Ekonomikas ministrija: Par dabasgāzes tirgu līdz 2014.gadam

 Saeima 3.decembrī pieņēma lēmumu atlikt dabasgāzes tirgus liberalizāciju Latvijā līdz 2014.gada 4.aprīlim, otrajā (galīgajā) lasījumā pieņemot grozījumus Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā.

Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likums izstrādāts, jo Enerģētikas likuma Pārejas noteikumos noteikts, ka vairāku pantu (kas nosaka dabasgāzes tirgus liberalizāciju) spēkā stāšanās laiku un kārtību jānosaka ar īpašu likumu.

Enerģētikas likums reglamentē enerģētiku kā tautsaimniecības nozari, kas aptver energoresursu iegūšanu un izmantošanu dažāda veida enerģijas ražošanai, enerģijas pārveidi, iegādi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali, tirdzniecību un izmantošanu. Viens no Enerģētikas likuma mērķiem ir nodrošināt enerģijas lietotāju tiesības izvēlēties patērējamās enerģijas veidu un tirgotāju.

Līdz šim spēkā esošā Enerģētikas likuma 42.pants noteica, ka jau no 2010.gada 1.janvāra visiem dabasgāzes lietotājiem ir tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju, kā arī galalietotājam, kuram ir pieslēgums pārvades sistēmai, ir tiesības mainīt tirgotāju bez ierobežojumiem, iepriekš par to paziņojot tirgotājam un pārvades sistēmas operatoram. 3.decembrī Saeimas pieņemtais lēmums nosaka, ka Enerģētikas likuma 42.panta spēkā stāšanās datums atlikts līdz 2014.gada 4.aprīlim.

Ņemot vērā Eiropas direktīvās noteikto, jebkurš dabasgāzes “jaunais tirgus”, kur pirmā piegāde no ilgtermiņa piegādes līguma notikusi ne vairāk kā pirms 10 gadiem, gūst tiesības neveikt dabasgāzes tirgus liberalizāciju. Pirmā dabasgāzes piegāde Latvijai, kas izrietēja no 2003.gadā 18.jūlija noslēgtā ilgtermiņa piegādes līguma, notika 2004.gada 5.aprīlī, tāpēc dabasgāzes tirgus liberalizācijas datums noteikts 2014.gada 4.aprīlis.

Latvijas gāzes apgādes sistēma nav savienota ar ES kopējo gāzes apgādes sistēmu, un Latvijai ir tikai viens gāzes piegādātājs – atvērtā AS “Gazprom”, kas pilnībā kontrolē gāzes apgādes sistēmu Krievijā. Gāzes apgādes biznesa vide reģionā un spēkā esošie gāzes piegādes līgumi praktiski izslēdz trešās puses, izņemot reģionālo pārvades sistēmas operatoru, pieeju Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. Turklāt gāzesvada Valdajs–Pleskava jauda nav pietiekama, lai nodrošinātu gāzes piegādi Baltijas valstīm un Krievijas ziemeļrietumu reģionam ziemā.

Līdz ar to gāzes tirgu Latvijā šobrīd varētu atvērt tikai formāli. Vienlaikus prognozēts, ka, jau šobrīd atverot gāzes tirgu un sadalot AS “Latvijas Gāze”, Latvijas apstākļos ievērojami paaugstinātos lietotāju galatarifi, jo palielinātos kompānijas darbības izmaksas. Līdz ar to tirgus atvēršana neradītu piegādātājiem īstermiņā jaunas dabasgāzes saņemšanas iespējas.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa