Ekonomikas ministrija: Par Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas muitas ūniju

 16.decembrī Ekonomikas ministrija pulcēja uzņēmējus un Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas vēstniecību pārstāvjus, lai apspriestu Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas muitas ūnijas (Muitas ūnija) izveidi no 2010.gada 1.janvāra.

Atklājot informatīvo semināru, ekonomikas ministrs Artis Kampars uzsvēra, ka šī tikšanās ir nozīmīga mūsu uzņēmējiem un divpusējās ekonomiskās sadarbības attīstībai un vēstniecības pārstāvju dalība tajā apliecina abpusēju ieinteresētību. Ministrs atzina, ka sagaidāmās izmaiņas tarifu politikā Muitas ūnijas ietvaros jāskaidro un jāizrunā nepastarpinātā veidā, lai Latvijas uzņēmējiem būtu skaidrs, kā viņus ietekmēs Muitas ūnijas izveide.

Ekonomikas ministrs aicināja klātesošos izmantot iespēju un semināra laikā iegūt visu interesējošo informāciju, kā arī skaidrojumu par gaidāmajām importa tarifu izmaiņām no minēto valstu vēstniecību pārstāvjiem.

Baltkrievijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Aleksandrs Gerasimenko gandarīts atzina, ka pēdējos divos gados Latvijas un Baltkrievijas preču apgrozījums ir pieaudzis četras reizes un arī ekonomiskās krīzes laikā tirdzniecība tiek īstenota veiksmīgi. Vēstnieks skaidroja, ka Muitas ūnijas izveidošanas mērķis ir veicināt iekšējo tirdzniecību ūnijas ietvaros, padarīt iesaistītās valstis pievilcīgākas investoriem, kā arī vienādot muitas prasības. A.Gerasimenko uzsvēra, ka Muitas ūnijas izveidošanas pamatā ir ņemti Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumi, kas pietuvina ūnijas valstu tirdzniecības noteikumu piemērošanu pasaulē atzītai praksei, un šie tarifi ir vērsti uz liberalizāciju. Vēstnieks arī norādīja, ka Muitas ūnijas izveide ir pārejas posms uz vienotas ekonomiskās telpas izveidošanu starp trijām valstīm, kas paredz vienotas ekonomiskās politikas izveidošanu ar vismaz 170 miljonu iedzīvotāju lielu vienotu tirgu.

Savukārt Krievijas vēstnieka Latvijā ekonomiskais padomnieks Jevgēnijs Tihonovs uzsvēra, ka Muitas ūnijas izveidošana atvieglos tirdzniecības darījumu īstenošanu šo valstu ietvaros un uzņēmējiem būs jāveic muitas operācijas tikai uz vienas robežas, nevis visās ūnijas valstīs. J.Tihonovs arī vērsa uzmanību uz to, ka šobrīd tiek turpināts normatīvās bāzes izstrādes, atsevišķu normu, tarifu un netarifu barjeru pielāgošanas process, tādēļ vēl nevar pilnvērtīgi izvērtēt kopējo izmaiņu ietekmi.

Arī Kazahstānas vēstnieka padomnieks Žans Kistaubajevs semināra laikā norādīja uz ieguvumiem, ko Muitas ūnijas izveidošana sniegs gan ūnijas valstīm, gan arī sadarbības partneriem un uzsvēra, ka Kazahstāna ir ieinteresēta ilgtspējīgas sadarbības attīstībā.

Informatīvā semināra ietvaros Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece un Ārējo ekonomisko attiecību departamenta direktore Zaiga Liepiņa informēja par Latvijas tirdzniecību ar Muitas ūnijas valstīm un sagaidāmajām izmaiņām importa tarifos Muitas ūnijas ietvaros. Informācija par Muitas ūniju un plānotajām importa tarifu likmju izmaiņām pieejama tās interneta mājaslapā www.tsouz.ru.

27.novembrī Minskā (Baltkrievija) Eirāzijas Ekonomikas kopienas starpvaldību padomes ietvaros Baltkrievijas, Kazahstānas un Krievijas valstu prezidenti parakstīja dokumentu paketi par kopīgas muitas ūnijas izveidošanu ar 2010.gada 1.janvāri.

Muitas ūnijas veidošanas ietvaros tiek īstenota Baltkrievijas, Kazahstānas un Krievijas importa režīmu saskaņošana, sākotnēji veicot importa tarifu harmonizāciju un pakāpeniski sakārtojot citus ar muitas ūnijas darbību saistītus jautājumus. Cita starpā eksporta ierobežojumi tuvākajā laikā paliks Muitas ūnijas valstu nacionālā kompetencē, vienlaikus atceļot tos savā starpā.

Ņemot vērā līdzšinējās Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas importa režīmu atšķirības, sākot ar nākamā gada janvāri, virknei preču gaidāmas importa tarifu izmaiņas.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa