ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2009. gada 10. decembra sēdes stenogramma (sākums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.12.2009., Nr. 198 https://www.vestnesis.lv/ta/id/202220
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeimas 2009. gada 10. decembra sēdes stenogramma (sākums)
Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 9. Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs.
Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Sāksim Saeimas 2009.gada 10.decembra sēdi.
Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.
Pieprasījumu komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut izskatīšanai Pieprasījumu komisijas atzinumu par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par valsts budžeta dotāciju pirmās klases skolnieku nodrošināšanai ar bezmaksas ēdināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Savukārt Publisko izdevumu un revīzijas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par 2009.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija informē mūs, ka tā ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” un ir izstrādājusi alternatīvu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, un lūdz gan Ministru kabineta iesniegto, gan alternatīvo likumprojektu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.
Un tā, godātie kolēģi, sākam skatīt apstiprināto sēdes darba kārtību. Sākam tradicionāli ar sadaļu “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Standartizācijas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zemes ierīcības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Plinera, Muižnieces, Agešina, Līdakas, Seiles, Bērziņa (LPP/LC) un Grīnblata iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 14, atturas – 3. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijām.
Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
Viņš runās “pret”.
P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka ar šo savu uzstāšanos es izrādīšu pārāk lielu godu, nepelnītu, likumprojekta iesniedzējiem, bet es tomēr gribu runāt, jo… Šodien mēs, es nešaubos, nobalsosim pret šo priekšlikumu.
Bet, ja tā turpināsies, kā šobrīd risinās notikumi valstī, tad viņi, šie kreisie, sarkanie, drīz vien nobalsos pret mums.
Un tad būs bēdīgi.
Ielūkosimies skaitļos, kuri liecina par to, ko viņi piedāvā! Šobrīd ir vairāk nekā 351 tūkstotis nepilsoņu.
Viņi grib, lai automātiski piešķirtu pilsonību uzreiz 246,6 tūkstošiem.
Automātiski! Ar kādu nolūku? Vai vairot Latvijas kā nacionālas valsts spēku? Nē! Grib pilsoņu kopuma palielināšanu, vairojot prokrievisko spēku potenciālu.
Vairāk nekā 117 tūkstoši esot vecāki par 60 gadiem, tātad vairs nav spējīgi iemācīties valsts valodu un nokārtot eksāmenus.
Vairāk nekā 117 tūkstoši! Un tādēļ viņiem jādodot pilsonība.
Bet es tūlīt teikšu jums tur, kreisajā flangā: vēl pirms 20 gadiem, tas ir, atjaunotās neatkarības sākumā, šie cilvēki bija stipri pajauni.
Vai arī tad, pirms 20 gadiem, viņi bija nespējīgi? Un 20 gadus viņi nav spējuši iemācīties pat kārtīgu labdienu pateikt (No zāles dep. J.Dobelis: “Kauns!”), un mēs viņiem dosim pilsonību?!
Nākamais.
127 tūkstoši esot dzimuši Latvijā, un viņiem pienākoties pilsonība.
Bet arī viņi nav spējuši, gan būdami krietni jauni, iemācīties latviešu valodu, nokārtot eksāmenus un naturalizācijas kārtībā iegūt pilsonību.
Kā jūs zināt, apmēram 135 tūkstoši jau ir naturalizējušies, ieguvuši pilsonību, un, ja saskaitām visus kopā, tad jaunpilsoņu skaits Latvijā pieaugtu par apmēram 400 tūkstošiem.
Par 400 tūkstošiem, draugi mīļie! Tikai šie cilvēki, jaunpilsoņi vai nepilsoņi, kuriem faktiski nepienāktos Latvijas pilsonība, izšķirtu vēlēšanu likteni un arī Latvijas likteni.
Bet ņemsim vērā, ka vēl ir arī pilsoņi, nu nelatvieši, kuru ir ļoti liels skaits un kuri faktiski pāri par 20 deputātiem ievēlē Saeimā.
Vairāk nekā 20 deputātus! Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, ja notiktu tā, kā viņi šodien vēlas un grib, lai mēs nobalsojam, tad Saeimā ienāktu 60–70 šādi deputāti un Latvija kā valsts, nacionāla valsts, beigtu pastāvēt.
Lūk!
Un tad viņi apvainojas un mēģina iesūdzēt tiesā tos deputātus, kuri saka, ka viņi ir ienaidnieki šai valstij un tautai.
Jā, es arī to pašu saku, ka viņi ir ienaidnieki, lai arī mani tiesā šie iesniedzēji! Jo, redziet, gāzt esošo iekārtu ar varu – tas ir sodāmi, bet, ja to dara ar citiem līdzekļiem, tad iznāk tā, ka viņi nav sodāmi, jo tā ir Latvijas valsts iekārtas demontāža.
Vistiešākā! Cilvēkiem, kuri negrib iekļauties mūsu sabiedrībā, jo ignorē mūsu likumus un tikumus, mēs dosim pilsonību.
Es saprotu, ka mēs šodien nobalsosim pret to…
Sēdes vadītājs.
Tabūna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!
P.Tabūns.
…bet es jūs brīdinu…
Sēdes vadītājs.
Jūsu runas laiks ir beidzies!
P.Tabūns.
Paldies.
Balsosim “pret”, protams! Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies Pēterim Tabūnam.
Vārds deputātam Jakovam Plineram.
Viņš runās “par” likumprojekta nodošanu komisijām. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nevajag!”)
J.Pliners (PCTVL frakcija).
Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Es nenosaukšu to spārnu par brūniem… starp citu, arī par kreisajiem vēl daudz vairāk nekā mēs… Es runāšu par konkrēto jautājumu.
Un pirmām kārtām frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” vārdā es gribu jūs apsveikt saistībā ar Starptautisko cilvēktiesību dienu un ar ANO Cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas 61.gadadienu.
Kā ir zināms, tā tika pieņemta tieši 1948.gada 10.decembrī.
Ir kāda anekdote, kura, pārfrāzēta atbilstoši Latvijas situācijai, skan šādi: pār Latviju lido krīze un apakšā redz iznīcinātas mājsaimniecības, ubagu pūļus ielās, kā arī attiecīgo aleju pretī Ministru kabineta ēkai.
“Es laikam esmu nomaldījusies,” domā krīze.
“Man šķiet, ka es te jau vairākas reizes esmu bijusi.”
Tad, lūk, Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, manuprāt, te pat nakšņojusi nav.
Par to liecina deklarācijas 15.panta pirmā daļa, kuru Latvija pat tulko nepareizi: “Katram cilvēkam ir tiesības uz tautību.” Pareizs tulkojums ir šāds: “Katram cilvēkam ir tiesības uz pilsonību.”
Protams, jūs varat iebilst, ka Latvijā pastāv ne tikai šādas tiesības, bet pastāv pat vesela Naturalizācijas pārvalde, kura šīs tiesības palīdz realizēt.
Rūgti un smieklīgi ir vienlaicīgi to visu klausīties, dāmas un kungi! Tiesības, protams, ir, taču tās ir piešķirtas tādā veidā, ka vairākums atlikušo nepilsoņu nevar tās izmantot.
Piemēram, to cilvēku skaits, kuri neizturēja pārbaudi pēdējo desmit gadu laikā, ir pieaudzis 40 reizes un sasniedzis 44 procentus no pretendentu skaita.
Šīs prasības tiek izvirzītas arī tiem cilvēkiem, kas vēlēja Latvijas neatkarību pasludinājušo parlamentu, gan arī tiem, kas balsoja referendumā “par” neatkarību.
Būtu loģiski izvirzīt šādas prasības ne tikai mazākumtautību pārstāvjiem, bet arī pašiem latviešiem, to skaitā piecpadsmitgadīgiem pusaudžiem un deviņdesmit gadus veciem cilvēkiem.
