Par Lisabonas līguma spēkā stāšanos

Eiropas Komisija:

Lisabonas līgums stājās spēkā 2009.gada 1.decembrī. Par godu šim notikumam Portugāles valdība, Zviedrijas prezidentūra un Eiropas Komisija Lisabonā rīkoja svinīgu ceremoniju. Komisija uzskata, ka jaunais līgums nodrošinās nozīmīgus ieguvumus pilsoņiem un ļaus tuvākajā nākotnē atrisināt iestāžu debašu jautājumus. Tas ļaus Eiropas Savienībai pilnībā pievērsties ekonomikas un finanšu krīzes pārvarēšanas pasākumu pārvaldībai, kā arī virzīt uz priekšu 2020.gada stratēģiju “zaļākai” Eiropai.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu sacīja: “Lisabonas līgumā Eiropas projekta centrā ir pilsoņi. Esmu gandarīts, ka šobrīd mums ir piemērotas iestādes un ka esam panākuši stabilitāti, lai visus savus spēkus varētu veltīt tādu jautājumu risināšanai, kas ir svarīgi mūsu pilsoņiem.”

Ar Lisabonas līgumu groza pašlaik spēkā esošo Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, bet tos neaizstāj. Eiropas Savienībai tas nodrošinās tiesisko regulējumu un līdzekļus, kas nepieciešami, lai varētu risināt nākotnes uzdevumus un īstenot pilsoņu gribu.

Lisabonas līgums nodrošinās, lai Eiropas pilsoņi varētu paust savu viedokli Eiropas lietās un lai viņu pamattiesības tiktu noteiktas hartā. ES būs labāk sagatavota īstenot gaidīto enerģētikas jomā, cīņā pret klimata pārmaiņām, pārrobežu noziedzības apkarošanā un imigrācijas jomā. Tai būs lielāka ietekme starptautiskos forumos.

Lielākie plānotie uzlabojumi ir:

• demokrātiskāka, atvērtāka un atbildīgāka Eiropas Savienība (Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem tagad būs lielāka ietekme ES lēmumu pieņemšanas procesā, un pilsoņi būs tiesīgi zināt, kādus lēmumus to ministri pieņem ES līmenī. Visi Eiropas pilsoņi varēs ietekmēt ierosinātos ES tiesību aktus);

• efektīvāka Eiropas Savienība (ar efektīvākām un integrētākām iestādēm, kuras ātrāk pieņems konsekventākus lēmumus par tiesību aktiem un sabiedrisko kārtību, tādējādi nodrošinot ES lielākas iespējas apkarot noziedzību, terorismu un cilvēktirdzniecību);

• eiropiešiem vairāk tiesību (ES vērtības un mērķus noteiks daudz skaidrāk nekā iepriekš. Pamattiesību hartai būs tāds pats juridiskais statuss kā ES pamatlīgumiem);

• lielāka ietekme pasaulē (ir izveidotas jaunas amata vietas, lai panāktu lielāku saskaņu starp dažādajiem ārējās politikas aspektiem – diplomātiju, drošību, tirdzniecību un humāno palīdzību).

Šie uzlabojumi dos Eiropas Savienībai spēju īstenot pārmaiņas, labāk gādāt par eiropiešu drošību un labklājību, radīt viņiem iespējas virzīt globalizāciju.

10 piemēri

Eiropas pilsoņu ieguvumiem

• Pilsoņu tiesības iesniegt Komisijai lūgumu par jaunas iniciatīvas ierosināšanu (“Eiropas pilsoņu iniciatīva”).

• Labāka pilsoņu aizsardzība, ko nodrošinās Pamattiesību hartas jaunais statuss.

• Diplomātiskā un konsulārā aizsardzība visiem ES pilsoņiem, kuri ceļo un uzturas ārzemēs.

• Savstarpēja palīdzība cīņai pret dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām, piemēram, plūdiem un mežu ugunsgrēkiem.

• Jaunas iespējas, lai kontrolētu enerģētikas politikas un civilās aizsardzības pārrobežu ietekmi un novērstu nopietnus pārrobežu draudus veselībai.

• Kopīga rīcība, lai cīnītos pret noziedzīgajiem grupējumiem, kas pāri robežām slepus pārvadā nelegālos imigrantus.

• Kopēji noteikumi, lai izvairītos no izdevīgāko patvēruma noteikumu meklēšanas – gadījumiem, kad vairāki pieteikumi par patvērumu tiek iesniegti dažādās dalībvalstīs.

• Terorisma apkarošana, iesaldējot aktīvus.

• Demokrātiskāka pieeja ES lēmumu pieņemšanā (Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu pastiprināta loma).

• Spēja sniegt steidzamu finansiālu palīdzību trešām valstīm.

Svarīgākie notikumi saistībā ar Lisabonas līgumu

• 2007.gada jūnijs – Eiropadomes pilnvarojums starpvaldību konferencei, lai grozītu spēkā esošos līgumus.

• 2007.gada jūlijs–oktobris – starpvaldību konference.

• 2007.gada 18. un 19.oktobris – līguma apstiprināšana Eiropadomes neformālajā sanāksmē.

• 2007.gada 12.decembris – Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas priekšsēdētāji izsludina Pamattiesību hartu.

• 2007.gada 13.decembris – tiek parakstīts jaunais Lisabonas līgums.

• 2007.gada decembris–2009.gada novembris – ratifikācijas procedūras visās 27 dalībvalstīs.

• 2009.gada 1.decembris – līguma spēkā stāšanās.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Ārlietu ministrija:

 Vakar, 2009.gada 1.decembrī, spēkā stājās Lisabonas līgums (Līgums). Līgums tika parakstīts pirms diviem gadiem – 2007.gada 13.decembrī – Portugāles galvaspilsētā Lisabonā. Oficiālais jaunā līguma nosaukums ir Lisabonas līgums, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu. Turpmāk Eiropas Kopienas dibināšanas līgums sauksies par Līgumu par ES darbību.

Līgums ir gandrīz desmit gadus ilgušā ES institucionālo un politikas jomu reformas procesa rezultāts. “Tas ir vērsts uz demokrātiskāku, pārskatāmāku un efektīvāku turpmāko ES darbību. Vienlaikus ES īstenoto politikas jomu reforma kopā ar lēmuma pieņemšanas procesa vienkāršošanu ļaus dalībvalstīm arī turpmāk saliedēti un vienoti darboties ES pilsoņu interesēs, lai vairotu ilgtspējīgu attīstību, konkurētspēju un ES lomu pasaulē,” norāda ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.

Līgums paredz iespējas ES pilsoņiem tieši iesaistīties ES darbībā. Tas izveido pilsoņu iniciatīvas iespējas, kas ļauj vismaz vienam miljonam ES pilsoņu, kas pārstāv nozīmīgu daļu no ES dalībvalstīm, pieprasīt Eiropas Komisijai sākt likumdošanas iniciatīvu ES kompetencē esošās politikas jomās. Līgums piešķir juridiski saistošu raksturu ES Pamattiesību hartai, kas nodrošinās cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu gan ES institucionālajā darbībā, gan izstrādājot darbības noteikumus ES īstenotajā politikas jomā. Vienlaikus tiek būtiski palielināta dalībvalstu nacionālo parlamentu kontrole pār ES darbību. Turpmāk dalībvalstu nacionālajiem parlamentiem būs iespēja noraidīt ES likumdošanas priekšlikumus un kontrolēt, vai virzītās likumdošanas iniciatīvas atbilst kompetenču sadalījumam starp ES un dalībvalstīm.

Līgums sniedz nepieciešamos uzlabojumus, lai stiprinātu un veidotu vienotāku ES ārējo darbību. Līgums izveido Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos amatu, kā arī Eiropas Ārējās darbības dienestu. Eiropas Ārējās darbības dienests plānots kā sava veida ES diplomātiskais dienests, kas pārstāvēs un īstenos ES intereses starptautiski gan attiecībās ar dažādām pasaules valstīm un reģioniem, gan starptautiskajām organizācijām.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Foto no www.rnw.nl

Par pirmā Eiropadomes priekšsēdētāja vizītēm, arī Latvijā

 Vakar, 1.decembrī, Beļģijas Karalistes premjerministrs Hermans van Rompujs, oficiāli stājoties Eiropadomes priekšsēdētāja amatā, apmeklēja Slovēniju, tādējādi uzsākot tūri pa Eiropu ar mērķi nodibināt ciešākas attiecības ar bloka dalībvalstu līderiem. Otrdienas vakarā H. van Rompujs devās uz Milānu un Lisabonu, kur piedalījās svinībās par godu Lisabonas līguma spēkā stāšanās pirmajai dienai.

Savukārt šodien, 2.decembrī, H. van Rompujs ierodas vizītē Latvijā, kuras laikā tiksies ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, kā arī piedalīsies kopīgā preses konferencē.

Tā kā savus tiešos darba pienākumus viņš sāks pildīt no 2010.gada 1.janvāra, vizītē Latvijā H. van Rompujs vēl faktiski ierodas kā Beļģijas premjerministrs.

“LV” informācija