BSKP prezidijs, izskatot iepriekšējā kopīgajā sēdē (19. aprīlī Kopenhāgenā) iesniegtos priekšlikumus sadarbībai ar Baltijas asambleju, atzīmēja: lai nedublētos ar pārējām starptautiskajām organizācijām, BSKP par prioritāti sadarbībā ar Baltijas valstīm uzskata Beniluksa valstu pieredzes pārņemšanu pārrobežu sadarbības attīstīšanā. Uzaicinot Baltijas asambleju piedalīties seminārā par pārrobežu sadarbību šoruden, 18. oktobrī, Briselē, BSKP prezidents uzsvēra, ka tas ir tikai pirmais solis, kam varētu sekot kopīgi semināri un sēdes par konkrētiem tematiem saistībā ar sociālo, izglītības, veselības, vides un citu problēmu risināšanu pārrobežu zonās.

Romualds Ražuks, pateicoties par uzaicinājumu, izteica priekšlikumu organizēt semināru par pārrobežu sadarbību Rīgā, kur varētu pedalīties politiķi no Baltijas un Beniluksa valstīm, ieinteresēto ministriju, kā arī pašvaldību pārstāvji. Minot piemērus par vēl neatrisināto jautājumu par Valkas – Valgas robežas šķērsošanu u.tml., Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs uzsvēra, ka ļoti noderīga varētu būt Beniluksa valstu ekspertu piedalīšanās seminārā. BSKP viceprezidents Kristiāns Mors apliecināja Beniluksa valstu vēlmi sekmēt šo jautājumu risināšanu un ierosināja semināru Latvijā rīkot iespējami drīz.

BSKP sesijā izskatāmo jautājumu lokā bija iekļauts arī jautājums par reģionālo sadarbību un sadarbību ar starptautiskajām organizācijām — Ziemeļu padomi un Baltijas asambleju. BSKP viceprezidents Kristiāns Mors savā runā uzsvēra, ka sadarbībā ar Baltijas asambleju jāturpina un jārealizē 1994. gadā noslēgtās BSKP un BA deklarācijas ievirzes.

R.Ražuks, uzstājoties BSKP sēdē, uzsvēra, ka ir panākts liels progress, noslēdzot bezvīzu režīmu ar Beniluksa valstīm un tagad parlamentāriešiem jādara viss, lai paātrinātu šo līgumu ratifikāciju nacionālajos parlamentos. Viņš pateicās BSKP par iespēju piedalīties sesijā un izteica cerību, ka iesāktais darbs pārrobežu sadarbības attīstīšanā Baltijas vastīs tiks uztverts ar atsaucību un izpratni.

Saeimas preses dienests