• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
EIROPAS PADOMES ANTIDOPINGA KONVENCIJA Nr.135. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.01.1997., Nr. 1/2 https://www.vestnesis.lv/ta/id/201602-eiropas-padomes-antidopinga-konvencija-nr-135

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grozījumi likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām"

Vēl šajā numurā

03.01.1997., Nr. 1/2

PAR DOKUMENTU

Veids: starptautisks dokuments

Pieņemts: 16.11.1989.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

EIROPAS PADOMES ANTIDOPINGA KONVENCIJA Nr.135

Strasbūra, 16.11.1989.

 

Preambula

Eiropas Padomes dalībvalstis, citas Eiropas Kultūras Konvencijas dalībvalstis un pārējās parakstījušās valstis:

ņemot vērā to, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku tās locekļu vienotību, lai sargātu un īstenotu ideālus un principus, kas ir to kopīgais mantojums, un sekmētu valstu ekonomisko un sabiedrisko attīstību;

apzinoties, ka sportam vajadzētu ieņemt nozīmīgu vietu veselības aizsardzībā, garīgajā un fiziskajā izglītošanā un starptautiskas sapratnes veicināšanā;

apzinoties, ka pieaug dopinga līdzekļu un paņēmienu lietošana abu dzimumu sportistu vidū visos sporta veidos un ka tas izraisa negatīvu ietekmi uz dalībnieku veselību un sporta nākotni;

apzinoties, ka šī problēma pakļauj riskam tos ētikas principus un izglītības vērtības, kas ir ietvertas Olimpiskajā hartā, UNESCO Starptautiskajā hartā Sportam un fiziskai izglītībai, kā arī Eiropas Padomes Ministru komitejas Rezolūcijā (76) 41, kas ir pazīstama kā "Eiropas Harta: Sports visiem";

ievērojot starptautisko sporta organizāciju pieņemtos antidopinga noteikumus, politiku un deklarācijas;

apzinoties, ka valsts pārvaldes institūcijām un brīvprātīgajām sporta organizācijām ir papildus atbildība - novērst dopinga lietošanu sportā, nodrošināt godīgas spēles principu ievērošanu sporta pasākumos un aizsargāt to dalībnieku veselību;

atzīstot, ka šīm institūcijām un organizācijām jāstrādā kopīgi šo mērķu labā visos iespējamos līmeņos;

pamatojoties uz rezolūcijām par dopingu, ko pieņēmusi Eiropas Sporta ministru konference, un īpaši Rezolūciju Nr. 1, kas pieņemta 6. Konferencē 1989. gadā Reikjavīkā;

ņemot vērā, ka Eiropas Padomes Ministru komiteja ir jau pieņēmusi Rezolūciju (67) 12 par dopinga lietošanu sportā, Rekomendāciju Nr. R (79) 8 par dopingu sportā, Rekomendāciju Nr. R (84) 19 par "Eiropas Antidopinga hartu sportam" un Rekomendāciju Nr. R (88) 12 par dopinga kontroli ārpus sacensībām bez iepriekšēja brīdinājuma;

atsaucoties uz Rekomendāciju Nr. 5 par dopingu, kas pieņemta 2. Starptautiskajā sporta ministru un vadošo sporta un fiziskās izglītības amatpersonu konferencē, ko sasauca UNESCO 1988. gadā Maskavā;

tomēr apņēmušās turpmāk uzsākt vienotu stingru rīcību, lai samazinātu un pilnīgi novērstu dopinga lietošanu sportā, pamatojoties uz ētiskajām vērtībām un praktiskajiem pasākumiem, kas ietverti šajos dokumentos;

ir vienojušās par sekojošo:

1. pants

Konvencijas mērķis

Ieinteresētās Puses apņemas savu konstitucionālo pilnvaru ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus šīs Konvencijas noteikumu pielietošanai, lai samazinātu un pilnīgi izskaustu dopinga lietošanu sportā.

2. pants

Konvencijas definīcija un tās darbības joma

1. Šajā Konvencijā:

a. "dopings sportā" nozīmē dopinga preparātu farmakoloģisko grupu vai dopinga metožu lietošanu vai to nozīmēšanu sportistiem un sportistēm;

b. "dopinga preparātu farmakoloģiskās grupas vai dopinga metodes" saskaņā ar šī panta 2. paragrāfu nozīmē tās dopinga preparātu grupas vai dopinga metodes, ko ir aizliegušas attiecīgās starptautiskās sporta organizācijas un kas parādās sarakstos, ko ir apstiprinājusi Kontroles grupa, saskaņā ar 11.1.b. panta noteikumiem;

c. "sportisti un sportistes" ir tās personas, kuras regulāri piedalās organizētos sporta pasākumos.

2. Līdz laikam, kamēr Kontroles grupa, atbilstoši 11.1.b. pantam neapstiprina aizliegto dopinga preparātu farmakoloģisko grupu un dopinga metožu sarakstu, darbojas šīs Konvencijas pielikumā pievienotais saraksts.

3. pants

Vietējā saskaņošana

1. Pusēm jākoordinē to valsts pārvalžu un citu valsts institūciju rīcība, kuru pienākums ir cīnīties pret dopingu sportā.

2. Tām ir jānodrošina šīs Konvencijas izpilde un īpaši 7. panta prasības, iespēju robežās uzticot noteiktai valsts institūcijai vai nevalstiskai sporta organizācijai dažu šīs Konvencijas pantu noteikumu īstenošanu.

4. pants

Pasākumi, lai ierobežotu aizliegto dopinga preparātu un metožu pieejamību un lietošanu

1. Pusēm - iespēju robežās - ir jāpieņem likumi un noteikumi un jāveic administratīvi pasākumi, (ieskaitot lēmumus par izplatīšanas, īpašumtiesību, importēšanas, sadales un pārdošanas kontroli), kas ierobežotu aizliegto dopinga līdzekļu un dopinga metožu, īpaši anabolisko steroīdu, pieejamību un lietošanu sportā.

2. Pusēm vai, iespēju robežās, attiecīgām nevalstiskām organizācijām jānodrošina nosacījumi, lai efektīva antidopinga noteikumu pielietošana kļūtu par kritēriju valsts subsīdiju piešķiršanai sporta organizācijām.

3. Turklāt Pusēm ir jāuzņemas:

a. palīdzēt savām sporta organizācijām finansēt dopinga kontroli un analīzes gan tieši - ar dotācijām vai dāvinājumiem, gan arī balstoties uz šādu kontroļu un analīžu izmaksām, nosakot kopējās dotācijas vai dāvinājumus, kas piešķiramas šīm organizācijām;

b. veikt attiecīgus pasākumus, lai pārtrauktu valsts subsīdiju piešķiršanu treniņu procesa nodrošināšanai individuāliem sportistiem, kuri par dopinga lietošanu sportā ir diskvalificēti uz diskvalifikācijas laiku;

c. veicināt un nodrošināt iespēju savām sporta organizācijām veikt kompetentu starptautisku sporta organizāciju pieprasīto dopinga kontroli sacensību laikā vai ārpus tām;

d. veicināt un, iespēju robežās, nodrošināt līgumu noslēgšanu starp sporta organizācijām, kas atļautu attiecīgi pilnvarotām dopinga kontroles grupām pārbaudīt to biedrus arī citās valstīs.

4. Puses patur tiesības pieņemt antidopinga noteikumus un organizēt dopinga pārbaudes pēc pašu ierosinājuma, un uz savu atbildību, ar nosacījumu, ka tie atbilst šīs Konvencijas attiecīgajiem principiem.

5. pants

Laboratorijas

1. Katra Puse apņemas:

a. savā teritorijā izveidot vai sekmēt vienas vai vairāku dopinga kontroles laboratoriju izveidošanu, kuru akreditācijas iespējas varētu apsvērt saskaņā ar kritērijiem, ko pieņēmušas attiecīgas starptautiskas sporta organizācijas un apstiprinājusi Kontroles grupa saskaņā ar 11.1.b. pantu, vai

b. palīdzēt sporta organizācijām rast iespēju izmantot šādu laboratoriju citas Puses teritorijā.

2. Šīs laboratorijas jārosina:

a. veikt atbilstošus pasākumus, lai nodarbinātu un saglabātu, apmācītu un atkārtoti sagatavotu kvalificētu personālu;

b. uzsākt atbilstošas pētniecības un attīstības programmas par dopinga metodēm un līdzekļiem, kurus lieto vai varētu lietot, lai panāktu stimulējošu iedarbību uz sportiskajiem sasniegumiem, un par analītisko bioķīmiju un farmakoloģiju, lai iegūtu labāku izpratni par dažādu vielu iedarbību uz cilvēka organismu un sekām, ko tās izraisa sportā;

c. publicēt un nekavējoties izplatīt savu pētījumu jaunākos datus.

