I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā veicami atskaitījumi valsts akciju sabiedrībai "Privatizācijas aģentūra" (turpmāk – aģentūra) no valsts īpašuma (ēkas (būves), apbūvēti un neapbūvēti zemesgabali, kapitālsabiedrības, kapitāla daļas vai cita manta, kas ir valsts īpašumā) privatizācijas, valsts kapitāla daļu atsavināšanas un valsts kapitāla pārvaldīšanas rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem un citiem ieņēmumiem, kā arī šo atskaitījumu apmēru;

1.2. kārtību, kādā izlietojami aģentūras rezerves fonda līdzekļi;

1.3. valsts kapitāla daļu atsavināšanu veicošajai institūcijai paredzētās atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību.

2. Visi ieņēmumi no valsts īpašuma privatizācijas, valsts kapitāla daļu atsavināšanas, privatizējamo un privatizēto valsts kapitālsabiedrību nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizācijas, kā arī ieņēmumi no aģentūras valdījumā esošā valstij piederošā un piekrītošā īpašuma nomas un nomas ar izpirkumu ieskaitāmi aģentūras kontos.

II. Valsts īpašuma privatizācijā iegūto līdzekļu iemaksāšana valsts budžetā

3. Valsts budžetam aprēķināto summu nosaka, no kopējiem privatizācijas ieņēmumiem atņemot līdzekļus šādā kārtībā:

3.1. atskaitījumi privatizācijas izdevumu segšanai;

3.2. atskaitījumi aģentūras rezerves fondā.

4. Privatizācijas procesā iegūtos naudas līdzekļus pēc šo noteikumu 3.punktā minēto atskaitījumu veikšanas un līdzekļu rezervēšanas aģentūrai pilnā apmērā ieskaita valsts budžetā reizi mēnesī līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam.

III. Aģentūras finansēšanai nepieciešamie līdzekļi

5. Aģentūru finansē no līdzekļiem, kas gūti no valsts īpašuma privatizācijas, valsts kapitāla daļu atsavināšanas, aģentūras valdījumā esošā valstij piederoša un piekrītoša īpašuma nomas un nomas ar izpirkumu, kā arī no citiem ieņēmumiem.

6. Izdevumus, kas saistīti ar normatīvajos aktos aģentūrai noteikto privatizācijas sertifikātu piešķiršanas un aprites pienākumu izpildi, finansē saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 11.februāra noteikumiem Nr.71 "Privatizācijas sertifikātu piešķiršanas un privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanas noteikumi".

7. Ja aģentūrai uzdod veikt citas funkcijas, tiesību aktā paredz attiecīgās funkcijas finansēšanas avotu un kārtību.

8. Aģentūras finansēšanai nepieciešamie līdzekļi (turpmāk – aģentūrai paredzētie atskaitījumi) ir attiecīgajā mēnesī aprēķinātie atskaitījumi atbilstoši aģentūrai paredzēto atskaitījumu normatīviem. Minētos atskaitījumus uzskaita kā saņemtos avansa maksājumus. Norēķinoties ar valsts budžetu un aģentūras rezerves fondu par aģentūras kontos ieskaitītajiem privatizācijas ieņēmumiem, tos samazina par aģentūrai paredzētajiem atskaitījumiem.

9. Aģentūrai paredzētos atskaitījumus par nodokļu maksājumu pamatparāda kapitalizāciju veic, pamatojoties uz finanšu ministra lēmumu par nodokļu maksājumu pamatparāda dzēšanu.

10. Ja attiecīgā valsts īpašuma privatizēšanai, valsts kapitāla daļu atsavināšanai, novērtēšanai vai citu darbību veikšanai rīko konkursu, aģentūrai paredzētos atskaitījumus veic saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.

11. Aģentūrai paredzētos atskaitījumus par valsts īpašuma privatizāciju vai valsts kapitāla daļu atsavināšanu veic, pamatojoties uz likumu vai Ministru kabineta rīkojumu par attiecīgā īpašuma privatizāciju vai atsavināšanu.

12. Atlīdzības apmēru aģentūrai par bezmantinieka kapitāla daļu un citu valsts kapitāla daļu atsavināšanu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 17. un 18.punktu.

IV. Aģentūrai paredzēto atskaitījumu normatīvi

13. Privatizācijas, likvidācijas un kapitāla daļu atsavināšanas lietas vešanai un juridiskajiem pakalpojumiem, valsts īpašuma (izņemot nekustamos īpašumus un zemi) privatizācijas noteikumu, konkursa noteikumu, līguma un citu ar tiem saistīto dokumentu nosacījumu izpildes nodrošināšanai, pamatojoties uz valsts īpašumu lietas nodošanas un pieņemšanas aktu, noteikti šādi atskaitījumu normatīvi (ja valsts kapitāla daļa privātā kapitālsabiedrībā ir mazāka par 25 procentiem, minētos normatīvus reizina ar koeficientu 0,75):

13.1. mazāk par 100 darbiniekiem – 3040 latu par objektu;

13.2. no 100 līdz 499 darbiniekiem – 7760 latu par objektu;

13.3. no 500 līdz 999 darbiniekiem – 15056 lati par objektu;

13.4. 1000 darbinieku un vairāk – 25248 lati par objektu.

14. Privatizējamo vai atsavināmo valsts īpašumu (izņemot nekustamos īpašumus un zemi) novērtēšanas finansēšanai noteikti šādi atskaitījumu normatīvi:

14.1. pēc īpašuma fiziskās substances (aktīvu) metodes – 1,3 procenti no valsts kapitālsabiedrības pamatlīdzekļu atlikuma bilances vērtības, kas norādīta pirmajā novērtējumā;

14.2. pēc citām vērtēšanas metodēm:

14.2.1. līdz 999 darbiniekiem – 1008 lati par objektu;

14.2.2. 1000 darbinieku un vairāk – 2520 latu par objektu;

14.3. ja novērtēšana veikta pēc īpašuma fiziskās substances (aktīvu) metodes un pēc citām vērtēšanas metodēm, piemēro gan šo noteikumu 14.1.apakšpunktā, gan šo noteikumu 14.2.apakšpunktā noteikto atskaitījumu normatīvu.

15. Nekustamā īpašuma (arī zemesgabalu) pārdošanai noteiktais atskaitījums ir 7 procenti no pārdošanas cenas, bet ne mazāk kā 1000 latu. Ja tiek koriģēta pārdošanas cena, attiecīgi koriģē arī pēc atskaitījumu normatīviem aprēķināto summu.

16. Privatizācijas un atsavināšanas līguma kontrolei no līguma parakstīšanas dienas līdz privatizācijas vai atsavināšanas noteikumos vai līgumā noteiktā apgrūtinājumu izpildes termiņa beigām, kā arī valsts īpašuma privatizācijas noteikumu, konkursa noteikumu, līguma un citu ar tiem saistīto dokumentu nosacījumu un nodokļu maksājumu parādu kapitalizācijas rezultātā radušos kapitāla daļu pārdošanas līguma izpildes kontrolei noteiktais atskaitījums ir 76 lati par līgumu mēnesī.

17. Privatizējamā vai likvidējamā valsts īpašuma, tā saistību un mantas pārdošanai un valsts kapitāla daļas atsavināšanai noteiktais atskaitījums ir pieci procenti no pārdošanas cenas. Ja valsts kapitāla daļa privātā kapitālsabiedrībā ir mazāka par 25 procentiem, minēto normatīvu par atsavināšanu reizina ar koeficientu 0,75. Ja tiek koriģēta pārdošanas cena, attiecīgi koriģē arī pēc atskaitījumu normatīviem aprēķināto summu.

18. Nodokļu maksājumu pamatparāda kapitalizācijai noteiktais atskaitījums ir pieci procenti no dzēšamās nodokļu pamatparāda, nokavējuma naudas un soda naudas summas. Ja valsts kapitāla daļa privātā kapitālsabiedrībā pēc parāda kapitalizācijas ir mazāka par 25 procentiem, minēto normatīvu reizina ar koeficientu 0,75.

19. Izdevumi, kas saistīti ar zemesgabala īpašuma tiesību noformēšanu un nostiprināšanu zemesgrāmatā, noteikti to faktiskajā apjomā.

20. Aģentūras valdījumā esošo valstij piederošo un piekrītošo īpašumu nomas līgumu kontrolei noteiktais atskaitījums ir 50 procenti no nomas maksas, bet ne vairāk kā 76 lati par līgumu mēnesī.

21. Aģentūrai paredzēto atskaitījumu normatīvi nav attiecināmi uz līgumiem, kas noslēgti ar aģentūras apakšuzņēmējiem.

V. Aģentūras rezerves fonda izlietošana

22. Rezerves fonda līdzekļus aģentūra izlieto:

22.1. pirkuma līgumu atcelšanas, pirmpirkuma un atpakaļpirkuma tiesību īstenošanas izdevumu segšanai (atbilstoši minēto izdevumu faktiskajam apmēram);

22.2. Latvijas nacionālā arhīva fonda uzraudzības iestāžu izdevumu segšanai, kas saistīti ar arhīva dokumentu sakārtošanu valsts kapitālsabiedrībām, kuras nodotas privatizācijai saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", un valsts kapitālsabiedrībām, kuras nodotas likvidācijai saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumiem (atbilstoši minēto izdevumu faktiskajam apmēram);

22.3. aģentūras valdījumā pārņemto privatizējamo valsts īpašumu apsardzes un apsaimniekošanas izdevumu segšanai (atbilstoši minēto izdevumu faktiskajam apmēram), ja tos nav iespējams segt no valsts īpašuma nomnieka vai privatizācijas subjekta līdzekļiem;

22.4. privatizējamo valsts īpašuma apdrošināšanas izdevumu segšanai, ja tos nav iespējams segt no privatizācijas subjekta līdzekļiem (atbilstoši minēto izdevumu faktiskajam apmēram);

22.5. šajos noteikumos noteiktajiem aģentūrai paredzētajiem atskaitījumiem (par katru valsts īpašumu tādā apmērā, kas nav nosedzams no attiecīgā īpašuma pārdošanas ieņēmumiem. Pēc attiecīgā valsts īpašuma pārdošanas vai papildu ieņēmumu saņemšanas līdzekļi, kas saņemti avansā no rezerves fonda, pārskaitāmi atpakaļ aģentūras rezerves fondā);

22.6. atskaitījumiem par akciju izsolēm publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem;

22.7. to tiesvedības izdevumu segšanai, kas saistīti ar aģentūras funkciju veikšanu (atbilstoši minēto izdevumu faktiskajam apmēram);

22.8. aģentūras izdevumu segšanai, ja aģentūras izdevumu tāmē paredzēto līdzekļu apmērs ir tāds, ka tos nav iespējams segt no šajos noteikumos noteiktajiem aģentūrai paredzētajiem atskaitījumiem. Pēc valsts īpašuma pārdošanas līdzekļi, kas saņemti avansā no rezerves fonda, pārskaitāmi atpakaļ aģentūras rezerves fondā;

22.9. tādu pašvaldību, kredītiestāžu un aģentūras, kā arī citu institūciju izdevumu segšanai, kas saistīti ar privatizācijas sertifikātu piešķiršanu un apriti, ja šo noteikumu 7.punktā minētie ieņēmumi ir mazāki nekā Ministru kabineta 2003.gada 11.februāra noteikumos Nr.71 "Privatizācijas sertifikātu piešķiršanas un privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanas noteikumi" paredzētie izdevumi;

22.10. privatizācijas sertifikātu dzēšanai normatīvajos aktos noteiktajām personām;

