Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Kristīne Strada-Rozenberga. Krīze un juridiskā izglītība Latvijā

 Dižķibeles jeb krīzes ietekme ir nenoliedzama visās mūsu dzīves jomās, visos virzienos un izpausmēs. Ir jāatzīst acīmredzamais – valstī naudas nav vai vismaz nav tik daudz, lai pietiktu visam. Ir jāatzīst, ka šajā nozīmīgajā brīdī jābūt solidāriem. Tomēr visas dzīves jomas nav vienādas. Ir tādas, kurām var atņemt, tās brīdi pacietīsies un dzīvos tālāk – sliktākajā gadījumā – bez progresa, stāvot uz vietas. Taču ir jomas, kur finansējuma samazinājums var būt izšķirošs un kurās finansējuma samazinājums ne tikai liedz progresu, bet izraisa regresu. Šajās jomās kaut neliela apstādināšana vai regress nozīmē ilgstošu krīzi.

Pirmais, ar ko tas asociējas, ir veselība – mēs saprotam, ka, slimību neārstējot, stāvoklis tikai pasliktināsies. Tikpat svarīga ir izglītība un zinātne. Lietas, kas ir attīstības pamatā, lietas, kuras neizveido ne vienā dienā, ne mēnesī, ne gadā, lietas, kur vajadzīgi gadu desmiti. Tāpēc pret tām nevar attiekties pavirši – likvidēsim, samazināsim un, kad varēsim, – atjaunosim. Jo varbūt atjaunot vairs nebūs iespējams vai vismaz tik ātri, cik tas būtu nepieciešams. Raksts veltīts krīzes ietekmei uz juridisko izglītību. Tajā pievērsta uzmanība vairākiem aspektiem, lielākoties tiem, ko šī krīze radījusi, nedaudz arī tiem, ko krīze ļāvusi apzināt vai likusi uztvert saasināti.

• Velga Gailīte. Par saistību piespiedu izpildes apstrīdēšanas kārtību

 Pašreizējos procesus Latvijā sabiedrība dēvē par dižķibeli. Tomēr, lai kā to nosauktu, krīze paliek krīze, un diemžēl tā diktē savus noteikumus arī tiesu darbā. Diezgan strauji pieņemas spēkā saistību piedziņu piespiedu izpildīšana bezstrīdus vai brīdinājuma kārtībā. Civiltiesību princips pacta sunt servanda jeb “līgumi ir jāpilda” ekonomiskās krīzes apstākļos ne vienmēr tiek ievērots. Bankas kredītus lielākoties atgūst ar tiesas starpniecību, un tieši krīzes apstākļos vispārējās jurisdikcijas pirmās instances tiesās pieaudzis pieteikumu skaits saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanai.

Jāatzīst pasaules finanšu krīze par nopietnu problēmu. Par to liecina parādnieku un parādu apjoma kāpums ar pieaugošu tendenci. Palielinās arī tiesās iesniegto parādu piedziņu prasību skaits. Ja palūkojas Tiesu informatīvajā sistēmā, var redzēt šā brīža tiesvedības patieso ainu vispārējās jurisdikcijas pirmās instances tiesās – parādu piedziņa, līgumu apstrīdēšana, saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā, saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana, apvērsuma prasības. Parasti kredītņēmēji savlaicīgi rīkojas un reaģē godprātīgi situācijās, kad radušies kredītu maksājumu parādi.

• Māris Leja. Saistību tiesību relatīvā spēka princips darījumos ar nekustamo īpašumu

 Turpinot “Jurista Vārdā” publicētajos rakstos izklāstīto viedokli par nekustamā īpašuma dubultas atsavināšanas civiltiesiskajiem un krimināltiesiskajiem aspektiem, šajā rakstā problēma tiek apskatīta kontekstā ar saistību tiesību relatīvā spēka principu. Atsavinājuma līgumos saistību relatīvais spēks ir pamatots šādi: atsavinājuma līguma noslēgšana neatņem īpašniekam tiesības rīkoties ar lietu un uzliek viņam tikai pienākumu atlīdzināt savam līdzējam zaudējumus, ja viņš nespēj izpildīt pirmo atsavinājuma līgumu.

Noslēdzot atsavinājuma līgumu, īpašnieks ierobežo savu rīcību tikai attiecībā pret savu līdzēju, kas neliedz viņam noslēgt citus līgumus ar trešajām personām. Tas izriet no Civillikuma (CL) 994.panta otrās daļas. Rakstā tiek pamatota tēze, ka saistību tiesību relatīvā spēka princips nav pretrunā ar atsavinātāja un trešās – līgumā dalību neņēmušās – personas iespējamo kriminālatbildību, ja noslēgts jauns atsavinājuma līgums, pastāvot spēkā esošam iepriekš noslēgtam atsavinājuma līgumam.

“Jurista Vārda” redakcija