Dāmas un kungi! Varat būt pārliecināti, ka pēc šādu pārbaužu rezultātiem Latvijas pilsoņu skaits samazinātos vairākas reizes.
Par pilnīgu naturalizācijas procesa neefektivitāti liecina kaut vai tas, ka pirmā pusgada laikā tikai 20 procentiem no nepilsoņu skaita samazināšanās bija saistīta ar naturalizācijas procesu.
Divas trešdaļas no nepilsoņu skaita samazināšanās gadījumiem bija saistīti ar mirstību.
Deviņu mēnešu laikā no personām, kuras vecākas par 60 gadiem, tika saņemti tikai 80 naturalizācijas pieteikumi.
Tas – neskatoties uz to, ka šo personu Latvijā ir 1465 reizes vairāk.
Nepilsoņa statuss joprojām ir 16 tūkstošiem cilvēku, kas dzimuši jau neatkarīgajā Latvijā.
Arī pašu Naturalizācijas pārvaldi ir nolemts likvidēt, izmantojot partizānu metodes un pat neuzklausot Saeimas viedokli.
Tas, ka valdība nolēma izslēgt Pilsonības likumu no budžeta likumu paketes, ir labākais apliecinājums tam, ka tā ir gatava parakstīties zem katra manis pateiktā vārda.
Un pēdējais.
Mūsu likumprojekts pilnībā atbilst Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa rekomendācijām, kas tika dotas Latvijai tieši gadu atpakaļ.
Aicinu likumprojektu nodot komisijām.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijām.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Pilsonības likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 66, atturas – nav.
Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijām.
Vārds deputātam Jurim Dobelim.
Viņš runās “pret”.
J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).
Kolēģi! Draugi! Biedri! Jocīga sakritība. Šīs nedēļas sākumā parādās dīvainības: Valsts prezidents vairs negrib dzirdēt vārdu “okupants” (No zāles dep. J.Pliners: “Viņš nāca pie prāta!”) un daži Saeimā kārtējo reizi grābstās gar Satversmi.
Pie tam šī grābstīšanās kaut kā nesakrīt ar iepriekšējo piedāvājumu.
Te viņi grib iestūrēt pilsoņos “pa lēto”, te atkal grib paplašināt nepilsoņu tiesības.
Tas nozīmē – ja netiek iekšā pa durvīm, tad kāpj iekšā pa logiem.
Vecu vecais paņēmiens.
Šoreiz viņi ir tā izteiktāk ķērušies arī pie latviešu valodas izstumšanas no pašvaldību darba.
Izlasiet, lūdzu, ko viņi piedāvā 101.panta redakcijā! Kā te var nelietot vārdus “okupācija” un “okupanti”?! Viņi paši te uzprasās.
Vai tad visi šie kaismīgie mēģinājumi ar visādiem paņēmieniem paplašināt Latvijas Republikas pilsoņu loku ar latviešu valodu pilnīgi neprotošiem un neko nesaprotošiem… Vai tās nav okupācijas sekas? Un vai tā nav rīcība, kas ir saistīta ar okupāciju un ar okupantiem? (No zāles dep. K.Leiškalns: “Valsts prezidents lika to nelietot!”)
117,2 tūkstoši nepilsoņu vecāki par 60 gadiem… Nu, tad dosim viņiem gan pilsonību, gan ļausim vēlēt visu ko – reizē.
Nu tie būs patiesie Latvijas Republikas likteņa lēmēji! Vai tad viņu vidū nav PSRS armijas virsnieku? Kurš bija tas, kas teica, ka no Latvijas esot aizgājis pēdējais padomju armijas karavīrs? Šādiem sludinātājiem es iesaku ieskatīties tajos pašos militāro pensionāru sarakstos, kā tad tur ir ar tiem padomju armijas kareivjiem.
Kur tad šie ir palikuši? Varbūt tepat pa latvju zemīti vien staigā un stampā mūsu zemi un laukus.
Ja ir runa par to, kas izgāja 1994.gadā no Latvijas, tad toreiz tā bija Krievijas armija un tie bija tādi paipuisīši, kas izgāja ārā.
Tie īstie palika šeit.
Un tātad visa šī sludināšana, ka nu viss ir beidzies, ir galīgi garām.
Labi jau vien ir, ka Saeimas sēdēs šad un tad visiem tas ir jāatgādina.
Un iniciatīva ir acīm redzama, kas par katru cenu grib šīs okupācijas lietas Latvijā nostiprināt, nevis likvidēt tās.
Līdz ar to katru reizi ir jāsniedz konkrēts vēsturisks skaidrojums, lai mēs nenonāktu līdz vēsturiskam absurdam.
Nezinot vēsturisko patiesību, tiek sludināti cilvēku mīloši kaut kādas domāšanas paņēmieni vispār.
Tā ka līdz ar to katrreiz sniedziet tik iekšā! Mēs atgriezīsimies pie vēstures un atgādināsim jums gan okupāciju, gan okupantus, gan visu to, kas ar viņiem ir saistīts.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs... Nevis debatēs, bet vienkārši vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.
Viņš runās “par” likumprojekta nodošanu komisijām.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Godātais Prezidij! Dāmas un kungi! Satversmes 101.pants vissliktāk saskan ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kuras 61.gadadienu mēs šodien atzīmējam.
Viss tas, kas deklarācijā ir paredzēts jebkuram cilvēkam neatkarīgi no viņa dzimtās valodas un izcelsmes, Satversmes 101.pantā ir paredzēts tikai “pareizās” tautības pilsoņiem.
101.pants sāktu atbilst demokrātijas prasībām tikai tad, ja piepildītos Dobeļa un Tabūna vēlme attiecībā uz tā saukto civilokupantu repatriāciju, kā rezultātā valsts iedzīvotāju skaits samazinātos par 40 procentiem.
To pašu cilvēku repatriāciju, kuru dzimto valodu saskaņā ar šo pantu nedrīkst izmantot pat pašvaldību līmenī.
Pirmskara Latvijā, kura it kā tika atjaunota 1991.gadā, par pilsoņiem kļuva visi tās iedzīvotāji.
Mazākumtautību valodas tika izmantotas gan Saeimā, gan pašvaldībās.
Tas turpinājās līdz militārajam apvērsumam, bet cittautiešu tiesības pēdējo divdesmit gadu laikā tiek realizētas Ulmaņa pēcapvērsuma laika līmenī.
Gan Satversmes 101.pants, gan tās pieņemšanas vēsture ir klajā pretrunā ar Satversmes 1.pantu, kurā tiek apgalvots, ka Latvija ir it kā neatkarīga un it kā arī demokrātiska republika.
Demokrātija pie mums ir divarpus tūkstoš gadu senās vergturu republikas līmenī.
Te gan jāatzīmē, ka daļai vergu tika piešķirtas brīva pilsoņa tiesības, toties šodien daļai “nepareizās” etniskās izcelsmes pilsoņu ierobežo tiesības komunicēt viņu dzimtajā valodā un ir pat izdomāta priekš viņiem speciāla valodas inkvizīcija.
Sākotnēji 101.panta redakcijā nekādu ierobežojumu nebija.
Šos ierobežojumus ieviesa pēc tam, kad tika zaudētas Latvijas Cilvēktiesību komitejas iniciētās lietas starptautiskajās tiesās un kad nācās izslēgt no Vēlēšanu likuma valodas ierobežojumus.
Tas nozīmē, ka, zaudējot mums intelektuālā līmenī, tika nolemts revanšēties pašā stulbākajā no visiem iespējamiem veidiem.
