Par 15.Baltijas Ministru padomes sanāksmi Viļņā

15.Baltijas Ministru padomes sanāksmes preses konferencē Viļņā 2009.gada 27.novembrī (no kreisās): Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, Latvijas delegācijas vadītāja Baltijas asamblejā Ērika Zommere, Lietuvas ārlietu ministrs Vīgauds Ušacks Latvijas Ārlietu ministrijas foto

27.novembrī Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš kopā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem, kā arī Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētājiem piedalījās 15.Baltijas Ministru padomes sanāksmē Viļņā, Lietuvā.

Sanāksmē Baltijas Ministru padomes 2009.gadā prezidējošās valsts Lietuvas ārlietu ministrs Vīgauds Ušacks iepazīstināja Baltijas valstu parlamentāriešus un savus kolēģus ar šogad paveikto trīspusējās sadarbības ietvaros, kā arī novēlēja veiksmi Latvijai, pārņemot prezidentūru šajā reģionālajā formātā.

Ārlietu ministrs M.Riekstiņš savā uzrunā ieskicēja galvenos uzdevumus un plānus katrā no Latvijas prezidentūras Baltijas Ministru padomē 2010.gadā prioritārajām jomām – ekonomikas stabilizācijā un konkurētspējas veicināšanā, drošības politikā, tostarp enerģētikas un vides jautājumos, kā arī sadarbības veicināšanā ar Ziemeļvalstīm.

M.Riekstiņš iepazīstināja padomes dalībniekus ar Latvijas aktuālo piedāvājumu reģionālās sadarbības jomā nākamajā gadā, tostarp norādot uz nepieciešamību koordinēt Baltijas valstu pozīcijas aktuālos ES darba kārtības jautājumos. Vienlaikus M.Riekstiņš uzsvēra, ka nepieciešams Baltijas valstīm analizēt iespējas maksimāli efektīvu finanšu un personāla resursu izmantošanai, apsverot kopīgu diplomātisko pārstāvniecību veidošanu atsevišķās valstīs.

Baltijas Ministru padome ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību sadarbības institūcija, un tā ir izveidota 1994.gadā. Baltijas asambleja ir trīs Baltijas valstu parlamentu koordinējoša un konsultatīva sadarbības institūcija, izveidota 1991.gadā. Baltijas asamblejas sesijas notiek reizi gadā.

Latvija 2010.gadā pildīs Baltijas Ministru padomes un Baltijas asamblejas prezidējošās valsts pienākumus, rotācijas kārtībā pārņemot tos no Lietuvas.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Latvijas ārlietu ministrs:

Godātie parlamentārieši!

Lietuvas un Igaunijas kolēģi!

Dāmas un kungi!

Man ir prieks jūs visus šodien sveikt Baltijas Ministru padomes sanāksmē.

Vēlētos izteikt pateicību mūsu lietuviešu kolēģiem par gada laikā paveikto. Gads nebija viegls, taču domāju, ka notikumu attīstība ļauj ar cerībām raudzīties nākotnē.

Ņemot vērā, ka 2010.gadā Latvija pārņem prezidentūras pienākumus Baltijas Ministru padomē, šodien es vēlētos iezīmēt mūsu plānus nākamajam gadam.

Baltijas Ministru padomes premjerministru tikšanās laikā 5.–6. novembrī Viļņā jau tika apstiprinātas Latvijas prezidentūras prioritātes:

• pirmkārt, ekonomikas stabilizācija un konkurētspējas veicināšana,

• otrkārt, drošība, ietverot gan enerģētikas, gan vides aspektus,

• un treškārt, sadarbības veicināšana ar Ziemeļvalstīm.

Savā turpmākajā uzrunā vēlētos īsi ieskicēt galvenos uzdevumus un plānus katrā no šīm prioritārajām jomām. Pirmkārt, ekonomikā. Nenoliedzami, 2009.gads bijis lielu pārbaudījumu laiks un iezīmējis arī mūsu turpmākās rīcības prioritātes nākamajā gadā.

Vēl pirms pāris gadiem Baltijas valstis piedzīvoja milzīgu ekonomisko izaugsmi. Investori apbrīnoja reģionu un deva tam apzīmējumu – Baltijas tīģeri.

Globālā finanšu krīze radīja papildu pārbaudījumu mūsu ekonomikas noturībai. Krīze ir smagi skārusi visas trīs Baltijas valstis.

IKP šā gada 3.ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu visās trijās valstīs ir krities par 14–18%, un eksports septembrī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir sarucis par 24–32%.

Lai gan pašlaik var saskatīt atsevišķas ekonomiskās attīstības stabilizācijas un uzlabošanās pazīmes, Baltijas valstu valdībām ir jādara viss iespējamais, lai uzlabotu valstu konkurētspēju, radot uzņēmējiem labvēlīgu biznesa vidi un izmaksu struktūru, kā arī lai atgūtu starptautisko uzticamību reģionam.

Šābrīža svarīgākais uzdevums ir panākt Baltijas valstu ilgtspējīgu ekonomisko attīstību, izpildīt Māstrihtas kritērijus un iespējami ātrā laikā pievienoties eirozonai, tādējādi mazinot valūtu riskus un investoru piesardzību.

Tāpat mums jāturpina un jāuzlabo sadarbība tādos jautājumos kā nodokļu politika un ES fondu piesaiste un ieviešana, īpaši attiecībā uz projektiem ar pārrobežu raksturu.  

Baltijas valstu ekonomikas ir bijušas maksimāli liberālas un atvērtas, taču, protams, ir jomas, kā, piemēram, enerģētika, kur jāsasniedz lielāka tirgus integrētība un atvērtība.

Eiropas Savienības Baltijas Enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) apstiprināšana šā gada 17.jūnijā ir labs pamats turpmākai darbībai šajā virzienā.

Plānam būs rezultāti tikai tad, ja sekos paredzēto uzdevumu veikšana. Kā pirmais no veicamajiem uzdevumiem minama vismaz 35% elektrības tirgus atvēršana līdz 2010.gada aprīlim.

Efektīvāku rezultātu reģiona konkurētspējas veicināšanai globālajā pasaulē mēs panāksim, ja koordinēsim rīcību un stratēģiskus lēmumus attiecībā uz enerģētikas projektiem pieņemsim pēc visu partneru vienlīdzības principa, kā arī pildīsim jau noslēgtās vienošanās. Daudz laika ir pazaudēts arī iekšpolitiskās cīņās, risinot jautājumus saistībā ar enerģētikas projektu realizāciju, kas neveicina progresu mūsu reģiona energoneatkarības stiprināšanā.

Ekonomikas stabilitāte un enerģētikas politika, protams, ir cieši saistīta ar drošības jautājumiem.

Šajā sakarā vēlos atzīmēt, ka Baltijas valstu līdzšinējā sadarbība drošības jautājumos bijusi izcila un arī starptautiski tiek vērtēta kā veiksmīgs reģionālās sadarbības modelis.

Spilgts paraugs baltiešu ciešajai sadarbībai aizsardzības un drošības politikā ir NATO gaisa telpas patrulēšanas misija. Tā ir arī skaidrs NATO sabiedroto solidaritātes apliecinājums.

Esam kopā strādājuši, lai palielinātu Baltijas valstu līdzdalību misijas īstenošanā, ieskaitot uzņemošās valsts atbalsta funkciju. Mūsu aizsardzības ministrijas kopīgi strādā pie ziņojuma par tālāko gaisa telpas patrulēšanas attīstību. Mūsu visu nopelns bija pagaidu risinājuma ieviešana. Šobrīd kopīgi būtu jāstrādā pie pastāvīga gaisa telpas patrulēšanas risinājuma.

Jaunajai NATO Stratēģiskajai koncepcijai ir jāatspoguļo alianses pamatuzdevumu, tostarp kolektīvās aizsardzības, izpilde 21.gadsimta sākuma mainīgās drošības vides apstākļos. Diskusijas par to skatām kā iespēju konsolidēt sabiedroto viedokļus par būtiskākajiem drošības jautājumiem, t.sk. par kolektīvās aizsardzības kā NATO pamatmisijas stiprināšanu.

Īpaši būtiski, ka Baltijas valstīm ir kopīgs pārstāvis darbam ekspertu grupā jaunās NATO Stratēģiskās koncepcijas izstrādei, kas attiecīgi nodrošina mūsu reģiona interešu aizstāvību un iekļaušanu NATO nākotnes plānos.

Šodien par drošību runājam ne vien aizsardzības, ekonomiskās un enerģētiskās drošības, bet arī vides kontekstā.

Tuvojoties Kopenhāgenas klimata samitam, jāuzsver klimata pārmaiņu radītie izaicinājumi. Lai ierobežotu klimata pārmaiņas un mazinātu to negatīvo ietekmi, jāīsteno ambicioza klimata politika gan nacionālā, gan reģionālā, gan pasaules līmenī. Tā prasīs pāreju uz zemu emisiju ekonomiku, efektīvāku resursu izmantošanu, inovatīvām tehnoloģijām un risinājumiem tādās nozarēs kā enerģētika, rūpniecība un transports.

Godātie klātesošie!

Baltijas valstu sadarbība laika gaitā ir mainījusies un pilnveidojusies, tomēr saglabājot uzdevumu – stiprināt mūsu valstu pozīcijas starptautiskajā arēnā.

Tādēļ, runājot par Latvijas kā Baltijas Ministru padomes prezidējošās valsts 2010.gadā aktuālo piedāvājumu reģionālās sadarbības jomā, vēlos uzsvērt vairākus būtiskus punktus.

Ņemot vērā nozīmīgās institucionālās pārmaiņas Eiropas Savienības ietvaros un jaunu struktūru izveidi, mums ir plašāk jāizmanto Baltijas valstu sadarbība, lai koordinētu savas pozīcijas aktuālos ES darba kārtības jautājumos.

Viens no tiem ir jaunās Eiropas Savienības finanšu perspektīvas izstrāde 2014.–2020.gadam, kurā Baltijas valstīm būtu aktīvi jāiesaistās, skaidri definējot savas intereses.

Būtisks aspekts ir mūsu pārstāvība Eiropas Ārējās darbības dienestā. Jāatzīmē, ka līdz šim Baltijas valstis Eiropas Savienības institūcijās ir bijušas nepietiekami pārstāvētas, tādēļ jo īpaši jāuzsver, ka ģeogrāfiskais un reģionālais līdzsvars, kā arī jauno un veco dalībvalstu adekvāta pārstāvība ir mērķis, kas kopīgiem spēkiem jāīsteno.

Turklāt jau šogad esam apsvēruši iespējas Baltijas valstu sadarbībai kopīgu diplomātisko pārstāvniecību veidošanā atsevišķās valstīs. Uzskatu, ka būtu lietderīgi 2010.gadā izveidot Baltijas valstu ekspertu grupu, lai analizētu iespējas nodrošināt maksimāli efektīvu finanšu un personāla resursu izmantošanu katrā no mūsu pārstāvniecībām un analizētu iespējas konkrētās valstīs apvienot mūsu spēkus.

Baltijas valstīm ir izveidojušās ciešas reģionālās sadarbības saites ar Ziemeļvalstīm. Kopā esam aktīvi strādājuši arī dažādos Baltijas jūras reģionālajos formātos, piemēram, Baltijas jūras reģiona valstu padomē (BJVP) un Ziemeļu dimensijā.

Latvijas skatījumā Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības iespējas nebūt nav izsmeltas. 2010.gadā Latvija veiks arī Baltijas un Ziemeļvalstu (NB-8) ārlietu ministriju sadarbības koordinatora funkcijas, tādējādi rosināsim padziļinātāku diskusiju par Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības perspektīvām, tostarp starptautiskos forumos.

Spēcīgu impulsu un lielas iespējas Baltijas reģiona valstu sadarbībai sniedz oktobra Eiropadomē apstiprinātā ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam. Stratēģija potenciāli var dot iespēju risināt vismaz daļu no Baltijas jūras reģiona kopīgo interešu jautājumiem, starp tiem triju Baltijas valstu enerģētiskā neatkarība, Baltijas jūras ekoloģiskais stāvoklis un pārrobežu infrastruktūras attīstība.

Līdztekus tradicionāli ciešajai sadarbībai Baltijas jūras reģionā pēdējos gados arvien piesātinātāka kļūst Baltijas un citu reģionālo formātu darba kārtība.

Baltijas un Višegradas valstu sadarbība tradicionāli tiek uzturēta dažādos līmeņos, konsultējoties par aktuāliem ES jautājumiem.

Savukārt Baltijas un Beniluksa valstu regulārās konsultācijas, īpaši ārlietu ministru līmenī, ir lielisks paraugs tam, kā mazās Eiropas valstis var savstarpēji atbalstīt viena otru un stiprināt savu lomu Eiropā.

Manuprāt, būtu lietderīgi paraudzīties arī uz citiem reģioniem, kuru nozīme starptautiskajā politikā pieaug. Viens no piemēriem, ko vēlos minēt, ir Līča sadarbības padomes valstis. Jāatzīmē, ka ciešāka sadarbība ar citiem reģioniem var dot pozitīvu ieguldījumu arī padziļinātu politisko, ekonomisko un kultūras kontaktu izveidē.  

Dāmas un kungi!

Šogad mēs atzīmējām jau divdesmito gadadienu kopš Baltijas Ceļa.

Dzīvā cilvēku ķēde no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai bija izcils apliecinājums Baltijas valstu vienotībai.

Savukārt šie divdesmit gadi ir apliecinājums mūsu sadarbības noturībai, dzīvotspējai un attīstībai.

Vēlu mums visiem panākumus kopīgajā sadarbībā nākamajā gadā!

Paldies par uzmanību!

Ārlietu ministra Māra Riekstiņa runa 15.Baltijas Ministru padomes sanāksmē Viļņā 2009.gada 27.novembrī