Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 15.decembrī

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

15.decembrī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 233 pilsonības pretendenti, tajā skaitā pieci viņu nepilngadīgie bērni. No 228 pilsonības pretendentiem 71% ir krievi, 11% – ukraiņi, 8% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 16% ir pamata, 60% – vidējā, 22% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā pavisam uzņemtas 132 636 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 3004; 2009.gadā – 1847 personas.

MK: Par tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtību

15.decembrī Ministru kabinets akceptēja Valsts kancelejas izstrādāto instrukciju “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība”, kas aizstās instrukciju, regulējot kārtību, kādā tiek sagatavots tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (tiesību akta projekta anotācija), nosakot sākotnējās ietekmes novērtējuma aspektus, anotācijas veidlapas formu un struktūru, kā arī ministriju kompetenci par anotācijas sadaļu izvērtēšanu.

Papildus tiek precizēta pārvaldes institūciju atbildība par anotācijā iekļautās informācijas izvērtēšanu, sniedzot atzinumu par citas institūcijas izstrādātu tiesību akta projektu (līdz šim tas tika noteikts Ministru kabineta kārtības rullī).

Saturiski (attiecībā uz anotācijā iekļaujamās informācijas saturu) instrukcija neievieš būtiskas izmaiņas (izņemot anotācijas II sadaļu). Tiek saglabāts pašreiz spēkā esošais anotācijas iedalījums tēmu blokos. Atsevišķās sadaļās tiek izvērstāk skaidrots, kāda informācija ir jāatspoguļo anotācijā, kā arī samazināts sniedzamās informācijas daudzums.

Būtiskākās izmaiņas skar anotācijas II sadaļu “Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību”. Jaunā instrukcija paredz koncentrēties tieši uz tiesību akta projekta radīto izmaksu (tiešo, netiešo un administratīvo) novērtējumu dažādām sabiedrības grupām, kā arī uz nefinansiālo tiesību akta projekta ietekmi. Tādējādi tiek plānots panākt lielāku konkrētību, analizējot plānoto regulējuma ietekmi uz sabiedrību.

Tāpat jaunajā instrukcijā tiek atcelts līdzšinējais pienākums novērtēt administratīvo slogu visiem tiesību aktu projektiem. Tādējādi tiek sašaurināts tas tiesību aktu loks, kuriem būs “jāmēra” administratīvais slogs, izmantojot speciālu formulu. Šāds pienākums tiks attiecināts tikai uz tiem tiesību aktu projektiem, ar ko tiks grozīti vai aizstāti tiesību akti, kuriem būs veikts administratīvo izmaksu novērtējums pēc Instrukcijas projekta spēkā stāšanās.

Vienlaikus Valsts kanceleja sadarbībā ar Tieslietu ministriju plāno turpināt pasniegt jau līdz šim Valsts Administrācijas skolas (VAS) programmā iekļauto kursu par anotācijas aizpildīšanas kārtību. Lai veicinātu šā kursa apmeklētību un pieejamību ministriju darbiniekiem, tiek apsvērta iespēja piedāvāt ieinteresēto institūciju darbiniekiem šo kursu noklausīties uz vietas darbavietā.

MK: Par kārtību, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa par valsts kapitāla izmantošanu

15.decembrī Ministru kabinets akceptēja Valsts kancelejas izstrādātos noteikumus, kas nosaka valsts kapitālsabiedrībām un valsts izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos no sabiedrības tīrās peļņas), kā arī nosaka kārtību, kādā valsts kapi­tālsabiedrības un valsts izšķirošajā ietekmē esošās kapitāl­sabiedrības iemaksā valsts budžetā dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos no sabiedrības tīrās peļņas).

Noteikumi nosaka, ka minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par 2009., 2010., 2011. un 2012.gada pārskata gadu valsts izšķirošajā ietekmē esošajām kapitālsabiedrībām nosaka un aprēķina 50 procentu apmērā, bet valsts kapitālsabiedrībām – 80 procentu apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības tīrās peļņas, ja valsts budžeta likumā kārtējam gadam nav noteikts citādi. 

Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību paredzēto, ka valdība apņemas panākt budžeta deficīta samazināšanu, pildot uzņemtās saistības pret Eiropas Komisiju (EK) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF), lai nodrošinātu turpmāku starptautiskā aizdevuma saņemšanu un apstādinātu ekonomikas lejupslīdi, kā arī nodrošinātu fiskālo konsolidāciju un uzlabotu makroekonomisko vidi valstī.

Noteikumi paredz, ka Ministru kabinets pēc kapitāla daļas turētāja pamatota priekšlikuma valsts kapitālsabiedrībai vai valsts izšķirošajā ietekmē esošai kapitālsabiedrībai var noteikt atšķirīgu dividendēs izmaksājamo minimālo peļņas daļu par attiecīgo pārskata gadu, ja attiecīgam tiesību akta projektam tiks pievienots kapitālsabiedrības tīrās peļņas izlietojuma ekonomiskais (ja ir jānovērš draudi kapitālsabiedrības ilgtspējīgai attīstībai un konkurētspējas saglabāšanai) un tiesiskais pamatojums (ja atšķirīga dividendēs izmaksājamā minimālā peļņas daļa noteikta, pamatojoties uz kapitālsabiedrības dalībnieka līgumu) vai citu pamatojumu, kas atbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma noteiktajām prasībām.

Noteikumos ietvertais regulējums pēc būtības saglabā Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumos Nr.996 “Kārtība, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa un citi maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu” noteikto kārtību attiecībā uz dividendēs izmaksājamo daļu.

Papildus, lai nodrošinātu pilnīgas informācijas saņemšanu par dividendēs izmaksājamo daļu, valsts kapitāla daļu turētājam tiek noteikts pienākums informēt Valsts ieņēmumu dienestu par:

• kapitālsabiedrības dalībnieku vai akcionāru sapulces datumu, kurā tika apstiprināts kapitālsabiedrības gada pārskats;

• dalībnieku vai akcionāru sapulces datumu, kurā tika pieņemts lēmums par kapitālsabiedrības peļņas sadali un dividenžu apstiprināšanu;

• kapitālsabiedrības pamatkapitālu (kopējo ieguldījuma apjomu), valsts kapitāla daļām (ieguldījumu), pārskata gada peļņu, valstij piekritīgajām dividendēm un datumu, līdz kuram dividendes par valsts kapitāla izmantošanu tiks ieskaitītas valsts budžetā.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

AM: Par Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra nolikumu

15.decembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK noteikumu projekts “Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra nolikums”.

MK noteikumi izstrādāti Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (Centrs) darbības reglamentēšanai. Centrs pārņems likvidētās Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras funkcijas. MK noteikumi nosaka centra funkcijas, uzdevumus un tiesības, paredz noteiktas centra vadītāja pilnvaras, kā arī nosaka centra darbības tiesiskuma nodrošināšanas un pārskatu par iestādes darbību tiesisko regulējumu.

Centrs ir aizsardzības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir pārvaldīt AM, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un AM padotībā esošo iestāžu darbības nodrošināšanai nepieciešamo nekustamo īpašumu.

Bez likvidējamās aģentūras funkcijām centram būs arī jauni uzdevumi – iestāde veiks ne vien iepirkuma procedūras, bet arī nodrošinās visu NBS iepirkumu ciklu: slēgs iepirkumu līgumus, atmuitos preces un nodrošinās to nogādi noliktavās tālākai sadalei.

Centram papildus būs jāsniedz arī priekšlikumi attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādei, jāiesniedz nepieciešamā informācija valsts aizsardzības tehniskā nodrošinājuma un apgādes analīzei, kā arī jāiesniedz ministrijā priekšlikumi par funkciju īstenošanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta.

Turklāt centrs arī organizēs AM, tās padotības iestāžu un NBS kustamās mantas atsavināšanu, lai atbrīvotos no nevajadzīgas valsts kustamās mantas, tādējādi nodrošinot lietderīgu valsts resursu izmantošanu.

AM: Par Rekrutēšanas un jaunsardzes centra nolikumu

15.decembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK noteikumu projekts “Rekrutēšanas un jaunsardzes centra nolikums”.

MK noteikumi izstrādāti Rekrutēšanas un jaunsardzes centra (Centrs) darbības reglamentēšanai. Centrs izveidots, apvienojot valsts aģentūru “Tēvijas sargs” un Jaunsardzes centru.

MK noteikumi nosaka centra funkcijas, uzdevumus un tiesības, paredz noteiktas centra vadītāja pilnvaras, kā arī nosaka centra darbības tiesiskuma nodrošināšanas un pārskatu par iestādes darbību tiesisko regulējumu.

Centrs ir aizsardzības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir vairot motivēta profesionālā dienesta karavīru atlases iespējas un sabiedrības izpratni par valsts aizsardzību.

Centrs veiks rekrutēšanu, izglītos jaunatni valsts aizsardzības jomā, veicinās jaunatnes pilsonisko apziņu un patriotismu, nodrošinās sabiedrību ar nepieciešamo informāciju par valsts aizsardzību, īstenos uzdevumus valsts aizsardzībā sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, veicinās sabiedrības izpratni par Latvijas dalību NATO, kā arī veidos audiovizuālos materiālus par valsts drošības un aizsardzības tematiku, tostarp izdos militāro žurnālu “Tēvijas Sargs” un veidos materiālus televīzijas raidījumam “Laiks vīriem?”.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par nosacījumu atvieglošanu uzņēmējiem eksporta kredīta garantiju saņemšanai

15.decembrī Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas iniciatīvu ievērojami atvieglot kritērijus eksporta kredītu garantiju saņemšanai.

Lai kvalificētos kredītu garantiju saņemšanai, uzņēmējam vairs nevajadzēs būt ar divu gadu eksportēšanas pieredzi un eksporta apgrozījumu gadā ne mazāku par 500 000 eiro.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzsver: “Ņemot vērā augošo eksporta nozīmi tautsaimniecībā, mēs paplašinām pieeju eksporta kredīta garantijām. Turpmāk vienīgais kritērijs šo garantiju izsniegšanai būs preces izcelsme, proti, precei jābūt ražotai Latvijā.”

To paredz 15.decembrī MK apstiprinātie grozījumi 2009.gada 12.maija Ministru kabineta noteikumos Nr.436 “Īstermiņa eksporta kredītu garantēšanas noteikumi”.

Vienlaikus Ekonomikas ministrija turpina saskaņošanas procedūru ar Eiropas Komisiju, lai eksporta kredītu garantijas varētu izsniegt arī par darījumiem uz ES un atsevišķām OECD valstīm.

Ministru kabineta noteikumi Nr.436 “Īstermiņa eksporta kredīta noteikumi” nosaka īstermiņa eksporta kredītu garantiju segumu, saņēmējus, garantiju sniegšanas kārtību un kārtību, kādā garantētājs sedz zaudējumus.

Ar 1.jūniju Latvijas Garantiju aģentūra ir sākusi garantiju pieteikumu pieņemšanu un izvērtēšanu. Programmas kopējais finansējums ir 10 miljoni latu.

Līdz 7.decembrim LGA saņemti 48 pieteikumi no 20 komersantiem par kopējo prasītā atliktā maksājuma summu 15 504 289 eiro, no kuriem:

• apstiprināti 23 garantiju projekti par kopējo summu 1 208 620 lati;

• 21 pieteikums ir atteikts (pamatojums – kredītrisku izvērtētājam “Coface Latvia” nav pieejama informācija par pircēju, un arī eksportētājs to nevar iegūt, kā rezultātā nav iespējams noteikt pircēja kredītreitingu un novērtēt, vai pircēja risks nav pārāk augsts);

• parakstīti 12 līgumi par kopējo summu 587 074 lati (uz Krieviju 253 009 lati, uz Baltkrieviju 140 209 lati, uz Azerbaidžānu 112 288 lati, uz Somāliju 41 867 lati un uz Gruziju 39 357 lati).

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par iespējām paplašināt NVO atbalstu Eiropas Savienības fondu projektos

15.decembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto protokollēmumu par atsevišķu ar nozares politikas īstenošanu saistītu uzdevumu nodošanu biedrībām un nodibinājumiem (NVO) un grozījumu veikšanu Eiropas Savienības (ES) fondu aktivitāšu īstenošanas nosacījumos.

Tā kā NVO pārstāvji iepriekš ir aicinājuši būtiski paplašināt to atbalsta virzienu, sniedzot iespējas pieteikties atbalsta saņemšanai ES fondu projektu ietvaros, valdība ar FM sagatavoto protokollēmumu uzdod Ekonomikas ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Labklājības ministrijai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, Veselības ministrijai un Vides ministrijai izvērtēt iespēju (pieaicinot pārstāvjus no NVO) atsevišķu ar nozares politikas īstenošanu saistītu uzdevumu veikšanu nodot NVO. NVO pārstāvji kā prioritārās jomas NVO iesaistei un līdzdalībai definējuši izglītību, veselības aprūpi, sociālo aprūpi, vides aizsardzību un nodarbinātību.

Tāpat ministrijām jāizvērtē iespēja veikt grozījumus ES fondu aktivitāšu īstenošanas nosacījumos, nosakot NVO kā ES finansējuma saņēmējus.

Valdība arī lēma, ka iepriekš minētajām ministrijām līdz šā gada 22.decembrim izskatīšanai MK jāiesniedz informatīvais ziņojums par izvērtējuma rezultātiem.

Jau 2009.gada sākumā FM kā ES fondu vadošā iestāde un Valsts kanceleja sadarbībā ar NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomi apzināja ES fondu aktivitātes, kurās projekta iesniedzēju loks būtu jāpaplašina, dodot iespēju iesniegt projektus NVO, un iesniedza minēto informāciju izvērtēšanai atbildīgajām nozaru ministrijām. Tomēr finansējuma saņēmēju loka paplašināšana nenotika.

Šobrīd NVO tiek sniegtas iespējas pieteikties kā finansējuma saņēmējiem ES fondu projektos kopumā deviņās ES fondu darbības programmu aktivitātēs par kopējo ES fondu finansējumu 49,8 miljonu latu apmērā. NVO un sociālo partneru kapacitātes stiprināšanai paredzēti 6,5 miljoni latu, sociālās atstumtības pasākumiem 30 miljoni latu, uzņēmējdarbības īstenošanai un attīstībai 9,6 miljoni latu un sociālās atstumtības infrastruktūrai 3,7 miljoni latu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

FM: Par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā

15.decembrī valdība Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā (PIL).

Likumprojekts paredz papildināt PIL ar jaunu pantu, nosakot gadījumus, kuros Administratīvajā apgabaltiesā varēs pārsūdzēt pasūtītāja lēmumus vai rīcību, ja iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās noslēgta prettiesiski, proti, nepiemērojot PIL noteiktās iepirkuma procedūras vai kārtību iepirkuma veikšanai. Šādos gadījumos tiesa lems par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu no tās noslēgšanas brīža vai atcelšanu no tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīža, izņēmuma gadījumos – par alternatīvajām sankcijām, kas ir iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņa saīsināšana. Šādas lietas tiesa izskatīs triju mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Zaudējumu atlīdzināšanu persona varēs prasīt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā apgabaltiesā.

Paredzēta jauna paziņojuma forma – brīvprātīgs paziņojums par iepirkuma rezultātiem, kura saturu noteiks MK noteikumi. Brīvprātīga paziņojuma par iepirkuma rezultātiem publicēšanas mērķis ir paredzēt iespēju ieinteresētajām personām apstrīdēt tāda iepirkuma veikšanas pamatotību, kas veikts, nepublicējot paziņojumu par līgumu. Tāpat arī pasargāt pasūtītāju tā kļūdas (piemēram, nepiemērojot atbilstošu iepirkuma procedūru) gadījumā no smagām sekām, kas saskaņā ar PIL izpaustos kā līguma atzīšana par spēkā neesošu vai atcelšana no tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Ar likumprojektu tiks būtiski mainīta arī kārtība iesniegumu par iepirkuma procedūras dokumentos iekļauto prasību apstrīdēšanu iesniegšanai. Turpmāk iesniegums būs uzreiz jāiesniedz Iepirkumu uzraudzības birojā, nevis pasūtītājam.

Tiks noteiktas stingrākas prasības attiecībā uz komisijas locekļu un komisijas priekšsēdētāja izglītību un darba pieredzi, nodrošinot vēl profesionālāku iesniegumu izskatīšanu. Iesniegumu izskatīšanas komisija būs jāveido triju locekļu sastāvā un komisijas priekšsēdētājam, kā arī vēl vismaz vienam komisijas loceklim jābūt ar augstāko juridisko izglītību.

Iesniegumu izskatīšanas komisijas pieņemto lēmumu varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, tādējādi mazinot tiesu noslodzi un paātrinot procesu.