Jau pēc diviem gadiem nācās no šā panta izslēgt ierobežojumus ārzemniekiem no Eiropas Savienības, lai viņi, atšķirībā no daudziem vēlētājiem, nodokļu maksātājiem, vietējiem nodokļu maksātājiem, varētu piedalīties pašvaldību vēlēšanās.
Lūk, tāda neatkarība!
Starp citu, pēdējās vispārējās pašvaldību vēlēšanas Latvijā notika tieši pirms 20 gadiem – 1989.gada 10.decembrī.
Es savā apgabalā uzvarēju 12 citus kandidātus un kļuvu par, kā to toreiz sauca, Rīgas pilsētas padomes tautas deputātu.
Pirmie pseidodemokrātijas soļi tika sperti jau tad, kad Daugavpils, Rēzeknes un viena Rīgas rajona padome tika izformētas un man reizē ar maniem vēlētājiem atņēma pilsonību.
Tad es piedalījos Apatrīdu līgas vadības alternatīvajās ielu vēlēšanās un līdz pat šim brīdim esmu pilntiesīgs Latvijas nepilsoņu pārstāvis.
Lūk! Ar šiem diviem tituliem es lepojos daudz vairāk nekā ar vergturu Saeimas deputāta mandātu.
Es īpaši neceru, ka šī Saeima kaut ko izdarīs nepilsoņu vai krievu vēlētāju labā, taču pieprasu balsojumu par likumprojektu, lai vēlreiz pierādītu, ka Latvija jau sen ir pelnījusi tiešu pārvaldi no Briseles.
Aicinu balsot “par”.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Buhvalova, Buzajeva, Sokolovska un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 66, atturas – nav.
Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Saeimas rudens sesijas slēgšanu un ziemas sesijas sākšanu”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas rudens sesijas slēgšanu un ziemas sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Sākam izskatīt sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par Ligitas Birkhānes apstiprināšanu par Dobeles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra sagatavoto lēmuma projektu par Dobeles zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Ligitas Birkhānes apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Juridiskā komisija, izskatījusi minēto lēmuma projektu, atbalstīja to.
Lūdzu deputātus atbalstīt minēto lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ligitas Birkhānes apstiprināšanu par Dobeles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – nav.
Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Aijas Grāves apstiprināšanu par Valkas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).
Kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra sagatavoto lēmuma projektu par Valkas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Aijas Grāves apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Izskatot minēto lēmuma projektu, Juridiskā komisija atbalstīja to.
Lūdzu arī deputātus atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aijas Grāves apstiprināšanu par Valkas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav.
Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Roberta Lazdāna atbrīvošanu no Kurzemes apgabaltiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).
Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra sagatavoto lēmuma projektu par Kurzemes apgabaltiesas tiesas tiesneša Roberta Lazdāna atbrīvošanu no tiesneša amata sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu.
Izskatot minēto lēmuma projektu, Juridiskā komisija atbalstīja to.
Lūdzu arī deputātus to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Roberta Lazdāna atbrīvošanu no Kurzemes apgabaltiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav.
Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts – deputātu Bērziņa, Aizbalta, Dukšinska, Mackeviča, Feldmanes, Kastēna, Jaundžeikara, Pētersones, Baštika, Urbanoviča un Agešina pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par valsts budžeta dotāciju pirmās klases skolnieku nodrošināšanai ar bezmaksas ēdināšanu”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Kolēģi! Pieprasījums tika izskatīts un ar balsu vairākumu noraidīts.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Jānim Dukšinskim.
J.Dukšinskis (ZZS frakcija).
Labdien, augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Iepriekšējo valdību laikā Bērnu un ģimenes lietu ministrijas vadībā tika izstrādāta koncepcija “Valsts ģimenes politika un rīcības plāns 2004.–2013.gadam”, kuras 5.punkta 4.apakšpunktā bija paredzēts nodrošināt skolēnus ar valsts apmaksātu ēdināšanu no 1. līdz 4.klasei, kā arī Ministru kabineta 2007.gada 21.novembra rīkojums Nr.725: “Brīvpusdienu nodrošināšana sākumskolas skolēniem ir prioritārā politikas iniciatīva”.
2008.gada 28.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja noteikumus “Valsts budžeta līdzekļu pašvaldībām pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai aprēķināšanas, piešķiršanas un izlietošanas kārtība un apmērs”.
Žēl, ka esošās valdības darbības deklarācijā nekas nav minēts par šīs programmas atbalstu un attīstību atšķirībā no Igaunijas, kur sadaļā “Izglītība” 19.punktā ir konkrēti runāts ne tikai par atbalstu pamatskolā brīvpusdienu nodrošināšanai, bet arī ģimnāzijā.
Pēc Bērnu un ģimenes lietu ministrijas likvidēšanas atbilstoši valdības lēmumam par valsts budžeta dotāciju pirmās klases skolēnu nodrošināšanai ar bezmaksas ēdināšanu atbild Izglītības un zinātnes ministrija.
Šobrīd Latvijā strauji pieaug bezdarba līmenis, piemēram, Latgalē tas sasniedz pat 30 procentus.
Tiek samazinātas darba algas un ģimeņu ienākumi.
Arvien vairāk cilvēku nevar atļauties ne tikai dot bērnam līdzi uz skolu pusdienu naudu, bet arī mājās nespēj nodrošināt bērnu ar pilnvērtīgu uzturu.
Daudzviet Latvijā sakarā ar skolu likvidēšanu bērni ir spiesti ceļu uz skolu uzsākt jau pulksten 7 no rīta, bet mājās viņi atgriežas vakarā ap pulksten 17.00.
Skolēns ārpus mājas atrodas 9–10 stundas, un valstij, kas nespēj nodrošināt bērniem iespēju mācīties savas dzīvesvietas tuvumā, vismaz ir jānodrošina bērnam iespēja skolā paēst siltas pusdienas.
Taču, iepazīstoties ar nākamā gada budžeta projektu, LPP/LC frakcijas deputātiem radās jautājums, vai šī summa – 2,26 miljoni latu – ir pietiekama, lai nodrošinātu šā uzdevuma izpildi.
Mūsu bažas apstiprināja arī Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņu sniegtā informācija Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, ka tiešām šim mērķim nepietiek aptuveni 600 tūkstošu latu.
Izbrīnīja arī Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības nostāja šajā jautājumā.
Tika izteikts, piemēram, šāds apgalvojums – ēdināšanas līdzekļu aprēķināšanas un izlietošanas kārtība ir pārāk sarežģīta.
Bet, ja valsts dod naudu, tad par to ir jābūt arī atskaitei.
Runājām ar vairāku iestāžu vadītājiem un redzam, ka nekā īpaši sarežģīta jau nav.
Nav īsti godīgi, ka 1.klases skolēni tiek ēdināti un sēž pie bagātīgi klātiem galdiem, bet citu klašu skolēni nevar to atļauties un viņiem tikai jānoskatās.
Jā, īsti godīgi tas nav! Tas tikai vēlreiz parāda, ka šī ēdināšanas programma ir jāattīsta līdz 4., varbūt līdz pat 9.klasei, kā tas ir kaimiņvalstīs un arī citās Eiropas valstīs.
Varbūt visu dotāciju atdot pašvaldībām? Jo tāpat jau naudas var nepietikt.
Līdz maijam ir, un tad rēķinās, kā būs tālāk.
Un lai tad nolemj pašas – kam tā ir vairāk nepieciešama.
Pašvaldība varbūt to arī atbalstītu esošajā situācijā, bet tas tikai nozīmētu, ka programma tiek likvidēta.
