakcijas vadītāja esmu nosūtījusi Ministru prezidentam vēstuli par nepieciešamību sagatavot tādus dokumentus, kādi mums pilnīgi noteikti ir vajadzīgi, lai varētu pieņemt saprātīgus lēmumus. Šī papildu informācija, kas pagaidām nav sniegta, bet ko ceram saņemt šīs dienas laikā, ir budžeta fiskālajai konsolidācijai nepieciešamo pasākumu plāns, turklāt prioritārā to secībā. Tādu mēs vēl pagaidām neesam saņēmuši. Ir ārkārtīgi svarīgi – un, es domāju, arī citām partijām, lai pieņemtu lēmumu, ir svarīgi – iegūt informāciju par katras plānotās, piedāvātās aktivitātes iespējamo fiskālo efektu. Un tas, kas ir īpaši vajadzīgs, ir detalizēts Finanšu ministrijas piedāvājums, kas tātad ļautu sasniegt šo nepieciešamo budžeta konsolidāciju un vienlaikus pozitīvi ietekmētu tautsaimniecības atjaunotni.

Tā kā esam lūguši šos dokumentus mums iesniegt līdz pulksten 14.00 šodien, jo jau piektdien ir paredzēta atkal jauna sēde, lai vērtētu šos piedāvājumus, Tautas partijas darba grupa darbu sāks jau šodien, tikko būsim dokumentus saņēmuši, un turpināsim piektdien. Un ceram, ka līdz piektdienas sēdei arī citas partijas būs spējušas izvērtēt ļoti sarežģītos piedāvājumus.

Vēl. Vēlos jūs informēt par to, ka šonedēļ sestdien notiks Tautas partijas kongress. Šis kongress mums ir ļoti nozīmīgs, jo ir paredzēts ievēlēt jaunu partijas priekšsēdētāju, tiks grozīti arī partijas statūti un tiks vēlēta arī valde. Šādi lēmumi ir svarīgi visām partijām, taču Tautas partijai tie ir īpaši svarīgi, kā jau lielai partijai, kura vēlas aktivizēt un pilnveidot savu darbu, ņemot vērā gan grūto situāciju valstī, gan tos izaicinājumus, kas mūs sagaida nākamajā, visai sarežģītajā, gadā, kad politiķu darbu, protams, ļoti ietekmēs priekšvēlēšanu gaisotne. Mēs redzējām, ka pat svētku runas tiek izmantotas priekšvēlēšanu aģitācijai. Mums tas šķiet diezgan nepieņemami – šādā veidā izmantot administratīvo resursu. Aicinām citas partijas to šādā veidā nedarīt. Mums būtu jākoncentrējas uz kopīgu lēmumu pieņemšanu pēc iespējas labākā sadarbības gaisotnē, uz ko aicinu arī visus citus.

V.Buzajevs

(PCTVL frakcija):

Šodien Saeima neatbalstīja, bet pēc piecām minūtēm tomēr atbalstīja mūsu iniciatīvu, kas bija ļoti līdzīga LPP/LC frakcijas iniciatīvai, par kuru jums tikko pastāstīja cienījamais Bērziņa kungs. Mēs gribējām iekļaut vienotajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības sistēmā tādas amatpersonas, kuras strādā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēs (piemēram, “Latvijas Dzelzceļš” un dažu citu) un kurām vēl 2008.gadā amatalga bija gandrīz 10 tūkstoši latu. Un iznāca tā, ka Saeima noraidīja mūsu likumprojektu, bet pēc piecām minūtēm atbalstīja analoģisku valdības iesniegtu likumprojektu, kas neatšķirsies no mūsējā ne ar vienu burtu. Tas ir ļoti dīvaini, bet tomēr tā ir virzība pareizā virzienā, un mēs ceram, ka vienotā atlīdzība būs jau no nākamā gada janvāra.

