"Man ir pienākums tikai pret Latvijas valsti un prezidenta atbildību"

Jaunievēlētā Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 28.jūnijā, preses konferencē Latvijas televīzijā

Vakar, 28.jūnijā, Latvijas televīzijā notika jaunievēlētās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas preses konference, kurā piedalījās gan žurnālisti, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji. Diskusiju vadīja Latvijas televīzijas žurnālists Olafs Pulks. Jaunievēlētā Valsts prezidente sarunu sāka ar līdzjūtības apliecinājumu Madonas traģēdijā cietušajiem un viņu tuviniekiem. Aizvakar, 27.jūnijā, tur autokrosa laikā, notiekot sadursmei starp divām automašīnām, gāja bojā septiņi, bet tika ievainoti divdesmit pieci cilvēki. Turpinājumā sekoja visdažādākie jautājumi, V.Vīķe–Freiberga dalījās savās pārdomās un uzskatos par plašu problēmu loku.

— Kā jūtaties šajā starplaikā starp ievēlēšanu Valsts prezidentes amatā un zvēresta nodošanas brīdi 8.jūlijā? Prese un sabiedrība jau ir izteikusi dažādus viedokļus par jums, vai ir kādi pārsteigumi, kas īpaši negaidīts?

— Manas izjūtas ir tādas, it kā es būtu stājusies amatā vēl pirms tam, kad biju ievēlēta. Par to lielā mērā jāpateicas presei, masu medijiem, kuri, vēl gaidot pēdējās vēlēšanu kārtas rezultātus bija sanākuši ap mani tik kuplā pulkā, ka man bija sajūta — ja es tieku ievēlēta, tad tieši no šī mirkļa arī sāksies mans darbs. Un tā arī ir — prezidenta zvēresta nodošana būs 8.jūlijā, bet es esmu sākusi strādāt jau no tās minūtes, kad kļuva zināmi vēlēšanu rezultāti.

— Vai šis laiks ir bijis rezultatīvs — vai jūtaties drošāk, pārliecinošāk, vai jums ir kļuvis skaidrs, kas un kā būs jādara?

— Vai jūtos drošāk — nezinu, vai augstais amats ko maina, jo man ir kā tautas dainā — "Droša tēva meita biju". Neapšaubāmi, ir pieaudzis mans informētības līmenis, jo katru dienu esmu centusies pēc iespējas vairāk apgūt, iepazīties ar visiem dokumentiem, kas man ir sagādāti, esmu tikusies ar vairākiem ministriem, šodien tikšos ar Krištopana kungu un visu viņa vadīto kabinetu.

— Kādi, jūsuprāt, ir svarīgākie, konkrēti veicamie pasākumi, lai integrētu Latvijas sabiedrībā cittautiešus?

— Man kā psiholoģei šķiet, ka nav svarīgs kāds konkrēts pasākums vai notikums, tie ir sekundāri — kā līdzekļi, lai sasniegtu noteiktu mērķi. Svarīgākais ir šo mērķi apzināties, apzināties, ko mēs vēlamies sasniegt, vai tiešām vēlamies integrētu sabiedrību. Cilvēkiem par to ir jābūt skaidri pārliecinātiem. Sabiedrībai ir nemitīgi jāskaidro, ko nozīmē integrācija, kā tā izpaužas. Konkrētie veidi, kā to darīt, ir jāmeklē visiem kopīgi. Integrācijas procesam būtu jānotiek diendienā, katra sabiedrības locekļa saskarē ar saviem līdzcilvēkiem. Integrācija nav kas tāds, ko var atrisināt ar "izkārtnes" veida pasākumiem, programmām, tam jānotiek ikdienas dzīvē, visiem nemitīgi sadarbojoties. Un, iespējams, pats svarīgākais ir vēlēšanās sadzīvot ar savu līdzcilvēku, iepazīties ar viņa dzīves mērķiem, vēlmēm, vajadzībām un saskaņot tās ar savām un sabiedrības interesēm. Vai tā būtu ģimene, kaimiņu savstarpējās attiecības, sabiedrība — intereses nekad nebūs vienādas, bet tas nevar liegt harmoniski sadzīvot, būt laimīgiem.