6. pants

Izglītošana

1. Puses, sadarbībā ar attiecīgajām sporta organizācijām un masu mēdijiem, apņemas plānot un ieviest, izglītojošas programmas un organizēt informācijas kampaņas, uzsverot ar dopingu saistītās briesmas veselībai un to ļaunumu, ko tas nodara ētiskajām vērtībām sportā. Šīm programmām un kampaņām jāvēršas gan pie jauniešiem skolās un sporta klubos, gan pie viņu vecākiem un pieaugušajiem sportistiem, sporta darbiniekiem, treneriem un instruktoriem. Vēršoties pie tiem, kas ir saistīti ar medicīnu, šādai izglītojošai programmai ir jāuzsver cieņa pret medicīnas ētiku.

2. Puses apņemas veicināt un attīstīt pētniecības darbu kopā ar attiecīgajām reģionālajām, nacionālajām vai starptautiskajām sporta organizācijām tādā veidā un ar tādiem līdzekļiem, kuri palīdzētu veidot zinātniski pamatotas fizioloģiskas un psiholoģiskas treniņu programmas, kas respektē cilvēka integritāti.

7. pants

Sadarbība ar sporta organizācijām par veicamajiem pasākumiem

1. Puses apņemas stimulēt vietējās sporta organizācijas un ar to palīdzību arī starptautiskās sporta organizācijās, lai tās definētu un veiktu visus atbilstošos un to kompetencē esošos pasākumus, kas vērsti pret dopinga lietošanu sportā.

2. Ar šādu mērķi tām jārosina savas sporta organizācijas apzināties un saskaņot savas tiesības, saistības un pienākumus, īpaši saskaņojot:

a. antidopinga noteikumus, kas pamatoti uz attiecīgu starptautisko sporta organizāciju pieņemtajiem noteikumiem;

b. aizliegto dopinga līdzekļu farmakoloģisko grupu un aizliegto dopinga metožu sarakstu, kam pamatā ir saraksti, kurus apstiprinājušas attiecīgās starptautiskās sporta organizācijas;

c. dopinga kontroles procedūras;

d. disciplināros sodus, pielietojot starptautiski atzītos taisnīguma principus un nodrošinot aizdomās turēto abu dzimumu sportistu pamattiesību ievērošanu;

Šie principi ietvers:

i. nosacījumu, ka institūcijām, kuras informē par pārkāpumu, jābūt atdalītām no institūcijām, kuras nosaka soda mēru;

ii. šādu personu tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu un tiesības uz palīdzību vai pārstāvniecību;

iii. skaidri saprotamus un realizējamus nosacījumus, kas pieļauj jebkura sprieduma pārsūdzēšanu;

e. kārtību par efektīvu sodu mēru pielietošanu ierēdņiem, mediķiem, veterinārārstiem, treneriem, fizioterapeitiem un citām amatpersonām, kas līdz ar sportistiem vainojami antidopinga noteikumu pārkāpumos;

f. kārtību, kas ļauj savstarpēji atzīt diskvalifikāciju un citus soda mērus, ko noteikušas citas sporta organizācijas tajā pašā vai citās valstīs.

3. Turklāt Pusēm jārosina savas sporta organizācijas:

a. ieviest efektīvu dopinga kontroli ne vien sacensību laikā, bet arī bez iepriekšēja brīdinājuma jebkurā piemērotā brīdī ārpus tām, šādas pārbaudes ir jāizdara tādā veidā, lai tās būtu vienlīdz taisnīgas pret visiem sportistiem un sportistēm un vajadzības gadījumā ietvertu pēc nejaušības principa izvēlēto personu pārbaudi un atkārtotu pārbaudi;

b. vienoties par līgumiem ar citu valstu sporta organizācijām, kas dotu iespēju otras valsts attiecīgi pilnvarotai dopinga kontroles grupai pārbaudīt citas valsts sportistu vai sportisti, kas trenējas šajā valstī;

c. noskaidrot un saskaņot noteikumus par tiesībām piedalīties sporta pasākumos,kuri ietvers antidopinga kritērijus;

d. sekmēt pašu sportistu aktīvu piedalīšanos starptautisko sporta organizāciju antidopinga darbā;

e. panākt pilnīgu un efektīvu pieejamā aprīkojuma izmantošanu, lai veiktu dopinga analīzi 5. pantā minētajās laboratorijās gan sacensību laikā, gan ārpus tām;

f. iepazīties ar zinātniski pamatotām treniņu metodēm un izstrādāt programmas visu vecumu un abu dzimumu sportistu aizstāvībai, kas atbilstu katram sporta veidam.

8. pants

Starptautiskā sadarbība

1. Pusēm ir jābūt ciešā sadarbībā Konvencijas jautājumos un jāsekmē līdzīga sadarbība starp savām sporta organizācijām.

2. Puses apņemas:

a. rosināt savas sporta organizācijas sekmēt šīs Konvencijas noteikumu piemērošanu visās atbilstošajās starptautiskajās sporta organizācijās, kurām tās pievienojušās, ieskaitot atteikšanos atzīt pasaules vai reģionālo rekordu bez negatīva dopinga kontroles rezultāta apstiprinājuma;

b. sekmēt sadarbību starp dopinga kontroles laboratorijām, kas izveidotas saskaņā ar 5. pantu;

c. uzsākt divpusēju un daudzpusēju sadarbību starp attiecīgajām aģentūrām, valsts institūcijām un organizācijām, lai sasniegtu 4.1. pantā minētos mērķus arī starptautiskā līmenī.

3. Puses, kuru laboratorijas izveidotas un darbojas saskaņā ar 5. pantu, apņemas palīdzēt citām Pusēm apgūt to pieredzi, prasmi un metodes, kas nepieciešamas, lai izveidotu pašiem savas laboratorijas.

9. pants

Informācijas nodrošināšana

Katrai Pusei ir jāsūta Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram visa attiecīgā informācija vienā no oficiālajām Eiropas Padomes valodām par likumdošanas un citiem pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šīs Konvencijas nosacījumus.

10. pants

Kontroles grupa

1. Šīs Konvencijas īstenošanai tiek izveidota Kontroles grupa.

2. Kontroles grupā pusi var pārstāvēt viens vai vairāki delegāti. Katrai Pusei ir viena balss.

3. Jebkura valsts, kas minēta 14.1. pantā, nebūdama šīs Konvencijas dalībniece, Kontroles grupā var būt pārstāvēta novērotāja statusā.

4. Kontroles grupa drīkst ar vienbalsīgu lēmumu uzaicināt jebkuru valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts un nav arī šīs Konvencijas dalībvalsts, un jebkuru attiecīgu sporta vai citu profesionālu organizāciju būt par novērotāju vienā vai vairākās sēdēs.

5. Kontroles grupu sasauc Ģenerālsekretārs. Pirmo sēdi jāsasauc tuvākās nepieciešamības gadījumā, taču ne vēlāk kā gadu pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā. Turpmāk sēdes vajadzības gadījumā jāsasauc pēc Ģenerālsekretāra vai kādas Puses ierosinājuma.

6. Dalībvalstu vairākums veido kvorumu, kas dod tiesības noturēt Kontroles grupas sēdi.

7. Kontroles grupas sēdes ir slēgtas.

8. Saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem Kontroles grupa ir tiesīga izstrādāt un vienprātīgi pieņemt savu Kārtības Rulli.

11. pants

1. Kontroles grupai jākontrolē šīs Konvencijas īstenošana. Tai ir tiesības:

a. pārskatīt šīs Konvencijas noteikumus un izvērtēt jebkuras nepieciešamās izmaiņas;

b. apstiprināt sarakstu un jebkuru labojumu dopinga preparātu farmakoloģiskajām grupām un dopinga metodēm, ko aizliegušas attiecīgas starptautiskas sporta organizācijas, kas minētas 2.1. un 2.2. pantos, un kritērijus laboratoriju akreditēšanai, kā arī jebkuru labojumu, ko pieņēmušas 5.1.a. pantā minētās organizācijas, un noteikt datumu, kad attiecīgajiem lēmumiem ir jāstājas spēkā;

c. veikt konsultācijas ar attiecīgajām sporta organizācijām;

d. sniegt ieteikumus Pusēm par tiem pasākumiem, kas veicami atbilstoši šīs Konvencijas mērķiem;

e. ieteikt atbilstošus pasākumus, kas nodrošinātu starptautisko organizāciju un sabiedrības informētību par pasākumiem šīs Konvencijas ietvaros;

f. sniegt ieteikumus Ministru komitejai par nepieciešamību uzaicināt pievienoties Konvencijai tās valstis, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis;

g. izteikt jebkuru priekšlikumu, kas uzlabotu šīs Konvencijas darbības efektivitāti.