Bet atcerēsimies šīs koncepcijas un programmas ideju – ēdināt visus, lai izslēgtu bērnu segregāciju un nevienlīdzību! Kurš precīzi noteikts, kam pienākas un kam nepienākas šī dotācija? Turklāt bērni bieži vien negrib, lai visi zinātu un apsaukātu, ka viņi ir tie trūcīgie, maznodrošinātie.
Pie tam dažreiz šā iemesla dēļ bērni atsakās no pusdienām.
Vai pašvaldības ir pret šīs programmas īstenošanu, attīstību? Diez vai.
Mēs, LPP/LC frakcijas deputāti, pagājušajā gadā esam lūguši no visām pašvaldībām viedokli un esam saņēmuši gandrīz simtprocentīgu atbalstu.
Es atgādināšu par dažiem izteikumiem.
Piemēram, Liepājas rajona Virgas pagasta padome… nu, tagad vairs tādu pašvaldību nav, jo tās ir apvienotas… Piemēra labad citēšu, ko daži šīs pamatskolas skolēni raksta.
“Paldies par labām un garšīgām pusdienām. Žēl, ka es nemācos 1.klasē. Kur man jāraksta lūgums, lai arī man piešķir brīvpusdienas?” To raksta 2.klases skolniece.
Tagad viņa ir 3.klasē, un viņa laikam nekad nepiedzīvos to brīdi, kad valsts šādi atbalstīs arī viņas ģimeni.
Liepājas rajona Medzes pagasta vadība: “Bezmaksas ēdināšana skolās būtu ļoti nepieciešama vismaz līdz 9.klasei. Bērniem pasliktinās veselība slikto ēdināšanas ieradumu dēļ. Vecāku apziņas līmenis un finanšu trūkums veicina neveselīgas ēšanas paradumus. Tieši šie apstākļi.”
Valkas rajona padome: “Brīvpusdienas ir ļoti nozīmīgs atbalsts vecākiem, īpaši ģimenēm, kurās ir vairāki bērni vai ja vecāki ir bezdarbnieki.
Saņemot valsts apmaksātas pusdienas, bērni jūt, ka valdība par viņiem rūpējas.
Tā kā rajons robežojas ar Igaunijas Republikas Valgas apriņķi, tad ir iespējas salīdzināt.
Igaunijas skolēni saņem valsts apmaksātas pusdienas no 1. līdz 9.klasei.
Arī arodskolās.
Bieži izskan jautājums – kāpēc tad ne pie mums?”
Carnikavas novada dome: “Daudziem skolēniem šīs brīvpusdienas ir, iespējams, vienīgais pilnvērtīgais siltais ēdiens dienā, kas kaut vai daļēji nodrošina bērna attīstībai nepieciešamo vitamīnu un minerālsāļu daudzumu.”
Ministru prezidents uz Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdi deleģēja izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķes kundzi, kura mēģināja deputātus nomierināt.
Tomēr, iepazinušies ar IZM atbildi uz LPP/LC frakcijas deputātu jautājumiem, mēs redzam, ka tā ir samērā formāla atrakstīšanās.
Piemēram, 1.jautājums – kurš tad pieņēma lēmumu nenodrošināt pilnā apjomā šo dotāciju? Atbilde neskaidra.
It kā Izglītības un zinātnes ministrija plānoja 2,86 miljonus, bet, tā kā valsts budžetu vajadzēja samazināt par 0,5 miljardiem un arī sociālie partneri ieteica samazināt šo funkciju… Grūti gan pateikt, kas tie par tādiem sociālajiem partneriem, kuri uzskata, ka bērnu ēdināšana skolās vairs nav prioritāte un ka to nevajag darīt! Vai Finanšu ministrija?...
Un šā visa rezultātā ministrija ieplānoja… samazināja par 20 procentiem summu.
Jebkurā gadījumā IZM ir jānes politiskā atbildība, ka necentās aizstāvēt šo pozīciju.
Pēc šādas loģikas tad arī pedagogu algas varētu ieplānot par 20 procentiem mazākas.
Kā mēs redzam tagad, ministrijām ir tendence neparedzēt budžetā visus tēriņus, lai vēlāk lūgtu valdībai gada beigās tos segt.
Šogad vien pavisam nesen Ministru kabinets apstiprināja papildu izdevumus par 15 miljoniem latu ministrijās...
Vai tā ir normāla budžeta plānošana?
Atbildot uz mūsu otro un trešo jautājumu, Izglītības un zinātnes ministrija informēja, ka šogad ir izveidojusies 340 tūkstošu latu ekonomija skolēnu slimības un citu skolas kavējumu dēļ.
Bet vai IZM arī 2010.gadā var prognozēt, ka būs gripa un ka bērni slimos, un vai IZM bez saskaņošanas ar Finanšu ministriju un valdību varēs šo ekonomiju novirzīt pašvaldībām šogad, lai tās segtu izdevumus 2010.gadā? Tāpēc šajā jautājumā īstas skaidrības nav.
Arī runājot par citām atbalsta programmām, pieņemsim, par programmu “Skolas piens” vai “Latvijas auglis”, IZM nepietiekami koordinē un aizstāv šīs programmas.
Nu, varbūt Izglītības un zinātnes ministrijai tas arī nav jādara, bet bija jādara kādai citai struktūrai, taču valstī tādas, kā mēs redzam, īsti nav.
Kāpēc tad šie mūsu kaimiņi šīs programmas tomēr veiksmīgi realizē un tās veiksmīgi darbojas, bet mēs savā valstī tomēr to nevaram panākt? Tomēr cerīgi izskatās tas, ka IZM vismaz atbalsta brīvpusdienu nodrošināšanu šiem skolēniem no pirmās līdz ceturtajai klasei, bet vai tam var ticēt – to laiks rādīs, jo valdība jau vairākkārt ir samazinājusi šo dotāciju.
Atcerēsimies laiku no 2008.gada! Kādreiz bija plānota lielāka dotācija arī otrajai klasei, bet sakarā ar budžeta grozījumiem šī papildu dotācija otrajai klasei tika samazināta, un nu mēs esam pienākuši pie skaitļiem, ka šī dotācija tiek apdraudēta arī pirmajai klasei.
Tomēr, lai šāda veida atbalsta programmas efektīvi un stabili darbotos un tiktu nodrošināts atbilstošais finansējums, iesakām Izglītības un zinātnes ministrijai to nostiprināt likumdošanā.
Piemēram, Somijas konstitūcijas 16.pantā ir noteiktas tiesības uz bezmaksas pamatizglītību, kas sevī ietver pirmām kārtām skolotāju darbu, mācību grāmatas, skolas transportu un brīvpusdienas no pirmās līdz devītajai klasei.
Tas ir atrunāts Somijas likumdošanā.
Līdzīgas likumdošanas izmaiņas ir arī Igaunijā.
Kā ir Latvijā? Algas skolotājiem tiek samazinātas, mācību grāmatas valsts gandrīz vairs nefinansē – 69 santīmi uz vienu skolēnu –, bet tagad ierēdņi lemj, ka nākamgad mācību grāmatas, iespējams, vispār ministrija vairs nefinansēs.
Jautājums – kurš tad tās finansēs? Vai mācību grāmatas arī nav bezmaksas izglītības sastāvdaļa?
Skolas transports.
Nu tikai sola, ka no Šveices fondiem vēl būs šis transports.
Tas viss ir uz pašvaldības pleciem! Brīvpusdienas? Arī tās ir apdraudētas.
Tāpēc var secināt, ka pretējā gadījumā katru reizi, kad tiek samazināts budžets, tiek samazināts arī šis finansējums un Izglītības un zinātnes ministrija pārstāj finansēt to, kas citās Eiropas Savienības valstīs ir ietverts kā bezmaksas izglītības sastāvdaļa.
