Saeima — no vasaras darbiem uz rudens iecerēm

Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim" vakar, 25.jūnijā

— Vispirms jums kā jau Jānim vaicājums: kur un kā nolīgojāt Jāņunakti?

— Jāņunakti nolīgoju Jūrmalā kopā ar ģimeni un tuvākajiem draugiem. Šoreiz līgošana noritēja diezgan mierīgi.

Turklāt tikko, 22.jūnija vakarā, biju atgriezies no starptautiska mēroga pasākuma Vācijas pilsētā Ķīlē, uz ko bija uzaicināti Baltijas valstu un Ziemeļvalstu politiķi, lai pārrunātu reģionālās integrācijas jautājumus Eiropas Savienības paplašināšanās kontekstā. Tur man trīs dienu laikā bija interesantas tikšanās gan ar vācu, gan ar Ziemeļvalstu politiķiem.

— Kā jūs, būdams Saeimas priekšsēdētājs, vērtējat nupat notikušo Valsts prezidentes ievēlēšanu?

— No mana redzesviedokļa pats būtiskākais ir tas, ka vēlēšanas noritēja ļoti korekti. Deputāti bija disciplinēti visas šīs ilgās 17.jūnija sēdes laikā. Arī balsu skaitīšanas komisija strādāja ļoti operatīvi un bez jelkādiem daudzmaz būtiskiem pārpratumiem. Manuprāt, procedūras ziņā šīs vēlēšanas bija labi izdevušās.

Mans viedoklis ir tāds, ka arī saturiskā ziņā galīgā balsojuma rezultāts ir daudzsološs.

Vienīgie pārpratumi vai neskaidrības varētu būt saistīti ar iespējamajiem korupcijas mēģinājumiem. Taču tas ir jautājums, kas būtu jārisina attiecīgajām kompetentajām iestādēm, un es ceru, ka tās to arī darīs. Bet balsojumi, īpaši pirmajās kārtās, liecināja, ka deputāti tomēr ļoti disciplinēti atbalstīja savas frakcijas kandidātus. Savukārt, ja arī bija runa par citiem kandidātiem, frakcijas diezgan skaidri pauda savu attieksmi pret tiem. Katrā ziņā uzskatu, ka šīs vēlēšanas parādīja zināmu politiskā brieduma pakāpi Latvijā.

— Vai jums jau ir iznācis tikties ar jaunievēlēto Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu?

— Vēl jau nav iznācis tikties ar viņu. Domāju, ka līdz 8.jūlijam, kad Vaira Vīķe-Freiberga dos Valsts prezidentes zvērestu, mūsu abu tikšanās būs.

— Kā, jūsuprāt, 17.jūnija balsojumu rezultāti varētu ietekmēt pašreizējās valdības stabilitāti?

— Man šķiet, ka šie balsojumu rezultāti tiešā veidā valdības stabilitāti neietekmēs. Valdības stabilitāti ietekmēs tās spēja izdarīt nepieciešamos grozījumus šā gada valsts budžetā, kas nepavisam nebūs viegli risināms uzdevums, un sagatavot nākamā — 2000. gada valsts budžeta projektu. Domāju, ka šie jautājumi tuvākajā laikā būs prioritārie gan Saeimas darbā, gan valdības turpmākajā liktenī.

— Kāds ir jūsu kopiespaids par aizvadīto pavasara sesiju, īpaši par Saeimas darbu pēdējā laikā?

— Domāju, ka viss iecerētais ir paveikts. Ir palicis viens jautājums, kura izskatīšanu es biju prognozējis līdz Jāņiem, bet kurš ir atlikts līdz 8.jūlija ārkārtas sēdei. Runa ir par Valsts valodas likuma pieņemšanu trešajā lasījumā. Pašlaik varam uzskatīt, ka vēl, no juridiskā viedokļa raugoties, turpinās pavasara sesija. Tā faktiski varēs beigties tikai tad, kad beigsies 8.jūlija plenārsēde ar darba kārtībā iekļauto jautājumu par Valsts valodas likuma izskatīšanu trešajā lasījumā. Acīmredzot arī šo politiski sarežģīto jautājumu mēs pavasara sesijā būsim jūtami pavirzījuši uz priekšu. Šodien gan ir grūti paredzēt, vai izdosies pieņemt šo likumu un vai pēc tam nebūs kādas politiskas kolīzijas. Varbūt tur iesaistīsies jaunā Valsts prezidente, varbūt daļa deputātu pieprasīs šī likuma pārskatīšanu. To šobrīd ir grūti paredzēt. Taču tomēr ir panākts, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir paveikusi tai uzticēto uzdevumu un sagatavojusi likumprojektu izskatīšanai trešajā lasījumā. Un līdzšinējais darbs ir padarīts diezgan labā kvalitātē.

— Vai ir iespējams, ka Saeimas brīvdienu laikā notiktu vēl kāda ārkārtas sēde?

— Vismaz līdz šim no Saeimas deputātiem nav bijušas nekādas iniciatīvas attiecībā uz ārkārtas sēžu sasaukšanu. Teorētiski es pieļauju iespēju, ka, sekojot līdzi valsts budžeta izpildes gaitai, var rasties Ministru kabineta ierosinājums sasaukt ārkārtas sēdi. Taču tagad par to runāt acīmredzot vēl ir pāragri.

— Vai Saeimas brīvdienas pēc 8.jūlija noritēs pavisam klusi un mierīgi? Varbūt Saeimas pastāvīgās komisijas tomēr turpinās darbu pie likumprojektiem?

— Domāju, ka katra komisija strādās individuāli pēc saviem ieskatiem. Droši vien tikai jūlija beigās un augusta sākumā komisijas nestrādās un deputāti tiešām atpūtīsies. Protams, Saeimas Prezidijs strādās nepārtraukti. Piemēram, man šovasar ir paredzētas vairākas tikšanās ar ārvalstu politiķiem. Tātad faktiski mēs, Prezidija locekļi, strādāsim nepārtraukti.

Man pašam tuvākajā laikā nav paredzami braucieni uz ārzemēm. Bet pie mums drīz ieradīsies viena Vācijas landtāga delegācija, iespējamas arī citas ārzemnieku vizītes, ko organizēs mūsu Ārlietu ministrija.

— Vai tad jums pašam šovasar nav paredzams atvaļinājums jeb brīvdienas?

— Īpašas brīvdienas man nav paredzamas. Varbūt vienīgi kādas divas trīs brīvas dienas jeb pavisam īslaicīgu atvaļinājumu ik pēc divām nedēļām mēģināšu izmantot. Tātad faktiski visu vasaru atradīšos darbā Saeimā.

— Vai, jūsuprāt, tuvākajā laikā ir iespējamas kādas pārmaiņas Saeimas Prezidija sastāvā, par ko tagad diezgan daudz runā un spriež?

— Līdzšinējā prakse un pieredze Latvijas politikā, sevišķi pēc neatkarības atgūšanas, liecina, ka tieši Saeimas Prezidijs saskaņā ar Kārtības rulli ir visvienkāršākajā veidā revidējamā valsts institūcija. Ļoti labi atceros, kā gadījās manai bijušajai kolēģei Ilgai Kreitusei, kad viņa no rīta atnāca uz darbu Saeimā, bet pēcpusdienā, īpaši nebrīdināta, bija spiesta atstāt Saeimas priekšsēdētājas kabinetu. Tātad nekad neko nevar izslēgt. Šādas pirmās vēsmas saistībā ar Valsts prezidentes ievēlēšanas rezultātu jau ir sākušas uzvirmot. Domāju, ka vasaras brīvdienu laikā dažādie viedokļi noskaidrosies un nekādu pārsteidzīgu rīcību nebūs. Taču pilnīgi nevar izslēgt iespējamās pārmaiņas Saeimas Prezidija sastāvā.

— Kādi varētu būt svarīgākie Saeimas likumdošanas darba virzieni nākamajā — rudens — sesijā, kas sāksies 23.augustā?

— Laikam jau nozīmīgākais būs 2000.gada valsts budžeta likuma projekts un arī nepieciešamie šā gada budžeta grozījumi. Mazliet nobažījies es sekoju līdzi tam, kā tiek pildīta budžeta ienākumu daļa. Brīžiem ir sajūta, ka nav pamata sevišķam satraukumam, taču es domāju, ka situācija tomēr nebūs viegla. Acīmredzot nāksies izšķirties par budžeta izdevumu daļas pamazināšanu, kas neapšaubāmi nebūs viegls uzdevums nedz valdībai, nedz parlamentam.

Pēc manām domām, rudens sesijā galvenā uzmanība tiks veltīta tieši budžeta lietām, kā arī tiem jautājumiem, kas skar mūsu likumdošanas harmonizēšanu ar Eiropas Savienības prasībām, īpaši nodokļu un muitas tarifu sfērās. Domāju, tie būs tie būtiskākie jautājumi, kas deputātu vidū radīs vislielāko emocionālo sasprindzinājumu rudens sesijā.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"