Vakar, 28.jūnijā, Rīgas pilī, parakstoties Zelta goda viesu grāmatā: Igaunijas Republikas prezidents Lennarts Meri, Lietuvas Republikas prezidents Valds Adamkus, Polijas Republikas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis un Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Preses konferencē Vecrīgā, Vāgnera zālē: Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas prezidenti

Sarunā Rīgas pilī: Guntis Ulmanis, Valds Adamkus, Aleksandrs Kvasņevskis un Lennarts Meri

Turpinājums no 1.lpp.

Igaunijas prezidents Lennarts Meri:

Pirmkārt, paldies jums, prezident Ulmani! Tā bija ārkārtīgi laba doma — uzaicināt mūs uz šejieni. Mēs esam patiesi priecīgi ar jums tikties. Bet šajā gadījumā tas ir īpaši patīkami. Baidos, ka šī ir pēdējā reize, kad mēs četri tiekamies kā prezidenti. Un mans pienākums ir izteikt ļoti patiesus pateicības vārdus prezidentam Ulmanim par šo kopsavilkumu. Par to, ko sasniegusi Baltijas valstu sadarbība pēdējos septiņos gados. Ielūkosimies īsi pagātnē. Paskatīsimies, kur mēs bijām 1991. un 1992. gadā ! Pēc ļoti ilga laika Igaunija, Latvija un Lietuva spēja atkal ieviest savu valstu konstitūcijas un ievēlēt savas likumīgās valdības. Taču toreiz mēs joprojām tikām uzskatīti par "pelēko zonu." Mūsu valstīs joprojām atradās bijušās Padomju Savienības karaspēks. Toreiz mēs bijām tikai savu jaunās identitātes meklējumu pašā sākumā. Protams, tas varbūt nav īstais vārds. Jo galu galā Igaunija, Lietuva un Latvija nekad nebija zaudējušas savu nacionālo identitāti. Un varbūt tas bija vislielākais brīnums šajā totalitārās apspiestības laikā, ka mēs zaudējām savu suverenitāti, savus likumus, savas armijas. Zaudējām savu administratīvo sistēmu , bet nezaudējām savu eiropeisko identitāti. Un ar šīm pagātnē sakņotajām vērtībām mēs uzsākām savu Baltijas valstu sadarbību. Mēs no jauna ieviesām Baltijas konferences. Un tagad, kā prezidents Kvašņevskis teica, mēs esam "līcim otrā krastā". Jau esam uzsākuši iestāšanās sarunas ar ES. Ceru, ka arī mūsu draugi latvieši un lietuvieši drīz uzsāks iestāšanās sarunas ar ES. Mēs esam parakstījuši Baltijas valstu un ASV hartu par mūsu militārās sadarbības veicināšanu. Mēs pilnībā apzināmies, ka esam upei jau otrā krastā. Un tagad mums ir sev jājautā: kāds būs mūsu devums Eiropai, Eiropas drošībai? Atļaujiet man vēlreiz jums atgādināt, ka mēs šajā Baltijas jūras austrumu krastā radām drošību un stabilitāti . Es domāju, tas ir sasniegums, ar ko mēs varam lepoties. Un par to mums jāpateicas arī manam labajam draugam prezidentam Ulmanim.

Noslēgumā gribu teikt, ka esmu ļoti pateicīgs prezidentam Ulmanim par to, ka viņš ierosināja dibināt vecāko valstsvīru klubu. Un es pats 2001. gadā kļūšu par vienu no šī kluba biedriem.

Lietuvas prezidents Valds Adamkus:

— Šī nav pirmā reize, kad mēs tiekamies. Mums bijušas iespējas tikties Rīgā, Tallinā, Varšavā... Bet šodien es personīgi esmu ieradies, lai atdotu godu Ulmaņa kungam kā valsts vadītājam, un, īpaši runājot par Baltijas valstīm, cilvēkam, kurš ar savu skatījumu un savu politiku ir devis ieguldījumu Baltijas valstu vienotībā. Šī vienotība veicina arī visas Eiropas vienotību, un šī iemesla dēļ es gribu teikt lielu paldies jums, prezidenta kungs! Darbs, ko jūs esat paveicis, tiks turpināts. Mēs nodrošināsim to, lai Baltijas valstu sadarbība tiktu turpināta. Tai pašā laikā mēs būsim tie, kas dos savu devumu Eiropas Savienībai un NATO.

Ulmaņa kungs, jūs esat labi paveicis savu darbu. Mēs esam pateicīgi jums, un vēlam jums ļoti patīkamu atpūtu. Bet tikai ar vienu noteikumu ka jūs ne tikai atpūtīsities, neko nedarīdams. Mēs gribam jūs arī turpmāk redzēt Baltijas valstu vadītāju sabiedrībā , gribam jūs redzēt Eiropas valstu līderu vidū. Jūsu lielā pieredze nedrīkst tā vienkārši tikt nolikta malā.

Polijas pezidents Aleksandrs Kvasņevskis:

Polijas un Latvijas attiecību attīstība ir arī viens no prezidenta Ulmaņa personīgajiem ieguldījumiem. Runājot par Poliju, es gribu uzsvērt, ka mūsu valsts noteikti vēlas turpināt šo uzsākto ceļu. Prezidents Ulmanis vienmēr tiek gaidīts Polijā.

Šīs sarunas starp mūsu valstīm nozīmē, ka mums ir vienāda pieredze un vienādi uzdevumi. Ka mēs gribam būt kopā Eiropas Savienībā un NATO, lai tālāk attīstītu arī mūsu divpusējās attiecības un reģionālos kontaktus. Regulārie kontakti un divpusējā sadarbība dod mums tik vajadzīgo pieredzi. Mēs runājām par drošu Eiropu un arī par mūsu reģionu. Mēs runājām arī par Kosovu un stabilitāti Balkānu reģionā. Un raugoties uz Kosovas drāmu, mums ir vieglāk saprast un novērtēt to, kas notiek Baltijas valstīs. Šeit valda stabilitāte. Šeit ir kontakti starp minoritātēm. Šeit vēsturiskie uzdevumi tiek risināti tolerantā veidā. Un es gribētu, lai Baltijas valstu paraugs palīdzētu citām valstīm, kuras vēl nav sasniegušas tik augstu attīstības līmeni, kādu sasniegušas Baltijas valstis.

Visi četri prezidenti — "Latvijas Vēstnesim":

— Jautājums par visu četru valstu stratēģisko mērķi iestāties Eiropas Savienībā. Ko jūs šajā kontekstā sagaidāt no Somijas prezidentūras Eiropas Savienībā, kas sāksies pēc dažām dienām, un no Helsinku sanāksmes?

Igaunijas Republikas

prezidents Lennarts Meri:

— Personīgi es no tā gaidu ļoti daudz. Somija ir skaists piemērs tam, ka arī maza valsts var ļoti daudz sasniegt. Somija ir maza valsts, kas tagad ir Eiropas Savienībā. Un Somija ir valsts, kas 1939. gadā bija tādā pašā situācijā, kā mēs. Neaizmirsīsim to ! Taču Somija parādīja, ka arī tajā stāvoklī bija spējīga joprojām cīnīties par demokrātiju. Somija ir ieguvusi augstu reputāciju visā pasaulē. Neaizmirsīsim arī misiju, ko tikko tik sekmīgi izpildīja Somijas prezidents Ahtisāri, sekmējot Kosovas krīzes atrisinājumu vai vismaz palīdzot izbeigt asinsizliešanu Kosovā.

Somija ir bijusi Baltijas valstu ģimenes sastāvdaļa, un tādēļ Somijai ir daudz dziļākas zināšanas par šo neparasto un ļoti skaisto Eiropas daļu. Baltijas jūra jau tagad ir Eiropas Savienības iekšējā jūra. Somija, kas viena no pēdējām iestājās ES, jau tagad ir ieguvusi ļoti augstu reputāciju ES, pateicoties savu civilo ierēdņu darba efektivitātei un savām zināšanām. Somija kā maza valsts nemaz nevar būt citāda, tai jābūt augstas kvalitātes valstij.

Es esmu ļoti priecīgs, ka viss ir tieši tā, kā tas ir. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Somijas prezidentūra dos ļoti lielu impulsu vēl pastāvošo problēmu atrisināšanai.

Polijas Republikas

prezidents Aleksandrs Kvašņevskis:

Es domāju, ka viss prezidenta Meri teiktais ir ļoti svarīgs. Es gribētu piebilst tikai vienu: lai paplašinātu: Eiropas Savienību, ir nepieciešams pabeigt visas ES institucionālās izmaiņas pašā Savienībā. Mēs Polijā sagaidām, ka Somijas prezidentūras laikā tiks veiksmīgi sākta "Agenda 2000" . Un Somijas prezidentūra būs ļoti svarīga arī tāpēc, lai saruna uzņemtu labu tempu, lai Eiropas Savienībā tiktu īstenotas jaunas koncepcijas un reformas. Somija nav no lielākajām ES dalībvalstīm, un tas rada arī priekšrocības. Mēs sagaidām, ka tieši tādēļ Somija pratīs atrast līdzsvaru starp lielām, vidējām un mazām valstīm. Somija ir arī jauna ES dalībvalsts, un tāpēc tieši Somijas pieredze varētu būt ārkārtīgi vērtīga šādu institucionālo izmaiņu sagatavošanā ES. Tādu izmaiņu sagatavošanā, kas nāktu par labu jaunajām dalībvalstīm.

Lietuvas Republikas

prezidents Valds Adamkus:

— Domāju, ka Somijai ir izcila iespēja konsolidēt Eiropas ziemeļu spārnu, kas stiepjas no Igaunijas līdz pat Polijai. Spārnu, kas gatavs iestāties Eiropas Savienībā. Es uzskatu, ka Latvija un Lietuva jau ir gatavas pievienoties šai valstu grupai. Un tas būtu jauns, vienots, spēcīgs bloks Eiropas Savienībā.

Latvijas Republikas

Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Vīne, Ķelne, Helsinki ir viena ceļa dažādi posmi. Helsinki ir nobeiguma posms, kur ir jāgūst pilnīgi skaidrs priekšstats, kā tālāk paplašināsies Eiropas Savienība. Valstis, kuras ir gatavas iestāties ES, ir sevi apliecinājušas. Sevišķi ja runājam par Latviju. Es uzskatu, ka šis jautājums risināsies arī pašā Latvijā.

Kā mēs paši spēsim sevi sagatavot, kā turpināsim reformas, kā risināsim savu ārpolitiku, lai pēc kāda laika kļūtu par pilntiesīgu ES dalībvalsti ar ļoti pārliecinošu savu iedzīvotāju atbalstu. Bet Helsinku nostāja ir nepārprotama — Baltijas valstīm jākļūst par ES dalībvalstīm.

Vakarā prezidentu saruna turpinājās Rundāles pilī pie vakariņu galda.

Valsts prezidenta preses dienests,

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors