Par publiskā un privātā sektora partnerības potenciālu

Komisija ir izstrādājusi regulējumu, kura mērķis ir iedrošināt publiskā un privātā sektora partnerību (PPP) izmantošanu, lai rastu risinājumu pašreizējām un turpmākajām vajadzībām saistībā ar ieguldījumiem sabiedrisko pakalpojumu, infrastruktūras un pētniecības jomā Eiropā. Publiskā un privātā sektora partnerība var sniegt lielas priekšrocības, ja tā tiek pareizi pārvaldīta sabiedrības pašreizējās un nākotnes interesēs. Pašreiz to izmantošana ir joprojām neliela, un daudzām dalībvalstīm nav lielas pieredzes šajā jomā. Saskaņā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu Komisija vēlas iedrošināt publiskā un privātā sektora partnerību biežāku un labāku izmantošanu, jo šobrīd ir vajadzīgi inovatīvi publiskā finansējuma risinājumi, lai atrisinātu problēmas, kas saistītas ar samazinātiem valstu budžetiem. Lēmums par publiskā un privātā sektora partnerības izmantošanu joprojām paliks pilnībā valsts iestāžu ziņā. Paziņojumā ir ietverti arī varianti, lai uzlabotu Eiropas Savienības kopīgu tehnoloģiju iniciatīvu darbību; šīs iniciatīvas ir no ES budžeta līdzfinansētas publiskā un privātā sektora partnerības galvenajās pētniecības jomās.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica: “Ar šo paziņojumu Komisija ievieš jaunu un plašu regulējumu attiecībā uz publiskā un privātā sektora partnerībām. Tagad, kad Eiropa pamazām izkļūst no ekonomikas krīzes, publiskā un privātā sektora partnerības var palīdzēt valsts iestādēm veidot darba vietas, turpinot ieguldījumus nākotnē, savukārt mēs īstenojam izejas stratēģijas, lai atjaunotu publisko finanšu līdzsvaru. PPP, kas plānotas un īstenotas, domājot par sabiedrības interesēm ilgtermiņā, var veicināt ieguldījumus augstas kvalitātes veselības aprūpes, izglītības jomā un ilgtspējīgās transporta sistēmās. Tās var palīdzēt, lai rastu risinājumu klimata pārmaiņām un palielinātu energoefektivitāti. Mēs vēlamies, lai valsts iestādes biežāk un labāk izmantotu PPP.”

Krīzes radītais jaunais spiediens uz valsts finansēm daudzās dalībvalstīs, jo īpaši pēc tam, kad vairs netiks piemēroti budžeta stimuli, var negatīvi ietekmēt jaunu galveno infrastruktūru attīstību. Piemēram, lai izpildītu Eiropas Komisijas saistības tikai attiecībā uz Eiropas transporta tīklu, būs nepieciešams finansējums vairāk nekā 20 miljardi eiro laikposmā no 2007.gada līdz 2013.gadam. Lieli papildu līdzekļi būs nepieciešami, lai izpildītu saistības klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā. PPP piedāvā iespēju mobilizēt privātā sektora līdzekļus un zinātību un apvienot tos ar valsts resursiem.

Eiropas Savienības finansējums, izmantojot struktūrfondu, Eiropas Investīciju bankas vai Eiropas transporta tīkla instrumentus, var palīdzēt mobilizēt PPP galvenajiem ieguldījumiem projektos pat šajā situācijā, kad valstīs ir samazināta publisko vai privāto līdzekļu pieejamība.

PPP regulējuma pamatā ir a) finanšu instrumentu labāka koordinēšana, kā arī turpmāka stiprināšana un racionalizēšana publiskā un privātā sektora partnerībām Eiropas līmenī; b) cieša sadarbība ar EIB; un c) publiskā sektora iespēju stiprināšana.

Paziņojumā noteiktajā regulējumā ir paredzēts:

• palielināts finansējums PPP un sadarbība ar EIB, pārorientējot esošos Kopienas instrumentus un ieviešot garantijas instrumentus PPP finansējumam;

• Kopienas finansējuma gadījumā labāki noteikumi un procedūras, lai nodrošinātu līdzvērtīgus spēles noteikumus attiecībā uz pilnībā publiski pārvaldītajiem projektiem un PPP projektiem;

• efektīvāks regulējums inovāciju jomā, tostarp iespēja Eiropas Savienībai piedalīties privāttiesību subjektu darbībā un veikt tiešus ieguldījumus konkrētos projektos;

• iespēja izstrādāt likumdošanas instrumentu koncesiju jomā, pamatojoties uz pašreiz notiekošo ietekmes novērtējumu;

• informācijas izplatīšanas uzlabošana un labākās prakses apmaiņa; jo īpaši izveidojot jaunu PPP grupu, kurā attiecīgās ieinteresētās personas var kopīgi apspriest savus jautājumus un turpmākās idejas par PPP.

Kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas (KTI) ir jauns veids, kā Eiropas līmenī īstenot publiskā un privātā sektora partnerības pētniecības jomā. KTI līdzfinansē no ES budžeta, un tās apvieno publiskā un privātā sektora intereses jaunā īstenošanas struktūrā. Līdz šim KTI, kuru kopējie budžeti ir no viena miljarda eiro līdz trim miljardiem eiro, ir izveidotas piecās jomās: inovatīvi medikamenti, aeronautika, kurināmā elementi un ūdeņradis, nanoelektronika un iegultās datorsistēmas.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa