Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 3.decembrī

FM: Par aizdomīga darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par tiem

3.decembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, kas paredz grozījumus noteikumos par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem.

Iepriekš minētie noteikumi nosaka, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteiktie likuma subjekti (piemēram, kredītiestādes) ziņo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Kontroles dienestam) par katru neparastu vai aizdomīgu darījumu. Ziņojums šobrīd jāiesniedz rakstiski kopā ar pavadvēstuli, kurā norādīti pievienotie dokumenti un elektroniskie datu nesēji. Taču šāda ziņojumu iesniegšanas kārtība ir laikietilpīga, kā arī prasa resursu patēriņu.

Sekojot daudzu Eiropas valstu šādu dienestu labākajai praksei, kā arī lai ietaupītu finanšu līdzekļus un paātrinātu informācijas apriti, Kontroles dienests ir izpētījis informācijas šifrēšanas tehnoloģijas izmantošanas iespējas, lai nodrošinātu drošu informācijas apmaiņu starp Kontroles dienestu un kredītiestādēm elektroniskā veidā (bez papildu izmaksām).

Tādējādi grozījumi noteikumu projektā paredz, ka turpmāk ziņojumus Kontroles dienestam par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem varēs iesniegt, arī nosūtot elektroniski šifrētā veidā. Rezultātā samazināsies papīra patēriņš, paātrināsies informācijas aprite, kā arī Kontroles dienestam būs iespēja šādā ziņošanas kārtībā iesaistītajiem likuma subjektiem elektroniskā veidā nosūtīt informācijas pieprasījumus, kas veicinātu ziņojumu ātrāku izskatīšanu un materiālu sagatavošanu tiesību aizsardzības iestādēm.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās un koledžās 2010.gadā

Reflektantu reģistrāciju un uzņemšanu pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas augstskolas un koledžas varēs uzsākt no 2010.gada 16.jūlija – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās un koledžās 2010.gadā.

Lai visām augstskolām un koledžām nodrošinātu vienādas iespējas uzsākt studējošo uzņemšanu pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas, MK katru gadu nosaka termiņu, no kura var sākt reģistrēt reflektantus, kā arī uzņemt augstskolās un koledžās pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas. Šis termiņš noteikts saskaņā ar MK noteikumiem“Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību”, kas paredz, ka centralizēto eksāmenu sertifikātus Valsts izglītības satura centrs (VISC) izsniedz piecu nedēļu laikā pēc mācību gada beigām.

12.klašu skolēniem mācību gads beidzas 2010.gada 18.jūnijā, un VISC ir noteicis, ka 2009./2010.mācību gada centralizēto eksāmenu sertifikātus par vispārējo vidējo izglītību pašvaldības izglītības pārvaldēm izsniegs 2010.gada 15.jūlijā.

MK noteikumu projekts “Noteikumi par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās un koledžās 2010.gadā” 3.decembrī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un pēc saskaņošanas tiks virzīts apstiprināšanai MK.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par kārtību, kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgās personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus

Lai no psihoaktīvām vielām atkarīgie cilvēki varētu saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, pieprasījumi to saņemšanai būs jāiesniedz Labklājības ministrijā (LM). To paredz LM sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgās personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus”. Grozījumi 3.decembrī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē, tie vēl būs jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Tas nozīmē, ka turpmāk Sociālais dienests pakalpojuma saņemšanai nepieciešamos dokumentus nosūtīs LM. Ministrija attiecīgi izvērtēs saņemtos dokumentus un pieņems lēmumu par pakalpojumu sniegšanu un pakalpojumu sniedzēju, personas uzņemšanu rindā pakalpojumu saņemšanai vai atteikumu piešķirt pakalpojumus (ja nav ievērotas šo noteikumu prasības) un par to informēs pakalpojuma saņēmēju un attiecīgo pašvaldības sociālo dienestu.

Šādas izmaiņas nepieciešamas, jo 1.jūlijā tika likvidēta Sociālo pakalpojumu pārvalde un LM kompetencē ir valsts sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanas koordinācija.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par kārtību, kādā iestādes ievieto informāciju internetā

3.decembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātie grozījumi noteikumos, kuri nosaka kārtību, kādā iestādes ievieto informāciju internetā. Grozījumi noteikumos nepieciešami, jo iestādēm patlaban nav noteikts pienākums publiskot detalizētu informāciju par noslēgtajiem līgumiem un to īstenošanas progresu, kā arī izlietotajiem līdzekļiem.

Tāpat sabiedrība joprojām ir maz informēta par elektroniskās saziņas iespējām ar iestādēm un to, ka šī saziņas veida izmantošana ļautu iestādēm samazināt korespondences izmaksas.