Turpmāk pasūtītājiem būs obligāti jāinformē pretendenti par lēmumu attiecībā uz iepirkuma procedūras rezultātiem, norādot noraidītajiem pretendentiem to pieteikumu noraidīšanas iemeslus, savukārt pārējos pretendentus būs jāinformē arī par izraudzītā piedāvājuma raksturojumu un nosacītajām priekšrocībām, ja kā piedāvājuma izvēles kritērijs būs noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums.

Tāpat PIL iekļaus īpašus noteikumus iepirkumiem autotransporta jomā, nosakot pienākumu pasūtītājam autotransporta līdzekļu iepirkumos ņemt vērā to ekspluatācijas ietekmi uz enerģētiku un vidi. Pasūtītājam būs jāizvērtē vismaz enerģijas patēriņš un oglekļa dioksīds, slāpekļa oksīds, metānu nesaturošo ogļūdeņražu un cieto daļiņu emisiju apjoms. Plānots izstrādāt MK noteikumus, kas noteiks autotransporta līdzekļu kategorijas, uz kurām attiecināms minētais regulējums, kā arī metodiku, kā enerģijas patēriņa un ietekmes uz vidi faktori izsakāmi naudas izteiksmē.

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā veikti saskaņā ar 2007.gada Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā, tāpat saskaņā ar šā gada aprīlī pieņemto direktīvu par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu, kuras prasības nacionālajos normatīvajos aktos ieviešamas līdz nākamā gada decembrim.

FM: Par administratīvā sloga novēršanu komercdarbībai ar akcīzes precēm

15.decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par akcīzes preču aprites kārtību ar mērķi atvieglot un novērst administratīvo slogu komercdarbībai ar akcīzes precēm.

Grozījumi paredz nodrošināt komersantiem iespēju iesniegt dokumentus Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un saņemt speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar akcīzes precēm elektroniskā formā. Līdz šim elektroniskā veidā dokumentus varēja tikai iesniegt. Tāpat komersantam, iesniedzot dokumentus licences saņemšanai, turpmāk nebūs jāuzrāda to oriģināli, ja viņš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā būs iesniedzis šo dokumentu apliecinātas kopijas.

Līdz ar grozījumiem tiek samazināts arī pievienojamo dokumentu apjoms, kas komersantam jāiesniedz VID kopā ar iesniegumu licences saņemšanai. Turpmāk, ja VID nepieciešamā informācija, kas apliecinātu iesniegumā deklarētās ziņas par pieteiktās darbības vietas atbilstību vides aizsardzības un ugunsdrošības prasībām, un līdzīga informācija būs nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, VID to iegūs pats, nevis pieprasīs no komersanta.

Lai samazinātu administratīvo un finansiālo slogu komersantiem un veicinātu lietderīgu akcīzes preču noliktavu resursu izmantošanu, kā arī lai veicinātu biodegvielas ražošanu un realizāciju, līdz ar grozījumiem noteikts, ka turpmāk akcīzes preču noliktavā vienā tvertnē drīkstēs uzglabāt vairākām citām personām piederošu nefasētu degvielu vai nefasētus alkoholiskos dzērienus. Līdz šim vienā tvertnē drīkstēja uzglabāt tikai vienam komersantam piederošu nefasēto degvielu vai nefasētos alkoholiskos dzērienus.

Komersanti līdz šim bija tiesīgi realizēt degvielu tikai no licencē noliktavas turētāja darbībai norādītajām tvertnēm, kas nozīmē, ka degviela pēc saņemšanas ir jānolej šajās tvertnēs. Šāda kārtība būtiski apgrūtināja komercdarbības veikšanu, tāpēc grozījumi paredz šo punktu no kārtības svītrot, atļaujot degvielu realizēt tālāk, nenolejot to licencē norādītajā tvertnē.

Lai šā brīža ekonomiskajā situācijā novērstu komersantiem administratīvo slogu, līdz ar grozījumiem paredzēts no 6 līdz 12 mēnešiem pagarināt termiņu, kura laikā komersants būs tiesīgs neuzsākt vai neveikt komercdarbību ar akcīzes precēm vai licencē norādītās darbības. Licence var tikt anulēta, ja minētās darbības neveic vairāk kā 12 mēnešus. Tāpat saskaņā ar veiktajām izmaiņām licence turpmāk tiks anulēta arī gadījumā, ja komercdarbības vietā tiks konstatēti nelikumīgi alkoholiskie dzērieni.

Noteikumi papildināti ar normu, kas paredz speciālās atļaujas (licences) neizsniegšanu vai nepārreģistrēšanu, ja nav samaksāta valsts nodeva. Tāpat noteikts, ka šajā gadījumā samaksāto valsts nodevu VID atmaksās 15 dienu laikā pēc komersanta iesnieguma par valsts nodevas atmaksu saņemšanas.

Ar grozījumiem arīdzan noteikts, ka informāciju par licencēšanas komisijas lēmumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu, darbības veida ieraksta anulēšanu, akcīzes preču veida ieraksta anulēšanu vai realizācijas vietas ieraksta anulēšanu jāpublicē VID oficiālajā mājaslapā.

Līdz ar grozījumiem tiek vienkāršoti komercdarbības vietas darba laika pārreģistrācijas nosacījumi, paredzot, ka, mainoties speciālajā atļaujā (licencē) norādītajā darbības vietā norādītajam darba laikam, komersants turpmāk varēs veikt komercdarbību atbilstoši jaunajam darba laikam, sākot ar nākamo dienu pēc pārreģistrācijas iesnieguma iesniegšanas.

Savukārt, ja speciālajā atļaujā (licencē) norādīto darbības vietas darba laiku paredzēts mainīt uz laiku līdz 30 dienām, komersants varēs veikt komercdarbību atbilstoši īslaicīgi mainītajam darba laikam bez licences pārreģistrācijas. Par īslaicīgo darba laika maiņu papīra vai elektroniskā formā būs jāinformē VID licencēšanas komisija ne vēlāk kā divas darba dienas pirms gaidāmās darba laika maiņas, norādot termiņu, kādā komercdarbība tiks veikta atbilstoši īslaicīgi mainītajam darba laikam.

Tāpat paredzēts, ka arī biodegvielas ražotājiem turpmāk divas dienas iepriekš būs jāinformē VID par katru biodegvielas ražošanas, apstrādes, pārstrādes vai sajaukšanas procesa sākšanu, izņemot, ja nepārtrauktais ražošanas process tiek apstādināts uz laiku, kas nav ilgāks par piecām darba dienām. Savukārt, ja degviela tiek ražota, izmantojot plūsmas metodi, ražošanas aktu varēs sastādīt tikai vienu reizi dienā.

Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem, turpmāk komersanti varēs izvēlēties veikt vai neveikt degvielas pieļaujamo zudumu aprēķinu un korekciju, ja mērījumos konstatētais degvielas zudums vai pārpalikums būs mazāks par noteikumos noteikto daudzumu.

Lai novērstu ārpus Latvijas iegādātas degvielas, par kuru Latvijā nav samaksāts akcīzes nodoklis, tirdzniecību, noteikumi papildināti ar normu, kas paredz aizliegumu pēc iebraukšanas Latvijas teritorijā degvielu, kas atradīsies transportlīdzekļa standarta degvielas tvertnē, noliet un izmantot citos transportlīdzekļos vai citiem mērķiem.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par profesionālās izglītības iestāžu optimizācijas plānu 2010.–2015.gadam

Lai paaugstinātu profesionālās izglītības kvalitāti, ņemot vērā profesionālās izglītības iestāžu darbības izvērtējumu, nozaru asociāciju priekšlikumus un tautsaimniecības vajadzības, vienlaikus vērtējot demogrāfisko situāciju reģionos, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi profesionālās izglītības iestāžu optimizācijas plānu 2010.–2015.gadam, kas 15.decembrī apstiprināts Ministru kabinetā (MK).

Plāns izstrādāts ar mērķi sakārtot profesionālās izglītības iestāžu tīklu, lai tas būtu resursefektīvs, tajā skaitā energoresursu, atbilstošs paredzamajai demogrāfiskajai situācijai un nodrošinātu sabalansētu profesionālās izglītības pieejamību reģionos. Plāns paredz nodrošināt IZM pārziņā esošo profesionālās izglītības iestāžu (59 profesionālās izglītības iestādes, 10 koledžas, kuras īsteno sākotnējās profesionālās izglītības programmas) diferenciāciju, tādējādi sakārtojot profesionālo skolu tīklu, kurā tiks īstenota tautsaimniecībai nepieciešamo programmu apguve. 33 skolas plānots pilnībā renovēt un aprīkot ar mūsdienīgām iekārtām, kā arī nodrošināt dienesta viesnīcu renovāciju. 14 no 33 profesionālās izglītības iestādēm paredzēts pārveidot par mūsdienīgiem kompetenču centriem, kuri veiks profesionālās izglītības metodiskās virsvadības un eksaminācijas centru funkcijas attiecīgajā reģionā.

Profesionālās izglītības kompetenču centru materiāli tehnisko bāzi paredzēts izmantot arī citu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu apmācībai darbam ar jaunākajām tehnoloģijām, izmantojot atbilstošus darbgaldus un iekārtas, kuras nav iespējams nodrošināt katrai izglītības iestādei. Kompetenču centros plānots īstenot arī strādājošo kvalifikācijas celšanu un bezdarbnieku pārkvalifikāciju.

Plāns paredz veicināt integrētu skatījumu uz visa veida izglītības iestāžu tīklu reģionos, resursu efektīvas izlietošanas nolūkos apvienojot vispārējās un profesionālās izglītības iestādes, kas vienlaikus var būt arī pieaugušo un neformālās izglītības centri. 10 no pašreizējām profesionālās izglītības iestādēm, pēc brīvprātības principa un izmantojot attiecīgus finansēšanas mehānismus, plānots veidot kā pašvaldību integrētās izglītības iestādes.

Ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, šobrīd nozīmīgs resurss profesionālās izglītības iestāžu ēku renovācijai, energoefektivitātes pasākumiem, iekārtu un mācību līdzekļu iegādei un modernizēšanai ir Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldījumi. Profesionālo skolu infrastruktūrai un aprīkojumam šobrīd ir pieejams Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums aktivitātē “Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai” 58,9 miljonu latu apmērā. Savukārt ēku siltināšanai un citiem energoefektivitātes pasākumiem paredzēts izmantot Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējumu.

IZM profesionālās izglītības iestāžu optimizācijas plānu izstrādāja ciešā sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem, un pirms iesniegšanas valdībā tika ņemti vērā Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, nozaru asociāciju, plānošanas reģionu, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Valsts kancelejas, Profesionālās izglītības iestāžu direktoru padomes un profesionālās izglītības iestāžu priekšlikumi par nepieciešamajiem papildinājumiem un izmaiņām plāna projektā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par naudas balvas piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā

Pamatojoties uz Labklājības ministrijā saņemto iesniegumu par Latvijas Invalīdu sporta federācijas sportista Aigara Apiņa izciliem sasniegumiem sportā, valdība 15.decembrī vienojās piešķirt naudas balvas sportistam, kā arī viņa trenerim un fizioterapeitei.

Saskaņā ar valdības lēmumu A.Apinim par izcīnīto 1.vietu diska mešanā un lodes grūšanā Pasaules čempionātā vieglatlētikā invalīdiem amputantiem un ratiņniekiem piešķirs 3000 latu lielu prēmiju. Sportista A.Apiņa trenerim Aldim Šūpulniekam un fizioterapeitei Guntai Ozoliņai piešķirs 750 latu naudas balvu katram.

Naudas balvas izmaksās no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Pasaules čempionāts vieglatlētikā invalīdiem amputantiem un ratiņniekiem, kurā piedalījās 44 valstu pāri, norisinājās Bangalorē, Indijā, no 2009.gada 22.novembra līdz 2.decembrim.

LM: Par tehnisko palīglīdzekļu saņemšanas kārtību

No 2009.gada 1.septembra cilvēkus ar valsts finansētiem tehniskiem palīglīdzekļiem nodrošina Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”. Līdz 31.decembrim “Vaivari” nodrošinās iedzīvotājus arī ar tiflotehniku un surdotehniku. Savukārt ar 2010.gada 1.janvāri ar tiflotehniku un surdotehniku iedzīvotājus nodrošinās Latvijas Neredzīgo biedrība (LNB) un Latvijas Nedzirdīgo savienība (LNS).

To paredz 15.decembrī valdībā apstiprinātie Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie noteikumi “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi” un “Nosacījumi un kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus – tiflotehniku un surdotehniku”.

Noteikumi paredz kārtību, kādā “Vaivari”, LNS un LNB no 2010.gada 1.janvāra nodrošinās cilvēkus ar valsts finansētiem tehniskajiem palīglīdzekļiem, tehnisko palīglīdzekļu aprites kārtību, kā arī no valsts budžeta finansējamo tehnisko palīglīdzekļu sarakstu.

“Vaivari”, LNS un LNB minētās funkcijas veic, atrodoties LM funkcionālā pārraudzībā, nodrošinot piešķirto valsts budžeta līdzekļu racionālu un efektīvu izlietojumu un kontroli. Administrēšanas izdevumiem paredzēts izlietot ne vairāk kā 10% no šo pakalpojumu nodrošināšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Savukārt Sociālās integrācijas valsts aģentūra, tāpat kā līdz šim, arī turpmāk nodrošinās cilvēku ar invaliditāti transportlīdzekļu novērtēšanu un pielāgošanu atbilstoši cilvēku funkcionālo traucējumu veidam.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā

Ministru kabinets 15.decembrī atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā.

Likums paredz, ka novadu teritorijas iedala novadu pilsētās un novadu pagastos, savukārt patlaban vairākos novados ir iekļautas pilsētas ar lauku teritorijām. Grozījumi likumā paredz 23 esošās pilsētas ar lauku teritorijām sadalīt novada pilsētās un novada pagastos.

Ņemot vērā Valmieras novada pieņemto lēmumu par novada nosaukuma maiņu, likuma grozījumi tāpat paredz esošajam Valmieras novadam mainīt nosaukumu uz Kocēnu novads.

Likuma grozījumi paredz, ka Jelgavas novads sastāvēs no Elejas pagasta, Glūdas pagasta, Jaunsvirlaukas pagasta, Kalnciema pagasta, Lielplatones pagasta, Līvbērzes pagasta, Platones pagasta, Sesavas pagasta, Svētes pagasta, Valgundes pagasta, Vilces pagasta, Vircavas pagasta, Zaļenieku pagasta.

Savukārt Strenču novads sastāvēs no Jērcēnu pagasta, Plāņu pagasta, Sedas pilsētas un Strenču pilsētas, jo Strenču novada dome ir nolēmusi sadalīt Strenču novada teritoriālo vienību “Sedas pilsēta ar lauku teritoriju” divās atsevišķās novada teritoriālās vienībās – novada pilsētā un novada pagastā – un pēc sadalīšanas novada pilsētai atstāt nosaukumu Sedas pilsēta, un lauku teritoriālo vienību pievienot esošajam Jērcēnu pagastam.

Līdz šim pilsētas ar lauku teritorijām bija vairākos novados: Aknīstes novadā – Aknīstes pilsēta ar lauku teritoriju, Alojas novadā – Alojas pilsēta ar lauku teritoriju un Staiceles pilsēta ar lauku teritoriju, Apes novadā – Apes pilsēta ar lauku teritoriju, Auces novadā – Auces pilsēta ar lauku teritoriju, Brocēnu novadā – Brocēnu pilsēta ar lauku teritoriju, Cesvaines novadā – Cesvaines pilsēta ar lauku teritoriju, Durbes novadā – Durbes pilsēta ar lauku teritoriju, Ilūkstes novadā – Subates pilsēta ar lauku teritoriju, Jaunjelgavas novadā – Jaunjelgavas pilsēta ar lauku teritoriju, Jelgavas novadā – Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju, Ķeguma novadā – Ķeguma pilsēta ar lauku teritoriju, Lielvārdes novadā – Lielvārdes pilsēta ar lauku teritoriju, Mazsalacas novadā – Mazsalacas pilsēta ar lauku teritoriju, Salacgrīvas novadā – Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju un Salacgrīvas pilsēta ar lauku teritoriju, Saulkrastu novadā – Saulkrastu pilsēta ar lauku teritoriju, Skrundas novadā – Skrundas pilsēta ar lauku teritoriju, Strenču novadā – Sedas pilsēta ar lauku teritoriju, Talsu novadā – Valdemārpils pilsēta ar lauku teritoriju, Ventspils novadā – Piltenes pilsēta ar lauku teritoriju, Viesītes novadā – Viesītes pilsēta ar lauku teritoriju, Ikšķiles novadā – Ikšķiles pilsēta ar lauku teritoriju, Baldones novadā – Baldones pilsēta ar lauku teritoriju, Salaspils novadā – Salaspils pilsēta ar lauku teritoriju.

Par grozījumiem likumā vēl jālemj Saeimā.

RAPLM: Par pašvaldībām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai

15.decembrī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) speciālisti informēja Ministru kabinetu par pašvaldībām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai.

Lai nodrošinātu tiem pedagogiem, kuri darbu zaudējuši izglītības reformas rezultātā, atlaišanas pabalstu izmaksu, RAPLM no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika piešķirts 1 194 241 lats.

Līdz šim 63 pašvaldībām pedagogu atlaišanas pabalstiem izmaksāti 973 298 lati, savukārt 14 566 latus četrām pašvaldībām RAPLM plāno pārskaitīt tuvākajā laikā.

RAPLM akcentē, ka septiņām pašvaldībām finanšu līdzekļi 5582 latu apmērā netika piešķirti, jo pašvaldība izglītības iestāžu pedagogu atlaišanas pabalstus izmaksāja no valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Ņemot vērā, ka vairākas pašvaldības, iesūtot pieprasītā finansējuma pamatojošus dokumentus, informēja, ka tām ir nepieciešams mazāks finanšu līdzekļu apmērs, nekā iepriekš tika norādīts, savukārt citas pašvaldības iesūtīja pamatojošus dokumentus, norādot, ka pašvaldībai ir nepieciešams lielāks finanšu līdzekļu apmērs, no RAPLM piešķirtajiem finanšu līdzekļiem neizlietoti kopumā palikuši 206 377 lati.

Atbilstoši pašvaldību precizētajai informācijai ministrija no neizlietotajiem finanšu līdzekļiem atsevišķām pašvaldībām plāno piešķirt 185 719 latus pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai, bet neiztērētos 20 658 latus pārskaitīt atpakaļ valsts budžetā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija atlaišanas pabalstus aprēķināja, ņemot vērā pašvaldību iesniegto informāciju, kas liecina, ka 25 pašvaldībās tika slēgtas 47 skolas un atbrīvoti 680 pedagogi, 749 pedagogi atbrīvoti atbilstoši noteiktajam skolēnu skaitam un pedagoģiskai likmei, bet 25 pašvaldībās tika reorganizētas 45 skolas un atbrīvoti 290 pedagogi.

Atlaišanas pabalstus valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem no šā gada 29.jūnija līdz 31.decembrim nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.

Likums paredz, ka pabalsts izmaksājams 0,95 mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja amatpersona (darbinieks) pie attiecīgā darba devēja bijusi nodarbināta mazāk nekā piecus gadus, vai arī viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja amatpersona (darbinieks) pie attiecīgā darba devēja bijusi nodarbināta vairāk nekā piecus gadus.

RAPLM: Par finansējuma piešķiršanu Sabiles un Mālpils pašvaldībai

Ministru kabinets 15.decembrī atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) priekšlikumu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Sabiles un Mālpils pašvaldībai piešķirt 207 000 latu.

Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2009.gadam” pašvaldībām bija paredzēts valsts atbalsts investīciju projektiem 27 384 905 lati. Izskatot šā gada valsts budžeta grozījumus, atbalsts investīciju projektiem pašvaldībām tika samazināts vai arī finansējums tika atteikts.

Lai veicinātu pašvaldību infrastruktūras sakārtošanu un attīstību, RAPLM no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Talsu novada investīcijas projektam “Sabiles vidusskolas sporta halles celtniecība” piešķirs 167 000 latu. Finansējums nepieciešams iekšējās apdares darbu veikšanai, iekšējās elektrosistēmas instalācijai, ventilācijas sistēmas un apkures sistēmas uzstādīšanai, lai likvidētu ārkārtas situāciju un nodrošinātu bērniem atbilstošu un drošu vidi.

Sabiles vidusskolā nav telpas sportisko aktivitāšu organizēšanai, līdz ar to sporta nodarbības notiek apvienotajā sporta un aktu zālē. Zāle jau daudzus gadus neatbilst ne sporta, ne aktu zāles standartiem.

Savukārt Mālpils novada pašvaldībai profesionālās vidusskolas uzturēšanai piešķirs 40 000 latu. Finansējums nepieciešams, lai novada pašvaldība varētu nodrošināt Mālpils profesionālās vidusskolas skolas un dienesta viesnīcas uzturēšanas izdevumus, izdevumus, kas saistīti ar kultūrizglītību un sportu, kā arī darba samaksu darbiniekiem un stipendijām.

Mālpils profesionālā vidusskola īsteno trīs profesionālās izglītības programmas: siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija, ēdināšanas pakalpojumi un kokizstrādājumu izgatavošana. Kopējais izglītojamo skaits pašvaldības izglītības iestādē šogad ir 253 skolēnu.

RAPLM: Par valsts mērķdotāciju saņemšanu pašvaldībām no 2010.gada budžeta

Atbilstoši valsts budžetam 2010.gadam nākamgad no valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldību investīcijām infrastruktūras sakārtošanai netiks piešķirtas, tā 15.decembrī lēma Ministru kabinets.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātie grozījumi noteikumos par kārtību, kādā piešķir, izlieto un uzrauga mērķdotācijas pašvaldību investīcijām infrastruktūras sakārtošanai un attīstībai 2008.–2010.gadā, izstrādāti, pamatojoties uz šā gada 1.decembrī pieņemto valsts budžetu, kas, ņemot vērā šā brīža ekonomisko situāciju, neparedz finansējumu pašvaldību investīcijas projektiem nākamgad.

Lai veicinātu pašvaldību infrastruktūras sakārtošanu un attīstību, nodrošinot priekšnosacījumus pašvaldību funkciju kvalitatīvākai veikšanai un teritorijas līdzsvarotai attīstībai, ik gadu pašvaldībām tika piešķirts valsts atbalsts.

2009.gadā no valsts budžeta līdzekļiem 71 pašvaldību investīciju projektam tika piešķirtas 12 166 177 latu mērķdotācijas, lai īstenotu sabiedrībai nozīmīgu izglītības un kultūras infrastruktūras objektu sakārtošanu un atjaunošanu.

Mērķdotāciju pieprasījumu pieņemšanu un izvērtēšanu, kā arī mērķdotāciju piešķiršanu pašvaldībām un to izlietošanas uzraudzību nodrošina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas padotībā esošā Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

RAPLM: Par grozījumiem valsts budžeta dotācijas piešķiršanai Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai

15.decembrī Ministru kabinets apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos grozījumus noteikumos par kritērijiem un kārtību valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām un plānošanas reģioniem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai.

Patlaban noteikumi paredz, ka valsts budžeta dotāciju piešķir pašvaldībām un plānošanas reģioniem Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai, kuri līdz šā gada 30.jūnijam ir iesniegti attiecīgajā ES fondu vadībā iesaistītajā institūcijā finansējuma saņemšanai. Tāpat ir noteiktas nacionālā publiskā finansējuma sadalījuma proporcijas starp valsts budžeta dotāciju un novadu pašvaldību, republikas pilsētu pašvaldību un plānošanas reģionu finansējumu.

Noteikumu grozījumi paredz valsts budžeta dotāciju samazinātā apmērā piešķirt tiem projektiem, kas ir iesniegti attiecīgajā ES fondu vadībā iesaistītajā institūcijā pēc šā gada 30.septembra. Savukārt projektiem, kas iesniegti no šā gada 1.jūlija līdz 30.septembrim, valsts budžeta dotācija nav paredzēta valsts budžeta līdzekļu trūkuma dēļ.

Noteikumos veiktie grozījumi tāpat precizē valsts budžeta dotācijas un novadu pašvaldību, republikas pilsētu pašvaldību un plānošanas reģionu finansējuma procentuālo sadalījumu, samazinot uz pusi valsts budžeta dotācijas procentuālo apmēru.

Pamatojoties uz šā brīža situāciju, plānots, ka projektiem, kas tiks apstiprināti laika periodā no šā gada ceturtā ceturkšņa līdz 2010.gada ceturtajam ceturksnim, 2010.gadā valsts budžeta dotācija tiks izmaksāta 4,5 miljonu latu apmērā, savukārt 2011.gadā – 1,9 miljonu latu apmērā.

RAPLM akcentē, ka šobrīd nav iespējams precīzi aprēķināt valsts budžeta dotācijas apmēru, kas būs nepieciešams 2011.gadā apstiprinātajiem projektiem. Paredzēts, ka tas tiks saglabāts 2010.gada līmenī.

RAPLM: Par pašvaldību funkciju pārskatīšanu krīzes laikā

Ministru kabinets 15.decembrī atbalstīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna priekšlikumus krīzes laikā pārskatīt pašvaldību funkcijas, samērojot to izpildi ar pašvaldībām pieejamo finansējumu.

Pašvaldībām likumos un Ministru kabineta noteikumos noteikts ievērojams funkciju, uzdevumu un pienākumu apjoms, tai skaitā noteikts regulējums kārtībai, kādā funkcijas un uzdevumi īstenojami. To pašreizējās ekonomiskās situācijas un pašvaldību budžetu apstākļos nav iespējams pilnā apmērā īstenot.

Līdz ar to ir jāsamēro pašvaldību rīcībā esošie finanšu līdzekļi ar tiesību aktos pašvaldībām noteiktajām funkcijām, uzdevumiem un pienākumiem.

Izvērtējot ministriju sniegto informāciju par likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajām pašvaldību funkcijām, uzdevumiem un pienākumiem, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) konstatēja, ka to samērošanai ar pašvaldību rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem izstrādājami grozījumi 11 tiesību aktos: Epidemioloģiskās drošības likumā; noteikumos par bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa mācību programmas saturu un apmācības kārtību; Audžuģimenes noteikumos; kā arī noteikumos par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās.

Tāpat precizējami Meliorācijas kadastra noteikumi, kārtība, kādā atļauts veikt pasažieru un kravas komercpārvadājumus ar citu personu īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem, Slīteres Nacionālā parka likums, dabas parka “Pape” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, Gaujas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtība, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtība, kā arī kārtība, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksā akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu (gāzeļļu) un dīzeļdegvielu (gāzeļļu), kurai ir pievienota rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija uzskata, ka minētie grozījumi normatīvajos aktos attiecīgās jomās atvieglos pašvaldību darbu, taču ir jāturpina normatīvo aktu pārskatīšana, pēc iespējas atsakoties no dažādu birokrātisku procedūru noteikšanas.

Piedāvātie grozījumi tiesiskajā regulējumā jāizstrādā līdz 2010.gada 1.februārim.

RAPLM: Par nacionālā numerācijas plāna papildināšanu ar jauniem starptautiskās signalizācijas punktu kodiem

Ministru kabinets 15.decembrī apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos grozījumus nacionālajā numerācijas plānā, paplašinot ar jauniem starptautiskās signalizācijas punktu kodiem.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos nepieciešami, lai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pēc elektronisko sakaru komersanta pieprasījuma piešķirtu starptautiskās signalizācijas punktu kodus komersantu tīkla identifikācijai.

Nacionālais numerācijas plāns nosaka numura struktūru un formātu tā identifikācijai un maršrutēšanai, numura sastādīšanas procedūras, kā arī numerācijas lietošanas mērķus un veidus.

Reorganizējot Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu, RAPLM ar šā gada 1.jūniju ir vadošā iestāde arī elektroniskās pārvaldes, informācijas sabiedrības un informācijas tehnoloģiju jomā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

RAPLM: Par valsts informācijas sistēmas un informācijas sistēmu savietotāju aizsardzību

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir izstrādājusi noteikumus kritisku valsts informācijas sistēmu un informācijas sistēmu savietotāju aizsardzības nodrošināšanai.

Noteikumos prasības sadalītas pēc kritērijiem, piemēram, elektroenerģijas piegāde un nodrošinājums, interneta pieslēgums, fiziskā aizsardzība, loģiskā aizsardzība, monitorings, rezerves kopiju veidošana un glabāšana, kā arī programmatūras atjaunošana un apkalpojošais personāls.

Noteikumi izstrādāti, jo Valsts informācijas sistēmu likums regulē tikai valsts informācijas sistēmas pazīmes, savukārt prasības kritiskajām valsts informācijas sistēmām un valsts informācijas sistēmu savietotāju aizsardzībai nav noteiktas.

Noteikumus “Kritisku valsts informācijas sistēmu un valsts informācijas sistēmu savietotāju aizsardzības prasības” 15.decembrī apstiprināja Ministru kabinets.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par zemes atpirkšanu vairāku autoceļu rekonstrukcijai

Īstenojot vairāku valsts autoceļa posmu rekonstrukcijas projektus, no zemes īpašniekiem jāatpērk 25 zemes vienības Latvijā.

Nekustamo īpašumu iegādi par kopējo vērtību 147,8 tūkstoši latu paredz 15.decembrī valdībā apstiprinātie Ministru kabineta rīkojumu projekti.

Īpašumi tiek atpirkti, lai pilnā apjomā varētu veikt būvdarbus valsts autoceļa E22 posmā Ludza–Terehova un Rīga (Tīnūži)–Koknese.

Autoceļa rekonstrukcijai nepieciešamās zemes no īpašniekiem tiks atpirktas par taisnīgu atlīdzību, ņemot vērā sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja zemes vienību vērtējumus, kas tika veikti vienošanās panākšanas brīdī. Pēc pirkuma līguma noslēgšanas ar zemes vienību īpašniekiem zemes vienības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks ierakstītas zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.

Izdevumi, kas saistīti ar attiecīgo zemes vienību pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, tiks segti no valsts budžeta programmas “Kohēzijas fonda finansētie projekti 2007.–2013.gada plānošanas periodam” apakšprogrammas “Kohēzijas fonda finansētie autoceļu attīstības projekti (2007–2013)” projekta “E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese būvniecība” un “E22 posma Ludza–Terehova būvniecība” realizācijai paredzētajiem līdzekļiem.

SM: Par kārtību Eiropas Savienības fondu aktivitātes “Lidostu infrastruktūras attīstība” īstenošanai

Satiksmes ministrija izstrādājusi kārtību, kādā tiks īstenota Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitāte “Lidostu infrastruktūras attīstība”, kurai no Kohēzijas fonda pieejams vairāk nekā 51 miljons latu.

Regulējums nosaka atbildīgo iestādi, projekta iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projektu iesniedzējiem. Paredzēts, ka aktivitāti īstenos ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

To nosaka 15.decembrī valdībā atbalstītais tiesību akta projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.3.1.4.aktivitāti “Lidostu infrastruktūras attīstība””.

Aktivitātes mērķis ir droša, efektīva un augošam pārvadājumu apjomam atbilstoša gaisa transporta infrastruktūra. Tās sakārtošana veicinās visu Latvijas reģionu sabalansētu attīstību un sasniedzamību. Uzlabojot lidostu infrastruktūru, tiks veicināta arī tūrisma attīstība, radītas papildu darbavietas un palielināsies nodokļu ieņēmumi. Pasažieru skaita pieaugums un savlaicīga lidostu infrastruktūras attīstība dos ieguldījumu citu nozaru attīstībai, jo, kā zināms, efektīvas, elastīgas un drošas transporta infrastruktūras nodrošināšana uzskatāma par obligātu priekšnosacījumu ekonomikas stiprināšanai.

Konkrēta projekta ietvaros atbalstāmā darbība ir valsts un reģionālo lidostu pasažieru termināla rekonstrukcija, paplašināšana un jauna būvniecība, gaisa kuģu piestātņu izbūve, infrastruktūras izbūve, rekonstrukcija, energoresursu komunikāciju, pievedceļu izbūve un rekonstrukcija, gaisa kuģu, pasažieru, bagāžas un kravu apkalpošanas infrastruktūras, kā arī lidlauku tehniskā aprīkojuma iegāde un modernizācija, skrejceļu rekonstrukcija un aeronavigācijas sistēmu modernizācija.

Noteikumos norādīts, ka nacionālais līdzfinansējums nevar būt mazāks par 15% no projekta attiecināmajām izmaksām, savukārt Kohēzijas fonda finansējums nepārsniedz 85% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru 2010.gadam

15.decembrī Ministru kabinets (MK) nolēma nemainīt uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru 2010.gadam, proti, šī nodeva arī nākamgad būs 0,25 lati mēnesī par vienu darbinieku. Nodevas apstiprināšanai valdība pieņēma noteikumus par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu 2010.gadā. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas un VA “Maksātnespējas administrācija” speciālisti.

TM: Par izmaiņām normatīvajos aktos sakarā ar Naturalizācijas pārvaldes reorganizāciju

15.decembrī Ministru kabinets pieņēma grozījumus Tieslietu un Iekšlietu ministrijas, kā arī Naturalizācijas pārvaldes nolikumos, kas paredz Naturalizācijas pārvaldes (NP) funkciju nodošanu Iekšlietu ministrijai.

Kā teikts grozījumu projekta anotācijā, Tieslietu ministrijai līdz 2009.gada 31.decembrim uzdots sagatavot rīkojuma projektu par NP reorganizāciju un tās funkciju nodošanu Iekšlietu ministrijai. Līdz ar to jāizdara vairāki grozījumi normatīvajos aktos.

Pašlaik NP izskata personu iesniegumus par personu piederību Latvijas pilsonībai, iesniegumus par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā, organizē Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures zināšanu pārbaudes materiālu un latviešu valodas prasmes pārbaudes materiālu izstrādi. Savukārt Iekšlietu ministrijas padotībā esošā iestāde – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) – nosaka personu piederību Latvijas pilsonībai, veic un piedalās pētījumos, tai skaitā analizē procesus, kas saistīti ar migrāciju, patvērumu, personu tiesiskā statusa noteikšanu, iedzīvotāju uzskaiti un veic citas funkcijas.

Izvērtējot Naturalizācijas pārvaldes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes funkcijas, tika secināts, ka abu iestāžu kompetencē ir personas tiesiskā statusa noteikšana. Līdz ar to, optimizējot valsts iestāžu struktūru, ir lietderīgi NP pievienot PMLP, tādējādi nodrošinot vienas institūcijas kompetencē personas statusa noteikšanas un piešķiršanas funkcijas īstenošanu, kā arī ietaupot valsts iestāžu uzturēšanas izdevumus.

TM: Par kārtību Valgundes Kristus apskaidrošanas svētku finansēšanai

15.decembrī Ministru kabinets pieņēma kārtību, kādā valsts sniedz finanšu palīdzību Valgundes svētvietā paredzēto tradicionālo ikgadējo Kristus apskaidrošanas svētku un ar tiem saistītā Krusta gājiena norisei.

Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Noteikumu mērķis ir paredzēt kārtību, kādā valsts sniedz finansiālu palīdzību neatliekamās medicīniskās palīdzības, ceļu satiksmes un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā svētku norises laikā.

Kā teikts noteikumu anotācijā, Latvijas Pareizticīgā baznīca iesniegs TM detalizētu svētkos paredzēto pasākumu, to norises un nepieciešamā finansējuma aprakstu, kuru TM nosūtīs izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai iesaistītajām institūcijām. Iekšlietu ministrija izvērtēs sabiedriskās kārtības nodrošināšanai, Satiksmes ministrija – ceļu satiksmes nodrošināšanai un Veselības ministrija – neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma apmēru.

TM precizēs aprakstu atbilstoši iesaistīto ministriju atzinumiem un saskaņos to ar iesaistītajām ministrijām, Finanšu ministriju un Latvijas Pareizticīgo baznīcu. Pēc tam TM iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu. 

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par Radiācijas drošības padomi

15.decembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par Radiācijas drošības padomi”.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 28.maija rīkojumu Nr.339 “Par Radiācijas drošības centra reorganizāciju”, kurš nosaka, ka ar 2009.gada 1.jūliju Radiācijas drošības centra funkciju, darbību, tiesību, saistību un mantas pārņēmējs ir Valsts vides dienests, un likuma 4.pantu, kurš nosaka, ka valsts uzraudzību un kontroli radiācijas drošības un kodoldrošības jomā veic Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs, rīkojumā nepieciešams grozījums, kas precizē Radiācijas drošības padomes sastāvā esošās iestādes nosaukumu, vienlaikus rīkojumā aktualizējot informāciju par citu padomē iekļauto institūciju pārstāvjiem.

Rīkojums tiek precizēts, aktualizējot arī informāciju par citu padomē iekļauto institūciju pārstāvjiem.

VidM: Par hidrotehnisko būvju rekonstrukciju plūdu draudu risku novēršanai un samazināšanai

15.decembrī Ministru kabinets apstiprinājis Vides ministrijas izstrādāto noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 14.jūlija noteikumos Nr.773 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.5.2.apakšaktivitāti “Hidrotehnisko būvju rekonstrukcija plūdu draudu risku novēršanai un samazināšanai”””.

Grozījumi MK 2009.gada 14.jūlija noteikumos Nr.773 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.5.2.apakšaktivitāti “Hidrotehnisko būvju rekonstrukcija plūdu draudu risku novēršanai un samazināšanai”” izstrādāti atbilstoši Finanšu ministrijas ierosinājumam samazināt valsts budžeta finansējumu 3.4.1.5.2.apakšaktivitātes “Hidrotehnisko būvju rekonstrukcija plūdu draudu risku novēršanai un samazināšanai” īstenošanai, paredzot to īstenot tikai par Eiropas Reģionālās attīstības fonda un projekta īstenotāju – pašvaldību – finanšu līdzekļiem.

Noteikumu projekts precizē aktivitātes attiecināmās un neattiecināmās projektu izmaksas, ievērojot apvienoto projektēšanas un būvdarbu līgumu specifiku. Noteikumu projekts paredz veikt tehniskus grozījumus noteikumu 33.4. un 33.5.apakšpunktā, kā arī no noteikumiem svītrots 43.punkts, vienlaikus konkretizējot noteikumu 44.punktu.

Aktivitātes mērķis ir samazināt plūdu risku teritorijās, kas atbilst plūdu risku novērtēšanas un pārvaldības nacionālās programmas pirmā plūdu riska vai ārkārtas scenārija 1C kritērijam. Projekta iesniedzējs var būt pašvaldības un valsts institūcijas, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem civilās aizsardzības jomā nodrošina pretplūdu pasākumus.

VidM: Par ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstību aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000

15.decembrī Ministru kabineta sēdē akceptēts Vides ministrijas (VidM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumos Nr.836 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.5.1.1.aktivitāti “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000”””.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai pagarinātu uzaicinājuma iesniegt projekta iesniegumu nosūtīšanas termiņu pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas otrajam uzsaukumam un otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai.

Atkārtots uzaicinājums iesniegt projektu iesniegumus pirmās projektu iesniegumu atlases projektu iesniedzējiem VidM ir jānosūta līdz 2009.gada 15.decembrim, bet atbilstoši VidM rīcībā esošajai informācijai potenciālo projektu iesniedzēju sagatavotā projektu dokumentācija nav tādā gatavības stadijā – projektu dokumentācija jāaktualizē saskaņā ar jaunajiem makroekonomiskajiem rādītājiem. Potenciālie projektu iesniedzēji nevarēs iesniegt projektu iesniegumus, kā rezultātā netiks nodrošināta ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība atbilstoši Latvijas Eiropas Savienības iestāšanās līgumā noteiktajām saistībām.

Jau ziņots, ka 3.5.1.1.aktivitātes “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000” 1.kārtas ietvaros 2008.gadā apstiprināti un šobrīd tiek īstenoti ūdenssaimniecības projekti 48 Latvijas pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu lielāku par 2000. Šie projekti tiek īstenoti ar ES Kohēzijas fonda atbalstu 145,10 miljonu latu apmērā.

VidM: Par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ infrastruktūras izveidi

15.decembrī Ministru kabinets apstiprinājis Vides ministrijas izstrādāto noteikumu projektu par 3.4.1.3.aktivitātes “Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ infrastruktūras izveide” īstenošanu.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.3.aktivitāti “Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ infrastruktūras izveide”” nosaka kārtību, kādā īsteno darbības programmas papildinājumā norādīto Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto aktivitāti, nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, atbildīgo iestādi, atbalstāmās darbības, attiecināmās un neattiecināmās izmaksas, projektu iesniegumu atlasi, vērtēšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību, projektu īstenošanas noteikumus un aktivitātes uzraudzību pēc projektu īstenošanas.

Īstenojot 3.4.1.3.aktivitāti “Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ infrastruktūras izveide”, tiks atbalstītas darbības nacionālas nozīmes augu sugu kolekciju apstākļu uzlabošanai un attīstībai. Aktivitāte tiks īstenota, piemērojot ierobežotu projektu iesniegumu atlasi.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

VidM: Par bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtību

15.decembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 25.novembra noteikumos Nr.977 “Noteikumi par bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtību un reģistra turētāju””.

Noteikumu projekts precizē kārtību, kādā bateriju un akumulatoru ražotāju reģistra turētājs apstiprina bateriju un akumulatoru ražotāja reģistrāciju reģistrā, kā arī Vides ministrijas informēšanas kārtību par ražotāju reģistrēšanu un izslēgšanu no reģistra.

Noteikumu projektā ir precizēta reģistrā iesniedzamā informācija atbilstoši Eiropas Komisijas 2009.gada 5.augusta Lēmumam Nr.2009/603/EK, ar ko nosaka prasības bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrācijai. Reģistrējoties ražotājam ir jāiesniedz papildu informācija par zīmola nosaukumu, ar kādu tas darbojas Latvijas Republikas teritorijā, kā arī jāsniedz informācija par tirgū novietotajiem pārnēsājamo bateriju vai akumulatoru, transportlīdzekļos vai citā pašgājējtehnikā izmantojamo bateriju vai akumulatoru un rūpniecībā izmantojamo bateriju un akumulatoru veidiem.

