Ministru kabineta noteikumi Nr.1354
Rīgā 2009.gada 24.novembrī (prot. Nr.84 26.§)
Noteikumi par sākotnējo plūdu riska novērtējumu, plūdu kartēm un plūdu riska pārvaldības plānu
Izdoti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma 9.panta sesto daļu
I. Vispārīgais jautājums
1. Noteikumi nosaka sākotnējā plūdu riska novērtējumā (turpmāk – novērtējums), iespējamo plūdu postījumu vietu kartēs, plūdu riska kartēs un plūdu riska pārvaldības plānā sniedzamās informācijas saturu un veidu, kā arī papildu informāciju, kas iekļaujama, atjaunojot minētos dokumentus.
II. Novērtējumā sniedzamās informācijas saturs un veids
2. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) veic novērtējumu, pamatojoties uz pieejamo informāciju par virszemes ūdensobjektu izvietojumu un to hidroloģisko un morfoloģisko raksturojumu, piegulošo teritoriju topogrāfiskajiem plāniem un kartēm, datiem par teritorijas plānojumā noteikto plānoto (atļauto) teritorijas izmantošanu, pētījumiem par klimata pārmaiņu ietekmi uz plūdu biežumu un citu atbilstošu informāciju.
3. Novērtējumā iekļauj:
3.1. upju baseinu apgabala karti, kurā norādīti virszemes ūdensobjektu (upju, ezeru vai piekrastes teritoriju) sateces baseini un robežas, to topogrāfija, kā arī vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktā pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana;
3.2. iepriekš notikušu plūdu aprakstu, kuriem ir bijusi būtiska nelabvēlīga ietekme uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību vai kuru atkārtošanās izraisītu nopietnas nelabvēlīgas sekas, ja netiktu īstenoti pasākumi to novēršanai, šādu plūdu apmēru un izplatīšanās ceļu aprakstu, kā arī to izraisītās nelabvēlīgās ietekmes izvērtējumu;
3.3. īsu analīzi par plūdu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi nākotnē uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību, papildus šo noteikumu 2.punktā minētajai informācijai ņemot vērā arī konkrētās plūdu riskam pakļautās teritorijas īpašības, atbilstoši Aizsargjoslu likumam noteiktās applūstošās teritorijas – plūdu dabiskās aizturēšanas platības, esošo pretplūdu aizsardzības hidrotehnisko būvju efektivitāti, apdzīvoto vietu un saimnieciskajai darbībai izmantoto teritoriju izvietojumu;
3.4. tekstuālu un grafisku plūdu riska analīzi, ietverot arī lauksaimniecības polderus un teritorijas, kas piegulst hidroelektrostacijām, un atainojot kartē izdarītos secinājumus.
III. Iespējamo plūdu postījumu vietu kartēs un plūdu riska kartēs sniedzamās informācijas saturs un veids
4. Iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes centrs sagatavo digitāli ar mēroga noteiktību, ne mazāku kā vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma mēroga noteiktība.
5. Iespējamo plūdu postījumu vietu kartēs centrs norāda plūdu riskam pakļautās teritorijas un plūdu riska scenāriju:
5.1. mazas varbūtības plūdi – ārkārtēji, ekstremāli plūdi, kas atkārtojas reizi 200 gados vai retāk;
5.2. vidējas varbūtības plūdi – plūdi, kas atkārtojas reizi 100 gados vai retāk;
5.3. lielas varbūtības plūdi – bieži plūdi, kas atkārtojas reizi 10 gados vai retāk.
6. Iespējamo plūdu postījumu vietu kartēs virszemes ūdensobjektiem, kuru piegulošās teritorijas ir pakļautas plūdu riskam, par katru šo noteikumu 5.punktā minēto plūdu riska scenāriju centrs norāda šādu informāciju:
6.1. plūdu riskam pakļautās teritorijas platība;
6.2. vidējais ūdens dziļums vai ūdens līmenis virszemes ūdensobjektā;
6.3. ja nepieciešams, ūdens plūsmas vidējais ātrums vai attiecīgais caurplūdums.
7. Plūdu riska kartēs centrs norāda plūdu iespējamās nelabvēlīgās sekas katram šo noteikumu 5.punktā minētajam plūdu riska scenārijam, ņemot vērā šādus parametrus:
7.1. iespējami apdraudēto iedzīvotāju aptuvenais skaits;
7.2. iespējami apdraudētajā teritorijā veiktās saimnieciskās darbības veids;
7.3. iekārtas, kurās veic likuma "Par piesārņojumu" 1.pielikumā noteiktās A kategorijas piesārņojošās darbības un kuru applūšana var radīt nozīmīgu vides piesārņojumu vai atstāt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz iedzīvotāju veselību;
7.4. Ūdens apsaimniekošanas likumā noteiktās aizsargājamās teritorijas – ūdensobjekti, kuros atrodas rekreācijas objekti vai peldvietas, īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kā arī ūdensgūtnes, ko izmanto vai plāno izmantot dzeramā ūdens ieguvei vairāk nekā 50 fiziskās personas vai kurās vidējais ūdens ieguves apjoms pārsniedz 10 m3 diennaktī;
7.5. cita būtiska informācija par konkrēto virszemes ūdensobjektu – pretplūdu un ūdens līmeni regulējošās hidrotehniskās būves, teritorijas, kurās plūdi varētu sanest lielu nogulumu un sanešu masu, kā arī informācija par citiem būtiskiem vides piesārņojuma avotiem.
8. No plūdu ietekmes pietiekami labi pasargātām piekrastes teritorijām un teritorijām, kuras applūst pazemes ūdeņu celšanās dēļ palu vai ilgstošu lietavu laikā, centrs iespējamo plūdu postījumu vietu kartes sagatavo tikai šo noteikumu 5.1.apakšpunktā noteiktajam plūdu riska scenārijam.
IV. Plūdu riska pārvaldības plānā sniedzamās informācijas saturs un veids
9. Ievērojot Ūdens apsaimniekošanas likumā noteiktās prasības, centrs šo noteikumu 3.4.apakšpunktā minētajā kartē noteiktajām teritorijām nosaka plūdu riska pārvaldības mērķus visiem šo noteikumu 5.punktā minētajiem plūdu riska scenārijiem, lai mazinātu applūšanas risku, plūdu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību, kā arī izstrādā plūdu riska pārvaldības plānu (turpmāk – plāns). Plānā iekļauj pasākumus šo mērķu sasniegšanai, un to integrē upju baseinu apsaimniekošanas plānā.
10. Izstrādājot plūdu riska pārvaldības mērķus un plānu, ņem vērā konkrētā virszemes ūdensobjekta sateces baseina raksturlielumus, plūdu iespējamos apmērus un izplatīšanās ceļus, dabiskās palienes, atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam upju baseinu apsaimniekošanas plānā noteiktos vides kvalitātes mērķus, plūdu riskam pakļauto teritoriju (tai skaitā augsnes un ūdens) apsaimniekošanu un izmantošanu, teritorijas plānojuma un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas teksta un telpiskos datus, dabas aizsardzību, ūdens transporta un ostu infrastruktūras objektus, kā arī plūdu riska pārvaldības mērķu sasniegšanai paredzēto pasākumu aptuvenās izmaksas un sagaidāmos rezultātus.
11. Plānā iekļauj preventīvos un gatavības pasākumus, kuri ir vērsti uz plūdu riska novēršanu vai samazināšanu. Izvēloties pasākumus, var paredzēt arī konkrētu teritoriju kontrolētu appludināšanu plūdu laikā un dabiskā režīma saglabāšanu vai atjaunošanu mitrāju teritorijās, kā arī citus pasākumus, kas veicina ilgtspējīgu zemes izmantošanu iespējami applūstošajās teritorijās. Plānā iekļautie pasākumi nedrīkst būtiski palielināt plūdu risku ārpus Latvijas teritorijas, ja vien attiecīgajā starptautiskajā upju baseinu apgabalā ietilpstošās valstis nav kopīgi vienojušās īstenot šādus pasākumus.
12. Plānā ietver:
12.1. šo noteikumu 3.4.apakšpunktā minēto karti;
12.2. iespējamo plūdu postījumu vietu karti un plūdu riska karti;
12.3. secinājumus, kuri izdarīti, pamatojoties uz minētajām kartēm;
12.4. plūdu riska pārvaldības mērķu aprakstu;
12.5. pasākumus riska pārvaldības mērķu sasniegšanai prioritāšu secībā, par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas, aptuvenās izmaksas un izpildes laiku;
12.6. kopsavilkumu par plūdu riska pārvaldības mērķu sasniegšanai paredzētajiem pasākumiem prioritāšu secībā, to skaitā pasākumus, kas noteikti:
12.6.1. šo noteikumu 10.punktā;
12.6.2. normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu;
12.6.3. normatīvajos aktos par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanu un samazināšanu;
12.6.4. normatīvajos aktos par stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu;
12.6.5. normatīvajos aktos par ūdens apsaimniekošanu;
12.7. informāciju par starptautiskajā upju baseinu apgabalā ietilpstošo valstu izmantoto metodiku izmaksu efektivitātes novērtēšanai pasākumiem ar pārrobežu ietekmi, ja šāda metodika ir izstrādāta;
12.8. sīki izstrādātu un starptautiskajā upju baseinu apgabalā ietilpstošo valstu līmenī koordinētu plūdu riska pārvaldības plānu, ja tā izstrāde atzīta par nepieciešamu starpvalstu sadarbības gaitā atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam.
13. Papildus šo noteikumu 11.punktā minētajai informācijai plānam pievieno tā īstenošanas aprakstu. Aprakstā:
13.1. pamato prioritātes piešķiršanu šo noteikumu 12.5.apakšpunktā minētajiem pasākumiem;
13.2. apraksta, kā tiks uzraudzīti plāna īstenošanas rezultāti;
13.3. sniedz plāna sabiedriskās apspriešanas pasākumu un rezultātu kopsavilkumu;
13.4. iekļauj institūciju sarakstu, kuras ir atbildīgas par plānā paredzēto pasākumu īstenošanu;
13.5. raksturo, kā tiek nodrošināta Ūdens apsaimniekošanas likumā noteiktā sadarbība starptautiskajā upju baseinu apgabalā un saikne ar minētajā likumā paredzētajiem mērķiem, rīcību un pasākumiem.
V. Papildu informācija, kas iekļaujama atjaunotajā novērtējumā, plūdu postījumu vietu kartēs, plūdu riska kartēs un plānā
14. Atjaunotajā novērtējumā iekļauj ilgtermiņa pētījumu rezultātus par klimata pārmaiņu ietekmi uz plūdu biežumu.
15. Plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes pārskata un atjauno, ja ir atjaunots novērtējums un jaunākie hidroloģiskā monitoringa rezultāti liecina, ka palielinās plūdu risks, vai ir veikta ūdensobjektiem piegulošo teritoriju papildu topogrāfiskā uzmērīšana.
16. Atjaunotajā plānā iekļauj:
16.1. pārskatu par grozījumiem, kas izdarīti pēc plāna iepriekšējās versijas publicēšanas, un informāciju par šo noteikumu 14. un 15.punktā minēto atjaunoto novērtējumu un kartēm;
16.2. plāna īstenošanas rezultātu aprakstu un novērtējumu;
16.3. pārskatu par iepriekšējā plānā iekļautajiem, bet neīstenotajiem pasākumiem un cēloņu skaidrojumu;
16.4. pārskatu par papildu pasākumiem, kas pēc iepriekšējā plāna apstiprināšanas veikti plūdu riska novēršanai vai samazināšanai.
VI. Noslēguma jautājumi
17. Novērtējums šo noteikumu izpratnē ir Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālā programma 2008.–2015.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 20.decembra rīkojumu Nr.830 "Par Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālo programmu 2008.–2015.gadam").
18. Šo noteikumu 2.punktā minēto novērtējumu pārskata un, ja nepieciešams, atjauno līdz 2018.gada 22.decembrim un pēc tam – reizi sešos gados.
19. Šo noteikumu 15.punktā minētās plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes pārskata un, ja nepieciešams, atjauno līdz 2019.gada 22.decembrim un pēc tam – reizi sešos gados.
20. Šo noteikumu 16.punktā minēto plānu pārskata un, ja nepieciešams, atjauno līdz 2021.gada 22.decembrim.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra Direktīvas 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību.
Ministru prezidents V.Dombrovskis
Vides ministrs R.Vējonis
