Par Baltijas asamblejas 28.sesiju Viļņā

Baltijas asamblejas viceprezidente Ērika Zommere:

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Man ir īpašs prieks jūs šodien uzrunāt, pārņemot Latvijas prezidentūru Baltijas asamblejā. Uzņemoties Baltijas asamblejas prezidentes pienākumus, man tas personīgi ir gan milzīgs izaicinājums, gan liels pagodinājums vienlaikus. Es pildīšu savus pienākumus ar vislielāko atbildību un prieku, jo uzskatu, ka Baltijas asambleja ir viens no spēcīgākajiem Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbības instrumentiem.

Vēlos uzsvērt, ka Latvijas parlaments un jo īpaši Latvijas parlamenta priekšsēdētājs Gundars Daudze pauž īpašu atbalstu mūsu delegācijai, īstenojot Latvijas prezidentūru Baltijas asamblejā.

Kolēģi!

Dzelzs priekškara laikā mēs skaidri apzinājāmies, ka bez Baltijas valstu solidaritātes un vienotības nebūs brīvības. Baltijas Ceļš, kura divdesmitgadi mēs svinējām šogad 23.augustā, kopīgi skandējot “Atmosties Baltija! Bunda jau Baltija! Ärgake Baltimaad!” bija neapstrīdams pierādījums mūsu tautu solidaritātei un vienotībai. Un šodien mums ir jāsaprot, ka krīzes laikā Baltijas valstīm ir jārunā vienā balsī. Mēs nevarēsim pārvarēt krīzes satricinājumus, ja nesapratīsim, ka vienatnē valstis to nevar izdarīt. Mums ir jāsaprot, ka tikai kopīgiem soļiem, kopīgiem lēmumiem, kopīgām stratēģijām Baltijas valstis var izkļūt no smagā ekonomiskā un sociālā bezdibeņa.

Patīk mums vai ne, bet pasaulē Baltijas valstis tiek uztvertas kā vienots veselums. Vienas valsts panākumi tiek uztverti kā mūsu visu triju valstu panākumi, vienas valsts neveiksmes tiek uztvertas kā mūsu visu triju valstu neveiksmes. Savos lēmumos un rīcībā mums ir jāņem vērā šis fakts, jo mēs esam saistīti vienā ģeogrāfiskā, politiskā, ekonomiskā, sociālā un kultūras telpā. Šodien vairāk nekā jebkad Baltijas valstīm ir jāapvieno savi spēki vienotas sociālās, ekonomiskās, finanšu politikas veidošanā, vienotas veselības un izglītības sistēmas veidošanā, vienotas drošības darba kārtības veidošanā. Tieši tādēļ Latvijas prezidentūras laikā Baltijas asambleja skatīs ļoti konkrētus jautājumus, fokusēsies uz konkrētiem sadarbības projektiem, veidojot Baltijas valstu reģionālo partnerību ekonomiskajā, sociālajā, izglītības un zinātnes jomā.

Mēs skaidri apzināmies, ka Baltijas partnerības veidošana nav iedomājama bez ciešas koordinācijas ar izpildvaru pīlāru. Tādēļ stiprināsim ne tikai parlamentāro dimensiju, bet visus projektus skatīsim ciešā saķēdē ar Baltijas Ministru padomi. Parlamentārā un izpildvaru efektīva un elastīga sadarbība ir viena no Baltijas sadarbības panākumu atslēgām.

Šajās dienās plaši debatējām par Baltijas valstu parlamentārās sadarbības attīstību. Katram no mums ir savs skatījums uz to, kā vajadzētu darboties Baltijas asamblejai. Man ir patiess prieks par dzīvajām debatēm, par viedokļu dažādību, jo tas skaidri pierāda, ka mums ir interese pilnveidot Baltijas parlamentāro sadarbību. Salīdzinot ar citiem reģionālās sadarbības formātiem, Baltijas sadarbība vēl ir jauns reģionālais fenomens. Es nevēlos neko idealizēt un apgalvot, ka Baltijas valstu parlamentu sadarbībā nebūtu nekādu problēmu. Viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir tas, ka šai sadarbībai trūkst vienota politiskā atbalsta. Baltijas asamblejas darbības pielāgošana jaunajai situācijai un efektivitātes palielināšana ir atkarīga no visu dalībnieku politiskās ieinteresētības turpmākajā kopīgajā darbā. Lai parlamentārā sadarbības organizācija būtu sekmīga, mums skaidri jādefinē, ko vēlamies sasniegt. Katrai no Baltijas valstīm ir savas nacionālās intereses, noteiktās jomās mēs esam un būsim konkurentes, bet mums ir kopīgās problēmas, kopīgie izaicinājumi, kopīgie mērķi. Bet skaidra mācība no šīs krīzes ir tā, ka mums Baltijas integrācija ir nepieciešama vairāk nekā līdz šim.

Kolēģi!

Šodien jau visiem ir skaidri saprotams, ka mēs atrodamies smagā krīzē. Ekonomiskajā krīzē. Sociālajā krīzē. Vērtību krīzē. Mūsu ļaudis zaudē darbu, mājas, sociālo stāvokli, ticību. Daudzi ļaudis pieņēmuši lēmumu aizbraukt no mūsu valstīm. Un tie nav teorētiski izaicinājumi. Ik dienu mēs saskaramies ar sāpīgiem lēmumiem, ar sarežģītām situācijām. Kā šādā situācijā mēs redzam Latvijas prezidentūru? Mēs ļoti rūpīgi gatavojāmies Latvijas prezidentūras programmai Baltijas asamblejā un Baltijas Ministru padomē, diskutējot parlamentārā un izpildvaru līmenī par to, kādas būs Latvijas prezidentūras prioritātes. Ļaujiet man iepazīstināt ar svarīgākajiem Latvijas prezidentūras mērķiem!

Pirmkārt, Baltijas valstu ekonomiskā stabilizācija un reģiona konkurētspējas atjaunošana. Mēs skaidri saprotam, ka atsevišķi katrai no Baltijas valstīm ir ierobežoti resursi ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Mums ir nepieciešams parlamentārā līmenī sākt diskusijas par vienotas monetārās un fiskālās politikas veidošanu, mums ir jādebatē par eiro ieviešanu, mums ir jāvienojas par kopīgām biznesa atbalstošajām politikām. Mums ir kopīgi jāizvērtē Lisabonas stratēģija, izskatot kopīgu pieeju jauno tehnoloģiju, inovāciju, izglītības un cilvēku resursu attīstībā. Mums kopīgi ir jāveido vienotais enerģētikas tirgus un jāveido kopīgie atjaunojamās enerģijas projekti. Mēs nevaram atļauties veidot trīs neatkarīgas zinātnes un izglītības telpas, trīs neatkarīgas biznesa telpas, trīs neatkarīgas monetārās un fiskālās telpas Baltijas reģionā. Mums ir jāveido Baltijas partnerība ekonomikas stabilizācijas un reģiona konkurētspējas atjaunošanā, jo ar triju valstu resursiem to veikt ir efektīvāk.

Otrkārt, sabiedrību drošība un dzīves kvalitāte. Šī prioritāte ietver ļoti plašu jautājumu loku – indivīda un kopumā sabiedrības drošības iekšējā un ārējā dimensija līdz pat indivīda un sabiedrības labklājībai.

Pirmkārt, mums ir jādiskutē par mūsu valstu drošības darba kārtību, mums ir jābūt kopīgai atbildei uz drošības izaicinājumiem – lai tie būtu klasiskie vai modernie drošības izaicinājumi. Šā gada ietvaros notikušās diskusijas par drošības izaicinājumiem un drošības darba kārtību ir skaidri parādījušas, ka mums ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Mums ir aktīvi jāiesaistās Eiropas un transatlantiskajās diskusijās par jauno drošības arhitektūru, sniedzot vienoto Baltijas nostāju un intereses.

Otrs jautājumu loks ir par mūsu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Vai mēs esam spējīgi vienoties par kopīgiem medikamentu un medicīnas iekārtu iepirkumiem? Kā mēs varam kopīgi apgūt Eiropas Savienības fondus zinātnei? Kā mēs izmantojam klimata izmaiņas, kopīgi attīstot videi draudzīgu biznesu? Kādas kopīgas atbildes sniegsim, reaģējot uz izaicinājumiem mūsu darba tirgiem un sociālajām sistēmām?

Treškārt, Baltijas un Ziemeļvalstu stratēģiskā sadarbība. Sadarbība ar Ziemeļu padomi ir stratēģiski svarīga Baltijas valstīm. Kopīgi ar Ziemeļvalstu kolēģiem mums jādiskutē par kopīgajām partnerībām un kopīgajām iniciatīvām jomās, kas ir stratēģiski svarīgas visām astoņām iesaistītajām valstīm. Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības mērķis ir veidot līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību Ziemeļeiropā. Mēs vēlētos kopā ar Ziemeļvalstīm diskutēt par dažādo Eiropas Savienības stratēģiju, īpaši uzsverot Baltijas jūras stratēģiju un Austrumu partnerību, praktisko īstenošanu. Mēs vēlētos izvērtēt mūsu organizāciju sadarbības darba kārtību, lai sadarbība kalpotu ne tikai kā viedokļu un pieredzes apmaiņas platforma, bet arī kā spēcīgs instruments Baltijas un Ziemeļvalstu interešu pārstāvniecībā.

Ceturtkārt, Baltijas un Beniluksa valstu sadarbība. Mēs uzskatām Beniluksa valstis par īpašo mazo valstu vēstnieku Eiropas Savienības ietvaros. Beniluksa parlamentam ir lieliska pieredzes bagāža, īstenojot pārrobežu projektus, saskaņojot sociālo politiku, koordinējot veselības aprūpi, kā arī saskaņojot pozīcijas par Eiropas Savienības politikām. Uzskatu, ka mums kopīgi ir jāpārņem Beniluksa valstu pieredze Šengenas problēmu risināšanā, Eiropas politikas veidošanā, kopīgo pārrobežu projektu īstenošanā.

Piektkārt, aktīva politika GUAM Parlamentārās asamblejas virzienā ir mūsu pienākums. Uzskatu, ka Baltijas valstu pieredze reģionālās sadarbības veidošanā var kalpot kā paraugs GUAM reģionālās sadarbības veidošanā un attīstībā. Sadarbības veicināšana un pieredzes nodošana GUAM valstīm ir baltiešu pienākums un ieguldījums kopīgajā Eiropas nākotnē. Pirms dažām nedēļām piedalījāmies GUAM Parlamentārās asamblejas 4.sesijā. Mūsu GUAM kolēģi ir ieinteresēti mūsu pieredzes pārņemšanā reģionālās sadarbības veidošanā, reformu procesā, integrācijas ES un NATO pieredzē. Neskatoties uz problēmām mājās, mēs turpināsim mūsu palīdzības un atbalsta programmas GUAM partneriem.

Kolēģi!

Senie grieķi, kas pasaulei dāvāja demokrātiju, mēdza izmantot Aristoteļa teikto, ka cilvēka briedumu un pilsonību var noteikt pēc viņa spējas risināt konfliktus un pretējas intereses nevis ar spēku, bet ar diskusijām un argumentiem. Es ceru, ka mēs – Baltijas valstu parlamentārieši – spēsim risināt mūsu dažādas intereses, spēsim risināt konfliktus, spēsim pārvarēt grūtības nevis ar spēku, bet gan debatējot, strīdoties, argumentējot. Lai sekmētu Baltijas vienotību, mums ir nepieciešams viedums, zināšanas un spēja būt atvērtiem sadarbībai.

Veiksmi mums visiem nākamajā gadā, kas nesolās būt viegls!

---

Baltijas asamblejas viceprezidentes Ērikas Zommeres runa Baltijas asamblejas 28.sesijā Viļņā 2009.gada 28.novembrī

 

Nobeiguma dokuments

Baltijas asambleja,

sapulcējusies 2009.gada 26.–28.novembrī Viļņā, Lietuvas Republikā, savā 28.sesijā,

apspriedusi Baltijas valstu sadarbību ekonomiskās krīzes apstākļos un Baltijas valstu turpmākos uzdevumus drošības, stabilitātes un izaugsmes veicināšanā, kā arī Baltijas valstu sadarbības institūciju darba kārtību, prioritātes un sadarbības attīstību ilgtermiņa perspektīvā,

pieņēma šādus dokumentus:

Rezolūciju par Baltijas valstu sadarbības pastiprināšanu Šengenas zonā;

Rezolūciju par energoefektivitātes paaugstināšanu, enerģijas taupīšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām;

Rezolūciju par ilgtspējīgas ekonomiskās un sociālās attīstības nodrošināšanu Baltijas valstīs;

Rezolūciju par darba tirgus vajadzībām atbilstošas izglītības sistēmas attīstību;

Deklarāciju par jaunajiem uzdevumiem drošības jomā;

Rekomendāciju par kopīgiem pasākumiem vienotas Baltijas uzņēmējdarbības vides izveidošanai;

Deklarāciju par priekšlikumiem Kalnu Karabahas problēmas atrisināšanai;

Deklarāciju par situāciju Gruzijā;

apstiprināja Baltijas asamblejas 2008.gada budžeta izpildes pārskatu;

apstiprināja Baltijas asamblejas 2010.gada budžetu;

noteica šādas prioritātes Baltijas asamblejai 2010.gadā:

1) Baltijas valstu ekonomikas stabilizācija;

2) sabiedrības drošība un dzīves kvalitāte;

3) Baltijas valstu un Ziemeļvalstu stratēģiskā sadarbība;

noteica šādas prioritātes Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes sadarbībai 2010.gadā:

1) Baltijas valstu ekonomikas stabilizācija un reģiona konkurētspējas veicināšana;

2) Baltijas valstu drošība;

3) Baltijas valstu un Ziemeļvalstu stratēģiskā sadarbība

un nolēma, ka Baltijas asamblejas 29.sesija notiks 2010.gada 21.–23.oktobrī Rīgā, Latvijas Republikā.

Baltijas asamblejas prezidents Mants Adomēns Lietuvas Republika

Baltijas asamblejas viceprezidente Ērika Zommere Latvijas Republika

Baltijas asamblejas viceprezidents Trivimi Velliste Igaunijas Republika

Viļņā 2009.gada 28.novembrī

 

Rezolūcija par Baltijas valstu sadarbības pastiprināšanu Šengenas zonā

Baltijas asambleja,

uzsverot to, ka Baltijas valstu pievienošanās Šengenas līguma telpai 2007.gada 21.decembrī bija nozīmīgs notikums šo valstu iedzīvotājiem, jo personu brīva pārvietošanās ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem;

uzskatot, ka pārrobežu noziedzība, kontrabanda, nelegālā narkotiku tirdzniecība, cilvēku tirdzniecība u.tml. noziegumi rada papildu problēmas Šengenas līguma dalībvalstīm;

norādot, ka nepieciešams saskaņot dalībvalstu tiesību aktus un savstarpēji koordinēt drošības pasākumus;

saprotot, ka jānodrošina līdzsvars starp kontroles mehānismiem un personu tiesībām brīvi pārvietoties;

atzīstot, ka globālās ekonomiskās krīzes dēļ pieaug nelegālā migrācija, organizētā noziedzība, kontrabanda un cita veida noziedzība,

aicina Baltijas valstu parlamentus un valdības, kā arī Baltijas Ministru padomi:

• izstrādāt vienotu pieeju reģionālajai drošībai, reģionālu noziegumu apkarošanai un efektīvai spēkā esošo publisko dokumentu, kā arī sabiedrības palīdzības izmantošanai;

• nodrošināt regulārus finanšu mehānismus kopēju policijas operāciju veikšanai un apmācībai ES kaimiņvalstīs;  

• uzlabot tiesībaizsardzības iestāžu pārvaldes līmeni, lai tās spētu efektīvāk apkarot organizētus un smagus starptautiskos noziegumus;

• censties paātrināt Baltijas valstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas apmaiņu;

• veicināt pēc iespējas ātrāku otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) ieviešanu.

Viļņā 2009.gada 28.novembrī

 

Rezolūcija par energoefektivitātes paaugstināšanu, enerģijas taupīšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām

Baltijas asambleja,

ņemot vērā Baltijas kā “enerģētikas salas” problēmu, ES enerģētikas un klimata pārmaiņu politiku, kā arī Baltijas jūras valstu parlamentu konferences Enerģētikas un klimata pārmaiņu darba grupas atzinumus;

atzīstot, ka nepieciešama pastiprināta sadarbība un kopīga rīcība, lai mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un uzlabotu pielāgošanos klimata pārmaiņu sekām, kā arī novērstu klimata pārmaiņu izraisīto dabas katastrofu negatīvās sekas;

saprotot to, ka enerģētikas un klimata pārmaiņu politika un stratēģijas ir cieši savstarpēji saistītas;

ņemot vērā reģiona lielo, bet līdz šim vēl pilnībā neizmantoto potenciālu atjaunojamās enerģijas ražošanā,

aicina Baltijas valstu parlamentus un valdības, Baltijas Ministru padomi un Baltijas jūras valstu padomi:

• attiecībā uz ekonomisko krīzi: uzskatīt to par izaicinājumu un sākumpunktu Baltijas jūras reģiona pārveidošanai par reģionu ar augstu energoefektivitāti un augošu ekonomiku, vienlaikus būtiski samazinot atkarību no tāda enerģijas avota kā cietais kurināmais;

• attiecībā uz atjaunojamo enerģiju: veicināt visu iespējamo veidu atjaunojamo un vietējo energoresursu apzināšanu un izmantošanu, kā arī izveidot nepieciešamo infrastruktūru;

• attiecībā uz pārvades sistēmām un starpsavienojumiem: palielināt investīcijas jaunu elektropārvades līniju izbūvē reģionā un esošo līniju uzlabošanā, izveidot kopēju tirgu Baltijas elektroenerģijas pārdošanai, veicinot starpsavienojumu izveidi visā Eiropā, kā arī atbalstīt reģiona enerģētikas nozari regulējošu likumu un noteikumu pieņemšanu un saskaņošanu, lai paātrinātu atvērta tirgus attīstību, veicinātu konkurētspēju un energoapgādes drošumu;

• attiecībā uz energoefektivitāti un enerģijas taupīšanu: veicināt enerģijas taupīšanu un energoefektivitātes iniciatīvas visos sabiedriskajos sektoros; pievērst uzmanību mājokļu renovācijas nepieciešamībai, kā arī veicināt kombinēto siltuma un enerģijas ražošanu jeb koģenerāciju;

• attiecībā uz Baltijas jūras reģiona stratēģijas īstenošanu: lūgt Eiropas Parlamentu pievērst uzmanību reģiona vides ilgtspējības problēmām, ko izraisa lielo infrastruktūras projektu īstenošana, un ņemt vērā to, ka stratēģijas mērķis ir mazināt vides riskus;

• attiecībā uz videi draudzīga transporta infrastruktūru: atbalstīt un veicināt ekoloģisku un intermodālu transporta sistēmu izveidi un attīstību;

• attiecībā uz izglītību, pētniecību un izstrādnēm, kā arī uzņēmējdarbības iespējām: nodrošinot adekvātus resursus un valsts budžeta finansējumu, iesaistīt pilsonisko sabiedrību, valsts un citas attiecīgās izglītības iestādes atbildīgu ekoloģisku risinājumu un rīcības izpētē un īstenošanā, apzināt atjaunojamās enerģijas ražošanas, kā arī energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas tehnoloģiju attīstību un eksporta iespējas.

Viļņā 2009.gada 28.novembrī

 

Rezolūcija par ilgtspējīgas ekonomiskās un sociālās attīstības nodrošināšanu

Baltijas asambleja,

ņemot vērā pārrobežu darba tirgus, mobilitātes un jauniešu bezdarba problēmas, ES direktīvas, kā arī Baltijas jūras valstu parlamentārās konferences (BSPC) Darba tirgus un sociālās labklājības darba grupas secinājumus;

uzsverot, ka pasaules ekonomiskā krīze ir smagi ietekmējusi Baltijas valstu ekonomisko attīstību un sociālo labklājību;

atzīstot, ka Baltijas valstīm intensīvāk jāpievēršas kopēju sadarbības projektu veidošanai tādās nozarēs kā kopēja darba un izglītības tirgus attīstība, vienota veselības aprūpes sistēma, kopīgi biznesa inkubatori un uzņēmējdarbības sadarbības tīkli utt.;

uzsverot, ka Baltijas valstu valdībām jāsaskaņo sociālā, izglītības, reģionālā un veselības aprūpes politika,

aicina Baltijas valstu parlamentus, valdības un Baltijas Ministru padomi:

• izstrādāt attīstībai orientētu ekonomikas stabilizācijas programmu, norādot katras atsevišķās valsts un Baltijas valstu kopējo ekonomisko potenciālu;

• samazināt bezdarba līmeni, mērķtiecīgi izmantojot ES fondus;

• piešķirt līdzekļus bezdarbnieku apmācīšanai un pārkvalifikācijai;

• uzlabot sabiedrisko institūciju un uzņēmēju sadarbību, lai veicinātu vienotas politikas ieviešanu nodarbinātības lietās;

• nesaīsināt bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņu;

• izstrādāt kompleksu sociālā atbalsta un nodarbinātības politiku;

• izveidot mērķtiecīgu sociālās aizsardzības sistēmu, tādējādi samazinot sociālo risku;

attiecībā uz starptautisko darba tirgu un mobilitāti:

• iespēju robežās stiprināt esošos darba informācijas centrus vai veidot jaunus darba informācijas centrus, it īpaši uz valstu robežām, lai starptautiskā darba tirgus dalībniekiem būtu iespējams saņemt nepieciešamo informāciju par sociālo apdrošināšanu, nodarbinātības un nodokļu likumiem u.c. normatīvajiem aktiem valstī, kurā cilvēks vēlas strādāt;

• veicināt informācijas centru konsultantu kompetences un profesionalitātes paaugstināšanu;

• apzināt mobilitātes ierobežojumus un censties tos likvidēt;

• nodrošināt informācijas, pieredzes un veiksmīgas darbības piemēru apmaiņu visu Baltijas jūras reģiona darba informācijas centru vidū, organizējot forumus, diskusijas internetā u.tml.;

• paplašināt transporta maršrutu tīklu un uzlabot vietējā sabiedriskā transporta kvalitāti pierobežas reģionos, lai atvieglotu ikdienas pārvietošanos un tādējādi veicinātu reģiona ekonomisko izaugsmi;

attiecībā uz jaunatnes integrācijas veicināšanu darba tirgū:

• gādāt par to, lai visi vispārizglītojošo skolu audzēkņi tiktu iesaistīti profesionālās orientācijas pasākumos;

• radīt iespēju jauniešiem iegūt darba pieredzi uzņēmumos, valsts institūcijās un citās organizācijās, tostarp arī profesionālās izglītības iestādēs;

• aicināt darba devējus informēt jauniešus par prakses programmām un apmācības iespējām;

• veicināt apmācību programmu izveidi sadarbībā ar darba devējiem un darbinieku pārstāvjiem;

• veidot speciālas programmas, lai profesionālās apmācības sistēmā un darba tirgū integrētu jauniešus ar īpašām vajadzībām.

Viļņā 2009.gada 28.novembrī

 

Rezolūcija par darba tirgus vajadzībām atbilstošas izglītības attīstību

Baltijas asambleja,

norādot un atzīstot, ka labi attīstīta izglītības sistēma ir galvenais priekšnoteikums valsts konkurētspējas veicināšanai un uz zināšanām balstītas tautsaimniecības attīstībai Baltijas valstīs;

uzsverot, ka izglītības, zinātnes un pētniecības sistēmas attīstība ir jāsaglabā valsts prioritāšu sarakstā pat dziļas ekonomiskās krīzes laikā;

saprotot, ka starp izglītības sistēmu un darba tirgu pastāv cieša atgriezeniskā saikne,

aicina Baltijas valstu parlamentus un valdības, kā arī Baltijas Ministru padomi:

attiecībā uz Baltijas valstu sadarbību un integrāciju:

• atvieglot universitāšu un pētniecības institūtu sadarbības tīklu veidošanu un veicināt to sadarbību kopīgu studiju un pētniecības programmu izstrādāšanā;

• saskaņot pētniecības infrastruktūras attīstības politiku;

• saskaņot kopīgo rīcību ES finansējuma pieprasīšanā;

• sadarboties pētniecības un izstrādņu jomā, stiprināt finansējošo aģentūru un pētniecības padomju saiknes, veicināt zinātnieku apmaiņu zinātnes sasniegumu novērtēšanai;

• nostiprināt pētniecības institūtu un uzņēmumu saiknes, apzināt iespēju veidot partnerības kopēju pētniecības un biznesa projektu īstenošanai un noteikt pētniecības un izstrādņu projektu jomas;

• izstrādāt kopējas studentu un doktorantu apmaiņas programmas, apmainīties ar ekspertiem studiju programmu un augstskolu novērtēšanai, kā arī izstrādāt akadēmiķu un pētnieku apmaiņas programmas;

• atbalstīt un veicināt kopīgas iniciatīvas Eiropas pētniecības telpā;

• dalīties pieredzē un atbalstīt reformu programmas;

attiecībā uz profesionālo izglītību:

• uzsākt reformas, lai panāktu profesionālās izglītības sistēmas reakciju uz darba tirgus vajadzībām;

attiecībā uz uzņēmējdarbības studiju programmām:

• iekļaut profesionālās izglītības iestāžu mācību plānos ar uzņēmējdarbības kompetenci saistītas studiju programmas, kā arī izstrādāt metodes komercdomāšanas veicināšanai un komercdarbības uzsākšanas motivēšanai;

attiecībā uz inovācijām, zinātni un pētījumiem:

• piesaistīt Baltijas valstīm zināšanas un talantus, lai radītu saskaņotu un mērķtiecīgu intervences politiku;

• izstrādāt jaunus kopīgus izglītības un pētniecības sistēmas pasākumus, tādējādi veicinot inovāciju attīstību Baltijas valstīs;

• iesaistīt uzņēmumus transnacionālo zināšanu un izcilības centru darbā, veicināt uzņēmumu līdzdalību starptautiskos pētniecības un tehnoloģiju attīstības projektos, kā arī tehnoloģiju tālāknodošanā;

• izstrādāt un uzsākt kopīgus pasākumus, lai stimulētu zināšanu un talantu piesaistīšanu reģionam, balstoties uz Baltijas jūras reģiona valstu augstākās izglītības sistēmas kvalitāti;

• izveidot kopīgu grupu, starptautisku centru vai konsultāciju centru studentu piesaistīšanai no Āzijas valstīm un tādējādi apvienot pūliņus izglītības pārvēršanā par eksporta preci;

• veicināt augsta līmeņa speciālistu apmācību citās reģiona augstākās izglītības iestādēs, regulāri piesaistīt viesprofesorus, veicināt pētnieku, profesoru un studentu mobilitāti;

• līdz minimumam samazināt intelektuāli spējīgāko speciālistu aizplūdi;

• atrast pareizo līdzsvaru starp augstāko izglītību, par universitātes līmeni zemāku augstāko izglītību un profesionālo apmācību.

Viļņā 2009.gada 28.novembrī

 

Deklarācija par jaunajiem uzdevumiem drošības jomā

Divdesmit pirmā gadsimta sākumā izveidojusies jaunā drošības situācija izvirza jaunus uzdevumus visām valstīm, jo mūsdienās uzskati par drošību, tās sakarā veicamajiem uzdevumiem, kā arī par apdraudējumiem un neaizsargātību ir ievērojami mainījušies. Apdraudējumu kopums un to novēršanas līdzekļi ir cieši saistīti ar katras valsts iekšējo attīstību, starptautisko attiecību sistēmu un pārmaiņām tās struktūrā, kā arī atsevišķu šīs sistēmas elementu dinamiku. Pēc aukstā kara daudzās ES un NATO valstīs radusies jauna, paplašināta drošības koncepcija, kurā līdztekus šaurām militārajām un diplomātiskajām funkcijām ietilpst arī ekonomiskie, sociālie, enerģētikas un vides aizsardzības aspekti. Mainīgajā drošības situācijā parādās jauni apdraudējumi, un ne visi no tiem ir iepriekš prognozējami.

Baltijas Asambleja augstu novērtē Ziemeļvalstu parlamentu un valdību apņemšanos veicināt 2008. gadā aizsākto Ziemeļvalstu sadarbību ārlietu un drošības politikas jomā. Baltijas Asambleja rūpīgi seko Ziemeļvalstu parlamentu un valdību diskusijām par piecu Ziemeļvalstu sadarbību. Baltijas Asambleja pauž cerības, ka Ziemeļvalstis, izstrādājot savu sadarbības stratēģiju, ņems vērā ne tikai savas individuālās, bet arī reģionālo un globālo partneru drošības prasības un intereses.

