Eiropas Komisija: Par nodarbinātības politiku Eiropā

Saskaņā ar informāciju 23.novembrī publicētajā 2009.gada ziņojumā “Nodarbinātība Eiropā” krīze negatīvi iespaido ES darba tirgu, lielākajā daļā nozaru liekot sarukt kopš 2000.gada sasniegtajam nodarbinātības pieaugumam. Darbavietu samazinājumu izjutuši gan ierindas darbinieki, gan jaunieši, gan zemu kvalificēti darbinieki, gan līgumstrādnieki. Lai arī kopīgo ietekmi daļēji mazinātu īsākas darba dienas noteikšana un citas shēmas, nodarbinātības līmenis ES kopš krīzes sākuma sarucis par vairāk nekā četriem miljoniem darbavietu. Lai gan nevar noliegt minēto īslaicīgo pasākumu nozīmību, ar tiem vien nepietiek, lai veiksmīgi pārvarētu krīzi. Nodarbinātības politikai jākoncentrējas, lai sagatavotos pārejai uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku.

Nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju komisārs Vladimirs Špidla atzina: “Šajā ziņojumā skaidri redzams, cik svarīgi ir saskaņot īstermiņa krīzes pasākumus un ilgtermiņa strukturālās reformas. Minētās reformas ir būtisks faktors, lai ES ekonomika un darba tirgus izkļūtu no pašreizējās lejupslīdes un būtu gatavi nākotnes izaicinājumiem, jo īpaši pārejai uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku.”

Paturot prātā šo uzdevumu, galvenā uzmanība 21.gadskārtējā ziņojumā “Nodarbinātība Eiropā” vērsta uz diviem būtiskiem turpmākās ES nodarbinātības politikas jautājumiem: kustību uz, no un starp darbavietām un klimata pārmaiņu ietekmi darba tirgū.

Eiropas Savienības darba tirgus ir daudz dinamiskāks, nekā ierasts domāt, taču nopietnus draudus joprojām rada ilgtermiņa bezdarbs.

Eiropas darba tirgū pēdējos gados bija vērojama izteikta dinamika – katru gadu darbavietu maina aptuveni 22% Eiropas iedzīvotāju. Šāda dinamika neattiecas tikai uz tām valstīm, kuras pieņemts uzskatīt par elastīgām, piemēram, Apvienoto Karalisti un Dāniju, bet uz visām ES valstīm, lai arī rādītāji svārstās no 14% darbinieku Grieķijā un 16% Zviedrijā līdz vairāk nekā 25% Apvienotajā Karalistē, Somijā, Spānijā un Dānijā. Tā ir daļa no ilgākas pārejas, kas ES norit jau kopš pagājušā gadsimta 90.gadu beigām, no pasivitātes un bezdarba uz nodarbinātību, līdzi nesot fundamentālus strukturālus uzlabojumus darba tirgū.

Tomēr ne visi darbinieki guvuši vienādu labumu no šīs pozitīvās tendences. Lai gan ilgtermiņa bezdarba līmenis kopš 90.gadiem ir samazinājies, šīs problēmas risināšana aizvien vēl ir nopietns uzdevums. Pēdējos gados gandrīz 45% bezdarba periodu ES ilguši vairāk nekā gadu salīdzinājumā ar tikai aptuveni 10% ASV. Kopš krīzes sākuma šā jautājuma risināšana kļuvusi vēl neatliekamāka. Ilgtermiņa bezdarba samazināšanā un nodarbinātības saglabāšanā nozīmīga loma ir politikai, kas veidota darbinieku pārejas atbalstam uz nodarbinātību saskaņā ar elastīguma un sociālās drošības (elastdrošības) principiem.

Zemu oglekļa emisiju ekonomika ieviesīs būtiskas izmaiņas ES nodarbinātības struktūrās. ES virzība uz konkurētspējīgu zemu oglekļa emisiju ekonomiku kļūs par būtisku dzinuli, raugoties no darba tirgus perspektīvas. Lai gan kopējais no jauna radīto darba vietu skaits var nebūt ļoti liels – ņemot vērā, ka jaunu “zaļo” darba vietu radīšanu un esošo darba vietu pielāgošanu par videi nekaitīgām daļēji kavēs dažu esošo darba vietu zudums – pamatā esošās strukturālās izmaiņas paredz arī darbinieku pārdali starp nozarēm, kā arī prasmēm.

Tādējādi nākotnes pieprasījumu pēc prasmēm būtiski ietekmēs klimata pārmaiņas un ar tām saistītie politikas pasākumi. Zemu oglekļa emisiju ekonomikai vismaz sākotnēji būs vajadzīgas augsti kvalificētu darbinieku kompetences. Tomēr darba tirgū parādoties arvien jaunām tehnoloģijām, arī zemāk kvalificēti darbinieki varēs ieņemt jaunās darba vietas ar nosacījumu, ka pirms tam jāiziet atbilstoša apmācība. Tādēļ politikas uzmanības pievēršana prasmēm, lai atvieglotu pāreju uz jaunām darba vietām un ierobežotu prasmju trūkumu, līdztekus atbilstošam sociālajam dialogam ir galvenie elementi, kas vajadzīgi pārejas veicināšanai uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku.

Ziņojums “Nodarbinātība Eiropā” ir analītiskais pamats Vienotajam nodarbinātības ziņojumam (VNZ), ar kura projektu Komisija iepazīstinās 9.decembrī. VNZ ir ES Nodarbinātības un izaugsmes stratēģijas analīzes un pārskatu daļa.