Un tas nozīmē, ka Latvijā vairs nebūs pat pamatizglītības... pat bezmaksas pamatizglītības.
LPP/LC frakcijas deputātiem rodas bažas, ka pēc Bērnu un ģimenes lietu ministrijas likvidēšanas tās programmas, koncepcijas, pamatnostādnes un rīcības plāni, kas ir sadalīti un nodoti citām ministrijām, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai, Labklājības ministrijai vai Tieslietu ministrijai, netiek pilnvērtīgi koordinēti, plānoti un arī atbalstīti.
Tā rezultātā, kā mēs redzam, atbalsts ģimenēm un bērniem tiek samazināts.
Mēs uzskatām, ka atteikšanās no pirmās klases skolēnu brīvpusdienu programmas nekādā gadījumā nav pieļaujama, jo skolēnu nodrošināšana ar brīvpusdienām, viņu radināšana pie veselīga uztura jau agrā vecumā ir veids, kā veidot veselīgu sabiedrību ilgtermiņā.
Šodien samaksāt par veselīgu uzturu bērniem ir lētāk nekā rītdien maksāt par nepilnvērtīga uztura izraisītu slimību ārstēšanu.
Tāpēc lūdzu deputātus atbalstīt mūsu pieprasījumu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds debatēs Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajam sekretāram Rolandam Brokam.
R.Broks (IZM parlamentārais sekretārs).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Šajā jautājumā es gribu vērst deputātu uzmanību uz to, ka 2009.gada budžetā pirmās klases skolēnu ēdināšanai bija paredzēti 2,8 miljoni latu, taču, ņemot vērā to, ka diezgan liels skaits skolēnu neapmeklēja skolu slimības dēļ, kā arī to, ka maksāts tiek par faktiskām ēdināšanas dienām, ir izveidojusies ekonomija 340 tūkstošu latu apmērā.
Līdz ar to var secināt, ka vidēji gadā šim mērķim ir nepieciešami 2,5 miljoni latu.
Savukārt 2010.gada budžetā šim mērķim ir paredzēti 2,26 miljoni latu.
Tātad, pieskaitot klāt šo ekonomiju, sanāk 2,6 miljoni latu, līdz ar to šī summa ir pilnīgi pietiekama, lai nodrošinātu 1.klases skolēniem ēdināšanu.
Un līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrijai nav pamata uzskatīt, ka šī mērķauditorija varētu tikt sašaurināta vai šī ēdināšana varētu nenotikt.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Vārds deputātam Visvaldim Lācim.
V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi! Kolēģi! Es atbalstu šo Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputātu iesniegto pieprasījumu, taču ne visumā, bet pēc būtības.
Jo tiešām, kā es to vienmēr uzsveru, dzīvodams trūcīgā lauku pagastiņā un lauku apvidū, es redzu nepieciešamību pēc brīvpusdienām lauku skolās noteikti, un ne tikai 1.klasē, bet arī turpmākajās klasēs – visā šajā pamatskolas izglītības posmā, jo laukos valda vēl milzīgāks darba trūkums nekā jebkur citur, bet atsevišķās vietās – jau nabadzība.
Viegli ir tā pateikt, bet vienmēr jūs, koalīcijas partiju pārstāvji, arī pareizi prasīsiet: “Bet kur tad ir šī nauda?” Šī nauda ir, un arī šajā tribīnē es to atgādināšu.
Un nesakiet, ka tās nav, un nesakiet, ka es tagad teikšu, ka tur valsts nevar iejaukties, ka tā ir kāda, nu, teiksim, citu nauda, pašvaldību nauda un tā tālāk!...
Atgādināšu.
No 1999.gada Rīgas tā sauktajā brīvostā, par kuru, kā tagad zināms pēc ģenerālprokurora Jāņa Maizīša norādījuma, ir pieņemti speciāli likumi ar Saeimas deputātu, “stipendiātu”, atbalstu, lai šajās brīvostās varētu ieplūst nekontrolējama naudas summa, ko nekontrolēti var izdalīt.
Leonīds Loginovs ir saņēmis 180 tūkstošus, 170 tūkstošus, 150 tūkstošus latu mēnesī jau 10 gadus un, ja var ticēt mūsu preses ziņām (es šeit jau budžeta apstiprināšanas laikā vēlā vakarā stundā jums pateicu, ka es arī tam ticu), joprojām saņem 14 tūkstošus latu mēnesī.
Vai tad tā nav nauda? Ja mēs atstātu šim kungam 1500 latus, tas ir, lielāku algu, nekā mēnesī saņem šeit liela daļa deputātu, nekāds grēks tas nebūtu.
Un tagad šo vienu summu, ko mēs iegūtu mēnesī, samazinot no 14 tūkstošiem uz pusotru, pareiziniet ar 12 mēnešiem, un jūs jau redzat, ka summa ir pāri par 100 tūkstošiem.
Tāpat mēs zinām, ka šajā...
Un nedusmojieties, kolēģi, es neesmu te nācis meklēt kaut kādu strīdu jeb kašķi… ir Jānis Straume, kurš saņem 2500 latu.
Pat Ministru prezidents saņem mazāk! Un, ja paņemam pustūkstoti tur nost un pareizinām ar 12, atkal redzam, kāda ir naudas summa… Un joprojām šajā politisko partiju barotnē atrodas vēl arī citu politisko partiju deputāti, kuri saņem lielāku algu nekā Ministru prezidents.
Un tas attiecas ne tikai uz Rīgas brīvostu, bet arī uz Ventspils brīvostu.
Nauda ir, un naudu var atrast, ja naudu grib.
Un šajā gadījumā es piekrītu un atbalstu pareizu Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputātu iesniegto pieprasījumu.
Man ir pilnīgi pamatotas aizdomas, ka nav jāpiešķir šajā grūtajā valsts situācijā arī 5 miljoni latu Rīgas pilsētā reklāmai, kā Šlesera kungs to dara.
Un neaizmirsīsim par viņa nodibināto, kā žurnālisti pareizi to nosauca, Satiksmes ministrijas astoņkāji! Neaizmirsīsim par to! Un arī par naudas izšķērdēšanu lielā apmērā brāļiem Dripēm, šofera dēlam un tā tālāk! Arī tur ir nauda! Tā ka naudu var atrast, lai paēdinātu Latvijas valstī trūcīgus bērnus, kuriem tas ir nepieciešams.
Es principā atbalstu jūsu priekšlikumu un parādu: ja grib, tad šo naudu var atrast.
Var! Tur nemaz nav vajadzīgi miljoni; ir runa par aptuveni 600 tūkstošiem.
Un varēja jau arī miljonu atrast, ja laikus sāktu par to domāt.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debates beidzam.
Vai Pieprasījumu komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Bērziņa, Aizbalta, Dukšinska, Mackeviča, Feldmanes, Kastēna, Jaundžeikara, Pētersones, Baštika, Urbanoviča un Agešina pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par valsts budžeta dotāciju pirmās klases skolnieku nodrošināšanai ar bezmaksas ēdināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 52, atturas – 3. Pieprasījums noraidīts.
Godātie kolēģi! Pirms mēs turpinām izskatīt šodienas sēdes darba kārtību, mums jālemj vēl par dažiem iespējamiem grozījumiem sēdes darba kārtībā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Un tā sākam izskatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”, otrais lasījums.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Oļegs Deņisovs.
O.Deņisovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).
Labdien, cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.4959B – likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” – otrajā, galīgajā, lasījumā.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
O.Deņisovs.
2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
O.Deņisovs.
3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
O.Deņisovs.
4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
O.Deņisovs.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu cienījamo Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, otrais lasījums.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Miroslavs Mitrofanovs.
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4972B.
Pavisam ir saņemti desmit priekšlikumi.