2. Lai varētu pildīt savas funkcijas, Kontroles grupa drīkst pēc pašas iniciatīvas organizēt ekspertu grupu tikšanos.

12. pants

Pēc katras sēdes Kontroles grupai jānosūta Eiropas Padomes Ministru komitejai ziņojums par tās darbu un šīs Konvencijas izpildi.

13. pants

Konvencijas pantu labojumi

1. Konvencijas Pantu labojumus var ierosināt jebkura Puse, Eiropas Padomes Ministru komiteja vai Kontroles grupa.

2. Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram ir jāpaziņo par jebkuru labojuma ierosinājumu Valstīm, kas minētas 14. pantā, un visām Valstīm, kuras ir pievienojušās vai ir uzaicinātas pievienoties šai Konvencijai saskaņā ar 16. panta nosacījumiem.

3. Jebkurš labojums, ko ierosinājusi Puse vai Ministru komiteja, ir jādara zināms Kontroles grupai vismaz divus mēnešus pirms sēdes, kurā šis labojums tiks apspriests. Kontroles grupai ir jādara zināms tās viedoklis par ierosināto labojumu Ministru komitejai, iespēju robežās iepriekš konsultējoties ar attiecīgajām sporta organizācijām.

4. Ministru komitejai ir jāapsver ierosinātais labojums un jebkurš Kontroles grupas iesniegtais viedoklis; tā šo labojumu ir tiesīga pieņemt.

5. Jebkura labojuma tekstu, ko pieņēmusi Ministru komiteja saskaņā ar šī panta 4. paragrāfu, jānosūta dalībvalstīm apstiprināšanai.

6. Jebkurš labojums, kas pieņemts saskaņā ar šī panta 4. paragrāfu, stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko vienu mēnesi pēc tam, kad visas Puses ir paziņojošas Ģenerālsekretāram par labojuma apstiprināšanu.

Noslēguma daļa

14. pants

1. Parakstīt šo Konvenciju var Eiropas Padomes dalībvalstis, citas valstis, kas ir Eiropas Kultūras konvencijas dalībvalstis, un valstis, kas nav Eiropas Padomes locekles, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā un ir tiesīgas izteikt savu piekrišanu, apliecinot to ar:

a. parakstu bez ratificēšanas, atzīšanas vai apstiprināšanas tiesību saglabāšanas;

b. parakstu ar ratificēšanas, atzīšanas vai apstiprināšanas tiesībām, kam seko ratificēšana, atzīšana vai apstiprināšana.

2. Ratificēšanas, atzīšanas vai apstiprināšanas dokumenti tiek deponēti Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

15. pants

1. Šī Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko vienu mēnesi pēc tā datuma, kurā piecas valstis, no kurām vismaz četras ir Eiropas Padomes dalībvalstis, ir izteikušas piekrišanu pievienoties Konvencijai saskaņā ar 14. panta nosacījumiem.

2. Attiecībā uz jebkuru valsti, kas turpmāk izsaka piekrišanu pievienoties Konvencijai un paraksta to, Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko vienu mēnesi pēc parakstīšanas datuma vai ratificēšanas, atzīšanas vai apstiprināšanas dokumentu deponēšanas.

16. pants

1. Pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, Eiropas Padomes Ministru komiteja, konsultējoties ar Pusēm, ir tiesīga ar vairākuma pieņemto lēmumu, kā tas ir paredzēts Eiropas Padomes Statūtu 20.d. pantā, un ar vienbalsīgu to Līgumvalstu pārstāvju lēmumu, kuriem ir tiesības piedalīties šīs Komitejas sēdēs, uzaicināt pievienoties šai Konvencijai jebkuru valsti, kas nav Eiropas Padomes locekle.

