Polijas Republikas prezidentu Aleksandru Kvasņevski .

... Lietuvas Republikas prezidentu Valdu Adamku ...

... Igaunijas Republikas prezidentu Lennartu Meri

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV" 28.06.1999.

Igaunijas prezidents Lennarts Meri, Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Lietuvas prezidents Valds Adamkus un Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis

Prezidenti bija vienisprātis, ka nesenā Eiropas Padomes sanāksme Ķelnē ir devusi jaunu impulsu sekmīgai (ES) paplašināšanās procesa turpināšanai. Tika uzsvērts, ka Latvija un Lietuva ir demonstrējušas nepieciešamo progresu, kas ļautu Eiropas Padomei Helsinku sanāksmē šā gada beigās uzaicināt tās sākt sarunas par iestāšanos ES.

Prezidenti uzsvēra, ka nesenā Polijas, Čehijas un Ungārijas iestāšanās NATO ir ievērojami palielinājusi Eiropas drošību. Viņi pauda gandarījumu par NATO Vašingtonas sanāksmē sasniegtajiem rezultātiem, īpaši par Baltijas valstu atzīšanu par pilntiesīgām alianses kandidātvalstīm un par NATO atvērto durvju politikas turpināšanu un nostiprināšanu. Šajā sakarā prezidenti uzsvēra katras valsts suverēnās tiesības brīvi izvēlēties vai mainīt savas drošības nodrošināšanas kārtību. Prezidenti pauda gandarījumu par starptautiskās sabiedrības centieniem nodibināt ilglaicīgu mieru un stabilitāti Kosovā un stingru pārliecību, ka, apvienojot NATO, ES un ANO centienus, tiks izveidots drošs pamats miermīlīgai un demokrātiskai reģiona attīstībai. Prezidenti apliecināja savu valstu apņemšanos piedalīties šajās starptautiskās sabiedrības aktivitātēs.

Pēcpusdienā Igaunijas, Lietuvas un Polijas prezidentiem bija atsevišķas programmas un divpusējās tikšanās. Lietuvas prezidents Valds Adamkus apmeklēja Lituānistikas centru Latvijas Universitātē, bet Polijas prezidents Aleksandrs Kvašņevskis tikās ar Poļu biedrības pārstāvjiem. Augstie viesi tikās arī ar jaunievēlēto Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu.

Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas prezidentu Rīgas tikšanās laikā četru valstu augstākās amatpersonas savu viedokli pauda arī preses konferencē.

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Šī ir otrā reize Latvijā, Rīgā, kad vienkopus pulcējas četri prezidenti. Kā jūs atceraties, pirmā reize bija pirms pieciem gadiem. Toreiz bija tikpat karsti, un mēs bijām tikpat optimistiski un tikpat apņēmīgi, tikpat draudzīgi un vienoti kā šodien. Taču nē, šodien mēs esam vienotāki. Un vienīgā starpība ir tā, ka šoreiz pie mums ir Polijas prezidents. Un savā sarunā mēs atcerējāmies to, kas padarīts šajos sešos gados, un bijām vienisprātis, ka Baltijas valstu vienotība ir kļuvusi ļoti cieša, ciešāka nekā jebkad agrāk. Mēs atzīmējām arī mūsu draugu — Polijas, Čehijas un Ungārijas panākumus, un mēs saskatām Polijā vienu no mūsu lielākajiem atbalstītājiem, runājot par drošības jautājumiem.

Mēs pieskārāmies arī notikumiem, kas skar Kosovu un tam, kā šie notikumi var nākotnē iespaidot Eiropas drošības un arī Eiropas vienotības politiku.

Runājot par Eiropas Savienību un NATO, nav jautājuma, vai mūs uzņems, jautājums ir tikai — kad mūs uzņems. Jautājums ir — kādu pienesumu mūsu Baltijas valstis var dot Eiropas drošības un attīstības politikā. Mēs atzīmējām ar zināmu lepnumu to, ka Baltijas reģions jau ilgus gadus ir paraugs Eiropai un ne tikai Eiropai, kā nodrošināt mierīgu, stabilu, labklājīgu dzīvi, turklāt nodrošinot dinamisku attīstību.

Es esmu gandarīts, ka mūsu valsts draugi, mani draugi — trīs valstu prezidenti ir šodien ieradušies Latvijā, lai izteiktu atbalstu ne tikai man, bet arī tai kopīgajai sadarbībai, kas ir raksturīga starp četrām valstīm visus šos gadus.

Igaunijas prezidents Lennarts Meri:

..