Turpinājums

no 1.lpp.

Satversmes tiesa starp tiesībām un politiku

Valdis Cielava, LU Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras docents, Ministru kabineta pārstāvis Satversmes tiesā, — "Latvijas Vēstnesim"

Ministru kabineta noteikumu 11.p. strikti noteikts, ka konfidencionalitātes nosacījums vadības līgumā nedrīkst būt pretrunā ar likumiem un citiem normatīviem aktiem. Ievērojot Informācijas atklātības likuma 2.2.panta noteikumu, ka informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi, MK noteikumu 11.p. iztulkojams nepārprotami: konfidencionalitāti vadības līgumos var noteikt vienīgi tad, ja tam ir Informācijas atklātības likumā un citos likumos noteiktais pamatojums.

Tieši šādu pamatojumu, piemēram, satur Informācijas atklātības likuma 5.2.2.pants, kurā noteikts, ka par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija, kas paredzēta iestādes iekšējai lietošanai. Vadoties no minētā likuma 6.panta skaidrojuma, par iestādes iekšējas lietošanas informāciju uzskatāma informācija, kas iestādei nepieciešama, sagatavojoties lietu kārtošanai (cik svarīga var būt šādas informācijas konfidencionalitātes nodrošināšana, liecina gadījums ar Latvijas un Lietuvas jūras kartēm, kad, izpaužot būtībā konfidencionālu informāciju, tika nodarīts nopietns kaitējums Latvijas interesēm). Pie šīs informācijas pieder arī tādi iekšējas lietošanas dokumenti, kurus izstrādājuši īpaši pieaicināti padomdevēji vai lietpratēji (6.2.1. pants). Tātad, ja vadības līgums tiek slēgts ar šiem īpaši pieaicinātajiem padomdevējiem un lietpratējiem, tad tas ir konfidencionāls.

Savienotajās Valstīs to argumentē ar uzskatu, ka diskusiju dalībnieki būs piesardzīgi un neaktīvi, ja zinās, ka viņu teiktais pirms lēmuma pieņemšanas tiks darīts zināms atklātībai. Viņi var baidīties aizstāvēt pretrunīgu viedokli vai atklāti izteikt savas domas. Statistikas pārskati neietilpst šajā konsultatīvo dokumentu kategorijā.

Informācijas atklātības likums atzīst par ierobežotas pieejamības informāciju arī informāciju, kas saistīta ar uzņēmējdarbību. Tā kā Noteikumu par vadības līgumiem 6.3.p. un 7.p. paredz līgumu slēgšanu ar uzņēmējsabiedrībām, arī šie līgumi principā var būt konfidencionāli.

Pie minētās informācijas kategorijas jāpieskaita arī vadības līgumi, kas tiek slēgti ar amatpersonām. Saskaņā ar Civillikumu, ja saistības mērķis ir nevis darbs vispār, bet kāds noteikts darba rezultāts, tad līgums par to nav uzskatāms par darba līgumu, bet par uzņēmumu (2179.pants). Tieši tāds ir vadības līguma mērķis: "Vadības līgums... ir rakstiska vienošanās starp līgumslēdzējām pusēm, lai panāktu resursu efektīvu izmantošanu valsts pārvaldes iestāžu (institūciju) darbības programmās vai prioritātēs, kā arī budžeta programmās vai apakšprogrammās noteikto mērķu sasniegšanai vai likumos un citos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildei un veicinātu amatpersonu materiālo ieinteresētību vadības līgumā noteikto rezultātu sasniegšanai (2.p.).

Vadības līgumi var tikt uzskatīti par tā saukto "diskrēto rīcību valsts pārvaldē" 1980.gadā Eiropas Padomes Ministru komitejas pieņemtās "Rekomendācijas par diskrēto rīcību valsts pārvaldē" izpratnē (sk. "LU Zinātnisko rakstu krājums", R., 1998). Rekomendācijā termins "diskrēta rīcība" tulkota kā "brīva rīcība". Savukārt "Svešvārdu vārdnīcā" vārds "diskrēts" tiek tulkots kā "konfidencionāls", "neizpaužams". Tātad vadības līguma gadījumā pareizi būtu lietot vārdus "konfidenciāls", "neizpaužams", nevis "slepens" vai "slēpjams", kā tas pārsvarā tiek lietots.

Dānijā vadības līgumu ("rezultātu atalgojumu līgumi") diskrētais raksturs izpaužas, piemēram, apstāklī, ka līgums, kurā tiek noteikti konkrēti darba mērķi, pamatojoties uz dialogu starp iestādes direktoru un departamenta vadītāju, nav līgums šī vārda juridiskajā nozīmē — tas nevar būt par arodbiedrību apspriešanas priekšmetu vai prasības priekšmetu vispārējā tiesā (sk. SIGMA — State Chancellery. Workshop "Management contracts II" 12.12.1997, 33.lpp.).

Ko saprast ar vadības līgumu konfidencionalitāti? Pirmkārt, to, ka iestāde nodrošina, lai pienākumu neizpaust vadības līgumu saturu zina visas personas, uz kurām šis pienākums attiecas; no personām, kuru rīcībā ir šie līgumi, pieprasa rakstveida apliecinājumu, ka tās noteikumus zina un apņemas tos ievērot (Informācijas atklātības likuma 16.1.pants). Otrkārt, ja sakarā ar šīs informācijas nelikumīgu izpaušanu tās īpašniekam vai citai personai tiks nodarīts kaitējums vai būtiski tiks aizskartas to likumīgās intereses, šīs personas ir tiesīgas iesniegt tiesā prasību pret vainīgo personu par kaitējuma atlīdzināšanu vai aizskarto tiesību atjaunošanu (likuma 16.2.pants).

Kļūdains ir uzskats, ka vadības līgumi trešajām personām (kā saka amerikāņi — cilvēkam no ielas) vispār nav pieejami. Nekā tamlīdzīga! Lai tas varētu notikt, jāievēro vienīgi noteikta tiesiska kārtība.

Vispirms interesents var vērsties ar attiecīgu lūgumu pie a b i e m līgumslēdzējiem — iespējams, ka viņi paši sniegs šādu informāciju.

Personai, pieprasot vajadzīgo informāciju, jāpamato savs pieprasījums un jānorāda mērķis, kādam tā tiks izmantota (Informācijas atklātības likumā nav sīkāk norādīts, uz kāda pamata pieprasījums var tikt pilnīgi vai daļēji atteikts, lai gan rakstveida atteikumā tas jānorāda). Informācijas izsniegšanas gadījumā tās saņēmējs uzņemas saistības šo informāciju izmantot tikai tiem mērķiem, kuriem tā pieprasīta.

Ja turpretī iestāde atsakās sniegt informāciju par konkrētu vadības līgumu, piešķirot tam bez likumīga pamata ierobežotas informācijas (konfidencionalitātes) statusu, personai ir tiesības vērsties tiesā.

Deputātam A.Razminovičam, pieprasot informāciju no Finansu ministrijas un Valsts kancelejas, tika atteikts, atsaucoties uz to, ka "vadības līgumi saskaņā ar līdzēju vienošanos ir konfidencionāli un var tikt izpausti tikai abām līdzēju pusēm piekrītot". Ja deputātu A.Razminoviču šāda atbilde neapmierināja, viņš varēja vērsties tiesā. Pierādīšanas smagums tādā gadījumā gultos uz iestādi.

Ierobežojot pieeju atsevišķiem vadības līgumiem, nekādā gadījumā nevar tikt liegta informācija par vadības līgumiem kopumā (mērķiem, kuru sasniegšanai tie domāti, līdzekļu izlietojumu, atalgojuma gradāciju u.tml.).

Vadības līgumi tiešām var būt konfidencionāli slepenības izpratnē — tas izriet no likuma "Par valsts noslēpumu". Piemēram, ja tie var novest pie valsts aizsardzības plānu vai sarežģītu šifrēšanas un izlūkošanas sakaru sistēmu atklāšanas (3.2.4.pants); valstiski nozīmīgu zinātnisku vai tehnoloģisku atklājumu izpaušanas (3.2.6.); svarīgu operatīvās darbības pasākumu plānu vai šajā darbībā iesaistīto personu identitātes atklāšanas (3.2.5.pants); ar valsts aizsardzību un drošību vai noteiktas tautsaimniecības nozares attīstību saistīto zinātnisko vai tehnoloģisko atklājumu izpaušanas (3.2.6.pants) u.tml.

Taču arī šajos gadījumos pieeja valsts noslēpumam un tiesība to izmantot savu pienākumu veikšanai nav liegta ne Saeimas ieceltām parlamentārās izmeklēšanas komisijām, ne arī atsevišķiem deputātiem — ja vien viņi ir saņēmuši speciālas atļaujas.

Tas, ka vadības līgumi ir ar ierobežotu pieejamību, nebūt nenozīmē, ka tie netiek kontrolēti. Gluži otrādi — līgumu pastiprinātu un profesionālu kontroli veic Finansu ministrija, Valsts kontrole un Valsts kanceleja, kurai tiek iesniegtas atskaites par visu vadības līgumu izpildi. Tāpēc nedomāju, ka šajā ziņā ko būtisku varētu dot atsevišķu personu aktivitātes — kur nu vēl politisku motīvu vadītas.

Foto Arnis Blumbergs, "LV"