Baltijas asambleja deklarē, ka:

• demokrātiskas sabiedrības attīstībai, kā arī miermīlīgām un konstruktīvām attiecībām ar kaimiņvalstīm ir svarīga nozīme demokrātijas un stabilitātes nodrošināšanai reģionā;

• ģeogrāfiskais tuvums, kopīgās ārpolitikas un drošības intereses, kā arī nopietnās drošības politikas pārmaiņas liek izstrādāt jaunu pieeju drošības problēmu risināšanai, lai stātos pretī apdraudējumiem saskaņotā un savstarpēji papildinošā veidā, izvairoties no dublēšanās;

• Eiropas Savienībai, NATO un citām starptautiskajām organizācijām, izstrādājot jaunas drošības stratēģijas, jārīko vietēja un reģionāla līmeņa diskusijas par jauno Baltijas reģiona drošības koncepciju;

• reģionālās drošības paaugstināšanas nolūkā Igaunijai, Latvijai un Lietuvai aktīvi jāiesaistās tādu ES partnerattiecību stratēģiju īstenošanā kā ES Baltijas jūras stratēģija, ES Austrumu partnerattiecību projekts un ES kaimiņattiecību iniciatīvas;

• valstīm jāattīsta savas spējas atvairīt jaunos izaicinājumus nacionālajai drošībai, tostarp kiberuzbrukumus, informacionālo karu un mēģinājumus destabilizēt sabiedrību un valstis.

Viļņā 2009.gada 28.novembrī

 

Rekomendācija par kopīgiem pasākumiem vienotas Baltijas uzņēmējdarbības vides izveidošanai

Baltijas asambleja,

atzīstot, ka Baltijas valstu resursi ir ierobežoti un globālā ekonomiskā krīze būtiski ietekmē Baltijas jūras reģiona ilgtspējīgu attīstību;

uzsverot Baltijas valstu stratēģisko ieinteresētību plašākā Baltijas jūras reģionā izveidot ciešāku partnerattiecību modeli, kas nodrošinātu resursu konsolidāciju, sadarbību un pieredzes apmaiņu;

atzīmējot to, ka apvienoti centieni uzlabot konkurētspēju, izmantojot kopējos zināšanu resursus, inovācijas un izcilas tehnoloģijas, veicinās ne tikai katras atsevišķās valsts, bet arī visa reģiona attīstību,

aicina Baltijas valstu parlamentus un valdības, kā arī Baltijas Ministru padomi:

• izstrādāt kopējas Baltijas valstu ilgtspējīgas attīstības stratēģijas enerģētikas, komunikāciju un tehnoloģiju, medicīnas, radošo industriju, transporta un loģistikas, farmakoloģijas un citās jomās, lai paaugstinātu Baltijas valstu konkurētspēju;

• izveidot kopējus Baltijas biznesa inkubatorus;

• saskaņot aktivitātes un ekonomisko darbību Baltijas jūras ekonomiskajā zonā;

• attīstīt Baltijas valstīs koordinētu uzņēmējdarbību, saskaņojot šo valstu fiskālo un nodokļu politiku, kā arī vēlreiz daudz kritiskāk izvērtēt spēkā esošos normatīvos aktus un paātrināt jaunu normatīvo aktu izstrādāšanu, lai novērstu inovatīvo uzņēmējdarbību traucējošos šķēršļus.

Viļņā 2009.gada 28.novembrī

 

Deklarācija par priekšlikumiem Kalnu Karabahas problēmas atrisināšanai

Baltijas asambleja,

paužot bažas par reģionālo konfliktu turpināšanos Dienvidkaukāzā;

atbalstot Kalnu Karabahas problēmas miermīlīgu atrisināšanu uz starptautisko tiesību normu un principu pamata;

uzsverot tādus starptautisko tiesību principus kā atteikšanās no spēka izmantošanas un teritoriālā vienotība,

pauž cerību, ka Armēnija un Azerbaidžāna tuvākajā laikā radīs abām pusēm pieņemamu risinājumu;

atbalsta EDSO Minskas grupas pūliņus panākt miermīlīgu krīzes atrisinājumu, kas balstītos uz ESDO principiem, saistībām un noteikumiem;

atbalsta ES dalībvalstu un citu valstu centienus atrisināt problēmu miermīlīga dialoga ceļā.

Viļņā 2009.gada 28.novembrī

 

Deklarācija par situāciju Gruzijā

Baltijas asambleja,

norūpējusies par ilgstošo spriedzi Gruzijas un Krievijas Federācijas attiecībās, kas pastāvīgi saasinās kopš pagājušā – 2008.gada augusta, kad Krievijas Federācija uzsāka militāru agresiju pret Gruziju un okupēja daļu tās teritorijas;

pauzdama bažas par Krievijas Federācijas rīcību, proti, atsevišķu suverēnās un neatkarīgās Gruzijas valsts teritoriju okupēšanu un savu militāro spēku koncentrēšanu tādos Gruzijas reģionos kā Abhāzija un Dienvidosetija, tādējādi pārkāpjot Gruzijas suverenitātes un teritoriālās integritātes principu, kā arī apdraudot starptautisko mieru, drošību un stabilitāti;

pauzdama nožēlu par Krievijas Federācijas lēmumu aizliegt ANO un EDSO novērotāju misijām turpināt savu darbību Gruzijā, jo šo misiju darbības apturēšana vēl vairāk pasliktina jau tā sarežģīto situāciju reģionā un acīmredzami neatbilst konflikta zonas civiliedzīvotāju interesēm;

atgādinādama, cik svarīgi ir tas, lai Krievijas Federācija pilnībā un bez ierunām pildītu saistības, ko tā uzņēmusies atbilstoši 2008.gada 12.augusta un 8.septembra pamiera līgumiem, galvenokārt attiecībā uz Gruzijas teritorijā nelikumīgi izvietotā Krievijas Federācijas karaspēka izvešanu;

vēlreiz apliecinot savu atbalstu Gruzijas suverenitātes un teritoriālās integritātes, kā arī Gruzijas starptautiski atzīto robežu saglabāšanai,

aicina visas valstis atturēties no rīcības, kas vēl vairāk destabilizētu situāciju Dienvidkaukāzā un tādējādi apdraudētu visas Eiropas stabilitāti un drošību;

mudina Krievijas Federāciju pildīt saistības, ko tā uzņēmusies atbilstoši 2008.gada 12.augusta un 8.septembra pamiera līgumiem, proti, izvest okupācijas karaspēku no starptautiski atzītās Gruzijas teritorijas un uzsākt konstruktīvu sadarbību, lai atrisinātu problēmas, kas kavē starptautisko novērotāju misiju darbību visā Gruzijas starptautiski atzītajā teritorijā, jo šīs misijas ir nepieciešamas savstarpējās uzticības, stabilitātes un drošības vairošanai, kā arī humānās palīdzības nodrošināšanai civiliedzīvotājiem;

aicina ES un NATO dalībvalstu valdības un parlamentu pārstāvjus, Eiropas Parlamentu, EDSO, ANO un tās dalībvalstis, Eiropas Padomi un visu starptautisko sabiedrību aktīvi ieturēt Gruzijas reģionu – Abhāzijas un Dienvidosetijas – “neatkarības” neatzīšanas politiku un neatlaidīgi pieprasīt, lai Krievijas Federācija pilda savas starptautiskās saistības, kā arī turpmāk aktualizēt jautājumu par Gruzijas teritoriālās integritātes nodrošināšanu un meklēt adekvātus un efektīvus šā jautājuma risinājumus, izmantojot starptautiskās miera sarunas Ženēvā;

mudina ES un NATO dalībvalstu valdības, Eiropas Parlamentu, EDSO, ANO, Eiropas Padomi un visu starptautisko sabiedrību aktīvi iesaistīties Abhāzijas un Dienvidosetijas bēgļu jautājumu risināšanā, lai radītu apstākļus, kuros bēgļi varētu atgriezties savās mājās atbilstoši starptautisko dokumentu noteikumiem, tostarp arī ANO Ģenerālās asamblejas 2009.gada 9.septembra rezolūcijas noteikumiem, garantējot viņu drošību, cilvēka cieņas neaizskaramību un to, ka atbildīgās puses atlīdzina viņiem radušos zaudējumus;

uzsver nepieciešamību Gruzijā attīstīt demokrātiju un turpināt vietējās reformas, lai tā kļūtu par Eiropas un eiroatlantisko struktūru pilntiesīgu locekli un spētu efektīvi risināt savas iekšējās politiskās problēmas, kā arī nepieciešamību izveidot tādu pārvaldes modeli, kas būtu pieņemams Abhāzijas un Dienvidosetijas iedzīvotājiem un nodrošinātu minoritāšu tiesību aizsardzību;

aicina visus Gruzijas politiskos spēkus apvienot pūliņus konstruktīvam dialogam, respektējot demokrātijas vērtības un tiesiskuma principus, kā arī meklēt kopējus svarīgo vietējo reformu risinājumus, konsolidējot plašu Gruzijas sabiedrības atbalstu.

Viļņā 2009.gada 28.novembrī

 

Lēmums
Par Baltijas asamblejas 2010.gada budžetu

Baltijas asambleja apstiprina Baltijas asamblejas 2010.gada budžetu 274 140 eiro apmērā atbilstoši pievienotajiem Baltijas asamblejas budžeta asignējumiem. Baltijas asamblejas budžets 2010.gadam ietver visu triju Baltijas valstu dalības maksu: Igaunija – 91 380 eiro, Latvija – 91 380 eiro un Lietuva – 91 380 eiro.

Saskaņā ar Baltijas asamblejas Statūtu 44.panta ceturto daļu Baltijas asamblejas darbībai nepieciešamos izdevumus vienādās daļās sedz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamenti.

Baltijas asamblejas prezidents Mants Adomēns Lietuvas Republika

Baltijas asamblejas viceprezidente Ērika Zommere Latvijas Republika

Baltijas asamblejas viceprezidents Trivimi Velliste Igaunijas Republika

Viļņā 2009.gada 28.novembrī

 

Lēmums

Par Baltijas asamblejas 2008.gada budžeta izpildes pārskatu

Baltijas asambleja apstiprina Baltijas asamblejas 2008.gada budžeta izpildes pārskatu.

Baltijas asamblejas prezidents Mants Adomēns Lietuvas Republika

Baltijas asamblejas viceprezidente Ērika Zommere Latvijas Republika

Baltijas asamblejas viceprezidents Trivimi Velliste Igaunijas Republika

Viļņā 2009.gada 28.novembrīa