Par valsts iestāžu darbinieku vidējo atalgojumu

Mēneša vidējais atalgojums no valsts budžeta finansēto iestāžu darbiniekiem 2009.gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2008.gada mēneša vidējo atalgojumu samazinājies par 14,5%, II ceturksnī – par 10,6% un III ceturksnī – par 19,2%. 2009.gada septembrī vidējais atalgojuma samazinājums, salīdzinot ar 2008.gada vidējo algu, ir sasniedzis jau 25 procentus. Par šādām izmaiņām liecina desmitais informatīvais ziņojums par atalgojuma un nodarbinātības izmaiņām valstī un optimizācijas pasākumiem valsts sektorā. “Apkopotā informācija liecina, ka samazinājumi valsts pārvaldē ir reāli un atbilst sākotnēji uzstādītajiem mērķiem. Ministriju un administratīvie tēriņi tiek un tiks samazināti. Tomēr ir jāņem vērā, ka ikviens cilvēks, kurš zaudē darbu, kļūst par bezdarbnieku, valstij tādējādi samazinās ieņēmumi no nodokļiem, bet palielinās sociālā budžeta slogs. Šo situāciju nedrīkstam vērtēt vienpusēji, jo tā var palielināt sociālos riskus. Diemžēl arī valsts pārvalde zaudē labi izglītotus un augsti profesionālus darbiniekus,” šādi informatīvā ziņojuma datus komentē Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Aprēķini liecina, ka aptuvenās izmaksas bezdarbnieku pabalstiem ir 4,4 miljoni latu. Bezdarbnieku pabalsti ir aprēķināti, izmantojot vidējos rādītājus, un attiecināti uz tiem darbiniekiem, kuri ir atbrīvoti vai kurus plānots atbrīvot periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim. Savukārt ieņēmumu no nodokļiem samazinājums par periodu līdz 2009.gada 31.decembrim, kas radīsies, neieņemot nodokļus no samazināto amatu vietu ietaupītās darba samaksas daļas, 2009.gada kopbudžetā – 15,3 miljoni latu, tajā skaitā valsts budžetā – 10,4 miljoni latu (valsts pamatbudžetā – 1 miljons latu, sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā – 9,4 miljoni latu), pašvaldību budžetā – 4,9 miljoni latu.

Saskaņā ar spēkā esošo darba samaksu regulējošo normatīvo bāzi un Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu ir noteikts uzdevums atlīdzības izmaksai paredzēto finansējuma apjomu samazināt par 15% no kopējā institūcijai 2009.gadā šim mērķim noteiktā vai plānotā finansējuma apjoma.

Ar 2009.gada 1.jūliju stājās spēkā izmaiņas vairākos tiesību aktos, lai ierēdņu, darbinieku un amatpersonu mēnešalgām līdz 300 latiem pirms nodokļu nomaksas piemērotu 15% samazinājumu maksimāli pieļaujamiem apmēriem, savukārt algām 300 latu un vairāk – 20% samazinājumu.

Analizējot attiecīgo izdevumu izmaiņas 2009.gadā, redzams, ka to apjoms mēnešu griezumā ir kļuvis stabilāks, atlīdzības tendence samazinās, jo 2009.gadā netiek maksātas prēmijas un atvaļinājuma pabalsti, kas būtiski ietekmēja izdevumus atlīdzībai iepriekšējā gadā. Atlikušās izdevumu svārstības pamatā noteica atvaļinājumi, kā arī atlaišanas pabalsti un kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu, kas tiek izmaksāta, atlaižot darbiniekus. Sākot ar jūliju, ir redzama tālāka atlīdzības un atalgojuma izdevumu samazināšanās atbilstoši 2009.gada jūnijā pieņemtajiem valsts budžeta grozījumiem. Oktobrī izdevumi atlīdzībai bija par 41,5% mazāki nekā pirms gada.

Valsts tiešajā pārvaldē no 2008.gada līdz 2009.gada 30.jūnijam likvidēti 9193 amati (14,6%), no kuriem 5614 ir amati, kuros bija nodarbināti ierēdņi vai darbinieki. Tajā skaitā ministriju centrālajos aparātos likvidēti 567,5 amati (14,5%), no kuriem 351,5 ir amati, kuros bija nodarbināti ierēdņi vai darbinieki. Kopumā 2009.gadā likvidējamo amatu un 2008.gadā likvidēto amatu skaita finansiālā ietekme ir aptuveni 35,3 miljoni latu, kas jau pamatā ir ietverta 2009.gada valsts budžeta samazinājumā.

2009.gada deviņos mēnešos vidējais atalgojums valsts un pašvaldību komercsabiedrībās, salīdzinot ar 2008.gadu, ir samazinājies par 7%, t.sk. septembrī par 14%.

Līga Krapāne, Ministru prezidenta preses sekretāre