RAPLM noteikumus papildinājusi ar normu, kas regulē iestāžu mājaslapās ievietojamās informācijas apjomu, nosakot iestādēm pienākumu publiskot informāciju par tās veiktajiem publiskajiem iepirkumiem saskaņā ar publisko iepirkumu regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Turpmāk iestādēm būs jāpublicē arī informācija par iestādes noslēgtajiem līgumiem, tajā skaitā tiem, kas noslēgti bez Publisko iepirkumu likumā noteiktajām procedūrām, saskaņā ar kuriem tiek veikti būvdarbi, piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi. Grozījumi noteikumos arī paredz iestādes mājaslapā aicināt sabiedrību uz saziņu ar iestādi elektroniski, tādējādi sekmējot elektronisko saziņas kanālu izmantošanas iespējas.

RAPLM veiktajos grozījumos iestrādāti arī vairāki formāli grozījumi, piemēram, saistībā ar atsevišķu iestāžu likvidāciju vai reorganizāciju.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par transporta attīstības pamatnostādnēm līdz 2013.gadam

Lai aktualizētu transporta politikas mērķus un sasniedzamos rezultātus, atbilstoši pašlaik pieejamajiem un plānotajiem valsts budžeta līdzekļiem ir veikti grozījumi Transporta attīstības pamatnostādnēs 2007.–2013.gadam. 3.decembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā Ministru kabineta rīkojuma projektā “Grozījumi Transporta attīstības pamatnostādnēs 2007.–2013.gadam” ir atjaunota informācija par sasniedzamajiem rezultātiem, turpmāko rīcību un pieejamo finansējumu transporta politikas īstenošanai tuvākajiem gadiem.

Transporta attīstības pamatnostādnēs aktualizēta informācija par pieejamo dotāciju sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem un valsts budžeta līdzekļu apjoms ceļu infrastruktūras atjaunošanai un uzturēšanai 2010.gadā.

Vienlaikus jāuzsver, ka finansējuma apjomi un sasniedzamie rezultāti laika periodam no 2011.–2013.gadam var tikt precizēti atbilstoši valsts ekonomiskajai situācijai un nākamajos gados piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Ar grozījumiem dokumentā tiek precizēti transporta attīstības pamatnostādņu politikas mērķi, tie ir:

• pieprasījumam un finansiālajām iespējām atbilstoša komfortabla un droša satiksme valsts autoceļu un dzelzceļa tīklā;

• efektīvi un sabiedrības interesēm atbilstoši sabiedriskā transporta pakalpojumi;

• jūras transporta drošības nodrošināšana atbilstoši starptautiskajiem standartiem;

• pastāvīgi augošs transporta un loģistikas pakalpojumu eksports, pieprasījumam atbilstoša ostu caurlaides spēja, konkurētspējīgu pakalpojumu sniegšana ostās un iesaistītajā transporta ķēdē;

• dinamiska gaisa transporta sistēma, kas nodrošina pieaugošu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā. Rīga kā gaisa satiksmes centrs tiešajiem un tranzīta pasažieriem.

Tomēr attiecīgo mērķu īstenošanai prognozētie rezultāti tiek plānoti atbilstoši tam līmenim, kādu iespējams saglabāt vai sasniegt ar pieejamajiem valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.

Pie iespējama autoceļu jomas finansējuma palielinājuma, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī, sākot ar 2012.gadu, plānots izstrādāt programmu valsts vietējo autoceļu sakārtošanai.

Lai grozījumi stātos spēkā, tiem jāgūst atbalsts valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par Nacionālo gatavības plānu naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā

3.decembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par Nacionālo gatavības plānu naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā”.

Plāna apstiprināšana nepieciešama, lai Satiksmes ministrija varētu tālāk virzīt likumprojektu “Par 2000.gada protokolu par gatavību, reaģēšanu un sadarbību piesārņojuma gadījumos ar bīstamām un kaitīgām vielām”.

Plāna mērķis ir noteikt kārtību, kādā iestādes, kuras minētas Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā un šajā plānā, rīkosies neparedzētas naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes gadījumos jūrā. Plāns nosaka trauksmes izziņošanas, piesārņojuma novērtēšanas, situācijas kontroles, operatīvās vadības un avārijas seku likvidācijas pasākumu secību neparedzētas naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu izplūdes gadījumā. Plāns piemērojams jebkuram naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes gadījumam jūrā, kas izraisa vai draud izraisīt piesārņojumu Latvijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par izmaiņām mežsaimniecisku darbību valsts nodevas maksāšanas kārtībā

Zemkopības ministrija izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumos Nr.46 “Noteikumi par valsts nodevu par mežsaimnieciskām darbībām, mednieku un medību vadītāju eksāmeniem un medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu aprēķinu”, ko 3.decembrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts paredz atcelt normas, kas nosaka atšķirīgu valsts nodevas maksāšanas kārtību, ja meža īpašums atrodas Gaujas, Slīteres vai Ķemeru nacionālajā parkā vai Teiču, Krustkalnu, Grīņu vai Moricsalas dabas rezervātā, kā arī valsts nodevu par atzinuma izsniegšanu valsts un Eiropas Savienības finansējuma vai līdzfinansējuma saņemšanai mežsaimniecības attīstībai.

Izstrādātie grozījumi nosaka vienotu nodevu par apliecinājuma izsniegšanu neatkarīgi no cirtes veida.

Ministru kabineta noteikumos tiek precizēta arī valsts nodevas maksāšanas kārtība, kas paredz iespēju valsts nodevu samaksāt Valsts meža dienestā ar maksājumu kartēm.

Tāpat noteikumu projekts nosaka, ka valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” valsts nodevu par mežsaimnieciskām darbībām maksā reizi gadā kā vienreizēju Valsts meža dienesta noteiktu maksājumu, kas aprēķināts, pamatojoties uz iepriekšējā gada mežsaimniecisko darbību apjomu.

Paredzams, ka noteikumu projekts stāsies spēkā 2010.gada 1.janvārī.

ZM: Par administratīvā sloga samazināšanu mežsaimniecībā

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Meža likumā”, ko 3.decembrī izskatīja valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumi Meža likumā ir izstrādāti, lai samazinātu administratīvo slogu un birokrātisko procedūru apjomu mežsaimniecības jomā. Īstenojot likumprojektu, plānots atvieglot un padarīt ērtāku un ātrāku pakalpojumu saņemšanu sabiedrībai, kā arī efektivizēt valsts pārvaldes darbu un samazināt pakalpojumu sniegšanai nepieciešamos resursus.

Ar likumprojektu paredzēts būtiski samazināt procedūru apjomu meža zemes lietojuma veida maiņas gadījumā, atsakoties no meža zemes transformācijas atļaujas izsniegšanas. Noteiktā procedūra atļauju – transformācijas atļauju, būvatļauju, derīgo izrakteņu ieguves atļauju – izsniegšanai līdz šim noteikta, neievērojot kopsakarības, kālab dublējās izvērtēšanas process attiecībā uz šo darbību atbilstību teritorijas plānojumam un dabas aizsardzības prasībām. Turpmāk paredzēts meža zemes lietošanas veidu aktualizēt saskaņā ar kadastra datu aktualizācijas noteikto kārtību un par meža zemes transformācijas atļaujas izsniegšanu vairs nebūs jāmaksā valsts nodeva. Paredzēts arī aizstāt terminu “meža zemes transformācija” ar terminu “atmežošana”, tādējādi likumprojekta terminoloģiju saskaņojot ar starptautiski lietoto terminoloģiju.

Likumprojekts konceptuāli paredz mainīt nosacījumus par zaudējumu atlīdzību un noteikt, ka zaudējumi valstij ir jāatlīdzina gadījumā, ja personas prettiesiskas darbības rezultātā ir izraisīta meža pārvēršana citā zemes lietojuma veidā.

Savukārt Ministru kabinetam (MK) saskaņā ar likumprojektu būs jāizstrādā meža apsaimniekošanas noteikumi iežogotajās meža zemes platībās, kas izveidotas savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē, kā arī kārtība ģenētisko resursu mežaudžu izveidošanai un apsaimniekošanai un meža inventarizācijas kārtība, tai skaitā atkārtotas meža inventarizācijas un meža inventarizācijas datu aktualizēšanas kārtība.

Valdība ir deleģēta arī noteikt meža atjaunošanas termiņu. Tāpat likumprojektā uzdots Ministru kabinetam noteikt konkrētus termiņus un kritērijus atjaunotās mežaudzes (jaunaudzes) kopšanas darbu izpildei, lai palielinātu jaunaudžu kopšanas darbu kvalitāti, vienlaikus palielinot meža ražību, veidojot bioloģiski noturīgas mežaudzes un uzlabojot iegūstamo kokmateriālu preces vērtību.

Likumprojektā precizēta arī slimību inficēto un kaitēkļu invadēto koku ciršanas kārtība, kā arī precizēti Meža likumā lietoto terminu skaidrojumi.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa