Frakciju viedokļi pēc 2009. gada 3. decembra sēdes

 Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Dz.Zaķis

(frakcija “Jaunais laiks”):

Vēlos jums izstāstīt par šīsnedēļas svarīgāko notikumu, jo šodienas sēde bija īsa. Galvenais notikums mums bija tas, ka 1.decembra sēdē mēs pieņēmām nākamā gada valsts budžetu.

Visiem ir jāsaprot, ka Latvijas valsts ir izvēlējusies iet ceļu, ko pagaidām laikam pasaulē neviena no valstīm, kuras ir nonākušas ekonomiskās grūtībās, nav spējusi iziet. Respektīvi, Latvijas valsts nevis devalvē savu valūtu, bet samazina izdevumus un koriģē atsevišķus nodokļus. Tas ir absolūti nepieciešams, jo, ja valsts nolemtu, nedod Dievs, – šoreiz tā jāpiebilst! – devalvēt valūtu, tad ļoti nopietnās grūtībās nonāktu gan mūsu uzņēmēji, gan mūsu iedzīvotāji – visi tie, kas ļoti lielā mērā ir aizņēmušies naudu, turklāt aizņēmušies to tieši ārvalstu valūtās – neatkarīgi no tā, vai tie ir eiro vai dolāri. Tiem cilvēkiem kredītu nasta tad būtu vienkārši nepanesama un masveida bankroti būtu neizbēgami; arī cenas ļoti daudzām precēm paaugstinātos, jo Latvija lielāko daļu preču importē, nevis saražo šeit uz vietas.

Vēlos pastāstīt pavisam nedaudz par to, kāds mūsu budžets ir izveidojies.

Nākamajā gadā mūsu valsts mūsu iedzīvotājiem turpinās garantēt sekojošas lietas.

Joprojām strādās vairāk nekā 7 tūkstoši policistu; joprojām strādās vairāk nekā 3000 ugunsdzēsēju un vairāk nekā 2,5 tūkstoši robežsargu, un visi šie cilvēki saņems nemainītas vai varbūt pat vēl lielākas algas.

Mūsu valsts joprojām sniegs saviem iedzīvotājiem neatliekamo medicīnisko palīdzību bez maksas.

Mūsu valsts joprojām 561 tūkstotim pensionāru maksās pensijas, kuras netiks samazinātas, un šīm pensijām kopumā valsts iztērēs vairāk nekā 1 miljardu latu.

Mūsu valsts joprojām mūsu studentiem nodrošinās 25 tūkstošus apmaksātu studiju vietu.

Mūsu valsts nākamgad mūsu zinātnes attīstībai no Eiropas naudām piedāvās 250 miljonus un arī uzņēmējdarbības attīstībai – vismaz 250 miljonus latu.

Šādus skaitļus var saukt un saukt, jo valsts nākamajā gadā ļoti daudzas lietas saviem iedzīvotājiem turpinās garantēt un centīsies to darīt sociāli taisnīgi.

Mūsu valsts nākamajā gadā arī turpinās samazināt savus izdevumus un nevajadzīgās funkcijas neveikt. Mūsu valsts jau ir šogad likvidējusi visas uzņēmumu padomes. Pirms gada tas bija kā neiespējams sapnis, bet šobrīd vairs nevienā no valsts uzņēmumiem nav padomes.

Mūsu valsts ir likvidējusi no 73 aģentūrām 37 aģentūras. Nosaukšu dažas: aģentūra “Jaunie Trīs brāļi” ir likvidēta, “Valsts materiālās rezerves” ir likvidēta, Valsts būvinspekcija ir likvidēta, Sabiedrības veselības aģentūra ir likvidēta... Un tā tālāk un tālāk varētu saukt, jo kopumā 37 aģentūras ir likvidētas.

Ministrijās strādājošo skaitu valsts kopumā ir samazinājusi no vairāk nekā 4000 cilvēkiem uz 2900 cilvēkiem, savukārt kopumā valsts pārvaldē strādājošo cilvēku skaits ir samazinājies par 12 tūkstošiem cilvēku. Tas ir šajā gadā. Bet nākamajā gadā šie samazinājumi vēl turpināsies.

Mēs esam pieņēmuši vienoto valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojuma sistēmu. Tas nozīmē, ka nebūs netaisnības: divās dažādās iestādēs strādājošiem cilvēkiem, kas dara vienādu darbu, arī atalgojums būs vienāds. Cerams, ka lielāko algu šinī valstī saņems premjerministrs un visu ierēdņu algas būs pakārtotas tieši šai algai. Nekādu ārkārtīgu pārspīlējumu algu sistēmā vairs nebūs. Tas viss ir padarīts.

Es uzskatu, ka mēs esam tikai ceļa vidū. Vēl ir jāveic ļoti nopietnas reformas arī nākamgad. Mēs centīsimies gan mūsu pensionāriem, gan trūcīgajiem cilvēkiem palīdzēt, tiklīdz tas būs iespējams, tiklīdz mūsu ekonomika sakārtosies. Es domāju, ka ekonomikas izaugsme mūsu valstij vēl priekšā.

K.Šadurskis

(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Jā, šodien tiešām bija ļoti īsa sēde pēc aizvakardienas garajām budžeta debatēm. Par šodienas sēdi... nu, daudz nemaz nebūtu ko stāstīt.

Manuprāt, pieminēšanas vērti ir divi notikumi. Es teiktu tā: viens – labs, un otrs – smieklīgs.

Sākšu ar smieklīgo. Patiesībā notikums, kura sakarā tas bija, ne tuvu nav smieklīgs. Ir runa par “Parex bankas” pārņemšanu. Kā droši vien jūs, godātie radioklausītāji, jau zināt, ir ierosināts kriminālprocess par šo pārņemšanu. Tātad ir aizdomas par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, ne tikai kļūdām pārņemšanas procesā. Kā mēs zinām, premjers Dombrovskis ir pieprasījis noņemt slepenības statusu visiem līgumiem, visiem dokumentiem, kas ir šajā sakarā, lai sabiedrība varētu to arī uzzināt.

Nu, un Latvijas Pirmā partija/“Latvijas Ceļš”, laikam sajuzdama zināmus riskus un draudus savam bijušajam premjeram, šodien iesniedza Saeimā pieprasījumu par šā slepenības statusa noņemšanu ar “Parex” saistītiem dokumentiem. Nu, tas izklausās tā mazliet jocīgi, ka tā partija, kas visvairāk ir bijusi iesaistīta šajās lietās, pati tagad mēģina šādā veidā, es nezinu, izvairīties no politiskās atbildības, ja tā var teikt.

Bet nu vēl par otru notikumu.

Šodien tika izslēgts no Saeimas sēdes darba kārtības likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Man ir ārkārtīgi liels prieks, ka Saeimas deputāti ir beidzot pievērsušies diskusijai par šiem jautājumiem, jo uz otro lasījumu sagatavotajā redakcijā bija vairāki priekšlikumi, kas, pēc partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātu domām, ir nepamatoti. Proti, ir runa par termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu tiem investoriem, kuri investē 25 tūkstošus latu kādas kapitālsabiedrības pamatkapitālā Latvijā un nodrošina papildus vismaz piecas darba vietas vai arī nopērk nekustamo īpašumu 100 tūkstošu latu vai 50 tūkstošu latu (ja tas nav Rīgā vai Pierīgā) vērtībā, vai arī iegulda 200 tūkstošus latu kādas bankas subordinētajā kapitālā.

Mēs uzskatām, ka ir pamatoti piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas tiem ārvalstu pilsoņiem, kuri izdara nopietnu ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Protams, šīm summām jābūt nesalīdzināmi lielākām par 25 tūkstošiem latu. Mēs neatbalstām to, ka nekustamā īpašuma iegāde būtu par iemeslu uzturēties Latvijā.

Runājot par noguldījumiem bankās, jāteic, ka tā būtu visumā atbalstāma lieta. Tātad daļēji varētu piekrist šādam priekšlikumam, bet šiem sliekšņiem būtu jābūt daudz augstākiem, un man ir patiess prieks, ka Saeimas deputāti ir beidzot pievērsušies nopietnai diskusijai, pavirši sagatavotais likumprojekts ir izņemts no darba kārtības. Komisija turpinās darbu, un es ceru, ka mēs beigu beigās pieņemsim izsvērtu un loģisku likumu, kas kalpos Latvijas sabiedrības interesēm un patiesi sildīs Latvijas ekonomiku.

V.A.Krauklis

(Tautas partijas frakcija):

Man jāsāk ar to, ar ko beidza mans kolēģis Šadurska kungs, jo šie priekšlikumi, kas bija iesniegti Imigrācijas likuma sakarā un bija vērsti uz Latvijas tautsaimniecības attīstības veicināšanu, tika sagatavoti Tautsaimniecības komisijā.

Jāteic gan, ka pēc ļoti rūpīgām un ilgām diskusijām, izvērtējuši tos sliekšņus, kādi varētu būt, lai tiešām šiem investoriem būtu interese investēt Latvijā, uz nedēļu mēs šo likumprojektu nolēmām atsaukt, jā. Bet jāteic, ka iemesls ir cits. Iemesls ir tas, ka atbildīgās komisijas deputāti, to skaitā Šadurska kungs, acīmredzot nebija pievērsuši uzmanību normai, kas pašlaik ir spēkā: iemaksājot 2 tūkstošus latus SIA pamatkapitālā, jau pašlaik var iegūt šo uzturēšanās atļauju. Katru gadu to izmanto apmēram 500 cilvēki. Bet nākamgad tie vairs nebūtu 2 tūkstoši latu, tie būtu tikai 150 lati.

Šādu grozījumu šajā likumprojektā vienkārši nav. Un, protams, 150 lati nav tas līmenis, kur tiešām vajadzētu kādam dot uzturēšanās atļauju. Un tāpēc mēs ar Dalbiņa kungu norunājām, ka šāds labojums tiks iestrādāts, jo mūs arī uztrauc tas… mēs vēlamies lai šeit nebrauktu cilvēki, kuriem faktiski nav nekādu iztikas līdzekļu. Jo 150 latu – tā ir vienkārši smieklīga robeža.

Bet par to, ka pārējie priekšlikumi ir ekonomiku veicinoši, mums nav šaubu.

Es gribu parunāt arī par pašu budžetu un tā pieņemšanas gaitu, jo tas faktiski tomēr ir svarīgākais notikums šajā nedēļā.

Protams, mums nav prieka vai gandarījuma par šā budžeta saturu, bet pats fakts, ka budžets ir pieņemts, ir vērtējams pozitīvi. Jo nezināt spēles noteikumus – tas, lai gan tāpēc spēle varbūt ir slikta, ir sliktāk nekā… nekā tad, kad būtu tāda pilnīgi neregulēta situācija, ka katra diena nes arvien jaunus pārsteigumus un brīnumus jaunu nodokļu veidā.

Taču arī ir lietas, par kurām Tautas partija tomēr ir gandarīta. Viena ir tā, ka no finanšu ministra puses daudzkārt tika ierosināts samazināt šo neapliekamo minimumu… samazināt neapliekamo minimumu par apgādājamām personām. Tā bija tāda robežšķirtne, kur Tautas partija strikti pateica, ka par budžetu nebalsos, jo šie samazinājumi tiešām skartu visas ģimenes un skartu tieši tos, kuriem pašlaik ir vismazāk līdzekļu.

Mēs arī esam tomēr priecīgi, ka no mājokļa nodokļa sākotnējā varianta – sākotnēji aprēķini rādīja, ka par dzīvokli būtu jāmaksā kādi 200 lati, – mēs tagad esam nonākuši pie samērīgas likmes, kas būs 5, 10, 20 lati – atkarībā no vietas, kurā šis dzīvoklis vai māja atrodas. Protams, lielo māju, dārgo māju īpašniekiem nodoklis būs 200, 300, 400 latu.

