Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 8.decembrī

FM: Par paveiktajiem pasākumiem Eiropas Savienības fondu vienkāršošanā

8.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē Finanšu ministrija (FM) iepazīstināja valdību ar sagatavoto atbildes vēstuli Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai par paveiktajiem Eiropas Savienības (ES) fondu vienkāršošanas pasākumiem un to ietekmi uz ES fondu apguves pilnveidošanu.

ES fondu administrēšanas sistēmas vienkāršošanas mērķis ir palielināt ES fondu sistēmas darbības ātrumu, vienlaikus samazinot administrēšanas izmaksas, kā arī saglabājot uz klientu orientētu pieeju.

Lai sasniegtu iepriekš minēto mērķi, FM ir saīsinājusi ES fondu iesniegumu vērtēšanas termiņu, nosakot, ka lēmums vērtētājiem par projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu jāpieņem ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no projekta pieteikuma iesniegšanas iepriekš noteikto 12 mēnešu vietā 2004.–2006.gada periodā.

Cits darbības virziens ir uz klientu orientētas Eiropas Savienības fondu administrēšanas nodrošināšana, kā ietvaros FM veicinājusi informācijas par ES fondiem pieejamību un atgriezeniskās saites ar pašreizējiem un potenciālajiem finansējuma saņēmējiem nodrošināšanu. ES fondu mājaslapā www.esfondi.lv ievietots centralizēts ES fondu apguves kalendārs un ES fondu aktivitāšu meklētājs. Papildus FM ir izveidojusi e-pasta adresi uzlabofondus@fm.gov.lv, uz kuru pašreizējie un potenciālie projektu īstenotāji var sūtīt jautājumus un priekšlikumus ES fondu apguves pilnveidošanai.

Tāpat tiek mazināts administratīvais un finanšu slogs ES fondu finansējuma saņēmējiem. FM veikusi grozījumus vairākos MK noteikumos, lai paātrinātu ES fondu maksājumu plūsmu, kā arī nodrošinātu finansējuma atgriešanu no Eiropas Komisijas valsts budžetā. Nodrošināta arī ātrāka informācijas aprite starp ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un nevalstiskajiem partneriem, tā veicinot ātrāku ES fondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju apstiprināšanas procesu un līdz ar to ES fondu projektu iesniegumu konkursu izsludināšanu.

FM ir atvieglojusi pievienotās vērtības nodokļa pārskata iesniegšanas procedūru, kā arī vienkāršojusi projektu faktisko izmaksu administrēšanu.

Fondu apguvi veicina arī ES fondu administrēšanā iesaistīto institūciju efektivitātes kāpināšana. Tādēļ šā gada oktobrī ir pilnveidota ES fondu projektu uzraudzības un izvērtēšanas sistēma, jaunā redakcijā valdībā apstiprinot FM sagatavotos noteikumus par ES fondu ieviešanas un uzraudzības kārtību. Rezultātā ir atvieglots finansējuma saņēmēju un ES fondu vadībā iesaistīto institūciju darbs pie projektu ieviešanas.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

KM: Par finansējuma piešķiršanu Latvijas Nacionālās operas nodokļu parāda segšanai

Ministru kabinets (MK) 8.decembra sēdē lēma par finansējuma piešķiršanu no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 500 000 latu VSIA “Latvijas Nacionālā opera” 2009.gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu segšanai.

Valdības atbalstītais rīkojuma projekts paredz finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimu par apropriācijas palielināšanu Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.02.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 500 000 latu apmērā un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neiebilst pret apropriācijas palielināšanu, palielināt likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” noteikto apropriāciju Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Rīkojuma projekts nosaka Finanšu ministrijai no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Kultūras ministrijai 500 000 latu pārskaitīšanai valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālā opera”.

“Latvijas Nacionālā opera ir vienīgā operas un baleta žanra institūcija Latvijā, kura ar savu augsto māksliniecisko kvalitāti popularizē Latvijas tēlu ārpus valsts robežām. Tā ir viena no nacionālajām institūcijām, ar kuras darbību varam pamatoti lepoties, jo, pateicoties tai, Latvijas vārdu pozitīvā nozīmē pazīst visā pasaulē,” atbalsta nepieciešamību operai paskaidroja kultūras ministrs Ints Dālderis, taču uzsvēra: “Neapšaubāmi, operas administratīvie izdevumi ir jāsamazina, tas tika lemts arī šodienas valdības sēdē.”

VSIA “Latvijas Nacionālā opera” (LNO) 2009.gadā izveidojies 500 000 latu ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds. Parāds izveidojies sakarā ar būtisku LNO dotācijas samazinājumu 1 327 505 latu apmērā pēc likuma “Grozījumi likumā “Par valsts budžeta 2009.gadam”” apstiprināšanas 2009.gada 16.jūnijā. LNO veikusi vairākus izdevumu samazināšanas pasākumus (samazināts štata darbinieku skaits, samazināts atalgojums darbiniekiem, samazinātas ēkas uzturēšanas izmaksas), tomēr veiktie pasākumi ir nepietiekami, lai nodrošinātu 2009.gada 3. un 4.ceturksnī LNO iepriekš plānoto darbību ar samazināto dotāciju.

LNO 2009.gadā valsts budžeta finansējums ir 4 321 455 lati, paredzētais finansējums 2010.gadā – 3 700 000 latu. Līdzekļi 2010.gadam salīdzinājumā ar 2009.gadu samazināti par 621 455 latiem jeb 14,4%.

2009.gadā LNO darbinieku atalgojuma fonds samazināts par 23%, nākamgad to plānots samazināt vēl par 10%. Ja valdība nebūtu atbalstījusi priekšlikumu par papildu finansējuma piešķiršanu nodokļu parādu segšanai, 2010.gadā būtu apdraudēta operas māksliniecisko struktūrvienību (operas solisti, balets, orķestris, koris) saglabāšana un kvalitatīva darbība. Eiropas un pasaules darba tirgus atvērtība un mūsu izpildītājmākslinieku augstā profesionālā sagatavotība jau pašlaik izraisa LNO izcilāko talantu aizplūšanu uz ārvalstu darba tirgiem, jo LNO māksliniekiem nav valodas barjeru, kas varētu ierobežot darbību ārvalstīs. Turklāt, ņemot vērā tirgus situāciju un pirktspējas straujo kritumu, LNO jau ir pārskatījusi un samazinājusi biļešu cenas, kas 2009.gadā izraisīja pašu ieņēmumu samazināšanos.

MK uzdeva LNO strādāt pie administratīvā aparāta samazināšanas un 2010.gada 2.ceturksnī kultūras ministram sniegt informāciju valdībā par veiktajiem pasākumiem.

Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumiem Nr.62 “Kārtība, kādā pieprasa un izlieto Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” apstiprinātos līdzekļus” pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta pieņemšanas Kultūras ministrija iesniegs Finanšu ministrijā attiecīgu pieprasījumu.

KM: Par valodu intelekta tehnoloģiju centru

8.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika skatīts informatīvais ziņojums “Par valodu intelekta tehnoloģiju centru”, uzdodot Kultūras ministrijai līdz 2010.gada janvāra vidum iesniegt MK rīkojuma projektu centra projekta vadības grupas izveidei. Projekts paredz izveidot Latvijā īpašu struktūru, kas apvienotu un koordinētu starptautisku pētniecības un izglītības iestāžu, digitālā satura organizāciju un tehnoloģiju uzņēmumu darbu valodas tehnoloģiju jomā.

Šobrīd gan Eiropā, gan visā pasaulē arvien pieaug nepieciešamība pēc valodas un satura apstrādes tehnoloģiju programmām tulkošanas, informācijas meklēšanas un ar to saistītajās jomās. Īpaši tas attiecas uz mazāk izmantotajām valodām. Piemēram, Eiropas Savienība katru gadu tērē ievērojamas summas, izmantojot cilvēkresursus tulkošanas pakalpojumiem. Tomēr pagaidām tirgus niša mazo valodu apstrādes tehnoloģiju jomā ir relatīvi brīva – trūkst vienota centra, kas veicinātu, attīstītu un koordinētu šādu tehnoloģiju izstrādi un ražošanu starpvalstu mērogā.

Valodu intelekta tehnoloģiju centra izveide, kurā sadarbotos dažādu valstu izglītības, akadēmiskā un uzņēmējdarbības sektora profesionāļi, dotu iespēju Latvijai piesaistīt ievērojamas investīcijas, līdz ar to veicināt ekonomisko atlabšanu un nodrošināt tautsaimniecības attīstību. Turklāt, Latvijai iegūstot lielāku lomu augsto tehnoloģiju tirgū pasaulē, tiktu veidots pozitīvs valsts tēls. Latvija varētu specializēties un gūt starptautisku atzinību perspektīvajā valodas un satura tehnoloģiju jomā un kļūt par uz zināšanām un inovācijām orientētas ekonomikas paraugu citu valstu vidū.

Latvijai ir vairākas būtiskas priekšrocības, lai īstenotu vērienīgo projektu. Pirmkārt, mūsu valstī ir vēsturiski nosacīta valodu daudzveidības nozīmes un valodas vērtības izpratne. Mums pašiem ir ļoti būtiska savas valodas saglabāšana, un mēs izprotam, ka tehnoloģiju laikmetā mazas valodas turpmākas pastāvēšanas priekšnosacījums ir valodas ieviešana un nostiprināšana tehnoloģijās. Turklāt Latvija ieņem galvenās pozīcijas Baltijas valstīs lokalizācijas pakalpojumu sniegšanā, un tai ir starptautiski atzīti panākumi valodas tehnoloģiju programmatūras jomā, kā arī veiksmīga sadarbība ar vadošajiem valodas tehnoloģiju centriem. Latvijai ir modernas tehnoloģiskās un fiziskās infrastruktūras bāze (Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās bibliotēkas izveides projekti, valsts vienotais publisko bibliotēku tīkls).

Šobrīd trīs aktuālie un globāli konkurētspējīgie darbības virzieni valodas apstrādes tehnoloģiju jomā, kurus veicinātu valodu intelekta tehnoloģiju centrs, ir:

• terminoloģijas programmatūra – valstu nacionālo terminu un starptautisko terminu datubāzu integrācija vienotā tīklā un daudzvalodu terminoloģijas integrēšana tulkošanas vidēs un sistēmās;

• lokalizācija – programmatūra dažādu tehnoloģisko produktu pielāgošanai mazo valodu lietotāju vajadzībām (datorprogrammas; mobilie telefoni u.c.);

• automātiskā tulkošana un tiešsaistes pakalpojumi – tulkošanas un inteliģentās meklēšanas sistēmas internetā, tulkojot vienlaikus dažādās valodās un locījumos, atlasot informāciju pēc jēgas, attēlu analīzes un dažādiem citiem parametriem.

Centrs strādātu šajos virzienos, veicot lietišķos pētījumus, attīstot starptautisku sadarbību valodu tehnoloģiju jomā un starptautiski popularizējot izstrādātās tehnoloģijas, kā arī ieviešot pētniecības rezultātus praksē kopā ar sadarbības partneriem un globāliem klientiem.

Šāda projekta īstenošanai Latvijā ir Eiropas Savienības finansējuma piesaistes iespējas, ņemot vērā, ka valodas tehnoloģiju attīstība ir viena no prioritātēm ES Pētniecības un tehnoloģiskās attīstības programmā. Latvijai ir arī veiksmīga pieredze liela apjoma finansējuma piesaistē un informācijas tehnoloģiju ieviešanas projekta īstenošanā, ar Bila un Melindas Geitsu fonda atbalstu realizējot publisko bibliotēku attīstības projektu “Trešais tēva dēls”.

Par projektu interese būtu starptautiskiem informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri ieinteresēti investēt starptautiska līmeņa mazo valodu un satura apstrādes tehnoloģiju inovāciju struktūras izveidē.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

RAPLM: Par vienota valsts pakalpojumu saņemšanas tīkla izveidi

Ministru kabinets 8.decembrī atbalstīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna priekšlikumus koncentrēt valsts pakalpojumu sniegšanu reģionos. Īstenojot strukturālas reformas valsts pārvaldes iestādēs, iedzīvotājiem un uzņēmējiem tiks nodrošinātas iespējas ērti saņemt valsts sniegtos pakalpojumus.