22.11. saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 16.oktobra noteikumiem Nr.711 "Noteikumi par privatizācijas sertifikātu tirgus starpniecības sabiedrību licenču izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību, valsts nodevas likmi par tās saņemšanu, kā arī starpniecības sabiedrību pienākumiem un to uzraudzības kārtību" izveidotās privatizācijas sertifikātu tirgus starpniecības sabiedrību licencēšanas komisijas darbības nodrošināšanai;

22.12. aģentūras izdevumu segšanai mājokļu monitoringa nodrošināšanai, neprivatizēto valsts dzīvojamo māju vai to daļu nodošanai pašvaldībām, valsts dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanai saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", dzīvojamo māju neprivatizēto daļu vai dzīvokļu īpašniekiem nenodoto dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkcijas nodrošināšanai, dzīvojamo māju un to daļu mājokļu monitoringa informatīvās sistēmas nodrošināšanai, ja kārtējā valsts budžeta ietvaros aģentūrai piešķirtais finansējums minēto darbību nodrošināšanai ir nepietiekams;

22.13. aģentūras likvidācijas izdevumu segšanai (ja izdevumu apmērs ir tāds, ka tos nav iespējams segt no aģentūras līdzekļiem);

22.14. citos tiesību aktos vai administratīvajos aktos paredzēto izdevumu segšanai, kas saistīti ar aģentūrai doto uzdevumu veikšanu.

VI. Citi valsts budžetā veicamie maksājumi

23. Aģentūras kontos iemaksātos naudas ieņēmumus no nodokļu maksājumu pamatparāda kapitalizācijas, aģentūras valdījumā esošo valsts īpašuma nomas un valsts kapitāla daļu atsavināšanas pēc aģentūrai paredzēto atskaitījumu veikšanas pārskaita valsts budžetā līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša divdesmitajam datumam.

24. Ja kapitalizē statūtsabiedrības (kapitālsabiedrības) nodokļu maksājumu pamatparādu, naudas līdzekļus attiecīgajā budžeta kontā ieskaita proporcionāli konkrētā nodokļa maksājumu pamatparāda attiecībai pret statūtsabiedrības (kapitālsabiedrības) pamatkapitālu.

25. Ja aģentūra no Valsts ieņēmumu dienesta ir saņēmusi uzdevumu ieskaitīt tās norādītajā kontā līdzekļus, kas iegūti, atsavinot bezmantinieku kapitāla daļas, lai norēķinātos par mantojuma atstājēja parādiem, līdzekļus, kas iegūti, pārdodot valsts kapitāla daļas (arī pilnībā neapmaksātas un ieķīlātas valsts kapitāla daļas), pēc aģentūrai paredzēto atskaitījumu veikšanas ieskaita Valsts ieņēmumu dienesta norādītajā kontā.

26. Ieņēmumus no kapitālsabiedrības likvidācijas izlieto saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām", Komerclikumu un Maksātnespējas likumu.

27. Līdzekļus, kas iegūti, atsavinot valsts kapitāla daļas (izņemot atlīdzību par valsts kapitāla daļu pārdošanu), ieskaita valsts budžetā šo noteikumu 23.punktā minētajā kārtībā.

VII. Noslēguma jautājumi

28. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 24.jūlija noteikumus Nr.516 "Kārtība, kādā veicami atskaitījumi Privatizācijas aģentūrai par valsts īpašuma objektu privatizāciju, valsts kapitāla daļu atsavināšanu un citām normatīvajos aktos noteiktajām darbībām, izveidojams un izlietojams rezerves fonds un veicami maksājumi valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos un valsts un pašvaldību budžetā" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 121.nr.; 2009, 92.nr.).

29. Šo noteikumu 3., 4. un 5.punktā paredzētos maksājumus valsts budžetā aģentūra neveic, līdz tiek izpildīta likuma "Par likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" atzīšanu par spēku zaudējušu" pārejas noteikumu 4.punktā minētā prasība.

Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs K.Gerhards

Ekonomikas ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre T.Koķe