Otrais interesantais noteikums ir PCTVL frakcijas priekšlikuma neatbalstīšana – izslēgt no Krimināllikuma vienu pantu, kas paredz atbildību par nepatiesu ziņu izplatīšanu par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli. Jūs ļoti labi zināt mūsu republikas finanšu sistēmas stāvokli. Un, aizstāvot savu priekšlikumu, mēs citējām dažu premjeru teiktos Jaunā gada apsveikumus tautai, kurus, pēc mana uzskata, var uzskatīt par nepatiesu datu izplatīšanu. Un, lūk, pirmais no tiem ir premjera Aigara Kalvīša runa, apsveicot mūs ar jauno, 2006., gadu: “Mīļie tautieši! Ja netiks sadarītas kādas muļķības, tad mums priekšā ir septiņi bagāti gadi. Treknie gadi, ja atceras stāstu par Jāzepu.”

Otrs piemērs – tā ir jau jaunā premjera Ivara Godmaņa runa, apsveicot mūs ar 2008.gadu: “Valsts maksimāli rūpēsies par trim sabiedrības grupām – bērniem, pensionāriem, invalīdiem. Punkts. Tur nav diskusijas.” Tā sacīja premjers. “Valdība turpinās palielināt pensijas par nostrādātajiem gadiem, pabalstus invalīdiem. Būs lielāks ar nodokli neapliekamais minimums.”

Apsveicot mūs ar 2009.gadu, premjers sacīja: “Starptautiskais Valūtas fonds mums uzdeva jautājumu: “No kā jūs neesat gatavi atkāpties, prasot mūsu atbalstu?” Mēs atbildējām: “No pensiju palielināšanas, no algu nesamazināšanas ārstiem, māsiņām, sanitāriem, no algu nesamazināšanas mūsu skolotājiem, no pabalstu palielināšanas invalīdiem un tamlīdzīgi.”” Tas bija šā gada sākumā. Un to, kas notika pēc tam, jūs ļoti labi zināt.

Nu, un pēdējais – tas ir citāts no Dombrovska kunga izteicieniem pirms pēdējām vēlēšanām. Viņš teica, ka sociālā sfēra ir jāpasargā, kas nozīmē nemazināt pensijas. Un, jautāts, vai pēc vēlēšanām sabiedrību nesagaida kādi nepatīkami pārsteigumi, premjers uzsvēra, ka par tādiem nevar būt runa. Taču jau pēc astoņām dienām premjers iesniedza Saeimā likumprojektu par valsts pensiju samazināšanu strādājošajiem pensionāriem par 70 procentiem un visiem pārējiem – par desmit.

Sakarā ar to var būt tāds iespaids, ka visi viņi ir kriminālsodāmi. Un mēs, lai nodrošinātu valdības stabilitāti, ierosinājām tomēr šo pantu no Krimināllikuma izsvītrot, jo pagaidām tā atbildība ir piemērota tikai parastiem cilvēkiem.

J.Dobelis

(TB/LNNK frakcija):

Vispirms apsveicu jūs visus ar mūsu valsts 91.dzimšanas dienu, kuru esam sekmīgi nosvinējuši.

Un tagad – nedaudz vielas pārdomām. Reizēm vēsture piedāvā pārdomām kādu īpašu notikumu vai notikumu sakritību. Un tā tas notika arī vakar – mūsu valsts 91.dzimšanas dienā. Tieši vakar pasaules futbola čempionāta atlases spēlē Slovēnija pārspēja pašpārliecināto Krieviju, līdz ar to Krievija neiekļuva 2010.gada pasaules čempionāta finālā. Slovēnija ir neliela valsts, mazāka nekā Latvija. Iedzīvotāju skaits tur ir mazāks nekā Latvijā. Cīnoties par savas valsts neatkarības iegūšanu, Slovēnijas pārstāvji sākumā apspriedās ar mums. 1990.gadā tās pārstāvji bija ieradušies Augstākajā padomē. Esmu piedalījies šādās sarunās. Viņi ļoti cītīgi toreiz studēja Latvijas pieredzi – ko mēs izdarījuši, ko mēs taisāmies izdarīt. Ļoti centās no mums mācīties. Bet kā ir šodien? Šodien Slovēnija ekonomiskās attīstības ziņā ir apsteigusi ļoti daudzas Eiropas Savienības valstis. Slovēnija ir bijusi arī Eiropas Savienības prezidējošā valsts un šajā laikā strādājusi ārkārtīgi sekmīgi, organizējot daudzus saietus visas Eiropas Savienības līmenī.

Kā redzat, pat futbolā nelielā Slovēnija ir pārspējusi lielo Krieviju. Krieviju, kura pēdējos gados ar futbola palīdzību centās nostiprināt savu nacionālo pašapziņu, centās uzsvērt savas valsts sasniegumus tieši šajā sporta veidā.

Un, lūk, šādi raugoties uz to, kas notiek citur, vai tiešām nav pamācoši padomāt, kāpēc daudzas pasaules valstis, kas ir krietni mazākas par mums, kas iedzīvotāju skaita ziņā ir krietni mazākas par mums, tomēr mūs pārspēj? Acīmredzot viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka mēs tiešām neprotam savā starpā sarunāties. Es palieku pie tā sava sprieduma, ka, ja latvietis otrā latvietī vispirms nemeklēs kaut ko labu un nemēģinās to atrast, tad diez vai šāds latvietis ir augsti vērtējams. Jo arī tagad, gatavojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, kas notiek? Notiek it kā aģitācija – vieni spēki cīnīsies pret otriem spēkiem un katrs no šiem spēkiem ir labāks, gudrāks, tīrāks un skaistāks. Šķiet, ka tomēr mums šo un to vajadzētu pamācīties no citām valstīm, kuru piemēri mums varētu būt ļoti lietderīgi.

V.Agešins

(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Šobrīd izskatīšanai Saeimā ir iesniegts likumprojekts “Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu”. Frakcija “Saskaņas Centrs” atbalsta ideju sakārtot atlīdzības sistēmu no valsts un pašvaldību budžeta finansētajās institūcijās. Bet diemžēl jāatzīst, ka likumprojekts “Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu” ir izstrādāts nepārdomāti un formāli.

Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā ir tehniski pārnestas normas no vairākiem likumiem, kas regulē darba samaksu un sociālās garantijas, – pārnestas, nevērtējot tās sistēmiski un nepieņemot lēmumu par atsevišķu pabalstu un kompensāciju nepieciešamību. “Saskaņas Centrs” iestājas par to, ka likumprojektā jābūt ietvertam principam par vienādiem atlīdzības nosacījumiem visām valsts vai pašvaldību institūcijās nodarbinātajām amatpersonām un darbiniekiem, jo nav taču pieļaujams, ka viena līmeņa pašvaldību darbiniekiem ir dažāds atalgojums un ka atsevišķām amatpersonām darba samaksa netiek regulēta ar vienotu caurspīdīgu sistēmu un pat pārsniedz Ministru prezidenta atalgojumu. Mēs uzskatām, ka atšķirīgai pieejai jābūt attiecībā tikai uz tām institūcijām, kuru darbinieku atlīdzība tiek finansēta no pašu institūciju peļņas, lai ieinteresētu amatpersonas labāku rezultātu gūšanā, kas nozīmētu arī lielākus ieņēmumus valsts vai pašvaldību budžetā. Valsts savukārt regulējošajos likumos noteiktu, kādu peļņas daļu minētās institūcijas ir tiesīgas izmantot amatpersonu un darbinieku atlīdzībai.

Frakcijas “Saskaņas Centrs” deputāti uzskata, ka laikā, kad valstī nav labvēlīga finansiālā situācija un pieaug sociālā spriedze, ir būtiski pieņemt pārdomātu un Latvijas iedzīvotājiem saprotamu valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu.

A.Seile

(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Vakar staroja Rīga un staroja visa Latvija un likās, ka no šīs labvēlīgās gaismas arī cilvēku sejas staro. Un zināmā mērā likās, ka arī liela uzticība tiek dota valsts valdībai, pašreiz esošajai. Un mums, galvenokārt tām partijām, kas veido koalīciju, ir pienākums ņemt vērā šo ticību, šo cilvēku uzticību Latvijas valsts neatkarībai, lai dzīve Latvijā beidzot kļūtu labāka.

Protams, nav viegli šie gadi. Ekonomiskā krīze, kas ir visā pasaulē, atstāj iespaidu arī uz Latviju, un tāpēc šīm piecām partijām, kas veido koalīciju, būtu jārīkojas kā vienas rokas pieciem pirkstiem. Bet diemžēl ne vienmēr tas tā notiek, un it sevišķi tas izpaužas, apspriežot jaunos papildu nodokļus, kādus varētu paredzēt, lai budžetu piepildītu, lai varētu maksāt algas skolotājiem, policistiem un visiem pārējiem, lai valstī nevaldītu trūkums. Bet diemžēl ļoti bieži tās partijas, kas tā skaļāk runā, ierosina arī tādus priekšlikumus, kas var nodarīt ļaunumu vismazāk nodrošinātajiem cilvēkiem.

Tā, piemēram, Tautas partija ir ierosinājusi paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi līdz 26 procentiem, un nu jau koalīcijā sāk runāt, ka tad, ja naudiņu nevarēs savākt, – pat līdz 27 procentiem.

Manuprāt, šī pieeja nav pareiza. Mazajām algām nedrīkst paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, kurš pašlaik ir 23 procenti, bet lielajām algām... tiešām, jā, lielajām algām varētu šo nodokli palielināt.

Un, protams, būtu jādomā arī par to, lai uzņēmumu ienākuma nodoklis ļoti labi pelnošām, miljonus pelnošām juridiskajām personām būtu jāmaksā vismaz 25 procentu apmērā, kā tas kādreiz bija, nevis 15 procentu apmērā, kā tas ir pašlaik. Tas varētu dot ļoti labus ieguldījumus valsts budžetā.

Gandrīz katras partijas pārstāvji šodien runāja par vienotās atlīdzības likumu. Jā, šis likums ir pilnīgi nepieciešams. Tādai sistēmai ir jābūt, tai jābūt skaidri redzamai un saprotamai katram Latvijas iedzīvotājam. Bet, ja tas pārvēršas apmēram tādā stilā, ka “mēs jums parādīsim”, tad, manuprāt, kaut kas mūsu valstī ar lemšanu nav kārtībā.

Tā, piemēram, ja Latvijas Banka nepieļauj lata devalvāciju, tad mēs jums parādīsim, mēs jūs ieliksim šajā vienotās atlīdzības sistēmā, un, neskatoties uz to, ka jūs jau tā esat samazinājuši savu atlīdzību, ieliksim šajā sistēmā arī Valsts kontroli un Satversmes tiesu! Tādi ir vairumā Latvijas Pirmās partijas priekšlikumi, par kuriem šīs frakcijas pārstāvis nupat runāja. Šīm institūcijām, kā es jau minēju, ir jābūt neatkarīgām. Protams, ne jau atalgojums nosaka visu dzīvi, bet visai šai atlīdzības sistēmai, lai šīs institūcijas varētu organizēt savu darbu, ir jābūt neatkarīgai no Ministru kabineta lēmumiem.

Nu, lūk. Un tāpēc, manuprāt, ļoti nepareizi bija tas, ka šodien tika iesniegti divi likumprojekti, viens – no Ministru kabineta, otrs – no PCTVL frakcijas, – grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Ir runa par vienotu atlīdzību sabiedrībās ar valsts un pašvaldību kapitāla daļu un kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu vienotu atlīdzību. Šajā likumā tiek izsvītrots viss, kas tika līdz šim pieņemts Saeimā, – viss, ar ko tika ierobežoti atalgojuma griesti, noteiktas nelielas kompensācijas, ne augstākas par divu mēnešu algas apmēru, gadījumā, ja cilvēki tiek atlaisti no šīm padomēm un valdēm, un ierobežota arī pabalstu izmaksa... Un paredzēta kārtība pārejas noteikumos, ka šāda jauna sistēma, ka atlīdzības lielumu noteiks Ministru kabinets, varēs pastāvēt pat līdz 2010.gada 30.jūnijam. Protams, vienotās atlīdzības likumā būtu jāregulē arī atalgojums sabiedrībās ar valsts un pašvaldību kapitāla daļu un kapitālsabiedrību padomes locekļu atalgojums, to nevar atstāt tikai Ministru kabineta ziņā. Tam ir jābūt noteiktam likumā. Un šiem diviem likumiem ir, tā teikt, jāiet ciešā sasaistē. Tūlīt, jau pulksten 11.00, mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā sāksim runāt par to, kāds būs likums par vienoto atalgojumu. Šeit ir jābūt skaidrām pozīcijām – ne tikai pateikt, ka tas notiks Ministru kabineta noteiktā kārtībā... Mēs nezinām, kādi Ministru kabineti vēl līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām var tikt iecerēti, var tikt veidoti.