Par Latvijas Ministru prezidenta piedalīšanos Eiropadomes sanāksmē Briselē 2009.gada 10.–11.decembrī

Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (2.rindā pirmais no kreisās) kopā ar pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību vadītājiem, piedaloties Eiropadomes sanāksmē Briselē 10.decembrī Foto: Eiropadomes audiovizuālā bibliotēka

10. un 11.decembrī Briselē notika Eiropadomes sanāksme, kurā Latviju pārstāvēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Eiropadomes darba kārtībā bija institucionālie jautājumi, finanšu uzraudzība un krīzes pārvarēšanas stratēģijas, ES stratēģija 2020, Ilgtspējīgas attīstības stratēģija, ES budžeta pārskatīšana, Stokholmas programma tieslietās un iekšlietās, klimata pārmaiņu politika, kā arī ārpolitikas jautājumi.

Apspriežot klimata pārmaiņu politiku, Eiropadomē tika novērtētas notiekošās diskusijas Kopenhāgenas klimata pārmaiņu konferencē un tika sagatavots lēmumus par Eiropas Savienības (ES) finansējumu 2,4 miljardu apmērā 2010.–2012.gadam klimata pārmaiņu seku mazināšanai jaunattīstības valstīs.

Eiropadomē notika diskusijas par saskaņotu ekonomiskās krīzes pārvarēšanas stratēģiju, kā arī tika apstiprināts jaunais ES finanšu sistēmas uzraudzības modelis, lai nepieļautu līdzīgas finanšu krīzes atkārtošanos. Latvija atbalsta koordinētu krīzes pārvarēšanas stratēģiju Eiropā.

Eiropadome pauda aicinājumu augstajai pārstāvei Ketrinai Eštonei pēc iespējas ātri sagatavot lēmumu par Eiropas Ārējās darbības dienestu. Tāpat tika novērtēts Komisijas sāktais konsultāciju process ar sabiedrību par ES pilsoņu iniciatīvu.

Lisabonas līguma 11.panta 4.punkts nosaka: “Savienības pilsoņi, kuru skaits nav mazāks par vienu miljonu un kas pārstāv ievērojamu dalībvalstu skaitu, var izrādīt iniciatīvu un aicināt Eiropas Komisiju saskaņā ar tās pilnvarām iesniegt atbilstīgu priekšlikumu jautājumos, kuros pēc pilsoņu ieskata Līgumu īstenošanai ir nepieciešams Savienības tiesību akts.”

Latvija ir gandarīta par Eiropadomes lēmumu panākt ātru juridisku risinājumu par Eiropas Parlamenta deputātu skaita palielināšanai. Līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos Latvija Eiropas Parlamentā ir ieguvusi papildus vienu mandātu.

Tāpat Eiropadomē diskutēja par Lisabonas stratēģijas nākotni pēc 2010.gada. Lēmumu par jaunās ES 2020 stratēģijas prioritātēm un ieviešanas gaitu plānots apstiprināt nākamā gada pirmajā pusē.

Latvija uzskata, ka ES 2020 stratēģijai ir jākoncentrējas uz Eiropas Savienības ekonomiskās izaugsmes atjaunošanu, veicinot investīcijas inovācijās un izglītībā, kā arī nodrošinot valsts finanšu ilgtspēju.

Eiropadome atkārtoti aicināja sākt plašu diskusiju par Eiropas Savienības budžeta pārskatīšanu. Latvija uzskata, ka Eiropas Savienības politiku analīzei un izvērtējumam ir jābūt neatņemamai ES budžeta pārskatīšanas sastāvdaļai, īpaši izvērtējot lauksaimniecības tiešmaksājumu sadales principus.

Eiropadomē tika apstiprināta arī Stokholmas programma tieslietās un iekšlietās 2010.–2014.gadam, kuras mērķis ir attīstīt ES kā vienotu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kura ir atvērta pilsoņiem un vienlaikus nodrošina to aizsardzību. Piemēram, personisko datu aizsardzība un drošības situācijas uzlabošana, cīnoties pret organizēto noziedzību un terorismu.

Līga Krapāne, Ministru prezidenta preses sekretāre