Ārlietu ministrs: Par ES Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sanāksmi

7. un 8.decembrī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās Briselē notiekošajā Eiropas Savienības Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sanāksmē, kurā tika diskutēts par ES paplašināšanās procesu, Eiropadomes darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem un citiem tematiem.

Gatavojoties 11.–12.decembra Eiropadomei, ES ārlietu ministri diskutēja par Eiropadomes darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem: klimata pārmaiņu politiku, institucionālajiem jautājumiem, Stokholmas programmu tieslietās un iekšlietās, finanšu uzraudzību un ES stratēģiju 2020.

Diskusijā ārlietu ministrs M.Riekstiņš uzsvēra, ka Latvija aicina nekavēties ar lēmumu par Ārējo attiecību dienesta izveidi. Ministrs norādīja, ka lēmumam ir jābūt balstītam uz iepriekš apstiprinātajām vadlīnijām un ir jānodrošina visu dalībvalstu iesaiste tā sagatavošanā. Savukārt, runājot par ES budžeta pārskatīšanu, M.Riekstiņš rosināja Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par budžeta reformu līdz 2010.gada jūlijam un uzsvēra nepieciešamību sākt debates par budžeta principiem.

Vispārējo lietu padomē tika prezentēta nākamo triju Eiropas Savienības Padomes prezidentūru – Spānijas, Beļģijas un Ungārijas – kopīgā 18 mēnešu darba programma laika posmam no 2010.gada janvāra līdz 2011.gada jūnijam, kuras viens no izaicinājumiem būs ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā saistīto institucionālo reformu īstenošana.

Šajā sesijā ministri diskutēja arī par ES paplašināšanās un stabilizācijas un asociācijas procesu un Eiropas Komisijas progresa ziņojumu “Paplašināšanās stratēģija un galvenie izaicinājumi 2009–2010” par Rietumbalkānu valstu un Turcijas progresu ceļā uz ES. Padome novērtēja progresu, ko Horvātija veikusi pēdējā gada laikā, kā arī tās sadarbību ar tribunālu, taču norādīja, ka vēl nav saņemta daļa no dokumentiem, kas vajadzīgi tiesvedībā. Tika pieņemta zināšanai Komisijas rekomendācija atvērt sarunas ar bijušās Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju. Padome plāno šo jautājumu skatīt nākamās prezidentūras ietvaros. Atgriežoties pie 2008.gada aprīļa Padomes secinājumiem par Serbiju, ministri nolēma, ka ES sāks īstenot Pagaidu vienošanos. Jautājumu par Stabilizācijas un asociācijas līguma ratifikāciju ārlietu ministri skatīs nākamo sešu mēnešu laikā. Diskusijā piedalījās Starptautiskās bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāla virsprokurors Seržs Bramercs.

Ārējo attiecību padomē notika diskusijas par situāciju Rietumbalkānos un ES operācijas Bosnijā un Hercegovinā “Eufor Althea” turpmāko gaitu, kā arī plānoto operācijas pārveidošanu.

Ārlietu ministri apsprieda arī Tuvo Austrumu miera procesu, kā arī aktuālo situāciju Irānā saistībā ar kodoljautājumu, cilvēktiesībām un ES un Irānas attiecībām.

VLĀAP ietvaros ārlietu ministrs M.Riekstiņš kopā ar Igaunijas un Slovēnijas kolēģiem tikās ar jauniecelto augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrinu Eštoni. Tikšanās laikā tika pārrunāti ES institucionālie jautājumi, kas īpaši attiecas uz ES Ārējās darbības dienesta izveidi. M.Riekstiņš uzsvēra, ka, veidojot dienestu, jāietver tāda būtiska ārējās darbības joma kā konsulārās palīdzības sniegšana ES dalībvalstu pilsoņiem trešajās valstīs, kā arī jānodrošina dalībvalstu adekvāta pārstāvība jaunveidojamā dienesta dažādos amatos. Sarunā uzmanība tika pievērsta arī Austrumu partnerības programmai.