Latvijas Bankas padomes lēmums Nr.30/4

Rīgā 1996.gada 17.janvārī

Par "Kredītu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumiem"

Lai pilnveidotu kredītiestāžu kredītu un ārpusbilances saistību novērtēšanas kārtību, Latvijas Bankas padome nolemj:

1. Apstiprināt "Kredītu un ārpusbilances saistības novērtēšanas noteikumus" (pielikumā).

2. Lēmums stājas spēkā 1996.gada 1.februārī.

Latvijas Bankas prezidents E.Repše

Kredītu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumi

1. Šie noteikumi ir izstrādāti saskaņā ar "Kredītiestāžu likuma" 55.pantu nolūkā noteikt kredītu un ārpusbilances saistību novērtēšanas kārtību. Šajā dokumentā ar kredītiem jāsaprot:

1.1. prasības pret kredītiestādēm;

1.2. prasības pret pārējiem aizņēmējiem (nebankām);

1.3. spekulatīvās investīcijas.

2. Kredītu un ārpusbilances saistību novērtēšana jāveic atbilstoši to reālajai vērtībai, kuru nosaka šādi faktori:

2.1. Aizņēmēja finansiālais stāvoklis un maksātspēja;

2.2. Kredīta nodrošinājuma pietiekamība;

2.3. Kredītlīgumā noteikto nosacījumu ievērošana;

2.4. Latvijas Bankas noteikto riska darījumu lieluma ierobežojumu ievērošana.

3. Kredīta nodrošinājums uzskatāms par pietiekamu, ja kredīta nodrošinājuma tirgus vērtība ir vienāda vai lielāka par kredīta un kredīta procentu (tālāk tekstā - procentu) summu, kredītiestādes ķīlas glabāšanas, uzturēšanas un pārdošanas izmaksām un sedz nodrošinājuma vērtības izmaiņu (cenas samazināšanās, nolietojuma vai bojājumu dēļ) risku. Kredīta nodrošinājums ar citu personu galvojumu uzskatāms par pietiekamu, ja starpība starp galvinieka neapgrūtināmo īpašumu un tā saistībām 1.5 reizes pārsniedz kredīta un procentu summu.

4. Atbilstoši novērtēšanai kredīti klasificējami kā standarta, uzraugāmie, zemstandarta, šaubīgie un zaudētie kredīti.

5. Standarta kredīti ir kredīti, kuri neapšaubāmi tiks atmaksāti, jo ir spēkā šādi nosacījumi:

5.1. Aizņēmējs ir finansiāli stabils, ko apliecina attiecīgie finansu dokumenti (gada pārskats ar auditoru slēdzienu, starpposma bilances, peļņas un zaudējumu aprēķini, naudas plūsmas aprēķins u.tml.);

5.2. Ir ievēroti kredīta atmaksas un procentu samaksas termiņi;

5.3. Ir ievēroti Latvijas Bankas noteiktie riska darījumu lieluma ierobežojumi.

6. Kredīti un ārpusbilances saistības ar nosacīto 0% riska pakāpi (1.pielikums) novērtējami kā standarta kredīti.

7. Uzraugāmie kredīti ir kredīti, kuri prasa kredītiestādes vadības speciālu uzmanību, jo ir spēkā kaut viens no šādiem nosacījumiem:

7.1. Aizņēmēja finansiālais stāvoklis novērtēšanas laikā ir apmierinošs, bet atsevišķi maksātspējas rādītāji pasliktinās vai var pasliktināties;

7.2. Kredīta atmaksas vai līgumā paredzēto procentu samaksas termiņš ir nokavēts ne vairāk par 30 kalendāra dienām;

7.3. Kredīta atmaksas vai procentu samaksas termiņš nokavēts par 31 - 90 kalendāra dienām, bet kredīta nodrošinājums ir pietiekams;

7.4. Nav ievēroti Latvijas Bankas noteiktie riska darījumu lieluma ierobežojumi.

8. Zemstandarta kredīti ir kredīti, kuriem ir noteikta nedrošības pakāpe, jo ir spēkā kaut viens no šādiem nosacījumiem:

8.1. Aizņēmēja finansiālais stāvoklis novērtēšanas laikā ir nedrošs;

8.2. Kredīta atmaksas vai procentu samaksas termiņš ir nokavēts par 31 - 90 kalendāra dienām, un nodrošinājums ir nepietiekams;

8.3. Kredīta atmaksas vai procentu samaksas termiņš ir nokavēts par vairāk nekā 90 kalendāra dienām, bet kredītam ir pietiekams nodrošinājums, kredītiestāde veic nepieciešamos juridiskos pasākumus kredīta atmaksai, un ir gaidāma kreditoru saistību pastiprinājuma (nodrošinājuma) savlaicīga izmantošana (galvojumam - 30 kalendāra dienu laikā pēc prasības iesniegšanas galviniekam par saistību izpildi parādnieka vietā, ķīlai - 180 kalendāra dienu laikā pēc kredīta atmaksas datuma vai tiesas nolēmuma saņemšanas par prasības apmierināšanu, piedziņu vēršot pret ķīlu). Ja šie termiņi tiek pārsniegti, tad, nosakot kredīta klasifikācijas kategoriju, nodrošinājums netiek ņemts vērā.

9. Šaubīgie kredīti ir kredīti, kuru pilnīga atmaksa ir apšaubāma, bet novērtēšanas laikā vēl nav iespējams precīzi noteikt zaudējuma apjomu un ir spēkā kaut viens no šādiem nosacījumiem:

9.1. Aizņēmēja finansiālais stāvoklis novērtēšanas laikā liecina par maksātnespējas pazīmēm;

9.2. Kredīta atmaksas vai procentu samaksas termiņš ir nokavēts par 91 - 180 kalendāra dienām, un pastiprinājums (nodrošinājums) ir nepietiekams vai tā izmantošana izraisa šaubas;

9.3. Saņemts tiesas nolēmums par parāda piedziņu par labu citiem kreditoriem, bet parādnieka īpašuma vērtība visu parādu atmaksai ir nepietiekama.

10. Ja ir iespējams nodalīt kredīta daļu, kas noteikti netiks atmaksāta, tā jānovērtē kā zaudēta, bet pārējā kredīta daļa - kā šaubīga, zemstandarta vai uzraugāma, pielietojot 7., 8. un 9.punktā minētos klasifikācijas noteikumus.

11. Zaudētie kredīti ir kredīti, kuriem novērtēšanas laikā nav reālas vērtības - to atmaksa nav iespējama, jo ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

11.1. Aizņēmējs ir miris, atrodas bezvēsts prombūtnē vai pārtraucis savu darbību (likvidējies);

11.2. Saņemts tiesas nolēmums par aizņēmēja bankrotu;

11.3. Kredīta atmaksas vai procentu samaksas termiņš ir nokavēts par vairāk nekā 180 kalendāra dienām, pastiprinājuma (nodrošinājuma) nav vai tā izmantošana izraisa šaubas.

12. Ne augstāk par zemstandarta kredītiem jānovērtē kredīti, ja ir spēkā kāds no šādiem nosacījumiem:

12.1. Aizņēmējs pieder pie savstarpēji saistītu klientu grupas, un kaut vienai šīs grupas personai izsniegtais kredīts ir klasificēts kā šaubīgs vai zaudēts;

12.2. Aizņēmējs saņēmis vēl citus kredītus un nevar atmaksāt kaut vienu no tiem;

12.3. Aizņēmēja finansiālā stāvokļa pasliktināšanās dēļ izdarītas izmaiņas (kredīta atmaksas termiņa pagarināšana, procentu samaksas atlikšana vai likmes samazināšana u.tml.) kredītlīgumā;

12.4. Aizņēmējs kredītu pilnīgi izmantojis iepriekš saņemto nokavēto kredītu vai procentu samaksai;

12.5. Attiecīgo finansu dokumentu trūkuma dēļ nav iespējams novērtēt aizņēmēja finansiālo stāvokli.

13. Procentu samaksas termiņa nokavējums kredītiem, kuriem atmaksas termiņš pagarināts, bet procenti par kredīta lietošanu pagarināšanas brīdī nav samaksāti, jāskaita no datuma, kas noteikts sākotnējā kredītlīgumā pirms kredīta atmaksas termiņa pagarināšanas.

14. Ārpusbilances saistības tiek klasificētas tāpat kā kredīti, novērtējot aizņēmēja finansiālo stāvokli un maksātspēju.

15. Kredītu un ārpusbilances saistību pamatsummām jāizveido šādi speciālie uzkrājumi:

15.1. Standarta - 0%;

15.2. Uzraugāmie - 10%;

15.3. Zemstandarta - 30%;

15.4. Šaubīgie - 60%;

15.5. Zaudētie - 100%.

16. Izveidotie speciālie uzkrājumi tiek uzskaitīti atsevišķi katram iesniegtajam kredītam vai ārpusbilances saistībai bilances pasīva konta "Speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem" atsevišķajos kontos.

17. Speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem izveidojami, debetējot "Peļņas un zaudējumu aprēķina" kontu "Izdevumi speciālajiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem" un kreditējot bilances pasīva kontu "Speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem".

18. Ja kredīts izsniegts ārvalstu valūtā, tad speciālo uzkrājumu nedrošiem parādiem lielums vispirms tiek novērtēts attiecīgajā ārvalstu valūtā, un tad tas tiek pārvērtēts latos pēc ārvalstu valūtas tirgus kursa aprēķina veikšanas dienā, lietojot Latvijas Bankas noteikto ārvalstu valūtas kursu.

Ja ārvalstu valūtas kursu svārstību rezultātā uzkrājumi kļūst būtiski mazāki par nepieciešamajiem, tad izveidojušos iztrūkumu segšanai jāizveido papildu uzkrājumi.

19. Ja pēc iekļaušanas zaudēto kredītu kategorijā kāda kredīta atgūšana tiek atzīta par bezcerīgu, tas var tikt kompensēts ar speciālo uzkrājumu summu šim kredītam, debetējot konta "Speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem" konkrēto atsevišķo kontu (bilances pasīvs) un kreditējot atbilstošo kontu bilances aktīvā, kurā tiek uzskaitīts parāds. Ja speciālo uzkrājumu nepietiek pilnīgai zaudētā kredīta kompensācijai, tad par iztrūkstošo summu tiek debetēts "Peļņas un zaudējumu aprēķina" konta "Pārējās operācijas izmaksas" atsevišķais konts "Kredītu zaudējumi".

20. Ja kāds kredīts, kuram iepriekš radīti speciālie uzkrājumi, vēlāk tomēr tiek atmaksāts, tad radītā speciālo uzkrājumu summa tiek atkal iekļauta "Peļņas un zaudējumu aprēķinā":

20.1. debets - bilances pasīva konta "Speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem" attiecīgais individuālais konts;

20.2. kredīts - "Peļņas un zaudējumu aprēķina" konta "Citi parastie ienākumi" individuālais konts "Atskaitījumi no uzkrājumiem nedrošiem parādiem".

21. Ja kāds kredīts pēc tam, kad tas atzīts par bezcerīgu un norakstīts (sk. 19.punktu), tomēr daļēji vai pat pilnīgi tiek atmaksāts, tad šī atgūtā summa ieskaitāma "Peļņas un zaudējumu aprēķina" kontā "Ārkārtas ienākumi".

22. Ja kredītiestādes izveidoto speciālo uzkrājumu nedrošiem parādiem lielums ir mazāks par Latvijas Bankas noteikto lielumu, kredītiestādei Latvijas Bankas prasība par uzkrājumu palielināšanu jāizpilda līdz nākamā pārskata mēneša pēdējam datumam.

23. Kredītiestādes kredītu un ārpusbilances saistību novērtēšana šim nolūkam speciāli izveidotai kredītu novērtēšanas komitejai jāveic ne retāk kā vienreiz ceturksnī.

24. Kredītu novērtēšanas komitejai rakstiski jāsagatavo un kredītiestādei atbilstoši likuma "Par grāmatvedību" 10.panta prasībām jāsaglabā visi protokoli par kredītu un ārpusbilances saistību klasifikāciju. Kredītiestādei jānodrošina, lai protokoli būtu pieejami Latvijas Bankas pilnvarotām personām.

25. Atbilstoši 2.pielikumam sagatavoti pārskati par kredītu un ārpusbilances saistību klasifikāciju četrreiz gadā jāiesniedz Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldei.

Pārskati jāsagatavo par stāvokli 31.martā, 30.jūnijā, 30.septembrī, 31.decembrī un jāiesniedz ne vēlāk kā nākamā mēneša 15.datumā.

Latvijas Bankas prezidents E.Repše

1.pielikums

KREDĪTI UN ĀRPUSBILANCES SAISTĪBAS AR NOSACĪTO 0% RISKA PAKĀPI

1. Prasības pret Latvijas Banku.

2. Prasības pret Latvijas Republikas valdību.

3. Prasības un ārpusbilances saistības, kas nodrošinātas ar Latvijas Republikas valdības garantijām vai Latvijas Republikas valdības vērtspapīru ķīlu.

4. Prasības pret A zonas valstu* centrālajām bankām un centrālajām valdībām.

5. Kredīti un ārpusbilances saistības, kas nodrošinātas ar A zonas valstu centrālo valdību vai centrālo banku garantijām.

6. Prasības un ārpusbilances saistības, kas nodrošinātas ar A zonas valstu centrālo valdību vai centrālo banku vērtspapīriem vai Eiropas Savienības institūciju vērtspapīriem.

7. Prasības pret Eiropas Savienības institūcijām.

8. Prasības pret B zonas valstu** cenrālajām valdībām un centrālajām bankām šo valstu nacionālajā valūtā.

9. Prasības un ārpusbilances saistības, kas nodrošinātas ar B zonas valstu centrālo valdību vai centrālo banku garantijām, šo valstu nacionālajā valūtā.

10. Prasības un ārpusbilances saistības, kas pilnīgi nodrošinātas ar šinī kredītiestādē izvietotu termiņnoguldījumu uz noteiktu laiku.

   * A  zonas  valstis - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstis.

   ** B zonas valstis - valstis, kuras nav OECD dalībvalstis.

2.pielikums

Kredītu un ārpusbilances saistību klasifikācija

Pārskata iesniegšanas datums ________________________________