Frakciju viedokļi pēc 2009. gada 26. novembra sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

V.Aizbalts

(LPP/LC frakcija):

Pirms mēs pārejam pie šīsdienas sēdes, es gribētu mazliet komentēt vakar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā skatīto jautājumu par “Latvijas Pastu”.

LPP/LC frakcijas rīcībā ir nonākusi informācija par izskatīšanai valdības sēdē sagatavotu dokumentu, kurā plānots atteikties no Pasta bankas veidošanas; tā rezultātā tiktu likvidētas vismaz 157 lauku pasta nodaļas un darbu zaudētu vismaz 461 esošajās pasta nodaļās strādājošs kvalificēts darbinieks.

LPP/LC frakcija pauž neizpratni. Vai valdība ir aprēķinājusi, cik darbinieku, pasta speciālistu, kuru apmācībā ir ieguldīti lieli līdzekļi, līdz ar to zaudēs darbu, cik daudz naudas “Latvijas Pastam” būs jāizmaksā atlaišanas pabalstos, cik pēc tam no valsts budžeta – bezdarbnieku pabalstos? Tāpat arī nav skaidrs, vai vispār ir apzināti potenciālie franšīzes ņēmēji, ja jau ir paredzēts, ka pasta nodaļas nodod franšīzē, un vai rezultātā vispār netiks likvidētas 236 pasta nodaļas.

Skatot šo jautājumu, man vispār radās iespaids, ka valdība nemaz nezina, kā dzīvo cilvēki laukos un cik svarīga pasta nodaļa ir katram lauciniekam.

Šodien LPP/LC frakcijas deputāti iesniedza pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim par valsts budžeta dotāciju 1.klases skolēnu nodrošināšanai ar bezmaksas ēdināšanu. Mūsu frakcijas deputāti lūdza valdības vadītāju sniegt atbildi, kurš konkrēti pieņēma lēmumu par budžeta dotāciju samazināšanu 1.klases skolēnu nodrošināšanai ar bezmaksas pusdienām.

Mūsu frakcijas deputāti arī iestājas par slepenības statusa noņemšanu visiem ar akciju sabiedrības “Parex banka” pārņemšanas procesu saistītajiem dokumentiem. Izskatās, ka Ministru prezidents Dombrovskis dara visu, lai netiktu noņemts slepenības plīvurs ar akciju sabiedrības “Parex banka” pārņemšanas procesu saistītajiem dokumentiem, jo Latvijas Bankas vadība un valdību veidojošo partiju koalīcija nav ieinteresēta šo materiālu atslepenošanā un patiesības noskaidrošanā. Lēmums par akciju sabiedrības “Parex banka” pārņemšanu tika pieņemts koleģiāli ar Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atbalstu un balstoties uz šo institūciju priekšlikumiem. Tagad valdošā koalīcija mēģina šo jautājumu politizēt, nepamatoti uzveļot atbildību tikai un vienīgi bijušajam Ministru prezidentam Ivaram Godmanim un slēpjot patiesību no sabiedrības. Tāpēc mēs iesniedzām šādu pieprasījumu.

Šodien tika pieņemti arī grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”, kuri paredz, ka dažiem transportlīdzekļu veidiem nodoklis tiks palielināts 13 reizes. Es domāju, ka mēs kļūsim rekordisti ar to, ka esam tāda Eiropas Savienības valsts, kas nodokli palielina 13 reizes.

Un otra lieta, kas mūs uztrauc, ir tas, ka ieņēmumi no šā nodokļa diemžēl netiks Latvijas ceļiem, kur tiem būtu jānonāk, bet tiks izlietoti budžeta deficīta segšanai, jo paralēli nav sagatavoti grozījumi ne Autoceļu likumā, ne arī Satiksmes ministrijas budžetā, kur mēs redzētu, ka šie iekasētie līdzekļi tiks novirzīti uz ceļiem. Un šis nodoklis smagi sitīs arī pa lauku iedzīvotāju kabatu, jo lauku iedzīvotāji, kuri pārvietojas ar samērā nedārgām, bet viņiem ļoti vajadzīgām mašīnām, maksās daudz lielāku nodokli nekā līdz šim. Un, manuprāt, tas ir vēl viens pierādījums, ka ir tāpat kā ar “Latvijas Pastu”, – ka valdība šobrīd vai nu nezina, vai arī negrib zināt, kā cilvēki dzīvo laukos, un nemaz par viņiem nerūpējas.

S.Pilāte

(ZZS frakcija):

Šodienas sēdē tika iesniegts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””, kurā skarti jautājumi par pirmpirkuma tiesībām pašvaldībām, un tur būs izmaiņas noteikumos par pašvaldību tiesībām uz nekustamā īpašuma nodokli. Saistošo noteikumu projektiem turpmāk būs jāpievieno paskaidrojuma raksti, un līdz ar to būs caurskatāmāki darījumi tieši ar nekustamo īpašumu pašvaldībās.

Ja runājam par likumprojektiem, kas šonedēļ tika skatīti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, tad es gribētu sniegt vairāk informācijas par Zaļo un Zemnieku savienības iesniegtajiem priekšlikumiem par vairāku likumu grozījumiem. Un viens no tiem bija par likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 18.panta pirmo daļu. Tika noteikts, ka nodokļa atlaide maksātājam, kas veic lauksaimniecisko darbību, ir šāda: taksācijas gadā 10 latu apmērā par katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru. Bet, apzinoties reālo ekonomisko situāciju, aicinājām atbalstīt izmaiņas un ierosinājām šo likmi palielināt līdz 30 latiem uz hektāru. Tas stimulētu lauksaimniekus uzrādīt peļņu, ko pēc tam var ieguldīt primārajā ražošanas pamatlīdzeklī – zemē –, tādējādi stimulējot zemes apsaimniekošanu un sektora stabilitāti.

Uzskatām, ka šāda nodokļa atlaide veicinātu legālu tirgus attīstību. Tas savukārt papildinātu valsts budžetu caur pievienotās vērtības nodokli.

Šīs nodokļa atlaides palielināšanu atbalstīja arī lauksaimnieku organizācijas, un uz 2010.gada valsts budžetu, palielinot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi lauksaimniekiem no 10 uz 30 latiem, ietekme būtu šāda: valsts budžetā tas veidotu izdevumu daļā 1,8 miljonus latu, bet turpretim palielinātos pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, kas veidotu aptuveni 2 miljonus latu. Šī būtu tāda neitrāla ietekme uz budžetu.

Piedāvātās izmaiņas dotu šo ekonomisko ieguvumu. Kā jau teicu, tiktu samazināts “pelēkā” tirgus ekonomikas segments lauksaimniecībā. Papildus būtu budžetā ienākumi no pievienotās vērtības nodokļa. Stimulētu lauksaimniekus iegādāties īpašumā zemi. Bet par šo priekšlikumu bija ļoti lielas debates Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Zaļo un Zemnieku savienība šajās debatēs aizstāvēja lauksaimnieku intereses. Balsojot tomēr deputātu vairākums noraidīja šo priekšlikumu, kas būtu ļoti būtisks tieši lauksaimniekiem.

Vēl. Mazliet akcentēšu vēl vienu likumprojektu, ko skatīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, – par nekustamā īpašuma nodokli. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti ierosināja priekšlikumu neaplikt ar nodokli individuālās dzīvojamās mājas un dzīvokļu īpašumus (neieskaitot zemi), kuru kadastrālā vērtība būtu mazāka par pieciem tūkstošiem. Arī šo priekšlikumu neatbalstīja, bet tas būtu atvieglojums īpaši maznodrošinātajām ģimenēm un būtu būtisks atvieglojums varbūt tieši lauku iedzīvotājiem.

A.Krūmiņš

(frakcija “Jaunais laiks”):

Saeima šodien konceptuāli izskatīja likumprojektu “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”, kas paredz izslēgt prasību obligāti norīkot vairākus darba aizsardzības speciālistus vai izveidot darba aizsardzības struktūrvienību uzņēmumos, kuros ir 50 vai vairāk nodarbināto. Grozījumi paredz vidējos un lielos uzņēmumos, kur nodarbinātie nav pakļauti bīstamiem riska faktoriem, norīkot vienu, nevis vairākus darba aizsardzības speciālistus, tādējādi samazinot izmaksas. Paredzēts izslēgt 8.panta ceturto daļu. Tiks samazināts tās informācijas apjoms, kas darba devējam ir jāiesniedz Valsts darba inspekcijai, un tādējādi samazinās administratīvo slogu.

Taču joprojām lielākā aktualitāte ir nākamā gada valsts budžets, par kura pieņemšanu Saeima lems jau nākamnedēļ, 1.decembrī. Nenoliedzami, valstiski šis ir ārkārtīgi sarežģīts periods, kad visspilgtāk var redzēt, kuri ir tavi sabiedrotie arī tad, kad ūdens jau smeļas mutē. Nākamās nedēļas balsojums Saeimā nozīmēs, ka būsim izglābuši valsti no nebūtības. Ikviens no mums saprot, ka pieņemtie lēmumi nav tie labākie. Šie bijuši, iespējams, smagākie lēmumi, ko politiķiem nācies pieņemt kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Taču šis budžets ir mūsu valsts vienīgais glābiņš.

Protams, daudzas lietas mēs būtu gribējuši darīt savādāk, taču ik dienas mums jāapzinās gan politiskā situācija koalīcijā, gan pašu spēki un iespējas. Ļoti iespējams, ka vieglāk ir padoties. Taču “Jaunais laiks” ir apņēmies atjaunot valsts stabilitāti un drošību, lai Latvijā dzīvojošie būtu uz droša kuģa.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija kopā ar ministriju speciālistiem un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem pēdējās divas nedēļas strādājusi garas stundas, izskatot gandrīz tūkstoti priekšlikumu 2010.gada budžeta likumam. Jāsaka, ka izdevies panākt, ka ir noraidīti priekšlikumi, ar kuriem ministriju speciālisti uzliek papildu slogu nodokļu maksātājiem. Lai nodrošinātu algas ārstiem, policistiem, skolotājiem, robežsargiem, karavīriem, pensijas pensionāriem, kas sastāda gandrīz 70 procentus no valsts budžeta, un lai samaksātu apmēram 10 procentus no budžeta kā parādus par aizdevumiem un pārējā naudiņa – 20 procentu – paliktu valsts aparāta uzturēšanai, nodokļi ir jāpalielina. Tas ir smagi, psiholoģiski smagi visiem deputātiem, bet tā ir šobrīd realitāte. Tādēļ visiem ir šī smagā nodokļu nasta nākamajā gadā jānes.

Šosvētdien svinēsim pirmo Adventi. Šis ir pārdomu laiks ikvienā ģimenē. Novēlu jums mieru, saticību un ticību sev un savai valstij.

V.Agešins

(frakcija “Saskaņas Centrs”):

“Saskaņas Centrs” nevar atbalstīt valdības sagatavoto antisociālo budžeta projektu. 2009.gada budžeta izpilde ir skumīga, un tāpēc, mūsuprāt, jāmaina 2010.gada budžeta sastādīšanas noteikumi.

Mūsuprāt, valdības vislielākā kļūda ir nodokļu palielināšana. Mēs uzskatām, ka nodokļu palielināšana nepalielinās ienākumus krīzes apstākļos. Līdz ar to mums ir konkrēti un konstruktīvi priekšlikumi izdevumu samazināšanai. Priekšlikumi ir iesniegti. Un, starp citu, pirmo reizi Latvijas Republikas vēsturē pēc parlamentārās opozīcijas iniciatīvas, šinī gadījumā – pēc apvienības “Saskaņas Centrs” iniciatīvas, ir sastādīts un iesniegts gan Saeimai, gan valdībai pilnvērtīgs alternatīvais budžets. Nepieciešamība pēc mūsu izstrādātā budžeta ir radusies tāpēc, ka varas partijas nevēlas runāt par valsts alternatīvo attīstību krīzes apstākļos, plēšas savā starpā un turpina izvirzīt haotiskus labojumus, it īpaši nodokļu politikā. Ļoti svarīgi ir tas, ka alternatīvā budžeta sastādīšanai ir izmantoti tikai oficiāli dati – valdības budžeta dati, kā arī Valsts kases dati.

Runājot par konkrētiem priekšlikumiem, vēlos pateikt, ka galvenā valdības kļūda slēpjas vēlmē krīzes apstākļos saglabāt lielu valsts birokrātisko aparātu. Lai izdzīvotu pašlaik, mums ir tikai viena iespēja – krietni samazināt izdevumus un atbrīvoties no ierēdņu balasta. Piemēram, vairāku pašvaldību vadītāju un viņu vietnieku atalgojums vēl aizvien krietni pārsniedz Valsts prezidenta un Ministru prezidenta atalgojumu. Līdz ar to mūsu alternatīvajā budžetā ir ieplānots papildus samazināt ierēdņu atalgojumu vēl vismaz par 10 procentiem. Savukārt atsevišķās nozarēs vadības atalgojums ir jāsamazina par 25 un pat 50 procentiem par neefektīvu ierēdņu darbu.

Otrām kārtām, lai nodrošinātu budžeta ieņēmumu pieaugumu un Latvijas ekonomikas krituma apstādināšanu, alternatīvajā budžetā ir ieplānots samazināt nodokļu likmes un uz tā rēķina iegūt nodokļu iekasēšanas pieaugumu. Konkrēti, ir nepieciešams samazināt PVN likmi no 21 procenta līdz 18 procentiem un pazemināto PVN likmi – no 10 procentiem līdz 9 procentiem, ieskaitot pie precēm ar pazeminātu likmi pārtikas preces. Jāsamazina arī sociālā nodokļa likme no 33 procentiem līdz 24 procentiem.

Arī mēs uzskatām, ka nodokļu slodzes samazinājums darbiniekiem ar nelieliem ienākumiem un pieaugums tiem, kas saņem lielāku algu, nodrošinās taisnīgumu valsts budžetā. Un tas viss ir nodrošināms ar progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa skalu un neapliekamā minimuma palielināšanu.

“Saskaņas Centra” iesniegtais budžeta projekts, pēc mūsu domām, ir pamats tam, lai Latvijas ekonomika sekmīgi attīstītos 2011. un 2012.gadā.

J.Porietis

(Tautas partijas frakcija):

Protams, šodienas sēdē vislielāko uzmanību piesaistīja likumprojekts “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu””. Tā kā valsts ir sarežģītā finansiālā situācijā, protams, budžets ir jāsabalansē, un, lai tas atbilstu gan visiem starptautiskajiem līgumiem, gan arī situācijai valstī, šī nauda budžetā ir jāiegūst. Un šis likumprojekts, kas paredz palielināt šo ikgadējo nodevu, protams, dod pienesumu valsts budžetam. Un, saprotot šo situāciju, Tautas partija, protams, atbalstīja šo likumprojektu. Taču, manuprāt, valdībai un mums visiem būtu jāvērš uzmanība uz to, ka šā un diemžēl arī viena otra cita likumprojekta anotācijas ailītēs, kur ir runa par konsultācijām, kādas ir notikušas ar ekspertiem, ar sabiedriskajām organizācijām, ar sociālajiem partneriem... Šā likumprojekta anotācijā, šajās ailītēs, ir rakstīts, ka konsultācijas nav notikušas un ka sabiedrība ir tikai informēta par šīm izmaiņām. Protams, tas nav īpaši labi, jo ir jāņem vērā šī situācija un šādi nodokļu paaugstinājumi sabiedrībā tomēr būtu vairāk jāizspriež. It kā pozitīvā doma, kas anotācijā lasāma, ka transportlīdzekļu izmantošana notiks racionālāk, vairāk tiks lietotas mazās un vidējās klases automobiļi, protams, ir ļoti laba, bet nez vai tā realizēsies pašreizējā situācijā, jo sakarā ar šā nodokļa palielināšanu šos lielās klases automobiļus būs grūtāk pārdot. Tātad viņi turpinās ar tiem braukt. Bet savukārt tie, kas jau ir nopirkuši šos auto, nevar plānot iegādāties sev maza apjoma auto. Tā ka par to ir jāpadomā. Protams, tas fakts, ka motocikliem šī nodeva ir palielināta 17 reizes, turpretī automobiļiem tikai divas reizes, varbūt liek precizēt šo likumprojektu pēdējā, galīgajā, lasījumā, jo, ja, maksājot tikai 3 latus, teiksim, apmēram 24 000 motociklu īpašnieku nav līdz šim reģistrējuši savus braucamos un maksājuši šo nodevu, tad diezin vai, palielinot nodokli līdz 50 latiem, viņu skaits pieaugs paredzētajā proporcijā. To atliek vien minēt.

Vēl Tautas partija vairākkārt koalīcijas partneriem ir norādījusi arī uz iespējamiem riskiem, šādi paaugstinot nodokļus, un ir aicinājusi gan aktīvāk veikt strukturālās reformas, gan arī izmantot struktūrfondus, kurus Latvija diemžēl izmanto nepietiekami pašfinansējuma trūkuma dēļ. Mēs tomēr aicinām koalīcijas partnerus un arī visu valdību aktīvāk piesaistīt šos struktūrfondus un veikt šīs strukturālās reformas straujāk. Un, protams, ir jāveicina arī uzņēmējdarbība, kas faktiski ir vienīgais ienākumu avots budžetā.

V.Buhvalovs

(PCTVL frakcija):

Valdošā koalīcija ar apbrīnojamu stūrgalvību, kas pelna labāku pielietojumu, turpina mūs pārliecināt, ka mēs jau esam sasnieguši krīzes viszemāko lejupslīdes punktu un ka teju, teju sāksies lēna atdzimšana.

Atgādināšu situāciju. Mums ir gandrīz 200 000 bezdarbnieku, iekšējais kopprodukta kritums pēdējā laikā sastādīja 18 procentus. Puse bezdarbnieku jau vairs nesaņem bezdarbnieka pabalstu. No kādiem līdzekļiem iztikt šiem ļaudīm un viņu ģimenēm – to neviens nezina pateikt.

Eiropas palīdzība, uz kuru tā cerēja mūsu varasvīri, izrādījās liels blefs. Bezdarbniekiem maksā 100 latu stipendiju par 8 stundu darba dienu. Šī pazemojošā ubaga dāvana ir zemāka par minimālās algas apmēru. Visu to mēs novērojam uz ierēdņu jaukās dzīves fona.

Cienījamie radioklausītāji! Vai jums nav apnicis klausīties mūsu valdības pasakās par to, ka viss būs lieliski? Kad īsti paliks lieliski – to valdība nesaka, bet spītīgi turpina kalt iedzīvotāju nodokļu palielināšanas plānus.

Mēs nedzirdam no valdības nekādus priekšlikumus par jaunu darba vietu radīšanu, nav arī plānots paplašināt jau esošo ražošanu. Tad uz kā rēķina mēs izķepurosimies no krīzes? Vai uz tukšu valdības solījumu un kredītu rēķina, kurus mēs patlaban ņemam, nonākdami parādu jūgā? Masveidā tiek slēgtas skolas un slimnīcas, īpaši traģiski tas ir lauku apvidos, kur līdz ar skolas slēgšanu faktiski izbeidzas arī jebkādas kultūras dzīves norises.

Šī bezatbildīgā labējo partiju politika noveda Latviju pie katastrofas, no kuras tagad daudzu gadu laikā vajadzēs censties kaut kā izkulties. Padomājiet, vai jums tas ir vajadzīgs!

J.Kursīte-Pakule

(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Budžeta pieņemšanas process ir neiedomājami grūts, jo nav jau no kā piešķirt. Piešķiramais ir izsaimniekots iepriekšējos gados, tāpēc ir jāpieņem nepopulāri lēmumi.

Es varētu piekrist daudz kam, ko runāja Buhvalova kungs, bet te jau ir tas, ka kritizēt vienmēr ir viegli. Paskatīsimies, vai Rīgas domē šis kreiso partiju solījums – atrast uzreiz un tūlīt daudzas jaunas darba vietas –, ir devis rezultātu! Vienkārši ir objektīva krīzes situācija. Neskatoties uz to, ka ir šī krīzes situācija un ka ir grūtības pieņemt budžetu, tomēr ir arī virkne momentu, kur redzams, ko ir izdevies izdarīt.

Pirmais. Nav paaugstināts pievienotās vērtības nodoklis uzņēmējdarbībai, ko ieteica Starptautiskā Valūtas fonda eksperti, bet kam koalīcija tomēr nepiekrita.

Otrais. Ir izveidota vienota atalgojuma sistēma, kurā iekļauts arī strīdīgais jautājums par kapitālsabiedrību valdēm un padomēm, un tas, manuprāt, ir ļoti svarīgi.

Trešais. Ir saglabāts 35 latu apjomā neapliekamais minimums iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem.

Ceturtais. “Pilsoniskās Savienības” pārziņā esošā Aizsardzības ministrija ir apņēmusies finansiāli atbalstīt Politiski represēto apvienību, un, manuprāt, tas ir ļoti svarīgi šajos grūtajos laikos.

Tomēr, protams, ir arī virkne tādu lietu, kas nav atbalstītas un ko nav izdevies realizēt šajā budžetā.

Pirmais. Nav izdevies ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, tas ir, vienādu procentu budžetā maksās gan mazo, gan lielo algu saņēmēji, tas ir, 26 procentus.

Otrais. Nav atbalstīta ierosme ar 25 procentu paaugstinātu likmi aplikt uzņēmējsabiedrības, kuru peļņa pārsniedz 5 miljonus latu. To, ja tā var teikt, “noraka” Starptautiskā Valūtas fonda eksperti un ziemeļu kaimiņvalstu valdības.

Arī nekustamo īpašumu nodoklim par mājokļiem netika piemērotas atšķirīgas likmes vienģimeņu un lepno namu īpašniekiem.

Tomēr “Pilsoniskā Savienība” ļoti cer, ka tādai būtiskai lietai mūsu kultūrā un mūsu valsts identitātē kā Dziesmusvētkiem... ka Dziesmusvētku koru un deju kolektīvu vadītājiem tiks piešķirts valsts budžeta finansējums.

Šodien, kā vairāki deputāti jau minēja, asas debates izraisījās par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu – grozījumiem Budžeta likumā. Jā, daudz kas ir jādara un ir jāpieņem nepopulāri lēmumi. Ja tomēr mašīnām ir šī atšķirība attiecībā uz dzinējtilpumu, tad tomēr būtu jāskatās un jāiestrādā, ka ir atšķirīga nodeva par motocikliem ar dažādu tilpumu, jo nevar taču maksāt par maza tilpuma motociklu tādu pašu nodevu, kādu maksā par lielu un ekskluzīvu motociklu. Un ir pilnīgi piemirsušās arī jahtas. Jahta arī ir ūdenstransporta līdzeklis.

Visbeidzot. Es gribu savu uzstāšanos noslēgt ar DNB Nord Latvijas barometra nupat veiktās aptaujas rezultātiem, kur ir sadaļa – “Pasakainā Latvija”. No piedāvātā bagātīgā atbilžu klāsta uz jautājumu, kāds tēls, jūsuprāt, vistrāpīgāk raksturo pašreizējo Latviju, 29 procenti no aptaujātajiem domā, ka apslapinājušos kaķēnu, un tikai 3 procenti, ka joprojām tīģeri – Baltijas tīģeri. It kā bēdīgas perspektīvas, jo kaķēns pats par sevi, pat tad, ja nav apslapinājies, ne uz ko lielu, salīdzinot ar tīģeri, nav spējīgs, bet varbūt tomēr cerēt uz, kaut šai brīdī apslapinājušos, bet tīģeri, Baltijas tīģeri, kurš drīz būs gatavs celties un meklēt, un atrast izeju.

M.Grīnblats

(TB/LNNK frakcija):

Budžeta pieņemšanas process, protams, atšķirībā no piektā, sestā vai septītā gada, kad šeit bija daudz smaidīgu seju Saeimā un varbūt bija smaidīgas sejas arī ārpusē, jo vismaz jau attiecīgajai nozarei, algām, pabalstiem vai pensijām bija liels pieaugums, šobrīd to smaidīgo seju nav šeit iekšā un, protams, vēl jo mazāk to ir ārpusē.

Ko es gribētu pieminēt? Žēl, ka valdība ir atradusi tādu argumentu, ka tieši Latvijas aizdevēju, tātad pirmām kārtām Valūtas fonda, bet vēl vairāk pat Eiropas Komisijas un vienas mūsu donorvalsts, Zviedrijas, ieteikumu dēļ, kuri, protams, nekur rakstiski neparādīsies, nav atbalstīts papildu ienākuma nodoklis uzņēmumiem, kuru peļņa gadā pārsniedz 5 miljonus latu. Kā zināms, pārsvarā tie ir ārzemju kapitāla uzņēmumi, tai skaitā Zviedrija šeit droši vien būtu vienā no pirmajām vietām. Tātad diemžēl ietekmīgo lieluzņēmēju lobijs ir nostrādājis visai efektīvi. Katrā gadījumā var piekrist tiem, kuri saka, ka tas nav sociāli taisnīgi un atgādina kaut ko līdzīgu neokoloniālismam, kā to jau vienā otrā intervijā viena otra ietekmīga persona ir pieminējusi.

Nav patīkams arī 26 procentu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugums, bet šeit var piekrist tam, ka tas tika meklēts kā vienkāršākais kompromiss tā vietā, lai nebūtu vēlāk jāsamazina neapliekamais minimums, tai skaitā neapliekamais minimums par apgādībā esošu personu un bērnu, kas būtu smagāks spiediens uz ģimeni, un arī lai nebūtu jāatsakās no attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un veselību, kuri, taisnību sakot, nav lieli, tomēr var mazliet palīdzēt tiem, kuri tos 150 latus gadā šim mērķim ir iztērējuši.

Kas attiecas uz nodokļu palielināšanu kopumā, tā nekad neizsauc prieku, pat ja atsevišķos gadījumos šī nodokļu samaksāšana nemaz nav tik traģiski grūta. Otra izeja, protams, bija meklēt papildus 57 miljonu latu samazinājumu, ko valdība acīmredzot tik īsā laikā arī nevarēja izdarīt, bet droši vien varbūt arī nemēģināja.

Šeit es varu piebilst tikai vienu – to, ka viena vai otra samazinājuma efekts būs jūtams pēc gadiem. Tā, piemēram, satiksmes nozarei kopumā nākamā gada samazinājums ir mīnus 40 procenti, un, kā mēs saprotam, pamatā tas attiecas tātad uz ielu un ceļu uzturēšanu un remontu. Tas skars arī dotācijas sabiedriskā trans­porta uzturēšanai, kur, protams, ne visi maršruti ir rentabli. Tātad tas nozīmē daļas maršrutu slēgšanu vai reisu skaita samazināšanu, vai diemžēl arī biļešu cenu pieaugumu.

Kā mēs zinām, otrs lielākais samazinājums ir kultūras nozarei – apmēram mīnus 30 procenti, kas, protams, arī nav patīkami, jo kultūras efekts, kaut arī neizpaužas tonnās vai kubikmetros, bet, protams, ilgtermiņā un vidējā termiņā ir ļoti būtisks katrai sevi cienošai nācijai un valstij.

Tātad vēl pie tām lietām, par kurām šeit, protams, diskutēja. Tas ir jāsaka par transportlīdzekļu nodevu, kas acīmredzot arī tapusi kā viens no instrumentiem, lai izveidotu šo 57 miljonu lielo papildu ietaupījumu. Un šeit var piekrist tikai vienam – tam, ka, protams, transportlīdzeklis ne vienmēr liecina par greznību vai par turību. Katrā gadījumā kritērijs – tikai transportlīdzekļa masa – ir rēķināšanai ērts, bet, protams, ir arī ļoti dārgi un ekskluzīvi transportlīdzekļi, kuru tonnāža, varētu teikt, ir samērā maza, bet kuri ir maksājuši nesalīdzināmi dārgāk nekā dažs labs vecs, kas tiešām varbūt der tikai aizbraukšanai 10 vai 20 kilometrus uz darbu, darba meklējumos vai kādās citās ļoti neatliekamās lietās. Tā ka varētu Budžeta komisijai vienīgi novēlēt meklēt saprātīgāku kompromisu, tajā skaitā varbūt atrast zināmu diferenciāciju arī attiecībā uz motocikliem. Jo, protams, ir motocikli, kurus pērk pārsvarā labi pelnoši vīrieši 40 vai 50 gadu vecumā atpūtai, bet ir arī tādi motocikli, kas ir derīgi kaut kādu sūtījumu izvadāšanai vai braukšanai uz darbu un tā tālāk, kurus, kā saka, par greznības priekšmetu atkal ir grūti uzskatīt.

Katrā gadījumā šeit var piekrist vienam: acīmredzot nodokļu izmaiņas būs, bet paliek jautājums, vai tās būs tieši tādas un vai piedāvātais variants ir pats taisnīgākais. Droši vien šeit var piekrist daudziem kritiķiem, ka likumprojekts ir tapis steigā, jo diemžēl pāris dienu laikā piedāvāt ļoti saprātīgu un izvērstu risinājumu valdība nav varējusi.

Piebildīšu šeit to, ka mūsu apvienība piedāvāja papildu dotāciju vairākām sabiedriskajām organizācijām, nacionālajiem karavīriem, kā arī partizānu apvienībai, kuru gan valdība neatbalsta nākamā gada budžetā, bet ir jāsaka paldies Aizsardzības ministrijai, ka tā atradīs citu veidu, kā šo dotāciju nodrošināt, lai sabiedriskās organizācijas varētu sekmīgi strādāt arī nākamajā gadā. Tāpat kā Politiski represēto apvienība, kurai satiksmes ministrs Gerhards ir solījis šo atbalstu sniegt arī tādā gadījumā, ja citādā veidā to nevarēs atrisināt.