Kopā mēs esam divkāršs spēks

Svētdien, 20. jūnijā, Cēsīs un rajonā atzīmēja Cēsu kauju 80. gadskārtu

Svētdien, 20. jūnijā, Cēsīs notika vērienīgs pasākums par godu Cēsu kauju 80. gadskārtai. Desmitos no rīta Ieriķos Nacionālo bruņoto spēku komandieris pulkvedis Raimonds Graube un Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālleitnants Johanness Kērts nolika ziedus un godināja latviešu Nezināmā karavīra piemiņu. Pasākumā piedalījās arī Igaunijas "Kaitseliit" komandieris, Zemessardzes komandieris, Igaunijas virsnieki un ZS 2. brigādes vadība. NBS štāba orķestris spēlēja J.Kalniņa "Lielo jundu".

Tika godināta pie Veišāru mājām kritušā igauņu Nezināmā karavīra piemiņa. Zemessardzes pārstāvji pie kapa aizdedza brīvības lāpu, kuras uguni igauņu pārstāvji aizvedīs uz visiem Igaunijas novadiem. Īsā pateicības runā Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris pateicās latviešu tautai par to, ka latvieši neaizmirst un kopj igauņu cīnītāju kapus. NBS komandieris pateicās igauņu tautai par palīdzību grūtā brīdī, izcīnot neatkarību. NBS komandieris minēja faktu, ka Latvijā igauņu karavīri cīņās par brīvību krituši lielākā skaitā nekā pašā Igaunijā. Latviešiem jābūt pateicīgiem un gataviem nepieciešamības gadījumā doties palīgā igauņiem.

NBS štāba orķestris, Baltijas bataljona vads, Zemessardzes vads, Igaunijas Aizsardzības spēku virsnieki, Zemessardzes 2. brigādes vadība un Cēsu skolu pārstāvji pulcējās Cēsu Vēstures muzeja laukumā. Zemessardzes 2. brigādes komandieris kapteinis Valdis Sviķis ziņoja LR aizsardzības ministram Ģirtam Valdim Kristovskim par gatavību parādes maršam. Pēc tam klātesošie devās uz Lejas kapiem, kur mācītājs Vāvere noturēja aizlūgumu kritušajiem karavīriem.

Piemiņas brīdis notika Vienības laukumā, kur ir atjaunots okupācijas laikā nopostītais Uzvaras piemineklis. Piemineklis atdzimis ar Latvijas un Igaunijas valdību, cēsinieku, Austrālijas un ASV latviešu atbalstu.

Igaunijas Republikas premjerministrs Marts Lārs teica, ka pirms astoņdesmit gadiem Cēsu Skolnieku rotai bijis jācīnās ar spēcīgu pretinieku. Un, lai arī totalitārais režīms iznīcināja Cēsu kauju uzvarētājus un pašu pieminekli, visiem bija skaidrs, ka piemineklim šeit ir jābūt. Galvenā mācība — sava brīvība ir jāaizstāv par katru cenu, jo padošanās bez cīņas nes sev līdzi vēl lielākus zaudējumus. Brīvība ir jāaizstāv kopā, toreiz, pirms 80 gadiem, tas izdevās.

Runāja Ministru prezidents Vilis Krištopans:

"Godātais kolēģi, ministri, kungi un dāmas!

Man ir patiess prieks kopā ar Igaunijas premjerministru Martu Lāra kungu būt šodien Cēsīs.

No šejienes pirms 80 gadiem — 1919. gada jūnijā — tika sākta Latvijas atbrīvošana. Šeit tika uzsākts ceļš uz Latvijas patiesu neatkarību un starptautisku atzīšanu.

Igauņu vienību palīdzība latviešu vienībām un kopīgā uzvara cīņā pret vācu karaspēku Cēsu apkārtnē ļāva vēlāk atbrīvot Rīgu. Tādējādi Latvijas Pagaidu valdība ieguva reālu kontroli pār atbrīvotajiem Latvijas apgabaliem.

Noliecot galvu un godinot igauņu un latviešu kareivjus, es esmu pārliecināts — ja mūsu tautām vēlreiz pienāktu diena, kas liktu iet kaujā, mēs to darītu nesvārstoties un kopā. Šī diena, šī vieta un atmiņas, ko tā nes sev līdzi, apliecina, mēs varam viens uz otru paļauties.

Kopā mēs esam spēks, ar kuru jārēķinās ikvienam. Mēs esam stipri pa vienam, bet kopā — divtik.

Mēs būsim vienoti arī turpmāk !"

Pasākumā piedalījās arī ārlietu ministrs Valdis Birkavs, Igaunijas ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess un aizsardzības ministrs Jiri Luiks.

Piemiņas plāksni atklāja pieminekļa atjaunošanas projekta autors Imants Timermanis. Piemineklis atjaunots no Sāmsalas dolomīta. Pirmo reizi uzcelts 1924. gadā, nopostīts 1951., atjaunots 1998. gadā.

Latvijas skautu 15. vienības pārstāvji nodeva Zemessardzes 2. brigādes obligātā militārā dienesta rotas pārstāvjiem mūžīgā glabāšanā Cēsu Skolnieku rotas karogu, bet Zemessardzes pārstāvji — Igaunijas AS virsniekiem brīvības lāpu ar uguni.

Atceres pasākumi vēlāk turpinājās Veselavas kapos pie kritušo igauņu kapiem, Jaunraunas kapos un Liepā.

Valdības preses dienests,

Agris Dzelme —

"Latvijas Vēstnesim"

Igaunijas premjerministrs Marts Lārs

Ministru prezidents Vilis Krištopans Foto: Agris Dzelme