Tālāk. Protams, mēs esam gandarīti arī par to, ka izdevās panākt, ka pseidoprogresīvais ienākuma nodoklis netiek ieviests, jo tas variants, kas nestu naudu budžetā, būtu, ka progresīvais nodoklis būtu no 300 latu algas. Tas absolūti neveicinātu ne Latvijas ekonomiku, ne to, ka cilvēki gribētu maksāt nodokļus. Tas ir pozitīvi, ka šā progresīvā nodokļa nav.

Koalīcija ir piekritusi uzreiz pēc budžeta pieņemšanas diskutēt par to, kādā veidā piemērot nodokli dienesta automašīnām. Mēs vairākkārt esam norādījuši, ka esošais regulējums nenesīs budžetā ienākumus un liks cilvēkiem un kompānijām faktiski izvairīties no šā nodokļa nomaksas. Mums bija arī konkrēti priekšlikumi, bet koalīcija tajā brīdī tos neatbalstīja, jo, lūk, šis piedāvātais variants jau bija saskaņots ar starptautiskajiem aizdevējiem. Šis būs darbs, kas būs jāizdara, lai tiešām šī norma būtu tāda, kas, pirmkārt, netraucē uzņēmējdarbību un, otrkārt, ļauj iekasēt nodokļus un nespiež potenciālos šā nodokļa maksātājus izdomāt visādas shēmas, lai šo nodokli nemaksātu.

Un visbeidzot. Mēs esam arī savlaicīgi koalīcijai pieteikuši, ka šis papildu nodoklis dabasgāzei… ka tur ir jābūt mehānismam, kā aizsargāt tos uzņēmumus, kas ražo produkciju eksportam. Jo nedrīkstētu būt situācija, ka jau tā grūtajā situācijā tie uzņēmumi, kas strādā eksportam, ir spiesti sadārdzināt savu produkciju šā nodokļa dēļ un faktiski zaudē savu konkurētspēju.

Tā ka mūs gaida darbs. Jau šodien tika labotas vairākas kļūdas, kas tika pieļautas budžeta pieņemšanas gaitā. Būs jālabo arī kļūdas, kas tika konstatētas faktiski jau tūliņ pēc budžeta pieņemšanas.

Paldies par uzmanību.

I.Feldmane

(LPP/LC frakcija):

Arī es mazliet runāšu par Saeimas ārkārtas sēdi, kura notika otrdien un kurā apstiprināja nākamā gada budžetu. Tajā, tāpat kā toreiz, kad pieņēmām 2009.gada budžeta grozījumus, Dombrovska valdība veica 500 miljonu latu samazinājumu, palielināja nodokļu un nodevu likmes un ieviesa jaunus nodokļus.

Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija iesniedza vairākus priekšlikumus, piemēram, par uzturlīdzekļu apmēra nesamazināšanu, vecāku, bezdarbnieku, slimības, maternitātes pabalstu griestu atcelšanu un citus, bet diemžēl atbalstīts tika tikai viens Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums – priekšlikums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Mūsu frakcija uzskata, ka šis budžets ir veidots nevis uz valsts rēķina, bet gan uz iedzīvotāju rēķina – palielinot nodokļus un samazinot valsts sociālās garantijas un pabalstus. Katras ģimenes budžets būtiski saruks, bet izdevumi, kā rāda prognoze, pieaugs vidēji par 24–27 procentiem. Šis budžets mērķtiecīgi vēršas pret ģimenēm ar bērniem un liecina, ka valdība ir tālu no reālās dzīves. Šo budžetu neatbalstīja sociālie partneri, asi kritizēja neatkarīgie eksperti, un pat koalīciju veidojošās partijas un to deputāti ir atzinuši, ka viņiem pašiem ir kauns par šo budžetu.

Arī pašvaldības valsts aplaupīs par 26 miljoniem latu, jo tiek mainīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījums starp valsti un pašvaldību. Un pat šo summu valsts negarantē neizpildes gadījumā. Tas nozīmē, ka jau šodien valdība zina, ka šis budžets nepildīsies.

Mēs uzskatām, ka šāds budžets grauj uzņēmējdarbības attīstību, jo nodokļu sloga palielināšana un papildu nodokļu un citu maksājumu uzlikšana spiedīs Latvijas uzņēmējus pāriet pelēkajā sektorā un pārcelt ražotnes uz citām valstīm vai vispār likvidēt.

Esam izvērtējuši valdošās koalīcijas sagatavoto 2010.gada budžetu un uzskatām to par pretvalstisku. Atbildība par šo budžetu būs jāuzņemas visām valdību veidojošajām partijām.

Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputāti ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par valsts budžeta dotāciju pirmās klases skolnieku nodrošināšanai ar bezmaksas ēdināšanu”. Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēdē Izglītības un zinātnes ministrija paziņoja, ka nākamā gada budžetā dotācija pirmklasnieku nodrošināšanai ar brīvpusdienām samazināta par 600 tūkstošiem latu. Tas nozīmē, ka nākamajā gadā var nepietikt līdzekļu, lai segtu ēdināšanas izdevumus pirmās klases audzēkņiem.

Tāpēc mēs vēlamies saņemt atbildes. Kurš pieņēma lēmumu par budžeta dotāciju samazināšanu pirmās klases skolēnu nodrošināšanai ar siltām pusdienām, un kādam periodam šobrīd ir paredzēts valsts finansējums?

Tāpat šodien mēs sagatavojām un iesniedzām pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par slepenības statusa noņemšanu visiem ar a/s “Parex banka” pārņemšanas procesu saistītiem dokumentiem”.

Kāpēc mēs to darījām? Tāpēc, ka mums radās šaubas, vai tas tiks izdarīts, jo 30.septembrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņoja, ka viņa valdībā tiks veiktas visas darbības, lai noņemtu ar slepenības statusu saistītos ierobežojumus, taču 12.novembrī no masu medijiem mēs uzzinājām, ka viņš uzdevis valsts amatpersonām tikai izvērtēt “Parex bankas” pārņemšanas procesa... ar šo procesu saistītos dokumentus. Tāpēc mēs iesniedzām šo pieprasījumu un uzskatām, ka tas ir ļoti svarīgs un nepieciešams, jo vakar mēs kārtējo reizi… no masu medijiem uzzinājām par šo nepubliskoto oficiālo dokumentu – par 2008.gada 8.novembra valdības sēdes protokolu. Minētajā valdības sēdē tika lemts par “Parex bankas” pārņemšanu. No šā protokola mēs uzzinājām, ka par to lēma ne tikai valdība un Godmanis, bet arī Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Finanšu ministrija un visas tajā laikā valdībā esošās partijas.

Tādēļ šodien es pateicos par to, ka jūs uzklausījāt. Un, neskatoties ne uz ko, svinēsim otro Adventi, apmeklēsim dievnamus un palīdzēsim tiem, kam šobrīd ir visgrūtāk!

M.Grīnblats

(TB/LNNK frakcija):

Nopietnākā sēde bija otrdien. No rīta līdz vēlam vakaram tika izskatīts 2010.gada budžeta projekts. Balsojumos, kas notika, nebija nepatīkamu pārsteigumu, bet, protams, jāsaka, ka nebija arī patīkamu pārsteigumu. Saeima atbalstīja ar ievērojamu balsu vairākumu valdības piedāvāto. Mūsu frakciju gandarīja tas, ka mūsu priekšlikums atbalstīt vairākas nacionālpatriotiskās organizācijas bija atradis dzirdīgas ausis un Aizsardzības ministrija atbalsta nacionālos karavīrus un Nacionālo partizānu apvienību. Tieslietu ministrija piešķīra papildu dotāciju Politiski represēto apvienībai. Tāpat atbalstīts mūsu priekšlikums palielināt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides politiski represētajiem, tātad attiecināt ne tikai uz individuālo ēku, bet arī uz dzīvokli; tas diemžēl būs aktuāli no 1.janvāra. Tātad iespējama 50 procentu atlaide.

Droši vien lielāku iespaidu uz iedzīvotājiem atstās 26 procentus lielais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas, protams, ir domāts, lai panāktu Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas un vairāku Eiropas valstu valdību pieprasīto budžeta konsolidāciju, kuru nu diemžēl mēs esam spiesti veikt savas visai bēdīgās situācijas dēļ. To, protams, jutīs visi, gan tie, kas pelna maz, gan tie, kas pelna daudz. Var piekrist arī tam, ka šī nodokļa izmaiņa ne visai veicinās investīcijas Latvijā. Droši vien būtu jāmeklē saprātīgs risinājums; šie 26 procenti ir tikai pagaidu līdzeklis, nevis uz mūžīgiem laikiem.

Acīmredzot var izteikt nožēlu, ka tomēr valdība neatrada drosmi ieviest vēl arī nodokli 10 procentu apmērā papildus uzņēmumu ienākuma nodoklim tiem uzņēmumiem, kuri pelna vairāk par 5 miljoniem latu gadā; tie būtu lieluzņēmēji, un lielākoties tie ir ārvalstu kapitāli Latvijā.

Var teikt tikai vienu – ka Ministru kabinetam un, protams, arī Saeimai un tās atbildīgajām komisijām būs uzmanīgi jāseko līdzi nākamā gada budžeta izpildei, jo, protams, pastāv jautājums par to, kā pildīsies tas vai cits nodoklis. Uzmanīgi jāseko līdzi jau no paša gada sākuma, lai veiktu izmaiņas, ja šie nodokļi tomēr pārmērīgi žņaugs to vai citu tautsaimniecības sektoru. Jo cits mērķis jau nevar būt, kā vien bezdarba mazināšana; tas ir ļoti smags, pats smagākais apstāklis... Un tātad, lai sekmētu tautsaimniecības atjaunošanos, kura šobrīd, protams, nav gaidāma... nepavisam ne gada sākumā... Valdībai un Saeimai ir jāizdara viss, lai nākamajiem, tiem, kurus ievēlēs nākamā gada beigās, vismaz 2011.gada budžeta sastādīšana būtu nedaudz priecīgāka un sabiedrība to gaidītu vismaz ar lielāku optimismu nekā gaida šo ziemu.

S.Šķesters

(ZZS frakcija):

Dažus vārdus sākumā teikšu par šodienas sēdi.

Es gribu atzīmēt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, jo mūsu labklājības ministra priekšlikumi tika atbalstīti, Tiesu izpildītāji un parādu piedzinēju kompānijas ļoti agresīvi izturas pret kredītņēmējiem, pret ģimenēm ar bērniem, invalīdiem, pret ģimeņu apgādniekiem, un tāpēc tika akceptētas otrajā lasījumā normas, kuras regulē summas, uz kurām nevar vērst piedziņu.

Tātad piedziņu nevar vērst uz atlaišanas pabalstu, uz apbedīšanas pabalstu, uz vienreizējo pabalstu mirušā laulātajam, uz valsts sociālo pabalstu, uz valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, kuram nav noteikta invaliditāte; uz apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, kā arī uz minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošina katrs no vecākiem neatkarīgi no viņa mantiskā stāvokļa. Tika regulētas arī normas par piedziņas vēršanu uz citiem parādnieka ienākumiem, kas gūti ārpus darba samaksas.

Tā. Kopumā jūs dzirdējāt arī kolēģu teikto par to, ka šonedēļ bija nozīmīgs darbs pie nākamā gada budžeta. Tika pieņemts 2010.gada budžets ar smagu sirdi, tomēr tika atbalstīti visi tie priekšlikumi; arī tāda koalīcijas partija kā Zaļo un Zemnieku savienība to darīja. Gribu teikt to, ka pie tā, ka mēs esam šādā situācijā nonākuši, nav jau vainīga tikai šī valdība, bet arī visas iepriekšējās valdības, kas tomēr kopumā mūsu valsti ir novedušas līdz šādam stāvoklim.

Es gribu atzīmēt, ka, pateicoties arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātiem, Izglītības un zinātnes ministrija vēl vienu miljonu dabūja tieši augstskolām un vienu miljonu – zinātnei. Skaidrs, ka šodien būtu mums jāveicina viss, jādara viss, lai tomēr mūsu jaunieši varētu mācīties, iegūt izglītību, un šo laiku, krīzes laiku, izmantotu savas kapacitātes celšanai un arī sabiedrības izglītošanai.

Dažus vārdus gribu teikt arī par to, ka faktiski budžeta paketē, izskatot likumprojektu par iedzīvotāju ienākuma nodokli, tomēr tika rasts kompromiss saistībā ar meža zemēm un meža īpašniekiem. Kā jūs zināt, līdz šim gadam netika maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis par kokmateriālu izmantošanu, realizēšanu. Tagad tika rasta iespēja, ka turpmāk, 2010.gadā, šis nodoklis netiks piemērots tiem meža īpašniekiem, kuri realizē savā mežā iegūtos kokmateriālus, un tas netiks uzskatīts par saimniecisko darbību. Skaidrs, ka, ja šie darījumi notiks komercnolūkos, tad nāksies maksāt 10 procentus – kapitāla pieauguma nodokli. Tātad šī norma tomēr palīdzēs zemniekiem – laukos dos iespēju iegūt kaut kādus līdzekļus arī no meža realizācijas un izmantošanas.

Gribu atzīmēt arī to, ka vakar arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja 4,9 miljonu latu piešķiršanu tieši zemniekiem akcīzes nodokļa atmaksai; tur bija problēmas ar līdzekļiem. Pašreiz Ministru kabinets gatavo normatīvos aktus, lai mēs varētu nākamajā gadā administrēt šo akcīzes nodokli tieši lauksaimniekiem. Kā jūs zināt, tieši pirms Ziemassvētkiem lielākā daļa zemnieku, lauksaimnieku saņems šos platības maksājumus – avansa maksājumus 67 procentu apmērā par apstrādātajām platībām.

Liels paldies. Lai jums ir laba otrā Advente! Strādāsim kopā, būsim vienoti! Skaidrs, ka no šīs situācijas mēs varam iziet tikai kopīgi – gan politiķi, gan sabiedrība, gan valdība.

V.Buzajevs

(PCTVL frakcija):

Esmu galējs opozicionārs, taču esmu gatavs atzīt, ka valdība reti, bet tomēr dara labus darbus. Šodien Saeima ir apstiprinājusi un nosūtījusi komisijām valdības likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Likumprojekta būtība – ka hipotekārā kredīta saņēmējs atbild par to ne ar visu, bet tikai ar iekļauto mantu. Ja šim likumprojektam... likumam būtu piešķirts atpakaļejošs spēks, tad virkne dažu ļoti asu problēmu būtu atrisinātas.

Šodien situācija valstī ir tāda: privātpersonas ir 14 miljardus latu parādā kredītiestādēm. Tas ir sešas reizes vairāk nekā valsts parāds. No tiem 8 miljardi ir tieši hipotekārie kredīti, lai nopirktu dzīvokli. Tikai gada laikā kavēto maksājumu skaits palielinājies 6 reizes, 400 tūkstoši ģimeņu ir to firmu klienti, kuras piedzen parādus piespiedu kārtā. Mums ir parādnieku valsts!

Šodien Saeima otrajā lasījumā apstiprināja ļoti labus grozījumus Civilprocesa likumā. Proti, pilnībā atbalstīts mans priekšlikums nevērst piedziņu uz visiem sociālajiem pabalstiem. Atbildīgā komisija pat papildināja šo manu priekšlikumu ar apgādnieka zaudējuma pabalstu, ar minimālo uzturlīdzekļu apmēru un tā tālāk. (Agrāk bija tikai divu veidu pabalsti – piedzimšanas un apbedīšanas pabalsts –, pret kuriem netika vērsta piedziņa.) Visticamāk, šis likumprojekts... šis likums stāsies spēkā jau no 1.janvāra, un paldies Dievam.

Jau agrāk Saeima akceptēja arī citu PCTVL frakcijas priekšlikumu – dot pašvaldībām iespēju piešķirt maznodrošināto statusu vai dot citus sociālos pabalstus arī parādniekiem, neskatoties uz parādu veidu un daudzumu. Un, ja jūs pašvaldībā nevarat šo pabalstu saņemt, tas nozīmē, ka pašvaldība nav izpildījusi savu darbu, un jūs varētu rakstīt uz Saeimas PCTVL frakciju, un mēs pamēģināsim vietējo varu ietekmēt.

Un pēdējais, ko gribu teikt. Šodien no rīta bija LNT raidījumā “900 sekundes” diskusija, kurā piedalījās mūsu frakcijas priekšsēdētājs Jakovs Pliners un TB/LNNK pārstāvis, bijušais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Un jautājums bija viens – vai jau ir laiks likvidēt visas krievu skolas? Un studijā saņemtie zvani liecināja: 500 cilvēki bija “par”, bet 300 bija tomēr “pret” šo skolu likvidāciju.

Paldies visiem šiem 300 latviešiem, kuriem dvēselē nav rusofobijas. Kopā mēs varam pārvarēt krīzi un tomēr nokārtot visas problēmas mūsu valstī.

V.Agešins

(apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Šodien izskatīšanai Saeimas komisijām tika nodoti divi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu bloki.

Pirmais grozījumu bloks paredz pilnveidot likumu, novērst nepilnības likumdošanā. Grozījumi paredz administratīvo atbildību nepilngadīgajiem par smēķēšanu un alkoholisko dzērienu lietošanu. Līdz ar to tiesībsargājošās institūcijas turpmāk varēs attiecīgajām personām izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 25 latiem. Arī pašvaldību administratīvajām komisijām būs plašākas tiesības, tās varēs vienlaicīgi vērtēt gan nepilngadīgā rīcību un noteikt sodu atbilstoši likuma “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” noteiktajam regulējumam, gan arī izvērtēt nepilngadīgā vecāku atbildību.

Pēc minēto normu ieviešanas tiktu radīti labvēlīgi priekšnosacījumi, lai ierobežotu nepilngadīgo smēķēšanu un alkoholisko dzērienu un citu apreibinošu vielu lietošanu, kas pēdējā laikā kļūst par arvien aktuālāku problēmu.

Otrām kārtām. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi paredz paaugstināt sodus par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem un tādējādi novērst situāciju, ka Latvijā tiek konstatēti tik daudzi gadījumi, ka transportlīdzekļi tiek vadīti, to vadītājiem esot alkohola reibumā. Likumprojektā ir paredzēts paaugstināt maksimālo piemērojamā naudas soda apmēru par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā līdz 1000 latiem, tātad divas reizes. Tiek dubultoti arī termiņi vadīšanas tiesību atņemšanai par minēto pārkāpumu; paredzētais maksimālais termiņš par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, ir 48 mēneši 24 mēnešu vietā.

Ietekmi uz pārmaiņām sabiedrībā var uzskatīt par netiešu, taču, ievērojot iepriekšējās izmaiņas sodiem par pārkāpumiem ceļu satiksmē, sodu palielināšana nodrošina administratīvās atbildības uzdevumu – sodošo, audzinošo un preventīvo funkciju. Tādējādi tiek aizsargātas personu tiesības un likumīgās intereses, tiek vairāk ievērota valsts noteiktā kārtība, kā arī arvien vairāk parādās apzinīga attieksme pret saviem pienākumiem. Tā kā tiek būtiski palielināts sodu apmērs par transportlīdzekļu vadīšanu alkohola reibumā un narkotisko vielu ietekmē, ir prognozējama attiecīgo noteikumu pārkāpumu skaita samazināšanās, kā arī bojāgājušo un ievainoto personu skaita samazināšanās.

Par šo likumprojektu vēl paredzētas diskusijas Saeimā, bet es ceru, ka patiešām bojāgājušo un ievainoto personu skaits uz Latvijas ceļiem samazināsies.