Lēmums par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu 2009. gada 3. decembrī

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumu, uz kuru tiks sniegta atbilde 2009.gada 3.decembrī pulksten 17.00:

1. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buhvalova, M.Mitrofanova un V.Buzajeva jautājums ārlietu ministram Mārim Riekstiņam (jautājumu reģistra Nr.181/J9)

“Par Latvijas interešu lobēšanu Eiropas Savienībā”. 

(pilns jautājuma teksts pielikumā)

Rīgā 2009.gada 30.novembrī Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Pielikums

Pašreiz tiek apspriests jautājums par jaunās Eiropas Savienības IT tehnoloģiju sistēmu vadības aģentūras izveidi un tās iespējamo mītnes valsti. Aģentūra ilgtermiņā pārraudzīs Šengenas informācijas sistēmas, vīzu informācijas sistēmas un biometrisko datu datubāzes EURODAC vadību. Tās darbību iecerēts sākt 2012.gadā un no 2010. līdz 2013.gadam paredzēts tajā investēt 113 miljonus eiro. Uz šīs aģentūras izvietošanu savā valstī jau pretendē mūsu kaimiņi igauņi.

Baltijas valstīs, konkrēti Lietuvā, jau darbojas viena šāda ES aģentūra – Eiropas dzimumu līdztiesības institūts. 2006.gadā uz šīs aģentūras izvietošanu savā valstī pretendēja Slovākija, Slovēnija un Lietuva, kas beigās arī uzvarēja pretendentu cīņā.

Šāda institūta izveidošana Lietuvā ir ne tikai prestiža jautājums (kas, protams, nav mazsvarīgi), bet arī darba vietas un nodokļi.

2006.gadā diskutējot par iespējamo Dzimumu līdztiesības institūta mītnes valsti ar Ārlietu ministriju skaņotā Latvijas pozīcija bija sekojoša: “Latvija atzinīgi vērtē jauno ES dalībvalstu iniciatīvu, piedāvājot savas kandidatūras Institūta atrašanās vietai. Tomēr, ņemot vērā izveidojušos ciešo sadarbību, Latvija priekšroku dotu Institūta izveidei Lietuvā.” Latvijas pretendentu starpā nebija.

Eiropas Savienībā nav izstrādāti noteikumi par to, kādā veidā dalībvalstis piesakās uz ES aģentūru uzņemšanu savās zemēs. Parasti dalībvalstis savas vēlmes dara zināmas viena otrai ES Padomes sanāksmēs un tad iesaistās savu interešu lobēšanā. Par aģentūru mītnes valstīm visas 27 dalībvalstis līdz šim lēma vienbalsīgi, parasti Eiropadomes samitos.

Gan iepriekšminētais gadījums ar Dzimumu līdztiesības institūtu, gan Igaunijas aktivitātes, kas vērstas uz IT tehnoloģiju sistēmu vadības aģentūras izveidi savā valstī ir šo mūsu kaimiņvalstu veiksmīgas savu interešu lobēšanas piemērs Eiropas Savienībā.

Sakarā ar iepriekšminēto lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Latvija jebkad ir iesaistījusies cīņā par kādas ES aģentūras izvietošanu mūsu valstī? Ja nē, tad kāpēc?

2. Vai mūsu valsts vājie rezultāti šajā jomā liecina par Latvijas pārstāvju ES zemo kapacitāti, lobējot valsts intereses Eiropas Savienībā? Ar kādām grūtībām šeit ir nācies sastapties?

3. Kāpēc Latvija neizrāda interesi par iepriekšminēto IT tehnoloģiju sistēmu vadības aģentūras izvietošanu mūsu valstī?

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis,
Rīgā 2009.gada 26.novembrī V.Buhvalovs, M.Mitrofanovs, V.Buzajevs