Par Baltijas asamblejas 28.sesiju Viļņā

Baltijas asamblejas ietvaros piektdien, 27.novembrī, Lietuvas Seima namā: Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs Davids Bakradze (priekšplānā), klātesot Latvijas Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem, Igaunijas Riigikogu priekšsēdētājai Enei Ergmā un Lietuvas Seima priekšsēdētājai Irenai Degutienei, atklāja izstādi, kurā dokumentēti 2008.augusta notikumi Gruzijā Saeimas kancelejas foto

Par Latvijas Saeimas priekšsēdētāja piedalīšanos

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, 27.novembrī Lietuvas Seimā uzrunājot Baltijas asamblejas (BA) 28.sesijas delegātus, akcentēja šī Baltijas valstu parlamentāriešu foruma nozīmi un nākotnes izaicinājumus.

“Baltijas asambleju pirms gandrīz divdesmit gadiem radīja mūsu kolēģi, Baltijas valstu parlamentu deputāti, lai vēl jauno demokrātiju balss tiktu sadzirdēta pasaules mērogā. Tagad situācija ir mainījusies, ir mainījusies arī Baltijas asamblejas loma. Pirms divdesmit gadiem galvenais bija pievērst starptautisko uzmanību Baltijas valstīm, taču šobrīd mēs runājam par konkrētiem starpparlamentu sadarbības rezultātā sasniedzamiem mērķiem,” teica Saeimas priekšsēdētājs.

Savā uzrunā G.Daudze uzsvēra vairākus būtiskus BA darbības virzienus. Kā vienu no nozīmīgākajiem viņš minēja BA un Ziemeļu padomes sadarbības padziļināšanu, lai veidotu vienotu Baltijas valstu un Ziemeļvalstu pozīciju par nozīmīgiem Eiropas Savienības un starptautiskās politikas jautājumiem.

G.Daudze aicināja arī padziļināt sadarbību starp BA un Baltijas Ministru padomi. Tas ļautu efektīvāk koordinēt Baltijas valstu likumdevēju un izpildvaras viedokli gan politiskajos, gan ekonomiskajos jautājumos, pauda Saeimas priekšsēdētājs. Savā uzrunā viņš mudināja veidot ciešāku sadarbību ar Baltijas reģionālajiem partneriem, piemēram, tā dēvēto GUAM valstu grupu (Gruziju, Ukrainu, Azerbaidžānu un Moldovu).

Runājot par augustā notikušajiem Baltijas Ceļa atceres pasākumiem, G.Daudze akcentēja to simbolisko nozīmi: “Mēs izmantojām šo gadadienu ne tikai, lai atgādinātu par Baltijas valstu vēsturi, bet arī lai apliecinātu mūsu spēju pārvarēt pašreizējos sarežģītos ekonomiskos apstākļus, lai piedāvātu mūsu redzējumu par Eiropas nākotni un galvenajiem izaicinājumiem mūsu reģionā.”

BA 28.sesijas atklāšanā uzrunas teica arī Igaunijas un Lietuvas parlamentu augstākās amatpersonas – Rīgikogu priekšsēdētāja Ene Ergmā un Seima priekšsēdētāja Irena Degutiene, kā arī BA prezidents Mants Adomēns un Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs Davids Bakradze.

Par asamblejas prioritātēm 2010.gadā

Baltijas asamblejas (BA) delegāti 27.novembrī diskutēja par asamblejas prioritātēm un darba uzdevumiem ilgtermiņā.

Uzrunājot diskusijas dalībniekus, BA Latvijas delegācijas vadītāja Ērika Zommere uzsvēra, ka Latvija iestājas par kvalitatīvu un pragmatisku Baltijas valstu parlamentāro sadarbību, kuras mērķis ir ciešāka Baltijas un Ziemeļvalstu integrācija.

“Mūsu pamatuzdevums ir izveidot drošu un spēcīgu reģionu, un tas nozīmē daudz ciešāku Baltijas valstu savstarpējo integrāciju un sadarbību ar Ziemeļvalstīm,” norādīja Latvijas delegācijas vadītāja.

Viņa arī aicināja izveidot efektīvāku parlamentu un izpildvaras sadarbības mehānismu. “Latvijas parlaments uzskata, ka ir būtiski jāstiprina Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes sadarbība. Ir jāatrod veids, kā likt izpildvarām īstenot parlamentāriešu idejas un plānus. Jo ātrāk mēs to izdarīsim, jo ātrāk spēsim iedzīvināt praktiskus Baltijas sadarbības projektus,” atzina Latvijas delegācijas vadītāja.

“Enerģētika, klimats, sociālā joma, ekonomika, drošība, Šengena – šie ir tikai daži no jautājumiem, kuriem risinājumi sākotnēji ir jārod Baltijas mērogā un tad ar kopīgu nostāju ir jāiziet globālā mērogā,” teica Ē.Zommere.

Baltijas asamblejas 2010.gada prioritātes būs Baltijas valstu ekonomikas stabilizācija, sabiedrības drošība un dzīves kvalitāte, kā ar stratēģiska sadarbība ar Ziemeļvalstīm. Par to Lietuvas galvaspilsētā Viļņā notikušajā sanāksmē 28.novembrī vienojās Baltijas valstu parlamentārieši.

2010.gadā BA prezidējošās valsts funkcijas pārņems Latvija. Par asamblejas prezidenti uz gadu tika ievēlēta Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Ērika Zommere. Pēc ievēlēšanas, uzrunājot klātesošos, viņa uzsvēra, ka “šodien vairāk nekā jebkad Baltijas valstīm ir jāapvieno savi spēki vienotas sociālās, ekonomiskās, finanšu politikas veidošanā, vienotas veselības un izglītības sistēmas izveidē”.

“Latvijas prezidentūras laikā Baltijas asambleja skatīs ļoti konkrētus jautājumus, fokusēsies uz ļoti konkrētiem sadarbības projektiem, veidojot Baltijas valstu reģionālo partnerību ekonomiskajā, sociālajā, izglītības, zinātnes jomā,” pēc ievēlēšanas par BA prezidenti teica Ē.Zommere.

Viļņā Baltijas asamblejas delegāti pieņēma rezolūcijas par vairākiem reģionam būtiskiem jautājumiem, tostarp par ilgtspējīgas ekonomiskās un sociālās attīstības nodrošināšanu, darba tirgum atbilstošas izglītības sistēmas attīstību, kā arī par kopīgiem pasākumiem, lai Baltijā veidotu vienotu uzņēmējdarbības vidi. Tāpat BA pieņēma rezolūcijas par energoefektivitātes paaugstināšanu, enerģijas taupīšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī par Baltijas valstu sadarbības stiprināšanu Šengenas zonā. Parlamentārieši pieņēma arī deklarāciju, kurā formulēja jaunos uzdevumus drošības jomā. Sesijas laikā tika parakstīts arī kopīgais paziņojums par GUAM (Gruzija, Ukraina, Azerbaidžāna un Moldova) Parlamentāro asambleju un BA.

Asamblejas 28.sesijas ietvaros notika triju Baltijas valstu parlamentu ārlietu komisiju pārstāvju sēde un vairākas komitejas sēdes. Sesijas laikā pasniegta arī ikgadējā Baltijas asamblejas balva, ko šogad literatūras nominācijā ieguvusi Inga Ābele no Latvijas.

Baltijas asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12–20 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes, kā risināti BA darba kārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.

Par balvām literatūrā, mākslā un zinātnē

Piektdien, 27.novembrī, Viļņā, Lietuvā, pasniegtas Baltijas asamblejas (BA) 2009.gada balvas literatūrā, mākslā un zinātnē. Balvu literatūrā saņēma latviešu rakstniece Inga Ābele par romānu “Paisums”.

“Ingas Ābeles “Paisums” ir izrādījies par romānu jundītāju, romānu – jautājumu šodienas latvietībai un ne tikai Latvijas sabiedrībai, jo darbs ir augstas raudzes literatūra, kas kāpj pāri šauri nacionālām robežām,” pasniedzot balvu rakstniecei, norādīja BA Latvijas delegācijas vadītāja Ērika Zommere.

Saņemot balvu, I.Ābele uzsvēra Baltijas valstu vienotības nozīmi: “Baltijas savienotās valstis beidzot varētu tikt nodibinātas mūsu, baltiešu apziņā, apvelkot sarkanu burvju dziju ap mūsu Baltiju.” Rakstniece atzina, ka “kultūra mums ir, zeme ir, bērni aug gaiši un gudri un, galvenais, mums ir savs stāsts un brīvība”.

BA 2009.gada balvu mākslā saņēma igauņu mākslinieks Marko Mētamms par profesionālajām un veiksmīgajām izstādēm, kā arī sasniegumiem mākslā pēdējo gadu laikā. Žūrija jau iepriekš atzinusi, ka viņa darbi aicina ikvienu padomāt par cilvēciskajām vērtībām arī šajā grūtajā laikā, kad mūsu dzīvi lielā mērā nosaka banku aizdevumi.

Šā gada BA balva zinātnē piešķirta Leonardam Saukam no Lietuvas par folkloras mantojuma pētījumu “Eglė žalčių karalienė” Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un citās valstīs. Žūrijas locekļi atzinuši, ka mazu valstu nākotne saistās ar to etnogrāfiju un L.Saukas ieguldījums zinātnē ļaus arī nākamajām paaudzēm labāk izprast pagātni.

Ikgadējā BA balva ir nodibināta 1994.gadā, lai sekmētu literatūras, mākslas un zinātnes attīstību Baltijas valstīs un novērtētu izcilākos sasniegumus minētajās jomās. Katras balvas apjoms ir 5000 eiro.

BA balvu literatūrā piešķir igauniski, latviski vai lietuviski uzrakstīta romāna, lugas, dzejoļu, stāstu un apcerējumu krājuma vai tamlīdzīga sacerējuma autoram. Darba pirmpublicējumam jābūt izdotam pēdējo triju gadu laikā.

Saeimas preses dienests