Eiropas Komisija: Par ekonomiskās modelēšanas pētniecības projektiem

Kā mainīsies ekonomikas politika 2020.gadā, kad ceturtā daļa ES iedzīvotāju būs vecāki par 65 gadiem? Vai ekonomikas zinātne var precīzāk prognozēt, kā bankas nākotnē reaģēs uz kredītresursu trūkumu un kāds būs tā iespaids uz tautsaimniecību plašākā mērogā? Kā darbosies ekonomika apstākļos, kad dabas resursi izsīkst un tāpēc ir grūtāk apmierināt vajadzības pēc enerģijas?

Eiropas Komisija 30.novembrī nāca klajā ar paziņojumu par novatorisku pētījumu, kas varētu ekonomistiem palīdzēt rast atbildes uz šiem jautājumiem, izmantojot ekonomiskās modelēšanas programmatūru. ES atbalstītā pētniecības projektā, kura finansējums sasniedza 2,5 miljonus eiro un kurš noslēdzās 30.novembrī, ir izveidota programmatūra, kurā izmanto modelēšanas tehnoloģiju – tādu pašu kā to, ko izmanto filmu datorgrafikas veidošanā.

Programmatūra prognozē mijiedarbību starp lielām dažādu ekonomisko procesu dalībnieku grupām – mājsaimniecībām un uzņēmumiem, bankām un aizņēmējiem, darba devējiem un darba meklētājiem, kuru starpā noris tirdzniecība un konkurence gluži kā reālajā dzīvē. Ikvienam modelētajam dalībniekam piemīt individuāla un reālistiska uzvedība un saiknes ar citiem dalībniekiem, kas parāda, kā attīstīsies tirgi. Šādu lielmēroga modelēšanu var izmantot, lai labāk pārbaudītu jaunu politiku, ar ko nodomāts risināt nākotnes sabiedrības problēmas.

“Šāda augstākā līmeņa Eiropas pētniecība mums var noderēt, lai no “zīmuļa un papīra ekonomikas” pārietu uz superdatoru ekonomiku,” sacīja Viviena Redinga, ES plašsaziņas un informācijas sabiedrības komisāre. “Pētniecības projekta rezultāti papildinās tradicionālo ekonomikas statistiku un pieņēmumus par ekonomisko procesu dalībnieku reakciju, jo jau izstrādes stadijā būs iespējams precīzāk prognozēt politikas ietekmi uz iedzīvotājiem. Es ceru, ka publiskās pētniecības iestādes un valstu pētniecības institūti nekavēsies un pēc iespējas ātrāk šo rīku nodos lēmumu pieņēmēju rokās.”

Eiropas Savienības atbalstītajā pētniecības projektā tapusī modelēšanas tehnoloģija izmanto datorizētus eksperimentus, lai izzinātu attiecības starp dažādu ekonomisko procesu dalībnieku lielām grupām daudzos savstarpēji saistītos tirgos. Šī tehnoloģija pirmo reizi tiek likta lietā tik lielā mērogā, turklāt izmantojot lieljaudas skaitļošanu. Ikviena modelētā mājsaimniecība (vai uzņēmums, vai banka) pieņem atšķirīgus lēmumus, reaģējot uz dažāda veida monetāro, fiskālo vai inovāciju veicināšanas politiku, piemēram, lemj, vai palikt darbā vai meklēt jaunu darbavietu, cik daudz no nopelnītā ietaupīt, iztērēt vai ieguldīt. Tas nozīmē, ka konkrētas rīcībpolitikas ietekmi vienā tirgū kādā noteiktā laika punktā vairs nevērtē izolēti no pārējiem faktoriem.

Tradicionālajai ekonomikas zinātnei neizdevās prognozēt, cik liels būs kredītresursu trūkuma izraisītais lavīnas efekts pasaules ekonomikā. Jaunā programmatūra parāda, cik dažāda ir banku reakcija, jo prognozēs tiek ņemti vērā visdažādākie faktori, piemēram, tas, cik lielām jābūt banku rezervēm salīdzinājumā ar ieguldījumiem, noguldītāju patēriņa/ieguldījumu un uzkrājumu veidošanas tendences un tādi psiholoģiskie faktori kā uzticēšanās tirgum.

Tādējādi politikas veidotāji, kuri vēlas zināt, kā fiskālās un monetārās reformas ietekmēs bankas un to klientus, saņems precīzāku brīdinājumu par to, cik plaša var būt finanšu krīzes ietekme uz reālo ekonomiku. Programmatūra dod iespēju arī modelēt šo pašu scenāriju sabiedrības novecošanās apstākļos, lai sagatavotu plānus Eiropai, kurā ir liels gados vecāku ļaužu īpatsvars, vai ierobežotas energoapgādes apstākļos.

Paredzēts, ka programmu darbinās superdatori – tas nozīmē, ka modelēšanu būs iespējams veikt milzīgā mērogā, bet tai varēs piekļūt no ikviena pieslēgtā personālā datora. Programmu varēs izmantot ekonomisti un politikas veidotāji bez programmēšanas zināšanām. Izmantojot programmu, kas sasaista simtiem tūkstošu modelētu sīku norišu un reakciju visā tautsaimniecībā, politikas veidotāji gūs plašāku un skaidrāku ieskatu, kā politika ietekmēs ļaužu dzīvi un darbu.

Projekts ilga trīs gadus, un to īstenoja ekonomisti un datorzinātnieki no astoņām universitātēm (Itālijā, Francijā, Vācijā, Turcijā un Apvienotajā Karalistē), kurus šim darbam sapulcināja ES un kas saņēma finansējumu no Komisijas tehnoloģiju izpētei paredzētā budžeta.

Pamatinformācija

Īstenojot 30.novembrī noslēgušos pētniecības projektu, tika izstrādāta platforma ekonomiskās modelēšanas programmatūrai “Eurace”, kuras pamatā ir modelēšanas tehnoloģija ar nosaukumu “Flame” (Flexible Large-scale Agent Modelling Environment).

Projekts saņēma 2,1 miljonu eiro līdzfinansējumu no Komisijas pētniecības pamatprogrammas, ko uzsāka 2006.gadā. Projekts bija daļa no Komisijas iniciatīvas sekmēt riskantu pētniecību nākotnes un jaunajās tehnoloģijās.

Komisija nesen aicināja Eiropas Savienības valstis palielināt ieguldījumus riskantā pētniecībā, lai panāktu ASV, Ķīnu un Japānu. Komisija rādīs priekšzīmi – pašreizējais ikgadējais finansējums 100 miljonu eiro līdz 2013.gadam tiks palielināts par 70%.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa