Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 30.novembrī

AM: Par finansējumu vairāku nevalstisko organizāciju uzturēšanai

30.novembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtie grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 6.marta rīkojumā Nr.160 “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu”.

Grozījumi MK noteikumos paredz no AM 2009.gada budžeta līdzekļiem palielināt finansējumu vairāku nevalstisko organizāciju uzturēšanai: 16 450 latu piešķirti Latvijas Nacionālo partizānu apvienībai, 10 480 latu – Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai, 5600 latu – Latvijas Rezerves virsnieku asociācijai un 3200 latu – Latviešu virsnieku apvienībai.

Finansējums piešķirts sabiedriski patriotiskām organizācijām, kas apvieno sevī dažādu paaudžu karavīrus, pēta un apkopo latviešu karavīru kaujas ceļus brīvības cīņās un pasaules karos. Šīs organizācijas piedalās karā kritušo karavīru apbedījumu vietu apsekošanā, organizē jaunatnes patriotiskās audzināšanas pasākumus, piedalās citos sabiedriskos pasākumos karavīru atceres dienās, kas veltīti Ziemassvētku kaujām, Kalpaka dienām, Cēsu kaujām, Lāčplēša dienai, kā arī Otrā pasaules kara kaujām Vidzemē un Kurzemē, Janvāra barikāžu dienām.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par Eiropas Savienības struktūrfondu programmu “Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings”

30.novembrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti grozījumi 2009.gada 17.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.582, kas nosaka programmas “Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings” ieviešanas nosacījumus.

Tādējādi tiek nodrošināts, ka projektu iesniegumu atlase programmas ietvaros turpināsies visu 2010.gadu un tiks nodrošināta nepārtraukta projektu iesniegumu atlase. Programmas ietvaros būs pieejams 17.novembra Ministru kabineta sēdē apstiprinātais papildu finansējums 3 911 145,04 lati.

Jau iepriekš ziņots, ka papildus finansējums gandrīz četri miljoni latu rasts, pārdalot finansējumu no programmas “Atbalsts ieguldījumiem mikro, maziem un vidējiem komersantiem īpaši atbalstāmajās teritorijās (ĪAT)”, kurā uz 1.novembri ir palicis pāri neizlietots finansējums. Papildus informējam, ka projektu iesniegumu pieņemšana aktivitātē “Atbalsts ieguldījumiem mikro, maziem un vidējiem komersantiem īpaši atbalstāmajās teritorijās (ĪAT)” turpināsies līdz 31.decembrim.

Ņemot vērā, ka līdz šim atlases kārtās, kas notika no augusta līdz oktobrim, vidēji tika apstiprināti projektu iesniegumi par aptuveno summu 160 000 latu mēnesī, Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts paredz noteikt kārtas ietvaros pieejamo finansējumu 500 000 latu līdzšinējo 880 000 latu vietā.

Lai atvieglotu projektu iesniedzēju pieteikšanos un atskaišu sagatavošanu, turpmāk tiks izmantots vienotās likmes maksājums pozīcijai “komandējuma dienas nauda”, tādējādi projektu iesniedzējiem nebūs jāiesniedz nekādi attaisnojošie dokumenti par šo izmaksu pozīciju. Pozīcijas izmaksas tiks piemērotas saskaņā ar 2002.gada 22.maija MK noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi” noteiktajiem dienas naudas limitiem.

Aktivitātes mērķis ir atbalstīt ar ieiešanu ārvalstu tirgos saistītās komersantu aktivitātes – ārējo mārketingu ārvalstīs un pasākumus, kas sekmē komersantu iekļaušanos starptautiskajās piegāžu ķēdēs, veicina Latvijas komersantu dalību starptautiskajās izstādēs un tirdzniecības misijās, tai skaitā vienotajos nacionālajos stendos.

Aktivitātes ietvaros finansējums būs pieejams komersantiem, biedrībām, kooperatīvām sabiedrībām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm, kas ir finansējuma saņēmēja projektā, kurā pārējie partneri ir iepriekšminētie projektu iesniedzēji. Finansējums aktivitātes ietvaros tiks piešķirts dalībai starptautiskās izstādēs, konferencēs, tirdzniecības misijās un kontaktbiržās ārvalstīs, kā arī dalībai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētās komersantu tiešajās vizītēs pie potenciālajiem vai esošajiem sadarbības partneriem ārvalstīs. Biedrības, kuru Latvijā reģistrēto biedru, komersantu kopējais apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedz 50 miljonus latu un kura ir dibināta ne vēlāk kā trīs gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, varēs saņemt finansējumu konferenču (semināru) organizēšanai par eksporta jautājumiem.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

RAPLM: Par avansa maksājumu projektiem pilsētvides aktivitātē

30.novembrī Ministru kabinets apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos grozījumus noteikumos Eiropas Reģionālās attīstības fonda 3.6.1.1.aktivitātei “Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai”.

Grozījumi noteikumos paredz palielināt finansējuma saņēmējam maksimālā avansa maksājuma robežu līdz 30 procentiem no projektam noteiktā finansējuma. Līdz ar to tiek atcelta norma, kas paredz iepirkuma veikšanu pirms avansa pieprasīšanas, kas būtiski atvieglos finansējuma saņēmēju avansa pieprasīšanu un saņemšanu.

Aktivitātē “Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai” kopējais pieejamais finansējums ir 209 216 720 lati, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 177 834 211 lati un nacionālais publiskais finansējums 31 382 509 lati.

Aktivitātes mērķis ir nodrošināt pilsētu izaugsmi, sekmējot uzņēmējdarbības un tehnoloģiju attīstību, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību, kā arī nodrošinot vienādas iespējas visām iedzīvotāju grupām.

Aktivitātes ietvaros finansējums ir pieejams 16 nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem – Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Liepājai, Rēzeknei, Valmierai, Ventspilij, Aizkrauklei, Cēsīm, Gulbenei, Kuldīgai, Līvāniem, Madonai, Saldum, Smiltenei un Talsiem.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par Satiksmes ministrijas valsts sekretāru

Valdība 30.novembrī Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra amatā apstiprinājusi Anriju Matīsu. Viņš savus jaunos pienākumus sāks pildīt no 15.decembra.

A.Matīss pašlaik ir Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs, pirms tam bijis arī valsts sekretāra vietnieks rūpniecības, uzņēmējdarbības un iekšējā tirgus jautājumos, Kvalitātes struktūrpolitikas un iekšējā tirgus departamenta direktors, Kvalitātes sistēmu un sertifikācijas nodaļas vadītājs. Kopumā darbā EM pavadīti aptuveni 15 gadi.

SM jaunais valsts sekretārs vadošā amatā strādājis arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, bijis Norvēģijas–Latvijas uzņēmējdarbības atbalsta fonda valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas padomes loceklis.

A.Matīss bakalaura un maģistra grādu ieguvis inženierzinātnēs.

Līdzšinējais SM valsts sekretārs Nils Freivalds šā gada novembra sākumā nolēma atstāt amatu.

Līdz 15.decembrim SM valsts sekretāra pienākumus turpinās pildīt SM valsts sekretāra vietniece Aivita Ļubļina-Goldmane.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”

30.novembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos””.

Likumprojekts paredz ministrijas atsevišķas funkcijas, kas saistītas ar projektu konkursu organizēšanu, deleģēt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds”.

Izvērtējot likumā noteiktās Vides ministrijas funkcijas, secināts, ka projektu ieviešanas uzraudzība un vides uzlabojumu monitorings nav valsts pārvaldei raksturīgas funkcijas un tādēļ tās lietderīgi deleģēt valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds” – institūcijai, kurai ir ilga pieredze vides projektu ieviešanas uzraudzībā. Fondam ir vairāk nekā 12 gadu pieredze vides projektu sagatavošanā, finansēšanā, ieviešanas uzraudzībā un sasniegto vides uzlabojumu pēcieviešanas monitoringā gan privātajā, gan publiskajā sektorā.

Likumprojekts precizē arī institūciju nosaukumus – valsts aģentūra “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra” aizstāta ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”.

VidM: Par prasībām nolietoto transportlīdzekļu pārstrādei

30.novembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 6.aprīļa noteikumos Nr.243 “Prasības nolietotu transportlīdzekļu pārstrādei un vides prasības apstrādes uzņēmumiem””.

Noteikumu projektā precizēta atsauce uz normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai.

Noteikumu projektā precizēta atsauce uz normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī, par ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un par bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtību.

Noteikumu projekta 7.punktā noteikts, ka transportlīdzekļu būvētājs vai tā pilnvarots pārstāvis izstrādā un iesniedz attiecīgā pārvaldē plānu par pārstrādes normu izpildi. Savukārt 8.punktā tiek precizēti nolietoto transportlīdzekļu pārstrādes uzņēmuma pārskatam pievienojamie dokumenti attiecībā uz pārstrādes uzņēmumā veiktajām sasmalcināšanas darbībām.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par efektīvāku finansējuma pārdali valsts atbalstam lauksaimniecībā

Valdība 30.novembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību”.

Tā kā septiņos valsts atbalsta pasākumos atbalsta summa netiek pilnībā izlietota, bet divu pasākumu īstenošanai pietrūkst līdzekļu, plānots veikt valsts atbalsta lauksaimniecībai finanšu pārdali, tādējādi atbalstu pasākumam “Atbalsts izglītībai un zinātnei” palielinot par 60 000 latu, bet pasākumam “Atbalsts kredītprocentu starpības kompensēšanai” – par 103 714 latiem. Veicot finansējuma pārdali, kopējais valsts atbalsts lauksaimniecībai paliek iepriekšējā apjomā – 25 681 709 lati.

Normatīvā akta projektā arī skaidri tiek definēta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana valsts atbalsta izmaksā, nosakot, ka noteikumu pielikumos paredzētajos gadījumos izmaksājamā atbalsta summā ietvers PVN.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par rūpnieciskās zvejas limitiem iekšējos un piekrastes ūdeņos

Valdība 30.novembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos” un “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos”. Abu noteikumu pamatā ir valsts aģentūras “Latvijas Zivju resursu aģentūra” zinātniskās rekomendācijas par zvejas rīku limitiem, kas attiecīgi ietvertas noteikumu projektu tekstā un to pielikumos. MK noteikumu “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos” sagatavošanas mērķis ir noteikt ikgadējos rūpnieciskās zvejas limitus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos sadalījumā pa pašvaldībām.

Ikgadējos kopējos nozvejas apjoma limitus piekrastē nosaka, balstoties uz Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem par Latvijas Republikai (LR) iedalīto daļu no kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma (kvotas) kārtējam gadam, ievērojot, ka mencu nozvejas limits Baltijas jūras piekrastē ir trīs procenti no LR noteiktās mencu nozvejas kvotas, reņģu nozvejas limits ir četri procenti no noteiktās reņģu nozvejas kvotas, bet pārējo ES tiesību aktos reglamentēto zivju sugu nozvejas limits piekrastē nav mazāks par iepriekšējā gadā zvejai piekrastē noteikto nozvejas limitu.

Savukārt MK noteikumi “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos” sagatavoti ar mērķi noteikt ikgadējos rūpnieciskās zvejas limitus sadalījumā pa ūdenstilpēm tajos iekšējos ūdeņos, kuros atbilstoši zveju regulējošo tiesību aktu normām atļauta rūpnieciskā zveja.

Abi noteikumi nosaka arī darbības, kas jāveic konkrētai pašvaldībai, sadalot zvejas limitus zvejniekiem, kā arī nosaka kārtību, kādā ir ierosināmi grozījumi noteikumu projekta pielikumos.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa