Vides ministrs: Par globālo klimata pārmaiņu ietekmi uz Latviju

 17.decembrī vides ministrs Raimonds Vējonis devās uz Kopenhāgenu, kur notiek ikgadējā ANO Klimata pārmaiņu konference, kuras mērķis ir panākt vienošanos par pasaules klimata politiku pēc 2012.gada, kad beigsies Kioto protokolā noteiktais emisiju samazināšanas mērķu termiņš, kā arī par emisiju ierobežošanas pasākumiem un atbilstošu finansējuma sistēmu.

Kā uzsver R.Vējonis, Latvijas negatīvā ietekme globālajās klimata pārmaiņās ir visai neliela – mums nav attīstīta rūpniecība, kas pasaulē veido milzīgu daļu CO₂ izmešu gaisā; arī elektrību lielākoties iegūstam no hidroelektrostacijām. Tāpat mēs daudz izmantojam arī gāzi, kas ir viens no videi draudzīgākajiem fosilajiem kurināmajiem. Tomēr, neapšaubāmi, klimata pārmaiņas apdraud arī Latviju – tās rezultātā retāk aizsals jūra un tādējādi palielināsies krasta erozija, jau šobrīd ar katru gadu jūras ietekmē Latvijas teritorija ievērojami samazinās. Biežāk piedzīvosim Latvijai neraksturīgus karstuma viļņus, kas var nodarīt kaitējumu lauksaimniekiem un cilvēku veselībai. Tāpat biežāk sastapsimies ar tādiem ekstremāliem dabas apstākļiem kā vētras un viesuļi, kas nodarīs zaudējumus valsts ekonomikai. Tādēļ Latvijai ir jābūt solidārai ar pārējo pasauli un arī jāveic pasākumi, lai mazinātu globālo sasilšanu.

 “Globālā sasilšana, protams, ir problēma,” norāda R.Vējonis, “bet vienlaikus tā ir arī milzīga biznesa iespēja. Tā ir iespēja ieguldīt zaļajās tehnoloģijās un citos zaļajos projektos. Latvija jau tagad aktīvi izmanto savas priekšrocības, lai citām valstīm pārdotu emisiju kvotas. Šogad esam ieguvuši jau 90 miljonus latu, un tā ir nauda, kas reāli tiks izmantota ekonomikas sildīšanai, jo šie līdzekļi tiek ieguldīti energoefektivitātes, proti, ēku siltināšanas projektos visā Latvijā. Nākamgad Vides ministrija plāno izsludināt vēl 15 konkursus, kur uz finansējumu energoefektivitātes projektiem varēs pretendēt dažādas valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumi un pat individuālas mājsaimniecības. Tostarp tiks finansēta augstāko un profesionālo ēku, kā arī veselības aprūpes iestāžu siltināšana, atsevišķu katlumāju pāreja no fosilā kurināmā uz atjaunojamiem energoresursiem, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošu tehnoloģiju ieviešana, atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecībās, kā arī citi projekti.”

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa