Par brīvdienu ceļojumu lielāku aizsardzību

 Saskaņā ar dokumentu, ko 26.novembrī Komisija iesniegusi apspriešanai, miljoniem ceļotāju, kas internetā vai aģentūrās iegādājas brīvdienu “komplektus”, kuros iekļauti lidojumi, uzturēšanās viesnīcā, automašīnu noma utt., varētu saņemt labāku finansiālo aizsardzību gadījumos, ja rodas problēmas. Komisija izsludinājusi apspriešanu par to, kā panākt lielāku ES 1990.gada komplekso ceļojumu direktīvā noteikto pamata nodrošinājumu attiecībā uz informāciju, atbildību par zemāka standarta pakalpojumiem un aizsardzību pret maksātnespēju, ietverot nākamās paaudzes dinamisku komplekso ceļojumu pakalpojumus, kad patērētāji paši veido kompleksos ceļojumus bieži vien tiešsaistē vienā tīmekļa vietnē vai dažādās partneru tīmekļa vietnēs. 23% ES patērētāju un vairāk nekā 40% patērētāju tādās valstīs kā Īrija un Zviedrija mūsdienās iegādājas dinamiskus kompleksos ceļojumus, kurus pašlaik neskar ES patērētāju aizsardzības noteikumi (67% no pircējiem kļūdaini domā, ka viņi ir aizsargāti). Ņemot vērā, ka pēdējā laikā bankrotējušas vairākas aviokompānijas, dokumentā aplūkots arī jautājums par iespēju paplašināt pamata aizsardzību pret maksātnespēju, ietverot arī atsevišķas lidmašīnas biļetes, ne tikai kompleksos un dinamiskos kompleksos ceļojumus.

ES patērētāju aizsardzības komisāre Meglena Kuneva teica: “Mums ir vajadzīga stingra aizsardzība, lai patērētājs ar mierīgu sirdi varētu iegādāties komplekso ceļojumu, un mums ir vajadzīgi vienlīdzīgas konkurences apstākļi, lai uzņēmumi varētu sacensties saskaņā ar vienlīdzīgiem noteikumiem. Mani jo īpaši uztrauc maksātnespējas jautājums. Visi, kas televīzijā redzējuši attēlus ar tūkstošiem atpūtnieku, kas bija spiesti ilgstoši uzturēties lidostās pēc tādu uzņēmumu kā “Sky Europe” un “XL”, “Futura” un “Zoom” bankrota, apzinās, ka tagad ir īstais brīdis risināt jautājumus par patērētāju pamata aizsardzības paplašināšanu maksātnespējas gadījumā, ietverot šajā aizsardzībā visu veidu pakalpojumus.”

Spēkā esošie noteikumi

ES Komplekso ceļojumu direktīva ir pieņemta 1990.gadā, kad visizplatītākais brīvdienu veids bija divu nedēļu kompleksais ceļojums, ko iegādājās ceļojumu birojā un par ko informācija bija atrodama katalogā. Komplekso ceļojumu direktīva attiecas uz iepriekš sagatavotu vismaz divu še turpmāk uzskaitītu pakalpojumu apvienojumu: 1) transports, 2) izmitināšana, 3) citi tūrisma pakalpojumi, tādi kā automašīnu noma, ievērojamu objektu apskates braucieni (viss iekļauts cenā).

Direktīva nodrošina aizsardzību šādās jomās: informācija katalogos, atteikuma tiesības, nemaksājot soda naudu, atbildība par pakalpojumiem (piemēram, zemāka standarta viesnīcas nekā pasūtītās) un aizsardzība ceļojumu rīkotāja vai aviokompānijas bankrota gadījumā.

Sešas galvenās jomas, kas jāpārskata

1990.gada komplekso ceļojumu direktīva vairs nav piemērota šodienas tūrisma tirgum. Interneta un zemo cenu aviokompāniju ietekmē ir mainījušies uzņēmējdarbības modeļi, kā arī patērētāju izturēšanās, kuri aizvien biežāk veic pirkumus, veidojot paši savus ceļojuma komplektus, bieži vien tiešsaistē.

Pārskatīšanai ir identificētas sešas galvenās jomas.

1. Komplekso ceļojumu direktīvas piemērošanas joma. Dokumentā aplūkots, kādi jaunie kompleksie ceļojumi būtu jāietver komplekso ceļojumu direktīvā. Tie varētu būt šādi.

• Kompleksie ceļojumi, ko patērētājs izveidojis internetā vienā un tajā pašā tīmekļa vietnē, piemēram, “Expedia”, “Opodo”.

• Kompleksie ceļojumi, ko izveidojušas tīmekļa vietnes, kas saistītas ar partnerības nolīgumu. Piemēram, patērētājs tiešsaistē nopērk lidojumu, un tad viņu novirza uz partneruzņēmuma tīmekļa vietni, kas piedāvā viesnīcu pakalpojumus vai automašīnu nomu.

• Citi ceļojumu pakalpojumi, kas pašlaik nav ietverti, tādi kā izklaides braucieni vai pārvadāšana, kurā iekļauta izmitināšana (piemēram, ceļojumi ar naktsmītni uz kuģa vai vilcienā), un citi.

2. Informācija. Dokumentā aplūkots jautājums par informāciju, kāda sniedzama patērētājiem, kad tā sniedzama un kādā formātā. Pašreizējā komplekso ceļojumu direktīvā galvenokārt minēti katalogi un nav minēti citi plašsaziņas līdzekļi, piemēram, tīmekļa vietnes.

3. Atbildība par zemāka standarta pakalpojumu nekā pasūtītais un palīdzība patērētājiem. Dokumentā uzdots jautājums par to, kam ir jāatbild par sniegtajiem pakalpojumiem un par palīdzību, kas jāsniedz patērētājam, ja ceļojuma laikā radušās problēmas. Šodien vairs nav viegli noteikt atšķirības starp pārvadātājiem, ceļojumu rīkotājiem un ceļojumu aģentūrām. Nav skaidrs, kas uzņemas atbildību, ja rodas problēmas.

4. Grozījumi līgumos. Komplekso ceļojumu direktīvā paredzēts, ka patērētājs var atteikties no līguma, nemaksājot soda naudu, ja mainās līguma “būtiski elementi”, tādi kā kopējā cena vai pārvadātājs. Dokumentā apsvērts, vai jāmaina pašreizējie noteikumi par cenu pārskatīšanu.

5. Maksātnespēja. Komplekso ceļojumu direktīvā paredzēts, ka ceļojumu rīkotājs vai ceļojumu aģentūra sniedz pietiekamu drošības garantiju attiecībā uz iemaksātās naudas atmaksāšanu un patērētāja repatriāciju pakalpojumu sniedzēja maksātnespējas gadījumā. Pēdējā laikā palielinājies maksātnespējas risks. Ņemot vērā, ka nesen bankrotējusi virkne aviokompāniju, dokumentā apsvērts, vai pamata aizsardzību pret maksātnespēju nevajadzētu attiecināt arī uz atsevišķi iegādātām lidmašīnas biļetēm (t.i., ceļojumi, kas nav saistīti ar pakalpojumu komplektu), lai pasažieri tādējādi saņemtu iemaksāto naudu un tos repatriētu aviokompānijas bankrota gadījumā.

6. Ceļojumu aizsardzības zīme. Dokumentā apsvērts jautājums par ES līmeņa “Ceļojumu aizsardzības zīmes” izveidošanu, lai norādītu, kurus ceļojumu pakalpojumus un/vai pakalpojumu kombinācijas aizsargā tiesību akti.

Kas notiks turpmāk

Komisija paredzējusi izstrādāt konkrētus priekšlikumus, lai 2010.gada rudenī pārskatītu komplekso ceļojumu direktīvu. Komisija pašlaik arī gatavo pārskatu par gaisa transporta pasažieru tiesībām, kurā tiks aplūkots plašs jautājumu loks, tostarp aviokompāniju maksātnespējas jautājumi.

Galvenie notikumi komplekso ceļojumu jomā

• Eiropa ir pasaules lielākais reģionālais ceļojumu tirgus, kura pārdošanas apjoms 2008.gadā bija 246 miljardi eiro. Tradicionālie kompleksie ceļojumi ir 40% (98,4 miljardi eiro) no kopējā ceļojumu tirgus. Toties dinamiskie kompleksie ceļojumi – 33%. Un pārējie ceļojumu piedāvājumi – 25% no ceļojumu tirgus.

• Pēdējā laikā lielākā daļa no ES iedzīvotājiem (56% no visiem ES atpūtniekiem) labprātāk savas brīvdienas organizē paši.

• Patērētāji aizvien biežāk paši veido savus kompleksos ceļojumus (dinamiskie kompleksie ceļojumi), kuros tie iekļauj divus vai vairākus pakalpojumus, tādus kā lidojums un izmitināšana, no viena pakalpojumu sniedzēja vai no vairākiem komerciāli saistītiem pakalpojumu sniedzējiem.

• Ir svarīgi minēt, ka pārskatā nav ietverti patiešām atsevišķi pirkumi, kad patērētājs iegādājas dažādus elementus no dažādiem pārdevējiem/tīmekļa vietnēm, kas nav tīklā vai kam nav vienota zīmola. Šādus neatkarīgus ceļojuma pakalpojumus neuzskata par komplekso ceļojumu nozares sastāvdaļu.

• Ārkārtīgi pieaug to patērētāju skaits, kuri iegādājas dinamiskos kompleksos ceļojumus. Pēdējos divos gados šos ceļojumus izmantojuši 23% ES iedzīvotāju, bet šis skaitlis pārsniedz 40% tādās valstīs kā Īrija (46%) vai Zviedrija (44%) un ir ļoti augsts arī tādās valstīs kā Slovēnija (42%) un Itālija (36%).

• Uz daudziem no dinamiskajiem kompleksajiem ceļojumiem pašlaik neattiecas ES Komplekso ceļojumu direktīva. Tādējādi aizvien vairāk patērētāju, kuri iegādājas kompleksos ceļojumus brīvdienām, paliek ārpus direktīvas piemērošanas jomas.

• Ir skaidrs arī, ka patērētāji neapzinās, ka viņu tiesiskā aizsardzība nav viena un tā pati atšķirībā no tā, kā šie pakalpojumi ir pirkti, kaut gan ceļojumu komplekta sastāvdaļas var būt identiskas. Ja rodas problēmas ar dinamisko komplekso ceļojumu, kopumā patērētājs var zaudēt gandrīz 600 eiro.

• Pērkot dinamiskos kompleksos ceļojumus vai neatkarīgus ceļojuma pakalpojumus, vairāk nekā 50% patērētāju domā, ka viņi ir aizsargāti aviokompānijas bankrota gadījumā. Daudzos gadījumos pašlaik viņi nav aizsargāti.

• Patērētājiem aizvien lielākas bažas rada uzņēmumu bankroti, jo ir pieaudzis maksātnespējas risks. No 2005.gada novembra līdz 2008.gada septembrim ir bankrotējušas 29 aviokompānijas. Šo bankrotu ietekme uz atpūtniekiem bija dažāda atkarībā no tā, vai biļetes bija pirktas kā kompleksā ceļojuma sastāvdaļa. Ņemot vērā, ka kopš 1990.gada, kad pieņēma komplekso ceļojumu direktīvu, ir būtiski mainījušās ceļojumu tendences, ir svarīgi konkrēti atbildēt uz jautājumu, vai vajadzīga diferencēta aizsardzība maksātnespējas gadījumos, ja biļetes ir pirktas kā kompleksa ceļojuma sastāvdaļa vai kā atsevišķs pakalpojums.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa