Par Eiropas pilsoņu iniciatīvas nozīmi

 Saeimas deputāti un nevalstisko organizāciju pārstāvji 11.decembrī seminārā Saeimā akcentēja pilsoņu līdzdalības iespējas Eiropas Savienības (ES) lēmumu pieņemšanas procesā, aicinot iedzīvotājus aktīvi izmantot Lisabonas līguma sniegto iespēju Eiropas pilsoņiem nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvām.

 “Jaunas iespējas ietekmēt Eiropas Savienības politiku Lisabonas līgums sniedz ne tikai nacionālajiem parlamentiem, bet arī dalībvalstu iedzīvotājiem. Šo iespēju izmantošana pilnībā būs atkarīga no mums pašiem – cik aktīvi mēs iesaistīsimies šajos procesos. Būtiski, lai Latvijas iedzīvotāji būtu labi informēti par savām iespējām, tādēļ esam uz diskusiju Saeimā aicinājuši nevalstisko organizāciju pārstāvjus,” atklājot semināru, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Arī Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa akcentēja, ka nepieciešams aktīvi iesaistīties ES lēmumu pieņemšanas procesā, jo ES tiesību akti vēlāk ietekmē ikviena iedzīvotāja ikdienu. “Mēs Latvijā nereti aizmirstam, ka Eiropas lietas ir nevis ārpolitikas, bet gan mūsu iekšpolitikas jautājumi. Eiropas Savienības regulas un direktīvas pēc to stāšanās spēkā jau vistiešākajā veidā skar mūsu ikdienas dzīvi,” norādīja S.Āboltiņa.

Lisabonas līgums paredz, ka viens miljons ES pilsoņu, kuri pārstāv vairākas dalībvalstis, var aicināt Eiropas Komisiju izstrādāt ES tiesību aktu jautājumus, kuros nepieciešams ES līmeņa tiesiskais regulējums. Lai apzinātu ES iedzīvotāju viedokli par Eiropas pilsoņu iniciatīvas praktiskās ieviešanas aspektiem, Eiropas Komisija uzsākusi konsultāciju procesu, aicinot līdz 2010.gada 31.janvārim ES iedzīvotājus paust savu viedokli, informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Valdis Zagorskis.

Lisabonas līgums rada pamatu demokrātiskākai, pārskatāmākai un solidārākai Eiropas Savienībai, seminārā pauda Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta direktors Indulis Ābelis. Līdztekus pilsoņu iniciatīvai un nacionālo parlamentu lomas pieaugumam līgums būtiski palielina arī ES pilsoņu tieši vēlētā Eiropas Parlamenta ietekmi. “Cik no piedāvātajām iespējām tiks izmantots, būs atkarīgs no pašiem iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām,” teica diplomāts.

Ar tiesību aktu projektu ierosinājumiem ES pilsoņi varēs nākt klajā tajās jomās, kurās Eiropas Komisijai ir likumdošanas iniciatīvas tiesības. Līdz ar to savus priekšlikumus ES iedzīvotāji varēs iesniegt, piemēram, patērētāju tiesību aizsardzības, iekšējā tirgus vai enerģētikas sektoros. Tomēr tas nebūs iespējams par ārlietu un drošības politikas jautājumiem vai arī, piemēram, par ES paplašināšanos, atzīmēja sabiedriskās politikas centra “Providus” Eiropas lietu pētniece Dace Akule.

Eiropas pilsoņu iniciatīvai veltīto semināru 11.decembrī Saeima rīkoja sadarbībā ar Ārlietu ministriju un sabiedriskās politikas centru “Providus”, un tajā piedalījās pārstāvji no vairāk nekā divdesmit nevalstiskajām organizācijām.

Saeimas preses dienests