Priekšlikumiem galvenokārt ir tehnisks un precizējošs raksturs, un visi priekšlikumi ir atbalstīti.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs.
2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs.
3. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs.
4. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs.
5. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija arī to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs.
Ļoti labs priekšlikums…
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs.
Nākamais, 7., ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija arī to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs.
Un beidzot 10. – arī…
Sēdes vadītājs.
9.priekšlikums mums pazuda…
M.Mitrofanovs.
9. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāts priekšlikums. Protams, ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs.
Un 10. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāts priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
M.Mitrofanovs.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā”, otrais lasījums.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Miroslavs Mitrofanovs.
M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).
Strādāsim ar dokumentu Nr.4975B.
Kopumā ir saņemti seši priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs.
2. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija arī to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs.
5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī tas atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs.
Un arī 6.priekšlikums ir komisijas izstrādāts priekšlikums. Protams, ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
M.Mitrofanovs.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav.
Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”, otrais lasījums.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti.
Komisija likumprojektu izskatīja un lūdz atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””, otrais lasījums.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti.
Komisija to izskatīja savā sēdē un lūdz atbalstīt un pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Par Konvenciju par centralizētu muitošanu attiecībā uz tādu valsts iekasēšanas izmaksu piešķiršanu, ko patur, nododot tradicionālos pašu resursus ES budžetā”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1383/Lp9.
Priekšlikumi otrajam lasījumam nav saņemti.
Aicinu deputātus balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Konvenciju par centralizētu muitošanu attiecībā uz tādu valsts iekasēšanas izmaksu piešķiršanu, ko patur, nododot tradicionālos pašu resursus ES budžetā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Par Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.121/Lp9.
Otrajam lasījumam ir saņemti divi priekšlikumi.
1. – Ārlietu komisijas priekšlikums. Tas ir tehnisks precizējums.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Eglītis.
2. – Ārlietu komisijas priekšlikums. Arī tas ir tehnisks precizējums.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Eglītis.
Komisijas vārdā aicinu kolēģus balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Par Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā Papildprotokolu par cilvēku klonēšanas aizliegumu”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.
J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.122/Lp9.
Otrajam lasījumam ir saņemti trīs priekšlikumi.
1. – Ārlietu komisijas priekšlikums. Tas ir tehnisks likumprojekta precizējums.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Eglītis.
2. – Ārlietu komisijas priekšlikums. Arī tas ir tehnisks likumprojekta precizējums.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Eglītis.
3. – Ārlietu komisijas priekšlikums. Tehnisks likumprojekta precizējums.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Eglītis.
Godātie kolēģi! Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā Papildprotokolu par cilvēku klonēšanas aizliegumu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””.
Šie grozījumi bija nepieciešami sakarā ar to, ka aviācijas radītie izmeši turpmāk Eiropas Savienībā tiks iekļauti siltumemisijas...
tātad siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.
Atbildīgā komisija ir saņēmusi tikai trīs priekšlikumus.
1. – vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums par Civilās aviācijas aģentūras tiesībām. Tas komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Līdaka.
2. – Raimonda Vējoņa priekšlikums. Tas ir pārsvarā redakcionāls. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
I.Līdaka.
Tāpat 3. – Vējoņa priekšlikums. Arī tas zināmā mērā ir redakcionāls. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
I.Līdaka.
Tāpat arī lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā grozījumus likumā “Par piesārņojumu”.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam priekšlikumi netika iesniegti.
Komisija savā 2.decembra sēdē izskatīja likumprojektu un lūdz atbalstīt to trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 18, atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam tika saņemti piecpadsmit priekšlikumi, kas izskatīti 2.decembra sēdē.
1. – kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
2. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
4. – komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš.
10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš.
11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš.
12. – kultūras ministra Dāldera priekšlikums. Komisija to daļēji atbalsta savā 14.priekšlikumā… Es atvainojos.
12.priekšlikums – ministra Dāldera priekšlikums. Komisija to atbalsta savā – 13.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
14. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš.
Un 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam saņemti astoņi priekšlikumi, un tie izskatīti komisijas sēdē.
1.priekšlikums ir likumprojektā iekļautais likumprojekts Nr.1477/Lp9. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš.
2. – likumprojektā iekļautais likumprojekts Nr.1477/Lp9. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš.
3. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums. Priekšlikums atbalstīts 2.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš.
4. – likumprojektā iekļautais likumprojekts Nr.1477/Lp9. Komisija to atbalsta savā – 5.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš.
6. – likumprojektā iekļautais likumprojekts Nr.1477/Lp9. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš.
7. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts komisijas priekšlikumā – 8.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.
A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).
Labrīt, godātie deputāti! Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 5270.
Komisija ir saņēmusi deviņpadsmit priekšlikumus.
1.priekšlikumu iesniedza ekonomikas ministrs Kampars, un tas precizē termina “komplekss tūrisma pakalpojums” skaidrojumu.
Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi daļēji un iekļāvusi 2. – komisijas izstrādātajā priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
3.priekšlikumu arī ir iesniedzis ekonomikas ministrs Kampars. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
A.Seile.
3.priekšlikums … Nevar atrast 3.priekšlikumu… Es…
Sēdes vadītājs.
Par 3.priekšlikumu mēs nupat runājām.
A.Seile.
Jā, 3.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Kampars.
4.priekšlikumu arī iesniedza ekonomikas ministrs Kampars. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu daļēji un izveidojusi 5.priekšlikumu, pamatojoties uz Kampara ieteikumu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
6.priekšlikumu ir iesniedzis ekonomikas ministrs Kampars.
Komisija atbalsta daļēji.
Šeit tiek precizēts termina “tūrisma operators” skaidrojums.
Komisija izveidojusi 7.priekšlikumu, kuru lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
A.Seile.
8.priekšlikumu arī iesniedzis ekonomikas ministrs Kampars. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
A.Seile.
Tāpat komisija atbalsta 9. – ministra Kampara priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
A.Seile.
10.priekšlikumu arī iesniedzis ekonomikas ministrs Kampars. Komisija atbalsta daļēji un izveido 11.priekšlikumu, iekļaujot tajā arī Kampara domu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
A.Seile.
12.priekšlikumu sagatavoja atbildīgā komisija. Un šo priekšlikumu lūdzam atbalstīt Saeimā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
A.Seile.
13.priekšlikumu iesniedzis ekonomikas ministrs Kampars. Tas ir daļēji atbalstīts, un komisija to ietvērusi savā 14.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
A.Seile.
15.priekšlikumu atkal iesniedzis ekonomikas ministrs Kampars. Komisija šo priekšlikumu atbalsta, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
A.Seile.
16.priekšlikums. Šo priekšlikumu iesniedzis ekonomikas ministrs Kampars. Komisija to atbalsta. Redakcionāls priekšlikums.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
17.priekšlikums. Iesniedzis ekonomikas ministrs Kampars. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
18.priekšlikums. Arī to iesniedzis ekonomikas ministrs Kampars. Komisija atbalsta daļēji un ir izstrādājusi 19.priekšlikumu, iekļaujot tajā ekonomikas ministra priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
A.Seile.
Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzam atbalstīt likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP/LC frakcija).
Labdien, augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija likumprojektam “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” uz trešo lasījumu ir saņēmusi un izskatījusi divpadsmit priekšlikumus.
1. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa priekšlikums, kas paredz, ka bāriņtiesu darbības uzraudzību un metodisko palīdzību tagad veiks Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Šlesere.
2. – arī Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa priekšlikums, kas saistīts ar iepriekšējo. Arī to komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
I.Šlesere.
3. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa priekšlikums. Arī ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.
V.Buzajevs (PCTVL frakcija).
Godātais Prezidij! Dāmas un kungi! Es aicinu noraidīt Labklājības ministrijas priekšlikumu, kas paredz uzlikt pašvaldības domei pienākumu atstādināt bāriņtiesas locekli, ja to pieprasa Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.
Likumā bez tam ir paredzēts, ka pašvaldības dome var atstādināt bāriņtiesas locekli no amata, ja viņš rīkojas prettiesiski vai nolaidīgi, līdz lietas apstākļu noskaidrošanai.
Turklāt domei ir pienākums to izdarīt, ja viņš, pildot savus pienākumus, kaitē trešo personu drošībai vai veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm.
Abos gadījumos paredzēta lietas izskatīšana domē, faktu pārbaude, nevis vienkārša valsts inspekcijas pieprasījuma akla dublēšana.
Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 21.panta 26.punktu tikai dome var ievēlēt un atbrīvot bāriņtiesas priekšsēdētāju un locekļus.
Tikai dome, nevis Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija! Turklāt tas notiek ar deputātu balsu vairākumu pēc lēmuma projekta apspriešanas.
Tiesa gan, atstādināt – tas vēl nenozīmē atbrīvot, bet likumā nav atrunāts nedz lēmuma par atstādināšanu darbības termiņš, nedz lēmuma atcelšanas procedūra.
Tādējādi konflikts starp diviem likumiem ir acīm redzams, un šo konfliktu mēs radām, pieņemot likumprojektu galīgajā lasījumā.
Es aicinu novērst kļūdu un balsot “pret” vai vismaz protokolēt manu viedokli, lai cietušajai pašvaldībai būtu iespēja efektīvi pārsūdzēt inspekcijas pieprasījumu tiesā.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
I.Šlesere.
Jā, godātie kolēģi! Juridiskā komisija ļoti rūpīgi šo priekšlikumu izvērtēja, kā arī uzklausīja Labklājības ministrijas pārstāvju domas.
Viņi bilda, ka lietu pēc būtības var izvērtēt tikai Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, kurā ir visi lietas materiāli, turpretī pašvaldībai nav tiesību pārbaudīt šīs lietas.
Un tieši tāpēc gadījumos, ja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir rūpīgi izvērtējusi šo lietu un konstatējusi, ka ir rupji bāriņtiesas darbības pārkāpumi, kas rupji pārkāpj bērnu tiesības… tādos gadījumos Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija pieprasa pašvaldības domei atstādināt bāriņtiesas priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli no amata.
Komisija atbalstīja šo priekšlikumu, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 5, atturas – 15. Priekšlikums atbalstīts.
I.Šlesere.
4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums, kuru Juridiskā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
I.Šlesere.
5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo un arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
I.Šlesere.
6. – deputātes Lienes Liepiņas priekšlikums, kas paredz to, ka psihologam, kas veic personas vai ģimenes psiholoģisko izpēti, ir jābūt ar atbilstošu kvalifikāciju.
Juridiskā komisija ļoti rūpīgi izvērtēja šo priekšlikumu, notika lielas debates.
Un, ņemot vērā to, ka “psihologs” ir ļoti plašs jēdziens, ka ir dažāda veida psihologi un tiem ir ļoti dažāda veida specializācija, kā arī, ņemot vērā to, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija jau ilgu laiku strādā pie jauna likuma – Psihologa darbības likuma –, būtu ļoti grūti šeit uzrakstīt, konkrēti kādai specializācijai vai kādai kvalifikācijai ir jāatbilst konkrētajam psihologam, jo problēmas ģimenē var būt ārkārtīgi dažādas.
Mēs izvērtējām arī iespēju, ko piedāvāja Saeimas Juridiskais birojs, – ka ir jānosaka, ka psihologam būtu nepieciešams maģistra grāds.
Bet, ņemot vērā to, ka lūgt psihologa atzinumu ir tikai bāriņtiesas tiesības, nevis pienākums, mēs uzskatījām, ka šis priekšlikums… Ja mēs noteiktu, ka psihologam ir jābūt maģistra grādam, tas ievērojami sašaurinātu psihologa pakalpojumu pieejamību, īpaši lauku rajonos.
Tieši tāpēc komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Mēs gaidīsim Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izstrādāto jauno likumu – Psihologa darbības likumu.
Tātad komisija nav atbalstījusi deputātes Liepiņas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds deputātei Lienei Liepiņai.
L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).
Godājamie kolēģi! Šis priekšlikums nav ļoti būtisks.
Teksts ir tikai papildināts ar vārdiem, ka psihologam nepieciešama attiecīga izglītība.
Tas liktu ne tikvien bāriņtiesām (ir runa par bāriņtiesām šajā likumā), bet arī… Būtībā visām institūcijām, kas prasa atzinumus no psihologiem, vajadzētu padomāt par to, no kā viņas tos prasa.
Tas tiešām ir tā, kā Inese saka.
Psihologs ir ļoti plaša spektra profesija, bet, lai varētu veikt izpēti, ir noteikti instrumenti, ir noteikta metodoloģija, kā to dara.
To nevar izdarīt jebkurš.
Šeit mana doma bija vienkārši pievērst uzmanību tam, lai iestādes skatītos, kam tās prasa sniegt atzinumu.
Ļoti būtisks ir šis jautājums.
Nav tā, ka es neprasu balsojumu.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere.
Jā, kolēģi! Kā jau minēju, Juridiskā komisija rūpīgi izvērtēja šo priekšlikumu, un, ņemot vērā to, ka kvalifikāciju piešķir akreditēta mācību iestāde, pašām bāriņtiesām būtu ļoti grūti noteikt kvalifikācijas atbilstību, būtu grūti noteikt kvalifikācijas atbilstību konkrētiem psihologiem.
Un tā arī nav bāriņtiesas atbildība.
Līdz ar to komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātes Lienes Liepiņas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 32, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Šlesere.
7. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa priekšlikums, kas piedāvā izslēgt 30.pantu, kurā paredzēts pienākums izdot aizbildņa apliecību.
Ņemot vērā to, ka bāriņtiesas pieņemtais lēmums ir pamats, ar kuru persona kļūst par aizbildni, faktiski šīs apliecības nav obligāti nepieciešamas.
Līdz ar to Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Šlesere.
8. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Staķa priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas nosaka, ka bāriņtiesai katru gadu ir jāpārbauda ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ievietotā bērna aprūpe.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
I.Šlesere.
10. – deputātes Lienes Liepiņas priekšlikums, par kuru jau notika ļoti plašas debates, apspriežot šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Tas paredz normu, ka bāriņtiesas lēmumi stājas spēkā un ir izpildāmi nekavējoties.
Savukārt deputāte Liene Liepiņa ierosina, ka ir arī izņēmuma gadījumi, kad runa ir par lēmumiem par bērna aprūpes tiesību atjaunošanu, ja bērns atradies audžuģimenē vai aizbildņa ģimenē ilgāk par gadu.
Juridiskā komisija uzklausīja Tieslietu ministrijas un arī Labklājības ministrijas viedokli par šo priekšlikumu un, ņemot vērā to, ka pašreiz Tieslietu ministrijā ir izveidota īpaša darba grupa, kas strādā pie ļoti apjomīgiem grozījumiem Civillikuma Ģimenes tiesību daļā, neatbalstīja šo deputātes Lienes Liepiņas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds deputātei Lienei Liepiņai.
L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).
Jā, cienījamie kolēģi, sabiedrība ir centusies rūpēties par pamestajiem bērniem jau ļoti sen, piemēram, jau 1649.gadā Rīgā tika dibināts bāreņu nams.
Bet mēs arī ļoti labi zinām, ka ar to vien nepietiek, jo cilvēkam nepietiek tikai ar fizisku aprūpi, viņam ir vajadzīga arī dvēseliska aprūpe, un sevišķi svarīgi tas ir bērnam.
Un bērnam to var sniegt tikai tas cilvēks, kurš viņu aprūpē un kurš viņu mīl.
Un šī persona nav tik vienkārši maināma.
Nevar paņemt bērnu no vienas ģimenes un nodot tālāk uz otru vai trešo, cerot, ka viņš tur tikpat labi attīstīsies.
Katru reizi, kad maina bērna aprūpes personu, viņa nākamās attiecības, visticamāk, vairs nebūs tik dziļas, tās kļūs aizvien seklākas, un viņš nebūs spējīgs, būdams jau pieaudzis, veidot noturīgas attiecības, jo nebūs apguvis prasmi, kā mīlēt pašam savu bērnu.
2008.gadā 1905 bērnu vecākiem tika atņemtas aprūpes tiesības, bet tās tika atjaunotas 618 bērniem.
Tās ir tādas trūcīgas ziņas.
Lai noskaidrotu, kāda ir situācija, būtu nepieciešami daudz smalkāki dati, piemēram, par to, cik ilgi bērni pavada audžuģimenēs vai pie aizbildņa, vai bērnunamā, cik reižu viņi dabū mainīt aprūpes formas.
Un, galvenais, būtu svarīgi zināt, cik reižu mēs izjaucam bērnam stabilas, labas attiecības ar viņu aprūpējošo personu.
Un to mēs darām cerībā, ka bērnam būs labāka nākotne.
Bet tās ir tikai cerības! Es gribu atgādināt, ka mēs ar likumu nevaram veidot cilvēku attiecības; mēs varam tās izjaukt, bet veidot tās nevaram.
Tiem, kuriem ir bažas, ka bērnu nevarēs vairs izņemt no audžuģimenes vai aizbildņa ģimenes, es gribu atgādināt, ka šeit ir ielikts tas termiņš – gads.
Gada laikā bāriņtiesām jābūt spējīgām izvērtēt, vai ir šīs attiecības starp vecākiem un bērniem radušās vai nav, kā audžuvecāki vai aizbildņi apietas ar bērnu un vai ir pamatota viņa palikšana tur vai nav pamatota.
Bez tam tiem, kas domā par audžuvecākiem vai aizbildņiem, kuri tiešām slikti apietas ar bērniem, es gribu atgādināt, ka uz audžuvecākiem un aizbildņiem attiecas tās pašas normas, kas uz parastajām ģimenēm: ja ir pamatotas aizdomas par vardarbību pret bērnu, tad bērnu izņem no ģimenes.
Tur nekādu citu variantu vispār nav.
Tā.
Un nobeigumā šai runai (es nākšu otrreiz runāt, kad būsim nonākuši pie nākamā priekšlikuma) es jums gribu īsi pastāstīt mazu stāstiņu, kā man gadījās pirms nepilniem 20 gadiem, kad es biju kādā Latvijas bērnunamā.
Maza meitene man apķērās ap kājām un prasīja man: “Vai tu būsi mana mamma?” Cita nekā viņa man neprasīja, viņa neprasīja, vai es esmu tā mamma, kurai viņa ir piedzimusi, viņa neprasīja, vai viņa būs tādā pašā stāvoklī kā citi bērni.
Viņa ļoti vienkārši prasīja: “Vai tu būsi mana mamma?” Šajā vienkāršajā teikumā ir ietvertas bērna intereses un vajadzības.
Tas ir tas, kas viņam ir vajadzīgs.
Un tātad šo personu mēs nevaram viņam mainīt.
Ja mēs viņu mainām, mēs nodarām viņam dikti pāri.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
I.Šlesere.
Jā.
Godātie kolēģi! Gribu tikai atgādināt, ka šis priekšlikums paredz to, ka bērns tiks atgriezts viņa bioloģiskajā ģimenē.
Bērns netiek atgriezts bērnunamā; viņš netiek izņemts no ģimenes, audžuģimenes vai aizbildņa ģimenes un ievietots bērnunamā, bet no audžuģimenes vai aizbildņa ģimenes tiek ievietots atpakaļ viņa bioloģiskajā ģimenē.
Protams, cits jautājums ir tas, cik šī bioloģiskā ģimene ir gatava šo bērnu audzināt, bet par to lemj kompetentās iestādes, par to lemj bāriņtiesa.
Ņemot vērā visus iepriekšminētos apstākļus, kā arī to, ka faktiski šāda veida jautājums būtu jārisina Civillikuma 203.panta trešajā daļā, Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputātes Lienes Liepiņas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 25, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Šlesere.
11. – deputātes Lienes Liepiņas priekšlikums. Tas ir gandrīz identisks iepriekšējam, kuru Juridiskā komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Sākam debates.
Vārds deputātei Lienei Liepiņai.
L.Liepiņa (frakcija “Jaunais laiks”).
Jā, es gribu vēlreiz atgādināt.
Atgriešana bioloģiskajā ģimenē – tas izklausās ļoti labi, bet tas bērns nav nepamatoti izņemts no šīs ģimenes.
Tas bērns ir izņemts tad, kad viņš jau ir nocietis...
Un, iespējams, viņš jau ir ilgu laiku pavadījis kādā citā ģimenē – audžuģimenē vai aizbildņa ģimenē – vismaz vienu gadu.
Un mazam bērnam šis viens gads ir ārkārtīgi garš laiks.
Ja viņš tad nav ļoti regulāri, vairākas reizes nedēļā, uzturējis kontaktu ar savu bioloģisko māti, tad šā kontakta viņam vairs nav.
Vienkārši viņam nav vairs šīs piesaistes, tā piesaiste viņam ir pie jaunās ģimenes, pie audžuvecāka vai aizbildņa.
Mums vajadzētu domāt par to, ka bērnam ir vajadzīga ne tikai šī piesaiste, bet arī drošība, ka viņš šai ģimenē var palikt, un tāpēc aizbildņiem un audžuģimenēm vajag dot šo iespēju aizstāvēt bērnu.
Neviena tiesībsargājošā instance, neviens cilvēks vienmēr nepieņem tikai pareizus lēmumus.
Mēs paši tikko pieņēmām Labklājības ministrijas priekšlikumu, kurā teikts, ka, pamatojoties uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas lēmumu, pašvaldībai jāatceļ bāriņtiesas priekšsēdētājs.
Un tas ir tādos gadījumos, kad bāriņtiesa nerīkojas īpaši adekvāti.
Nu, ja ir šādi gadījumi, tad mums ir jādod iespēja aizbildņiem un audžuvecākiem aizstāvēt savus audzināmos bērnus.
Tā tiešām ir tikai iespēja to darīt, un ne jau visi to darīs.
Bet tāda iespēja būtu, un, kā sacīts, tā būtu pēc tam, kad bērns ir pavadījis ģimenē jau gadu.
Taču pa šo laiku bāriņtiesai vajag spēt novērtēt, kāda ir šī ģimene.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates beidzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputātes Lienes Liepiņas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 26, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Šlesere.
12. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kuru, protams, komisija ir atbalstījusi. Tas nosaka likumprojekta stāšanos spēkā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
I.Šlesere.
Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 6. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam…
Vārds paziņojumam deputātam Ventam Armandam Krauklim.
V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).
Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pēc 5 minūtēm komisijas telpās.
Sēdes vadītājs.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (LPP/LC), Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Oskars Kastēns, Jānis Lagzdiņš, Vineta Muižniece, Leopolds Ozoliņš, Jānis Reirs un Ivans Ribakovs.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Stenogrammas
nobeigums —
Saeimas materiālu nākamajā, 82.laidienā