2. Attiecībā uz jebkuru pievienojušos valsti šī Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko vienu mēnesi pēc tā datuma, kad pievienošanās dokuments ir deponēts Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

17. pants

1. Jebkura valsts laikā, kad tā paraksta Konvenciju vai deponē ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus, drīkst norādīt to teritoriju vai teritorijas, uz kurām tā attiecina šo Konvenciju.

2. Jebkura valsts jebkurā datumā pēc tam ir tiesīga ar Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju paplašināt šīs Konvencijas piemērošanu jebkurā citā teritorijā, kas norādīta deklarācijā. Attiecībā uz šādu teritoriju Konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko vienu mēnesi pēc tā datuma, kad Ģenerālsekretārs saņēmis šādu deklarāciju.

3. Jebkura deklarācija, kas ir sagatavota saskaņā ar diviem augstāk minētajiem paragrāfiem attiecībā uz jebkuru šādā deklarācijā minētu teritoriju, var tikt atsaukta ar paziņojumu, kas adresēts Ģenerālsekretāram. Šādam atsaukumam jāstājas spēkā ar tā mēneša pirmo dienu, kas seko sešus mēnešus pēc tā datuma, kad Ģenerālsekretārs ir saņēmis šo paziņojumu.

18. pants

1. Jebkura Puse drīkst jebkurā laikā denonsēt šo Konvenciju, iesniedzot paziņojumu Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

2. Šāda denonsācija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko sešus mēnešus pēc tā datuma, kad Ģenerālsekretārs ir saņēmis šo paziņojumu.

19. pants

Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram jāpaziņo Pusēm, citām Eiropas Padomes dalībvalstīm, citām Eiropas Kultūras Konvencijas dalībvalstīm, valstīm, kas nav Eiropas Padomes locekles, taču ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā, un jebkurai valstij, kas ir pievienojusies vai ir aicināta tai pievienoties, par:

a. jebkuru parakstīšanu saskaņā ar 14. pantu;

b. jebkuru ratifikācijas, atzīšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanu saskaņā ar 14. vai 16. pantu;

c. jebkuru šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 15.un 16. pantu;

d. jebkuru informāciju, kas izplatīta saskaņā ar 9. panta nosacījumiem;

e. jebkuru ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar 12. panta nosacījumiem;

f. jebkuru ierosināto labojumu vai pieņemto labojumu saskaņā ar 13. pantu un datumu, kad šis labojums stājas spēkā;

g. jebkuru deklarāciju, kas izdarīta saskaņā ar 17. panta nosacījumiem;

h. jebkuru paziņojumu saskaņā ar 18. panta nosacījumiem un to datumu, kad denonsācija stājas spēkā;

i. jebkuru citu darbību, paziņojumu vai informāciju, kas attiecas uz šo Konvenciju.

Apliecinot iepriekš minēto, apakšā parakstījušies, būdami tiesīgi to darīt, ir parakstījuši šo Konvenciju.

Sastādīts Strasbūrā 1989. gada 16. novembrī angļu un franču valodās, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kurš tiek deponēts Eiropas Padomes arhīvos. Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram jānodod apstiprinātas kopijas katrai Eiropas Padomes dalībvalstij, pārējām Eiropas Kultūras Konvencijas dalībvalstīm, tām valstīm, kuras nav Eiropas Padomes locekles, taču ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā, un jebkurai valstij, kas ir uzaicināta tai pievienoties.

PIELIKUMS

Dopinga farmakoloģisko preparātu grupu un dopinga metožu saraksts

 

I

Dopinga grupas

 

A. Stimulatori

 

B. Narkotikas

 

C. Anaboliskie līdzekļi

 

D. Beta-blokatori

 

E. Diurētiskie līdzekļi

 

F. Peptīdu un glikoproteīnu hormoni un to analogi

 

 

II

Dopinga metodes

 

A. Asins dopings

 

B. Farmakoloģiskās, ķīmiskās un fizikālās manipulācijas

 

 

III

Zāļu grupas ar ierobežotu lietošanu

 

A. Alkohols

 

B. Marihuāna

 

C. Vietējās anestēzijas līdzekļi

 

D. Kortikosteroīdi

Piemēri

 

I

Dopinga grupas

 

A. Stimulatori, piem.:

   

amfepramone

   

amfetaminil

   

amiphenazole

   

amphetamine

   

benzphetamine

   

caffeine*

   

cathine

   

chlorphentermine

   

clorbenzorex

   

clorprenaline

   

cocaine

   

croprompamide ("micoren" sastāvdaļa)

   

crothetamide ("micoren" sastāvdaļa)

   

dimetamphetamine

   

ephedrine

   

ethamivan

   

etilamphetamine

   

fencamfamin

   

fenetylline

   

fenproporex

   

furfenorex

   

mefenorex

   

methamphetamine

   

methoxyphenamine

   

methylephedrine

   

methylphenidate

   

morazone

   

nikethamide

   

pemoline

   

pentetrazol

   

phendimetrazine

   

phentermine

   

phenylpropanolamine

   

pipradol

   

prolintane

   

propylhexedrine

   

pyrovalerone

   

strychnine

    un līdzīgas vielas
  * par kofeīnu - pozitīva atbilde ir atkarīga no sekojošā: ja vielas koncentrācija urīnā pārsniedz 12 micrograms/ml.
 

B. Narkotikas

 

   

alphaprodine

   

anileridine

   

buprenorphine

   

codeine

   

dextromoramide

   

dextropropoxyphene

   

diamorphine (heroin)

   

dihydrocodeine

   

dipipanone

   

ethoheptazine

   

ethymorphine

   

levorphanol

   

methadone

   

morphine

   

nalbuphine

   

pentazocine

   

pethidine

   

phenazocine

   

trimeperidine

    un līdzīgas vielas
     
 

C. Anaboliskie līdzekļi

 
   

bolasterone

   

boldenone

   

clostebol

   

dehydrochlor-

   

methyltestosterone

   

fluoxymesterone

   

mesterolone

   

metandienone

   

metenolone

   

methyltestosterone

   

nandrolone

   

norethandrolone

   

oxandrolone

   

oxymestrone

   

oxymetholone

   

stanozolol

   

testosterone *

    un līdzīgas vielas
  * par testosteronu - pozitīva atbilde ir atkarīga no sekojošā: testosterona ievadīšana vai citas manipulācijas, kas izraisa testosterona/epitestosterona attiecības urīnā palielināšanos virs 6.
 

D. Beta-blokatori

 
   

acebutolol

   

alprenolol

   

atenolol

   

labetalol

   

metorpolol

   

nadolol

   

oxprenolol

   

propranolol

   

sotalol

    un līdzīgas vielas
 

E. Diurētiskie līdzekļi

 
   

acetazolamide

   

amiloride

   

bendroflumethiazide

   

benzthiazide

   

bumetadine

   

canrenone

   

chlormerodrin

   

chlortalidone

   

diclofenamide

   

ethacrynic acid

   

furosemide

   

hydrochlorthiazide

   

mersalyl

   

spironolactone

   

triamterene

    un līdzīgas vielas
 

F. Peptīdu un glikoproteīnu hormoni un to analogi

 
   

Horiongonadotropīns (HCG - human chorionic gonadothropin)

   

Kortikotropīns (AKTH)

   

Augšanas hormons (HGH, somatotropīns)

II

Dopinga metodes

 
 

A. Asins dopings

 
 

B. Farmakoloģiskās, ķīmiskās un fizikālās manipulācijas

 

 

   

III

Zāļu grupas ar ierobežotu lietošanu

 
 

A. Alkohols

 
 

B. Marihuāna

 
 

C. Vietējās anestēzijas līdzekļi

 
 

D. Kortikosteroīdi

 

Piezīme:
Augstākminētais Dopinga grupu un metožu saraksts ir tāds, kādu apstiprināja Starptautiskā Olimpiskā komiteja 1989. gada aprīlī.

 

PIELIKUMA PAPILDINĀJUMS 1

Apstiprināts Kontroles grupas 7. sanāksmē (1996. gada 30.-31. maijā)
Stājies spēkā 1996. gada 1. jūlijā

Dopinga farmakoloģisko preparātu grupu un dopinga metožu saraksts

I

Aizliegto preparātu grupas

 

A. Stimulatori

 

B. Narkotikas

 

C. Anaboliskie līdzekļi

 

D. Diurētiskie līdzekļi

Peptīdu un glikoproteīnu hormoni un to analogi

II

Aizliegtās metodes

 

A. Asins dopings

 

B. Farmakoloģiskās, ķīmiskās un fizikālās manipulācijas

III

Zāļu grupas ar ierobežotu lietošanu

 

Alkohols

 

Marihuāna

 

Vietējās anestēzijas līdzekļi

 

Kortikosteroīdi

 

Beta-blokatori

I pants

Aizliegto preparātu grupas

 

Aizliegtie preparāti tiek sadalīti sekojošās preparātu grupās:

 

A. Stimulatori

 
 

B. Narkotikas

 
 

C. Anaboliskie līdzekļi

 
 

D. Diurētiskie līdzekļi

 
 

E. Peptīdu un glikoproteīnu hormoni un analogi

 

A. Stimulatori

 

 

Aizliegto preparātu (a) grupā iekļautas sekojošas vielas:

amiphenazole

amphetamines

fencamfamine

cocaine

ephedrine

salbutamol

pentylentetrazol

pipradol

caffeine

salmeterol

amineptine

mesocarb

   

terbutaline   un līdzīgas vielas

     

B. Narkotikas

 

 

Aizliegto preparātu (b) grupā iekļautas sekojošas vielas:

dextromoramide

dextropropoxyphene

pethidine

diamorphine(heroin)

methadone

 

morphine

pentazocine

un līdzīgas vielas
   

 

Piezīme:

Codeine, dextromethorphan, dihydrocodeine, diphenoxylate un pholcodine lietošana ir atļauta.

 

   

C. Anaboliskie līdzekļi

 

 

Aizliegto preparātu (c) grupā iekļautas sekojošas vielas:

1. Anabolie androgēnie steroīdi

   
 

clostebol

fluoxymestrerone

 

metandienone

metenolone

 

nandrolone

oxandrolone

 

stanozolol

testosterone

   

un līdzīgas vielas

2. Beta-2 agonisti  

 

 

clenbuterol

salbutamol

 

salmeterol

fenoterol

 

 

terbutaline
un līdzīgas vielas

D. Diurētiskie līdzekļi

 

 

   

Aizliegto preparātu (d) grupā iekļautas sekojošas vielas:

 

acetazolamide

bumetanide

chlorthalidone

ethacrynic acid

 

furosemide

hydrochlorthiazide

mannitol

mersalyl

 

spironolactone

triamterene

   

 

    un līdzīgas vielas  

E. Peptīdu un glikoproteīnu hormoni un analogi

 

     

Aizliegto preparātu (e) grupā iekļautas sekojošas vielas:

     

1. Horiongonadotropīns (HCG - human chorionic gonadothropin)

2. Kortikotropīns (AKTH)

       

3. Augšanas hormons (HGH, somatotropīns) un visu šo vielu atbilstošie relīzingfaktori

4. Eritropoetīns (EPO)

       

II pants

Aizliegtās metodes

Asins dopings

Farmakoloģiskās, ķīmiskās un fizikālās manipulācijas

III pants

Zāļu grupas ar ierobežotu lietošanu

A. Alkohols

B. Marihuāna

C. Vietējie anestētiķi

Injicējamie vietējie anestētiķi ir atļauti sekojošos gadījumos:

a) ja tiek izmantots bupivacaīns, lidokaīns, mepivacaīns, prokaīns, utt., bet netiek izmantots kokaīns. Vazokonstriktorus (piem. adrenalīns) var izmantot kombinācijā ar vietējiem anestētiķiem;

b) var tikt veiktas tikai lokālas vai intraartikulāras injekcijas;

c) tikai iesniedzot medicīniski apstiprinātu rakstisku apliecinājumu, atbilstošai medicīniskai institūcijai (t.i., diagnozi un citu informāciju) par devu un ievadīšanas veidu pirms sacensībām vai nekavējoši, ja injicēts sacensību laikā.

D. Kortikosteroīdi

Kortikosteroīdu lietošana ir aizliegta, izņemot sekojošos gadījumos:

vietējai lietošanai (ausīs, dermatoloģiski un oftalmoloģiski, bet ne rektāli);

inhalācijās;

intraartikulārās vai lokālās injekcijās.

E. Beta-blokatori

 

   

Daži beta-blokatoru piemēri:

 

acebutolol

alprenolol

atenolol

labetalol

 

metoprolol

nadolol

oksprenolol

propranolol

 

sotalol

     
 

un līdzīgas vielas

     

__________________________________

1 Iepriekš papildināts 1990. gada 1. septembrī, 1992. gada 24. janvārī un 1993. gada 1. augustā.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!