Par valsts galvojumu “Liepājas Metalurgam”

 Eiropas Komisija saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem ir devusi atļauju Latvijai sniegt valsts galvojumu tērauda ražotājai AS “Liepājas Metalurgs” modernizācijas finansēšanai. “Liepājas Metalurgs” ir Latvijas tautsaimniecībai stratēģiski svarīgs un ekonomiski dzīvotspējīgs uzņēmums. Finanšu krīzes dēļ “Liepājas Metalurgam” nebija iespējams bez valsts galvojuma iegūt modernizācijai vajadzīgos līdzekļus.

Komisijas lēmums pamatojas uz Valsts atbalsta pasākumu pagaidu shēmu, kas sniedz dalībvalstīm papildu iespējas, lai atvieglinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomikas krīzes apstākļos. Pagaidu shēmā noteiktais algu apjoma ierobežojums (ar kuru tiek ierobežots maksimālais valsts garantijas segtā aizdevuma apjoms) nesen tika grozīts, ņemot vērā situāciju tādās zema algu līmeņa valstīs kā Latvija.

“Liepājas Metalurgs” plāno 95 miljonu eiro vērta projekta īstenošanai ņemt 89 miljonu eiro komercaizņēmumu, lai turpinātu iekārtu modernizāciju, cita starpā turpinot nodrošināt atbilstību ES vides aizsardzības standartiem. No kopējā galvojuma, ko Latvija plāno sniegt, 90% atbilst Komisijas pagaidu shēmas nosacījumiem: atbalsta saņēmējs par galvojuma sniegšanu maksā atbilstīgu prēmiju un ieķīlā nodrošinājumu, kas sedz lielu galvotās summas daļu. Turklāt aizdevums (un attiecīgais galvojums) tiktu piešķirts tikai uz desmit gadiem.

Valsts galvojuma pārējie 10% tiks sniegti saskaņā ar tirgus nosacījumiem un līdz ar to nav uzskatāmi par valsts atbalstu. Attiecībā uz šo tirgus cenai atbilstīgo galvojuma daļu Komisija secināja, ka pašreizējā tirgus situācijā, ņemot vērā visus darījuma apstākļus, Latvijas valsts piemērotā prēmija atbilst tirgus cenai par šāda galvojuma sniegšanas risku.

Komisija 2009.gada 8.decembrī ieviesa tehniskas izmaiņas pagaidu shēmā, lai ņemtu vērā situāciju dalībvalstīs ar zemu darbaspēka izmaksu līmeni.

Ar šo grozījumu dalībvalstīm tiek piedāvātas divas iespējas, kā noteikt maksimālo apmēru ieguldījumu aizdevumiem, par kuriem sniedz galvojumu saskaņā ar pagaidu shēmu. Sākotnēji noteiktā robežlieluma vietā, kas pamatojas uz atbalsta saņēmēja gada algu izmaksām, dalībvalstis var izmantot alternatīvu robežlielumu, kas pamatojas uz ES-27 vidējām darbaspēka izmaksām saskaņā ar “Eurostat” datiem.