Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Saprast, cik tālu krīze ietekmējusi tieslietas, novilkt robežas, kuras tiesiskā ziņā pārkāpt nedrīkst, neraugoties ne uz kādām ekonomiskajām un politiskajām grūtībām, kā arī kopīgi meklēt veidus, kā ar tieslietu “instrumentiem” palīdzēt valstij vieglāk un ātrāk atkopties, – tie bija “Jurista Vārda” organizētās lasītāju un autoru konferences mērķi. Žurnāla aicinājumam apkopot domas atsaucās gandrīz 300 Latvijas juristu, kas pagājušajā piektdienā, 27.novembrī, pulcējās Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Konferencē tika nolasīti 11 saturiski ļoti dažādi referāti – katrs runātājs lika aizdomāties par pilnīgi citu tiesību problēmu krīzes laikā. Šajā žurnāla numurā sniegts neliels pārskats par konferenci, ko papildina fotomateriāls, pilnus referātu tekstus publicēsim pēc to sagatavošanas.

• Gatis Litvins. Jauni censoņi pie jurisprudences zvaigznāja

Jau ceturto gadu žurnāls “Jurista Vārds” īsteno jauno juristu iesaistīšanu diskusijās par tiesību sistēmas un prakses problēmām. Arī šogad tika organizēts studentu pētniecisko darbu konkurss, kura rezultāti tika paziņoti un dalībnieki godināti šā gada 27.novembra konferences “Krīze un tieslietas: ietekme, riski, risinājumi” ietvaros.

Konkursa galvenās balvas šogad ieguva: Zane Rasnača par darbu “Starplēmumu kontrole administratīvajā procesā”; Lauris Buls –“Pārmērīgu līgumsodu samazināšana: priekšnoteikumi, kritēriji, tiesas pilnvaras”; Liene Pierhuroviča – “Eiropas Kopienu tiesas juridiskais aktīvisms darba tiesību jomā”; Kaspars Gailītis – “Tiesību tālākveidošanas metodes contra legem klasifikācija un pielietošana tiesu praksē”.

• Baiba Rudevska, Irēna Kalniņa. Atlīdzība par darba piespiedu kavējumu darba samaksas jēdziena kontekstā

Darba likuma (DL) normas skar gandrīz ikvienu ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju, kura darba tiesisko attiecību pamatā ir ar darba devēju noslēgts darba līgums (sk. DL 3.pantu). Tādēļ jautājumi, kas saistīti ar darba tiesiskajām attiecībām, kā arī DL normu iztulkošanu un piemērošanu ir jo īpaši aktuāli pašlaik. Kopš 2002. gada 1. jūnija ir spēkā Latvijas DL, ar kura palīdzību likumdevējs vēlējies panākt darba tiesību jomas sakārtošanu un modernizāciju, kā arī saskaņošanu ar Eiropas Savienības normatīvo tiesību aktu prasībām. Tomēr, kā jau ikviens likums, arī DL sevi var pierādīt un atsegt savas pozitīvās un negatīvās puses tikai tā piemērošanas praksē.

Par ieguldījumu DL normu iztulkošanā var uzskatīt gan Augstākās tiesas 2005.gadā sastādīto tiesu prakses apkopojumu “Par likumu piemērošanu, izšķirot tiesās darba strīdus”, gan Latvijas juridiskajos izdevumos publicētos viedokļus par atsevišķu DL normu iztulkošanu un piemērošanu. Tomēr, neraugoties uz pēdējo Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta (Senāts) pozitīvo praksi, Latvijā joprojām nav īstas skaidrības un vienotības par jēdzienu “darba samaksa”. Tas saistīts arī ar likumdevēja neviennozīmīgo attieksmi pret minēto jēdzienu DL.

• Valentija Liholaja. Uz Krimināllikuma desmitgadi atskatoties (II)

Šajā sadaļā – par tiem grozījumiem Krimināllikumā, kas izdarīti 2009.gadā, jo kārtējo reizi apstiprinās I.Nikuļcevas trāpīgi teiktais likuma grozījumu sakarībā, ka “Latvijas tiesību zinātne “netiek līdzi likumdevējam”.” Lai arī Krimināltiesību Vispārīgās daļas skaidrojums izdots 2008.gada nogalē un Sevišķās daļas apskats – 2009.gada sākumā, daudzi jaunumi, turklāt daži ļoti būtiski, atkal nav izskaidroti.

Ar 2009.gada 21.maija likumu “Grozījumi Krimināllikumā”, kas stājās spēkā 2009.gada 1.jūlijā, izmaiņas ieviestas 43 pantos, ietverti pieci jauni panti un izslēgti trīs panti. Kā jau tika minēts, ar šo likumu vairākos Krimināllikuma pantos izdarītie grozījumi vērtējami kā izdarīti redakcionālu iemeslu dēļ, tādēļ, lai neatkārtotos, vispirms aplūkošu šīs normas, izceļot izdarītos grozījumus.

“Jurista Vārda” redakcija