Vakar, 25.jūnijā, bija valsts svētki — Neatkarības diena

"Latvijai es vēlu to pašu, ko savai Slovēnijai"

Dragoļuba Benčina ( Dragoljuba Benčina ), Slovēnijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieces kundze, atļaujiet man sākt interviju ar aktuālāko jautājumu: ko Slovēnijas valsts svētki — Neatkarības diena — nozīmē jūsu valsts tautai?

— 25 .jūnijs mums vispirms nozīmē neatkarību. Šajā datumā 1991. gadā Slovēnija pirmo reizi vēsturē kļuva suverēna un neatkarīga valsts. 1991. gada 25.jūnijā tika pasludināta neatkarība, taču nākamajā dienā Dienvidslāvijas tanki iebrauca Slovēnijā ar pēdējo mēģinājumu izjaukt mūsu neatkarību. Taču tas viņiem neizdevās, pateicoties Slovēnijas tautas un valsts vadītāju nelokāmajai pretestībai. Esmu pārliecināta, ka tieši jūsu lasītāji ļoti labi spēj saprast šīs dienas nozīmīgumu Slovēnijas tautas dzīvē.

— Kā jūsu valsts attīstījusies politiski un ekonomiski? Kādi ir pēdējā laika svarīgākie notikumi šajās jomās?

— Slovēnijai šis bijis strauju pārmaiņu laiks, kā arī starptautisko un iekšējās politikas nobriešanas un veidošanas laiks. Slovēnijas sabiedrības dzīvē bijuši vairāki nozīmīgi notikumi gan mūsu valsts ekonomikā, gan citās dzīves jomās. Tāpat kā cilvēku dzīvē — notikusi virzība, kas mūs tuvinājusi Eiropai un visai attīstītajai pasaulei. Demokrātijas un tirgus ekonomikas ieviešana saliedēja jauno, neatkarīgo Slovēnijas valsti. Slovēnijā tagad ir stabila demokrātija, un pašlaik tā ir viena no vadošajām Eiropas Savienības un NATO kandidātvalstīm.

— Kā jūs vērtējat pēdējos notikumus Balkānos — jūsu valsts tiešā tuvumā?

— Mūsu reģions ir Alpi un Adrijas piekraste, un Slovēnijai ir ļoti aktīva loma, veidojot labas kaimiņattiecības ar Itāliju, Austriju, Ungāriju un Horvātiju. Slovēnija ar Austriju un Horvātiju ir arī aizsākusi ļoti auglīgu trīspusēju sadarbību.

Jūs tagad noteikti gaidāt manus komentārus par pēdējo notikumu attīstību Kosovā. Es gribu uzsvērt: galvenais jautājums, kas saglabājas Kosovā, ir — kā panākt serbu un etnisko albāņu mierīgu līdzāspastāvēšanu. Slovēnija aktīvi piedalās Stabilitātes paktā, kura mērķis ir stāvokļa normalizēšana Balkānos un tādu apstākļu radīšana, lai cilvēki varētu dzīvot pēc visiem standartiem kā pārējā Eiropā. Tas ir grūts un sarežģīts uzdevums, kas tiks sasniegts, ja starptautiskā kopiena spēs strādāt kopā, ievērojot NATO un ANO vadošo lomu. Slovēnija kā ANO Drošības padomes locekle stingri atbalsta rezolūciju par Kosovu, kas satur visus nepieciešamos elementus sekmīgai miera operācijai un reizē rada priekšnoteikumus drošam miera procesam un krīzes politiskam atrisinājumam.

— Kā jūs vērtējat Slovēnijas un Latvijas divpusējās attiecības?

— Man ir liels gods būt savas valsts vēstniecei jūsu valstī. Mūsu divpusējās attiecības ir teicamas ne vien politiskā līmenī, bet arī praktiskā ikdienas darbā. Starp mūsu valstīm noslēgti vairāki līgumi — par abpusēju vīzu nepieciešamības atcelšanu, par personu atpakaļuzņemšanu. Tiek sagatavoti arī pagaidu Brīvās tirdzniecības līguma noteikumi. Šie līgumi dod mūsu valstīm iespēju sadarboties dziļāk, un es ceru, ka šis process turpināsies.

— Kā iedomājaties šī procesa turpinājumu un mūsu valstu attiecību nākotni kopumā?

— Es sagaidu, ka mūsu labās attiecības ne vien turpināsies, bet tiks arī tālāk attīstītas. Slovēnija ir pārliecināta, ka ļoti drīz mums pienāks iestāšanās process Eiropas Savienībā un NATO. Es personiski darīšu visu iespējamo, lai tuvinātu mūsu tautas, īpaši jauniešus, vispirms jau stiprinot ekonomikas un kultūras kontaktus. Piemēram, es ceru, ka Slovēnija 2000. gadā būs pārstāvēta Eiropas Kultūras mēnesī Rīgā.

— Vai jūs gribētu ko vēlēt "Latvijas Vēstneša" lasītājiem?

— Es Latvijas tautai vēlu to pašu, ko savai Slovēnijas tautai. Novēlu svarīgāko mērķu piepildījumu iekšējā un ārējā politikā, kas abām mūsu valstīm būtībā ir identiski. Es arī vēlu daudziem latviešiem apmeklēt Slovēniju un slovēņiem — iepazīt jūsu valsts skaistumu un dārgumus, valsts, kurā man ir lielais gods pārstāvēt savu valsti.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"