Par Valsts prezidenta valstsvizīti Armēnijā

Vakar, 10.decembrī: Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers un Armēnijas prezidents Seržs Sarksjans, pārrunājot Eiropas Savienības Austrumu partnerības piedāvātās iespējas sadarbības paplašināšanai Foto: Toms Kalniņš, VPK

Vakar, 10.decembrī, oficiālās sagaidīšanas ceremonijas laikā Armēnijā: Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers un Armēnijas prezidents Seržs Sarksjans Foto: Toms Kalniņš, VPK

Turpinoties Valsts prezidenta valstsvizītēm Kaukāza reģionā, 10.decembrī Valdis Zatlers un Lilita Zatlere viesojās Armēnijas galvaspilsētā Erevānā. Pēc Armēņu genocīda upuru memoriāla apmeklējuma Valsts prezidents ar dzīvesbiedri oficiālajā svinīgajā ceremonijā tika sagaidīts Armēnijas prezidenta Serža Sarksjana pilī, pēc tam sekoja abu valstu prezidentu tikšanās.

Sarunā ar armēņu kolēģi V.Zatlers apliecināja, ka pēdējos gados abu valstu divpusējās attiecības ir kļuvušas dinamiskākas. Darbs pie līgumtiesiskās bāzes ir sekmīgi veikts, par ko liecina arī 10.decembrī parakstītie starpvaldību sadarbības līgumi. “Īpaši vēlos uzsvērt līgumu par sadarbību ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātnes un tehniskās sadarbības jomā, jo tā parakstīšanai būs ļoti būtiska nozīme abu valstu ekonomisko attiecību padziļināšanā. Tas paredz arī starpvaldības komisijas izveidi, kas darbosies kā svarīgs mehānisms ekonomiskās sadarbības intensificēšanai,” atzina Valsts prezidents. Viņš arī atzīmēja būvniecības, farmācijas, IT&T, tūrisma, pārtikas rūpniecības nozares, kas īpaši interesē Latvijas uzņēmējus Armēnijā. Pieskaroties gaidāmajam Armēnijas un Latvijas biznesa forumam, Armēnijas prezidents arī piezīmēja, ka politiskais dialogs un līgumtiesiskā bāze abu valstu vidū ir ļoti būtiska, bet svarīgi ir veidot arī biznesa kontaktus starp abām valstīm.

Abi prezidenti pārrunāja ES Austrumu partnerības piedāvātās iespējas sadarbības paplašināšanai ar ES. V.Zatlers atzīmēja, ka asociācijas līguma un dziļās brīvās tirdzniecības līguma parakstīšana būs nozīmīgs solis abu valstu sadarbībā. Latvija ir gatava dalīties ar savu integrācijas pieredzi ES, lai Armēnija pēc iespējas vairāk varētu gūt labumu no partnerības priekšrocībām.

Klātesot Latvijas un Armēnijas prezidentiem, abu valstu valdību pārstāvji pēc tikšanās parakstīja: Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības līgumu par sadarbību ekonomikas, zinātnes un tehnikas jomā, Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi, Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un nelegālo narkotisko, psihotropo vielu un prekursoru kontrabandas pārvadājumiem un citiem noziegumiem un Līgumu par sadarbību vides aizsardzības jomā.

Parlamentārās attiecības starp abām valstīm un to aktivizēšana arī turpmāk bija sarunu tēmas Valsts prezidenta un Armēnijas Nacionālās asamblejas priekšsēdētāja Hovika Abrahamjana tikšanās laikā. Tāpat tika pārrunāti ekonomiskie procesi Latvijā un Armēnijā, kā arī ES jautājumi Austrumu partnerības programmas kontekstā.

Savukārt starppilsētu sadarbības iespējas tika izskatītas V.Zatlera un Erevānas pilsētas mēra Gagika Beglarjana sarunā. Erevānas mērs apliecināja, ka vēlētos padziļināt attiecības starp Rīgu un Erevānu. Viņš īpaši atzīmēja, ka Erevānai interesētu Rīgas pieredze atkritumu apsaimniekošanas un automašīnu novietošanas jautājumos pilsētā. G.Beglarjans arī izmantoja iespēju un ar Valsts prezidenta starpniecību uzaicināja Rīgas mēru viesoties Erevānā, lai vēl vairāk izpētītu sadarbības iespējas starp abām pilsētām.

Vēlāk V.Zatlers viesojās Erevānas Valsts universitātē, kur uzrunā (skat. zemāk) studentiem stāstīja par Latvijas pieredzi un ieguvumiem kā Eiropas Savienības dalībvalstij un informēja par Austrumu partnerības programmas iespējām divpusējo attiecību veidošanā un Armēnijas sadarbības veicināšanā ar ES. Vizītes laikā Valsts prezidentam tika piešķirts augstskolas Goda doktora diploms, pasniedzot universitātes zelta medaļu. V.Zatlers no sirds pateicās par izrādīto cieņu un titula piešķiršanu, atzīmējot, ka turpinās darboties zinātnes attīstības vārdā starp abām valstīm.

Pirmā vizītes diena beidzās ar Armēnijas prezidenta un viņa kundzes Ritas Sarksjanas organizētajām valsts vakariņām par godu Latvijas Valsts prezidentam un Lilitai Zatleres kundzei.

Valsts prezidenta preses dienests

Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna Erevānas Valsts universitātē 2009.gada 10.decembrī:

Jūsu augstība, ekselences, dārgie studenti, dāmas un kungi!

Jūtos patiesi pagodināts par iespēju atrasties šeit, izcilajā Erevānas Valsts universitātē. Armēnijai ir sena un dziļa vēsture zināšanu apgūšanā. Armēņu izglītības tradīcijas sākās pirms daudziem gadsimtiem. Taču nevar tikt atrasta alternatīva Valsts universitātei, kas ir patiesa Armēnijas Alma Mater.

Pagājušā gadā gan Latvija, gan Armēnija atzīmēja neatkarības pasludināšanas 90.gadadienu. Abām valstīm tā bija ļoti nozīmīga jubileja. Jau atkal mūsu tautas demonstrēja nepārtraukto vēlmi dzīvot valstī, kura ir neatkarīga, brīva un demokrātiska.

Šogad arī atzīmējama 90 gadu jubileja kopš Erevānas Valsts universitātes dibināšanas. Varam lepoties ar to, ka gan Latvija, gan Armēnija pirmajā neatkarības gadā pieņēma lēmumu dibināt valsts universitātes.

Šeit stāvot, es jūtu Armēnijas izglītības sistēmas bagātās tradīcijas. Redzu Erevānas Valsts universitātes izcilo vēsturi. Taču svarīgāk ir tas, ka es jūsos, dārgie studenti, redzu Armēnijas nākotni. Jūsu vēlme mācīties, jūsu vērtības un apņēmība kalpot savai valstij – tas viss noteiks Armēnijas nākotni. Jūsu valsts nākotni nenoteiks tās lielums, ģeogrāfiskais izvietojums vai kaimiņi. Jūs būsiet tie, kas noteiksiet valsts nākotni, tā pamatā būs izvēles, kādas veiksiet dažādās dzīves jomās. Esmu pārliecināts, ka šīs izvēles būs nopietns elements Latvijas un Armēnijas tuvāku attiecību veidošanā.

Dārgie studenti, šodien vēlos parunāt par izvēlēm, kādas Latvijas iedzīvotāji pieņēmuši attiecībā pret Eiropas Savienību, kā arī par to, kā šīs izvēles ir ietekmējušas ne vien Latviju, bet arī Eiropas Savienību, un tātad tās attiecībām ar Armēniju.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā iestāšanās šajā starptautiskajā organizācijā kļuva par Latvijas stratēģisko mērķi. Un mēs esam sasnieguši šo mērķi.

Ir pagājuši pieci gadi, kopš Latvija ir kļuvusi Eiropas Savienības dalībvalsts. Kas Latvijā ir mainījies, un ko mūsu valsts ir ieguvusi?

Pirmkārt, mūsu vēlme piedalīties Eiropas lietās stiprināja demokrātiju un veicināja demokrātisku iestāžu izveidošanu. Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija apstiprināja, ka tās nākotnes pamatā būs Eiropas identitāte un Eiropas kopējās vērtības – brīvība, demokrātija, tiesiskums, cilvēka tiesības, vienlīdzība, iecietība, labklājība.

Otrkārt, mēs baudām cilvēku brīvas kustības iespējas. Esam pieraduši pie Šengenas zonas, kas nodrošina brīvu pārvietošanos. Tas ir kaut kas, kas ir kļuvis pašsaprotams. Gluži dabīgi cilvēki vēlas studēt, mācīties un gūt pieredzi citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Treškārt, brīva preču, pakalpojumu un kapitāla kustība pavērusi jaunas iespējas uzņēmējiem. Katrs uzņēmējs un patērētājs var darboties vienādā Eiropas tirgus likumdošanas rāmī, un mums dalība Eiropas Savienībā ir milzīga iespēja valsts ekonomikas attīstībai.

Ceturtkārt, dalība ES arī ir nodrošinājusi finansiālus labumus. Ievērojami uzlabojusies investīciju vide Latvijā. ES strukturālie fondi ir bijuši ievērojamas investīcijas Latvijas tautsaimniecības attīstībā.

Jūs noteikti labi zināt, ka pagājušā gada laikā Latvijai bijis jārēķinās ar nopietniem ekonomiskiem izaicinājumiem. Atkal varu teikt, ka Eiropas Savienība un īpaši Ziemeļvalstis piedāvā apmēram 80 procentus tās naudas, kas nepieciešama Latvijas fiskālai stabilizācijai.

Taču piektais ir pats būtiskākais jautājums. Eiropa sadzird Latvijas un pasaule sadzird Eiropas balsi. Varam lepoties par to, ka šis unikālais sadarbības mehānisms ir mūsu rīcībā. Tas nozīmē, ka varam sadarboties, lai atrastu aktīvus risinājumus globālajiem izaicinājumiem – klimata un demogrāfiskām pārmaiņām, enerģētikas drošībai, migrācijas jautājumiem, kā arī ekonomiskiem izaicinājumiem.

Latvijas rīcībā ir jauni politiski un ekonomiski instrumenti, bet tajā pašā laikā jāatzīst, ka ievērojami paplašinājusies mūsu atbildība par Eiropas nākotni. Esam atbildīgi visas Eiropas tautas priekšā.

Dārgie studenti, kā jau teicu, Eiropas Savienības paplašināšanās mainīja ne vien Latviju, bet arī Eiropas Savienību. Tas arī ir ievērojami ietekmējis ES pieņemtos lēmumus.

21.gadsimta pirmajā desmitgadē paplašinājās Eiropas demokrātisko valstu saime. Te redzamas dinamiskākās pārmaiņas Eiropā kopš Eiropas Savienības izveidošanas. Šīs bijušas fundamentālas pārmaiņas. Eiropas struktūrās iestājās valstis, kuras ilgi un vardarbīgi bija izolētas no Eiropas.

Katru reizi, kad Eiropas Savienība ir paplašinājusies, tas nav nozīmējis tikai jaunu dalībvalstu pievienošanos. Nē, tas veidojis jaunus virzienus ES darba kārtībā, tajā skaitā arī domājot par ārpolitiku. Latvija pievienojās ES brīdī, kad Eiropa attīstīja savu Kaimiņvalstu politiku kopā ar attiecīgajiem mērķiem, principiem un ieviešanas instrumentiem.

Kopš tā laika Eiropas Savienības ārpolitikas aktivitātes austrumu virzienā ir nepārtraukti attīstījušās. Tā ir kļuvusi par vienu no prioritātēm, pateicoties jauno dalībvalstu iniciatīvai un pieredzei.

Latvija ir vienmēr uztvērusi Kaimiņvalstu politiku plašākā dimensijā. Jāsaka, ka tie bija mūsu pūliņi, kas nodrošināja programmas attīstību. Varu apliecināt, ka mēs vienmēr spēlēsim aktīvu lomu, definējot Eiropas politikas ieviešanu, ja runa ir par austrumu kaimiņvalstīm. Latvija un vairākas citas valstis aktīvi veicinājušas arvien ciešāku Eiropas Savienības sasaisti ar austrumu kaimiņiem. No tā veidojās Eiropas partnerattiecību programma, kura sākta tikai šā gada pavasarī. Austrumu partnerattiecību mērķis ir pārveidot Eiropas Kaimiņvalstu politiku, lai tā būtu piemērota katras valsts, tajā skaitā arī Armēnijas, specifikai.

Kāpēc Latvijai tik ļoti interesē šīs Eiropas Savienības politikas attīstīšana? Atbilde ir skaidra. Esam pārliecināti, ka ir laiks pilnveidot Eiropas Savienības attiecības ar austrumu kaimiņvalstīm. Šajās valstīs notiekošais ietekmē gan Latviju, gan arī Eiropu daudzos veidos. To drošība, stabilitāte un labklājība tieši ietekmē arī mūs. Mūsu draugi un partneri, tajā skaitā Armēnija, pauž vēlmi attīstīt ciešākas saites ar Eiropas Savienību.

Latvijas sniegums Eiropas Austrumu dimensijai ir kopēja uzticība abpusējās draudzīgās attiecībās. To pamatā ir mūsu kopējā vēsture, no tās izrietošā ekspertīze. Praktiskā nozīmē Austrumu partnerattiecībām jāstiprina politiskās un ekonomiskās attiecības starp Eiropas Savienību un reģiona valstīm. Tāpat jāveido plašāka sadarbība starp minētā reģiona valstīm.

Katra valsts seko savam attīstības ceļam. Ir valstis, kas cenšas pievienoties Eiropas Savienībai, ir arī valstis, kuras ir izvēlējušās citu ceļu. Eiropas Savienības turpmākā attīstība būs veiksmīga tikai tādā gadījumā, ja strādāsim kopā ar visām kaimiņvalstīm.

Dārgie studenti, katram sadarbības projektam jāpalīdz visām iesaistītajām pusēm.

Austrumu partneriem, iespējams, nav vieni un tie paši mērķi attiecībās ar ES, bet visas minētās valstis cenšas pastiprināt attiecības ar to. Šī interese Armēnijā ir skaidri redzama.

Ceļš Eiropas integrācijas virzienā nav viegls. Tādēļ Latvija vienmēr ir gatava palīdzēt. Mēs bijām tie, kuri procesam izgājām cauri nesen, un mūsu pieredze valsts likumdošanas harmonizēšanā ar Eiropas likumdošanu ir ļoti nozīmīga. Un mēs esam gatavi dalīties ar mūsu pieredzi.

Dārgie studenti, kādas ir galvenās Austrumu partnerattiecību jomas? Vēlos minēt tikai dažus aspektus jautājumā par Armēnijas iespējamo turpmāko sadarbību ar Eiropas Savienību. Jauni asociācijas līgumi veidos pamata struktūru. Ieinteresētās valstis centīsies atrunāt šāda veida līgumus ar ES. Armēnija šo piedāvājumu ir pieņēmusi, un darbs attiecīgajā virzienā jau ir sācies. Ceru un esmu pārliecināts, ka asociācijas līgums ar Armēniju skars visas svarīgākās sadarbības jomas – dziļāku politisko dialogu, tirdzniecības liberalizāciju, kā arī migrācijas jautājumus.

Man līdz uz Armēniju ir atbraukuši 60 uzņēmēji, viņi visi vēlas padziļināt savu iesaistīšanos ekonomiskā sadarbībā ar kolēģiem Armēnijā. Man jums nav jāstāsta, cik tas ir svarīgi gan Latvijai, gan arī Armēnijai. Taču šie ļaudis neslēpj cerību, ka Armēnija arvien vairāk integrēsies Eiropas ekonomiskajā telpā, lai šī sadarbība būtu tik veiksmīga, cik tai ir lemts būt. Tāpēc būtiski svarīgs ir dziļš un visaptverošs brīvās tirdzniecības līgums starp Armēniju un Eiropas Savienību. Tas sola plašas ekonomiskas priekšrocības. Mūsu uzņēmēji noteikti gaida, ka Armēnija būs gatava uzņemties šo plašo apņemšanos sakarā ar ES.

Viena joma, kurā tauta tūlīt var spriest par veiksmi, ir mobilitātes un drošības līgumu noslēgšana. Tās ir vienošanās, kas atvieglo likumīgo ceļošanu ES. Ilgtermiņa mērķis ir pilnīga vīzu liberalizācija, protams, ar noteikumu, ka Armēnija var nodrošināt labi pārvaldītu un drošu mobilitāti.

Austrumu partnerattiecību programmā ir arī daudzpusējas platformas, kuras piedāvās rāmi kopējo izaicinājumu atrunāšanai. Te runa ir par semināriem, kuru laikā cilvēki var pilnveidot savu izpratni par ES likumdošanu un standartiem, kā arī dalīties pieredzē Austrumu partnerattiecību valstu vidū.

Pieteiktas četras politikas platformas: demokrātija, laba pārvalde un stabilitāte, ekonomiska integrācija un ES politikas harmonizēšana, enerģētikas drošība, kā arī savstarpēji kontakti.

Ir ļoti plašas iespējas pilnveidot sadarbību vides un klimata jautājumos, elektrības tirgu integrācijā, enerģētikas efektivitātē, atjaunojamo energoresursu nodrošināšanā, dabas katastrofu risināšanā u.tml.

Vēl Austrumu partnerattiecības piedāvā visaptverošas ES finansētas programmas, kas Armēnijai palīdzēs pilnveidot šā Eiropas piedāvājuma akceptēšanai vajadzīgo administratīvo kapacitāti. Laikā no 2007. līdz 2010.gadam Eiropas komisija Eiropas partnerattiecību programmas ietvaros Armēnijai piešķirs aptuveni 100 miljonus eiro.

Esmu jau pastāstījis par Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts ieguvumiem. Ne visas valstis vēlas pilnu integrāciju, taču esmu pārliecināts, ka Armēnija gūs ļoti lielu labumu no Austrumu partnerattiecību programmas piedāvātajai plašākai sadarbībai ar Eiropas Savienību.

Dārgie studenti, nobeigumā vēlos vēlreiz uzsvērt to, ka tieši jūs īstenosiet Armēnijas un Eiropas sadarbību. Jūs ieviesīsiet un atdzīvināsiet visu to, ko Austrumu partnerattiecību programma piedāvā. Jūs baudīsiet brīvas pārvietošanās un brīvas tirdzniecības augļus. Jūsu vērtības noteiks Armēnijas attīstību nākamajos gadu desmitos. Tieši jūs nodrošināsiet tuvākas attiecības starp Latviju un Armēniju, izmantojot plašās mūsdienu pasaules sniegtās izdevības.

Pateicos!