“Līdz šim veiktās reformas ministrijās un atsevišķās valsts iestādēs nevis uzlabo, bet tieši pretēji – pasliktina pakalpojumu saņemšanas iespējas iedzīvotājiem. Tieši tādēļ pēc iespējas ātrāk ir jāuzsāk vienota pakalpojumu saņemšanas tīkla izveide visā valsts teritorijā, veidojot vienas pieturas aģentūras,” uzsver ministrs E.Zalāns.

Patlaban dažādu valsts pārvaldes iestāžu reģionālās struktūrvienības Latvijas teritorijā ir izvietotas atšķirīgi. Turklāt šīm struktūrvienībām ir noteiktas arī atšķirīgas apkalpes teritorijas – dažām iestādēm tās atbilst bijušajām rajonu teritorijām, dažām – plānošanas reģionu teritorijām.

Līdz ar to viena noteikta pakalpojuma saņemšanai iedzīvotāji ir spiesti pārvietoties plānošanas reģiona teritorijas robežās, uzmeklējot vairākas iestādes. Tāpat, lai saņemtu pašvaldību pakalpojumus, nereti ir nepieciešamas valsts institūciju izsniegtas izziņas, kā rezultātā iedzīvotāji un uzņēmēji ir spiesti apmeklēt dažādas iestādes.

Situāciju valsts un pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem iespējams uzlabot, veidojot valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanas reģionālo tīklu uz pašvaldību un plānošanas reģionu bāzes.

Šā pakalpojumu saņemšanas tīkla ietvaros tiktu veidotas vienas pieturas aģentūras, kurās iedzīvotājiem būtu iespējams saņemt daudzveidīgus valsts iestāžu un pašvaldību sniegtos pakalpojumus, koncentrējot to sniegšanu vienuviet. Vienas pieturas aģentūras principu sākotnēji piedāvāts ieviest 29 nacionālas nozīmes attīstības centros – astoņās republikas pilsētās un reģionālas nozīmes attīstības centros – 21 novada pilsētā, kur iedzīvotājiem būs iespējams saņemt valsts un pašvaldību sniegtos pakalpojumus gan elektroniski, gan klātienē.

Tiks izvērtēta arī iespēja iestāžu reģionālo struktūrvienību pakalpojumus nodot privātajam sektoram vai citai valsts pārvaldes iestādei, lai līdzīgus pakalpojumus nodrošinātu nevis vairākas iestādes, bet gan viena iestāde.

Lai sagatavotu konkrētus priekšlikumus vienas pieturas aģentūras principa ieviešanai un nodrošinātu valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem reģionos, visām nozaru ministrijām Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā līdz nākamā gada 15.janvārim jāiesniedz informācija par ministriju padotības iestāžu reģionālām struktūrvienībām un to sniegtajiem pakalpojumiem.

Veicot valsts pārvaldes iestāžu strukturālās reformas un koncentrējot pakalpojumu sniegšanu reģionos, tiks radīti priekšnosacījumi ātrai, efektīvai un saskaņotai valsts pārvaldes darbībai.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

RAPLM: Par Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu ieviešanas progresu oktobrī

Sekmīgi sākusies sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu īstenošana, nodrošinot sociālo atbalstu iedzīvotājiem un tādējādi mazinot ekonomiskās lejupslīdes un jau īstenoto strukturālo reformu negatīvo ietekmi.

Rūpējoties par skolēnu pārvadājumu nodrošināšanu pašvaldībās un sedzot reorganizēto un likvidēto vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo braukšanas izdevumus, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) padotības iestāde “Valsts reģionālās attīstības aģentūra” ir izmaksājusi kompensācijas 38 novadu pašvaldībām 16,7 tūkstošu latu apmērā.

Dodot iespēju reģistrētiem bezdarbniekiem, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu, iesaistīties sabiedrībai derīgos mazkvalificētos pilna laika darbos pašvaldībās, saņemot mēnesī par darba praktizēšanu 100 latu stipendiju, jau septembrī noslēgti 117 līgumi ar pašvaldībām par 10 407 darba praktizēšanas vietu izveidi. 2009.gadā kopumā plānots izveidot 16 590 jaunas darba praktizēšanas vietas. Līdz šim darba prakšu nodrošināšanai izmaksāts jau vairāk nekā 1,5 miljons latu.

Savukārt, lai nodrošinātu piecus un sešus gadus veco bērnu izglītību un atalgojumu viņu pedagogiem par septembri un oktobri, pašvaldībām ir pārskaitīts 4,1 miljons latu.

Nodrošinot veselības aprūpes pieejamību un personu savlaicīgu vēršanos ārstniecības iestādē, sākta kompensācijas mehānisma izveide trūcīgām personām noteiktās pacientu iemaksas segšanai. Oktobrī ārstniecības iestādēm šim mērķim veiktas izmaksas 76,6 tūkstošu latu apmērā.

Sākot kompensācijas mehānisma izveidi par zāļu izmaksām trūcīgajiem pacientiem 100 procentu apmērā, ja pacienta iegādāto zāļu līdzmaksājums kompensācijas sistēmā gada laikā sasniedz 50 latus, izziņas par trūcīgās personas zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumu maksimuma sasniegšanu gada laikā izsniegtas astoņām personām.

Savukārt nodrošinot trūcīgiem pacientiem ārstniecības pieejamību, kuru no valsts budžeta līdzekļiem nodrošina ambulatori, nevis stacionāri, un kompensējot izmaksas par šo pacientu uzturēšanos “slimnīcu viesnīcās”, ārstniecības iestādēm veiktas 7,8 tūkstošu latu izmaksas.

Papildus katra par pasākumu ieviešanu atbildīgā institūcija (Labklājības ministrija, Veselības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Satiksmes ministrija, RAPLM, kā arī Finanšu ministrija) sāka iedzīvotāju informēšanu par pieejamo atbalstu.

Par Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu ieviešanas progresu oktobrī RAPLM kā atbildīgā institūcija par stratēģijas ieviešanas uzraudzību un kontroli 8.decembrī iepazīstināja Ministru kabinetu.

RAPLM: Par e-pārvaldes 2005.–2009.gada attīstības programmas izpildes novērtējumu

Viena no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) prioritātēm būs e-pārvaldes un e-pakalpojumu attīstība ar mērķi uzlabot valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Ministru kabinets 8.decembrī iepazinās ar RAPLM ziņojumu par elektroniskās pārvaldes attīstības programmas 2005.–2009.gadam izpildes novērtējumu.

Programmas ietvaros ir izstrādāti politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiebrības attīstības jomā, veikta elektronisko dokumentu apriti regulējošo tiesību normu un labas pārvaldības principu iestrāde citu institūciju politikas plānošanas dokumentos un tiesību aktu projektos, nodrošinot administratīvā sloga samazināšanu uz sabiedrību, nepieprasot iesniegt informāciju, kas jau ir valsts pārvaldes rīcībā.

Kopš 2006.gada ir izveidota e-iepirkumu sistēma, pilnveidotas esošās un izveidotas jaunas valsts un pašvaldību informācijas sistēmas, kā arī izveidots Valsts informācijas sistēmu savietotājs, Valsts informācijas sistēmu reģistrs un valsts portāls www.latvija.lv, kurā pieejams Publisko pakalpojumu katalogs un 26 elektroniskie pakalpojumi.

Portālā www.latvija.lv, piemēram, ir iespējams deklarēt dzīvesvietu elektroniski. Izmantojot šo pakalpojumu, personai ir iespēja elektroniski sagatavot un iesniegt dzīvesvietas deklarāciju par dzīvesvietu gan Latvijā, gan ārvalstīs par sevi, saviem bērniem vai personām, kas atrodas tās aizgādnībā vai aizbildnībā. Tāpat portālā pieejams e-pakalpojums “Ziņas par personām, kurām manā īpašumā ir spēkā reģistrācija dzīvesvietā”.

Portālā ir iespējams pieteikties dažādu veidu dokumentu pirmreizējai vai atkārtotai saņemšanai vai uzreiz tiešsaistē saņemt nepieciešamo informāciju.

Portālā ir izveidots valsts iestāžu un pašvaldību publisko pakalpojumu meklētājs, kas nodrošina pamatinformācijas par publiskās pārvaldes iestāžu pakalpojumiem saņemšanu un dod iespēju personai apskatīt publisko pakalpojumu katalogu.

Tāpat programmas ietvaros ieviesta valsts un pašvaldību institūciju pakalpojumu elektronizācija un ieviešana, attīstīti jauni pakalpojumu sniegšanas kanāli, Valsts kancelejā un ministrijās ieviesta integrēta dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēma.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par papildu finansējumu dotācijai pasažieru pārvadājumiem

Šogad tiks piešķirts papildu 4,2 miljonu latu finansējums sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju zaudējumu segšanai no valsts budžetā neparedzētiem gadījumiem atvēlētajiem līdzekļiem.

Tādējādi būs iespējams nodrošināt nepieciešamā dotāciju apjoma atbilstību zaudējumu apmēram sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem 2009.gadā un tiks novērsta parāda veidošanās iespēja turpmāk.

To paredz 8.decembrī valdībā apstiprinātais Ministru kabineta rīkojums “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””.

Ievērojot, ka 2010.gada valsts budžetā dotācijas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem ir piešķirtas 49,9 miljonu latu apmērā, kas pret 2009.gadu ir samazinātas par 25%, tad uz nākamo periodu (2010.gadu) kopējais dotāciju samazinājums, ja jākompensē arī 2009.gada parādsaistības, būtu 35%. Tāpēc šogad tiek piešķirti papildu valsts budžeta līdzekļi no valsts budžetā neparedzētiem gadījumiem atvēlētajiem līdzekļiem, lai daļēji segtu 2009.gada parādsaistības pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuru apmērs ir prognozējams vairāk nekā seši miljoni latu.

Jau šogad ir optimizēts sabiedriskā transporta maršrutu tīkls un slēgti nerentablie reisi, maršrutu pārplānošanas rezultātā izbeigti autobusu pārvadājumi vilcienam paralēlajos maršrutos, kā arī ir veiktas vairākas būtiskas korekcijas normatīvajos aktos, paredzot izmaiņas pasažieru pārvadājumu jomā. Taču veikto darbību rezultāts būs redzams perspektīvā.

SM: Par tiesisko bāzi Rīgas Motormuzeja pievienošanai CSDD

Lai nodrošinātu Rīgas Motormuzeja pastāvēšanu, veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, kas ļaus muzejam turpināt darbu publiskā muzeja statusā arī kā Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) struktūrvienībai.

To nosaka 8.decembrī Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi Ceļu satiksmes likumā un Muzeju likumā.

Lai, ietaupot valsts budžeta līdzekļus, kas tika tērēti muzeja uzturēšanai, tiktu nodrošināta Rīgas Motormuzeja darbība un attīstība, ar Ministru kabineta lēmumu kopš 2009.gada 1.augusta valsts aģentūra likvidēta un tās funkcijas un muzeja nacionālais krājums ir nodots CSDD.

Līdz ar Rīgas Motormuzeja pārņemšanu Ceļu satiksmes drošības direkcijā ir izveidota jauna struktūrvienība. Rīgas Motormuzeja darbības profils un atrašanās vieta nav mainījusies.

Satiksmes ministrija uzskata, ka bija lietderīgi saglabāt Rīgas Motormuzeja darbību, tādēļ, reaģējot uz sarežģīto ekonomisko situāciju valstī, veica minētos reorganizācijas pasākumus, kas sevi ir pilnībā attaisnojuši.

Lai grozījumi likumos stātos spēkā, tie jāapstiprina Saeimā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VesM: Par papildu finansējumu kompensējamo medikamentu apmaksai

8.decembrī Ministru kabineta sēdē atbalstīts Veselības ministrijas izstrādātais rīkojuma projekts, kas paredz no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt papildus 5,2 miljonus latu kompensējamo medikamentu apmaksai.

Kompensējamo medikamentu apmaksai 2009.gadā bija piešķirti 63,3 miljoni latu, taču tas ir nepietiekami, lai pilnā apjomā norēķinātos ar aptiekām. Ar papildus piešķirtajiem līdzekļiem būs iespējams veikt samaksu par oktobrī un novembrī izsniegtajiem kompensējamajiem medikamentiem. Paredzēts, ka decembra rēķinu apmaksa tiks veikta 2010.gada janvārī.

Kompensējamās zāles pienākas pacientiem, kuri slimo ar noteiktām smagām vai hroniskām slimībām.

Zāles tiek kompensētas 100%, 75% vai 50% apmērā atkarībā no slimības smaguma pakāpes.

Atgādinām, ka trūcīgajiem pacientiem, kuri ir samaksājuši kopš šā gada 1.oktobra 12,5 latus (2010.gadā noteiktā summa – 50 lati), kompensējamie medikamenti tiek apmaksāti no līdzekļiem, kas paredzēti Sociālā drošības tīkla stratēģijas īstenošanai.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

ZM: Par administratīvā sloga samazināšanu augļu un dārzeņu ražotāju grupām

Valdība 8.decembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Noteikumi par augļu un dārzeņu ražotāju grupu atzīšanu, to darbības nosacījumiem un kontroli, kā arī kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu augļu un dārzeņu ražotāju grupām”.

Grozījumi noteikumos precizē un padara elastīgākus augļu un dārzeņu ražotāju grupu atzīšanas kritērijus, pēc kuriem nosaka ražotāju grupas dzīvotspēju, kā arī precizē dokumentu sarakstu, kuru ražotāju grupai jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā (LAD), tādējādi samazinot lauksaimniekiem administratīvo slogu. Turpmāk ražotāju grupām būtiski samazināsies arī LAD iesniedzamās informācijas daudzums atzīšanas iegūšanai un atbalsta saņemšanai.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par izmaiņām veterināro zāļu marķēšanas, izplatīšanas un kontroles noteikumos

Valdība 8.decembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumos Nr.407 “Veterināro zāļu marķēšanas, izplatīšanas un kontroles noteikumi””.

Ņemot vērā, ka Zemkopības ministrija ir izdarījusi izmaiņas saistībā ar pakļautībā esošo iestāžu strukturālajām izmaiņām, noteiktas Sanitārās robežinspekcijas funkcijas tiek nodotas Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD).

Savukārt, lai samazinātu administratīvo slogu komersantam, kurš saņēmis speciālo atļauju veterinārās aptiekas atvēršanai, izmaiņas grozījumos paredz atcelt prasību sniegt PVD informāciju par iepriekšējā mēnesī izsniegtajām recepšu zālēm.

Grozījumi noteikumos nosaka, ka importētājs un lieltirgotava informāciju par veterināro zāļu realizācijas apjomu sniedz Sabiedrības veselības aģentūrai.

Tāpat noteikumos veikti precizējumi saimniecības pienākumos veterināro zāļu apritē un veterinārārsta pienākumos, veicot patstāvīgu veterināro zāļu uzraudzību saimniecībā, kā arī Pārtikas un veterinārā dienesta kompetencē esošajās funkcijās, izsniedzot atļaujas saimniecībai pirkt zāles lieltirgotavā un uzraugot zāļu apriti saimniecībā.

Turpmāk Zāļu valsts aģentūra lēmumu par nereģistrētu veterināro zāļu izplatīšanas atļaujas izsniegšanu pieņems 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par prasībām mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielā daudzumā

Valdība 8.decembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Veterinārās prasības mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielā daudzumā”.

Šobrīd Latvijā spēkā ir Ministru kabineta 2006.gada 11.aprīļa noteikumi Nr.286 “Obligātās nekaitīguma prasības mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielos daudzumos”, kas nosaka prasības neliela daudzuma mājputnu un zaķveidīgo gaļas iegūšanai, uzglabāšanai, transportēšanai un izplatīšanai tieši galapatērētājam vai komersantam, kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību Latvijā un svaigo gaļu piegādā tieši galapatērētājam.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai precizētu saimniecības īpašnieka vai valdītāja pienākumus, kā arī informāciju, kas norādāma uz gaļas iesaiņojuma un gaļas izplatīšanai nepieciešamajos dokumentos. Turpmāk uz iesaiņojuma būs jānorāda produkta nosaukums, neto masa, derīguma termiņš, uzglabāšanas nosacījumi, kā arī saimniecības nosaukums un tās adrese.

Noteikumi arī paredz, ka pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi var veikt ne tikai valsts pilnvarots veterinārārsts, bet arī atbilstoši apmācītas personas.

Tirdzniecības vietā, kurā pārdod svaigu mājputnu un zaķveidīgo gaļu, jāizvieto informācija par dzīvnieku sugu un saimniecības nosaukums, kurā dzīvnieki kauti.

Prasību ievērošanu uzraudzīs un kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļaa