Par bezdarbnieku mikrofinansēšanas iespējām

 Lai novērstu neatbilstošu publisko līdzekļu izlietošanu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto pasākumu, kā arī tikai par valsts budžeta līdzekļiem finansēto pasākumu, tostarp pasākuma atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības sākšanai, īstenošanas laikā, par tajos novērotajām nelikumībām vai nepilnībām tā dalībniekiem laikus jāinformē atbildīgās iestādes, norāda Labklājības ministrija (LM).

 “Kaut gan Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvji regulāri veic pārbaudes pakalpojumu sniegšanas vietās, arī pašiem pasākuma dalībniekiem ir rūpīgi jāseko līdzi attiecīgā pakalpojuma norises gaitai. Tas ir arī pašu pasākuma dalībnieku interesēs, lai Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtais pakalpojums būtu augstā kvalitātē,” uzsver Labklājības ministrijas speciālisti.

Speciālisti atzīst, ka mikrofinansēšanas iespēju sniegšana bezdarbniekiem un citām sociālās atstumtības riska grupām uzņēmējdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai parasti ir saistīta ar vairākām būtiskām problēmām.

Viena no tām ir kredītiestāžu nevēlēšanās aizdot naudu bezdarbniekiem un sociālās atstumtības grupu pārstāvjiem, jo tas ir riskanti viņu statusa dēļ. Mazu aizdevumu vai citāda veida mazu finanšu instrumentu sniegšana uzņēmējdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai tradicionālām kredītiestādēm kļūst izdevīga tikai pie noteikta aizdevuma apjoma. Katrs no tiem ir saistīts ar noteiktiem apkalpošanas izdevumiem, īpaši, ja papildus tiek veikti tādi atbalsta pasākumi kā mentorings vai konsultāciju sniegšana biznesa plāna ieviešanas gaitā. Arī katra biznesa plāna izskatīšana (arī neakceptēta) ir saistīta ar noteiktu finanšu līdzekļu izlietojumu.

Iepriekšminēto iemeslu dēļ mikrofinansēšanas pakalpojumu sniegšanai uzņēmējdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai bezdarbniekiem un sociālās atstumtības grupu pārstāvjiem bieži tiek piesaistītas vai arī tos nodrošina nevalstiskās organizācijas un krājaizdevu sabiedrības. Tas nozīmē, ka tās ir institūcijas, kuras ir bezpeļņas organizācijas vai arī to galvenais mērķis nav peļņas gūšana, bet gan sociālais labums sabiedrībai vai labums kādai noteiktai grupai.

Ņemot vērā, ka Latvijā nav izplatīta šāda veida prakse, LM pieņēma lēmumu mikrofinansēšanas instrumentus bezdarbniekiem piedāvāt grantu (neatmaksājama dotācija) veidā (līdz 4000 latiem). Lai gan šobrīd Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajā pasākumā “Atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai” bezdarbniekiem ir iespējas saņemt vienreizēju dotāciju (grantu), LM izskata iespējas citu veidu mikrofinansēšanas instrumentu izmantošanai šim mērķim.

Labklājības ministrija uzskata, ka mikroaizdevumus varētu uzskatīt par efektīvāku mikrofinansēšanas instrumentu, jo pašreiz izsniegtie ir granti, nevis aizdevumi. Tie nodrošinātu iespēju līdzekļus atkārtoti izmantot citu bezdarbnieku vai sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu atbalstīšanai.

Atgādinām, NVA jau otro gadu īsteno aktīvo nodarbinātības pasākumu “Atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai”. Tā laikā bezdarbnieki izstrādā biznesa plānus, apgūstot zināšanas, kas nepieciešamas uzņēmējdarbības sākšanai. Kad biznesa plāni izstrādāti, tos izvērtē eksperti un nosaka perspektīvākos, kuru īstenošana notiek ar NVA atbalstu.

Labāko darbu autoriem NVA piedāvā konsultācijas biznesa plāna īstenošanas pirmajā pašnodarbinātības vai komercdarbības gadā, kā arī piešķir vienreizēju dotāciju līdz 4000 latiem biznesa plānā minētajām nepieciešamajām iegādēm. Tāpat biznesa plāna īstenošanas pirmajos sešos mēnešos tiek maksāta mēneša dotācija valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā. Divu gadu laikā tiek veikta atbalstīto biznesa plānu īstenošanas uzraudzība un sniegtas konsultācijas biznesa plāna īstenotājiem.

Pašreiz ir noslēdzies pasākuma pirmais etaps – visā Latvijas teritorijā ir sagatavoti un novērtēti 238 biznesa plāni, dalībniekiem ir paziņoti vērtējumi, tiek gatavoti līgumi ar bezdarbniekiem, lai varētu izmaksāt dotāciju, kā arī vienotos par individuālo konsultāciju apjomu otrajā etapā.

Pasākumā piedalījās 266 bezdarbnieki, no iesniegtajiem 238 biznesa plāniem atbalstīti tika 80 plāni. Visiem dalībniekiem bija iespēja paaugstināt konkurētspēju un paplašināt savas zināšanas un prasmes. Konsultācijas sniedza uzņēmumu apvienības SIA “Corporate Solutions”, SIA “Ernst&Young Baltic” un SIA “Konsorts” speciālisti. Biznesa plānus izvērtēja apvienības SIA “Con Fide” un SIA “Deloitte Latvia” eksperti.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments