Par pārtikas palīdzību vistrūcīgākajiem

Komisija 20.novembrī publicēja pārtikas palīdzības plānu, lai 2010.gadā sniegtu pārtikas atbalstu vistrūcīgākajām personām. Sākotnēji šāda veida programmā bija paredzēts izmantot lauksaimniecības produkcijas liekos krājumus (intervences krājumus), tos izdalot trūcīgajiem, taču 20.gadsimta 90.gadu vidū tika izdarīti grozījumi, paredzot iespēju konkrētos apstākļos programmas vajadzībām intervences krājumus papildināt ar iepirkumiem tirgū. Tomēr šogad esošie intervences krājumi (labība, cukurs, piena pulveris, sviests) varēja lielā mērā segt 2010.gada plāna vajadzības un iepirkumi tirgū būs nepieciešami nelielā apmērā. Piešķirtais budžets ir 500 miljoni eiro, un tas atbilst 2009.gada plāna budžetam. Šogad piedalīties programmā nolēma 19 dalībvalstis.

ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere-Bēla attiecībā uz programmu sacīja: “Tas ir konkrēts veids, kā Eiropas Savienība var palīdzēt daļai mūsu sabiedrības vistrūcīgāko personu. Ļoti būtiska ir šīs programmas pareiza īstenošana, lai galaprodukti tiktu pareizi sadalīti personām, kurām tie nepieciešami.”

Vispārēja informācija

Pārtikas bezmaksas sadale vistrūcīgākajām personām Kopienā tika sākta steidzamā kārtā 1986./1987.gada ārkārtēji aukstajā ziemā, kad lauksaimniecības produktu liekie krājumi tika nodoti dalībvalstu labdarības asociācijām, lai tās tos izdala grūtībās nonākušajām personām. Pēc tam šī darbība tika turpināta, un tā balstījās uz intervences krājumiem. Šīs programmas ietvaros dalībvalstis varēja izmantot valsts liekos pārtikas krājumus pārtikas palīdzības sniegšanai. Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma, kura tika uzsākta pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā un kurā tika paredzēts ievērojami samazināt Kopienas intervences krājumus, tomēr ļāva konkrētos apstākļos veikt iepirkumus tirgū. Tomēr šogad pieejamais intervences krājumu apjoms ļāva gandrīz pilnībā segt plānā paredzēto un iepirkumi tirgū tika veikti tikai ļoti nelielā apjomā. Ņemot vērā intervences krājumu pastāvīgu samazināšanu, tika izstrādāts programmas reformas projekts ar mērķi pielāgot programmu KLP izmaiņām un uzlabot tās efektivitāti attiecībā uz vistrūcīgākajām personām. Padome šo reformu vēl nav pieņēmusi.

Dalībvalstu līdzdalība programmā ir brīvprātīga, un Komisija katru gadu pieņem jaunu plānu. Palīdzību parasti sniedz visdažādākajiem nabadzīgo iedzīvotāju slāņiem, tostarp grūtībās nokļuvušām ģimenēm, gados veciem cilvēkiem, kuriem nepietiek līdzekļu izdzīvošanai, bezpajumtniekiem, nespējniekiem, bērniem no riska grupām, trūcīgiem strādājošajiem, strādniekiem migrantiem un patvēruma meklētājiem.

Dalībvalstis, kuras vēlas piedalīties programmā, to katra gada sākumā paziņo Komisijai un pēc tam tai paziņo savas vajadzības attiecībā uz produktiem. Dalībvalstīm a posteriori ir arī jāiesniedz Komisijai pārskata ziņojums par programmas īstenošanu.

Lai gan dzīves līmenis ES kopumā ir viens no augstākajiem pasaulē, tomēr daļai tās iedzīvotāju nav iespēju būt pietiekami paēdušiem. Saskaņā ar jaunākajiem aprēķiniem vidēji 17% Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvo uz nabadzības sliekšņa vai zem tā un tādējādi saskaras ar trūkumu pārtikas ziņā, piemēram, tas nozīmē, ka viņi ik pārdienu nevar atļauties ēst sabalansētu ēdienu.

Šāda programma ļauj izmantot vienu no vissenākajiem Eiropas publiskās politikas virzieniem – kopējo lauksaimniecības politiku, lai palīdzētu visnabadzīgākajiem Eiropas pilsoņiem.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā  Preses un informācijas nodaļa