VidM: Par dalītas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību

15.decembrī Ministru kabinets apstiprinājis Vides ministrijas izstrādāto noteikumu projektu par 3.5.1.2.3.apakšaktivitātes “Dalītas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība” īstenošanu.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.5.1.2.3.apakšaktivitāti “Dalītas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība”” nosaka kārtību, kādā īsteno darbības programmas papildinājumā norādīto Kohēzijas fonda līdzfinansēto apakšaktivitāti, nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi (atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu), atbalstāmās darbības, attiecināmās un neattiecināmās izmaksas, projektu iesniegumu atlasi, vērtēšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību, projektu īstenošanas noteikumus un apakšaktivitātes uzraudzību pēc projektu īstenošanas.

3.5.1.2.3.apakšaktivitātes “Dalītas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība” mērķis ir izveidot ilgtspējīgu atkritumu, tai skaitā bīstamo atkritumu, apsaimniekošanas sistēmu, atbalstot atkritumu dalītas vākšanas infrastruktūras attīstību, līdz ar to veicinot materiālu otrreizēju izmantošanu, tā tiks īstenota, piemērojot atklātu projektu iesniegumu atlasi.

Aktivitātes ietvaros īstenotos projektus līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Pieejamais Kohēzijas fonda finansējums ir 49 055 719 lati, privātais finansējums – 49 055 719 lati.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par jauniem meža atjaunošanas noteikumiem

Valdība 15.decembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Meža atjaunošanas noteikumi”.

Turpmāk Valsts meža dienests (VMD) meža atjaunošanas un atjaunoto mežaudžu (jaunaudžu) kopšanas pārbaudes veiks izlases veidā. Tādā veidā plānots samazināt administratīvo slogu VMD darbiniekiem, kā arī meža īpašniekiem uzlikta lielāka atbildība par izpildīto darbu un iesniedzamās informācijas kvalitāti.

Noteikumos mainīts meža atjaunošanas termiņš atsevišķiem meža augšanas apstākļu tipiem. Piemēram, damaksnī noteikts mežu atjaunot ne vēlāk kā piecus gadus pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes, ja to dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu. Savukārt dumbrājā un liekņā mežs jāatjauno ne vēlāk kā desmit gadu laikā.

Tāpat noteikumos noteikti meža augšanas apstākļu tipi, kuros mežaudzi atzīst par atjaunotu, ja tajos atjaunošanās notikusi ar priedi. Pārējos meža augšanas apstākļu tipos atjaunotajai mežaudzei ir pieļaujams jebkurš koku sugu sastāvs, un tas meža īpašniekam dod iespēju izvēlēties saimnieciski, kā arī mežsaimnieciski pamatotu meža audzēšanas mērķi konkrētajā platībā.

Ja mežaudzes valdošās koku sugas koku vidējais augstums atjaunotajā platībā nepārsniedz divus metrus, noteikumos mežaudzes atzīšanai par atjaunotu nav noteiktas obligātās mežaudzes kopšanas prasības.

Noteikumi arī paredz, ka atjaunotajai mežaudzei jāatbilst koptas mežaudzes kritērijiem ne vēlāk kā desmitajā gadā pēc mežaudzes atzīšanas par atjaunotu tad, ja mežaudzes valdošās koku sugas koki ir skuju koki, un ne vēlāk kā piektajā gadā pēc mežaudzes atzīšanas par atjaunotu tad, ja mežaudzes valdošās koku sugas koki ir lapu koki. Šāda prasība uzliek meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam kopt atjaunoto mežaudzi noteiktā laika periodā pēc tās atjaunošanas, vienlaikus dodot iespēju izvēlēties optimālu mežaudzes kopšanas laiku konkrētajā platībā, lai veidotu augstražīgas, bioloģiski noturīgas mežaudzes un palielinātu iegūstamo kokmateriālu preces vērtību.

Noteikumos arī ietverta norma par to, ka izņēmuma gadījumos, ja pēc mežaudzes atjaunošanas vai atjaunotās mežaudzes kopšanas ir notikuši vai ir iespējami abiotisku vai biotisku faktoru izraisīti mežaudzes bojājumi, VMD, pamatojoties uz meža īpašnieka iesniegumu un gūtajiem rezultātiem pēc platības pārbaudes dabā, var noteikt atšķirīgus nosacījumus meža atjaunošanā vai atjaunotās mežaudzes kopšanā.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par izmaiņām medību noteikumos

Valdība 15.decembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumos Nr.760 “Medību noteikumi”.

Lai samazinātu administratīvo slogu gan medniekiem, gan kontrolējošām institūcijām un uzlabotu noteikumu darbības efektivitāti, Zemkopības ministrijas speciālisti, sadarbojoties ar interešu grupu pārstāvjiem, ir sagatavojuši grozījumus Medību noteikumos. Grozījumi paredz izmaiņas medījamo dzīvnieku un to medīšanas termiņu sarakstā, pagarinot bebra un āpša medību sezonu, kā arī atļaujot medīt meža zosi, kas no 2004.gada ir iekļauta Ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā līdz ar tādiem medījamiem putniem kā mednis, mežirbe un rubenis.

Noteikumos precizētas un papildinātas medību vadītāja tiesības un pienākumi, lai nodrošinātu efektīvu un drošu dzinējmedību norisi. Papildus tiek noteikts arī munīcijas veids, ar kuru atļauts medīt alni, staltbriedi un mežacūku, kas vecāka par gadu, lai nepieļautu, ka šie dzīvnieki tiek medīti ar pārāk mazas jaudas lodēm. Tādējādi paredzēts samazināt ievainoto un neatrasto medījamo dzīvnieku skaitu.

Tāpat noteikumos precizēta arī medību pieteikšanas kārtība. Medības tiek pieteiktas Valsts meža dienestā, savukārt pienākums koordinēt mednieku atrašanās vietu medību laikā tiek deleģēts medību tiesību lietotājam. Medību tiesību lietotāja pienākums ir arī reģistrēt visus medību iecirknī nomedītos un ievainotos dzīvniekus, lai medību sezonas beigās par to informētu Valsts meža dienestu, tā uzlabojot nomedīto dzīvnieku uzskaiti.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par izmaiņām meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumos

Valdība 15.decembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumos Nr.590 “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi”.

Saskaņā ar grozījumiem Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, kas izslēdz normu par lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas atļaujas izsniegšanu, tiek atcelta prasība par to, ka zemes lietošanas veida izmaiņas, kas saistītas ar lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības izmaiņām, tiek pievienotas Meža valsts reģistram un nosūtītas Valsts zemes dienestam tikai pēc tam, kad veikta lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācija.

Papildus noteikumu projektā tiek precizēts veids, kādā Meža valsts reģistrā tiek uzturēta informācija par iežogotām meža platībām dzīvnieku turēšanai, Valsts meža dienesta Valsts zemes dienestam nododamā informācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas uzturēšanai, iesniegumam par galveno cirti un rekonstruktīvo cirti pievienojamās cirsmas skices formāts.

Tiek mainīta koku ciršanas apliecinājuma veidlapa, paredzot iespēju par vairākām cirsmām izsniegt vienu apliecinājumu, un vienkāršota Valsts meža dienestā ikgadēji iesniedzamā koku ciršanas pārskata struktūra, kā arī samazināts sagatavojamo eksemplāru skaits apliecinājumiem par meža reproduktīvā materiāla iegūšanu un apliecinājumiem par minerālmēslu un pesticīdu lietošanu meža zemēs. Normatīvais akts tiek papildināts ar jaunu meža zemes veidu meža apsaimniekošanā – kokmateriālu krautuves vieta.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par prasībām pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību

Valdība 15.decembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība”.

Lai samazinātu administratīvo slogu, noteikumos ir precizēta nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas uzraudzības un kontroles kārtība, vienkāršotas kvalitātes prasības graudaugiem un to produktiem, eļļas augiem un to produktiem, kā arī konservētām zupām. Tāpat grozījumi paredz pašreizējo produktu sarakstu papildināt ar jaunu produktu – kazas piena un to produktu, kazu un aitu gaļas un to produktu, saliktu pārtikas produktu un uztura bagātinātāju – kvalitātes prasībām.

Savukārt, lai veicinātu Latvijas izcelsmes produktu atpazīstamību un patērētāju informētību, shēmas norādē “Kvalitatīvs produkts” paredzēts ietvert arī norādi par produkta izcelsmes valsti vai reģionu un izejvielas minimālo daudzumu no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts vai reģiona.

Izmaiņas stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa