Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību

Izdarīt Likumā par budžetu un finanšu vadību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1997, 21.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 2., 23.nr.; 2005, 2., 24.nr.; 2007, 3.nr.; 2008, 1., 24.nr.; 2009, 13., 15., 20.nr.) šādus grozījumus:

1. I nodaļā:

aizstāt termina “Asignējumu aizkavēšana” skaidrojumā vārdu “ceturksnim” ar vārdu “mēnesim”;

aizstāt termina “Asignējumu samazināšana” skaidrojumā vārdu “ceturkšņu” ar vārdu “mēnešu”;

papildināt nodaļu pēc termina “Budžeta finansētas institūcijas” ar terminu “Budžeta nefinansētas iestādes” un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

“Budžeta nefinansētas iestādes — Ministru kabineta locekļa padotībā esošas tiešās valsts pārvaldes iestādes, kuras pilda noteiktas valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumus un kuru darbība pilnībā, izņemot šajā likumā paredzēto gadījumu, tiek finansēta no to ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, dāvinājumiem, ziedojumiem un ārvalstu finanšu palīdzības.”;

izslēgt termina “Budžeta iestāde” skaidrojumā pēc vārdiem “kā arī” vārdus “valsts vai”;

izteikt terminu “Konsolidētais kopbudžets” un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

“Konsolidētais kopbudžets — valsts pamatbudžeta, valsts speciālā budžeta, pašvaldību pamatbudžetu, pašvaldību speciālo budžetu, no valsts vai pašvaldības budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu budžetu un budžeta nefinansētu iestāžu budžetu summa, no kuras atskaitīti transferti.”;

izslēgt terminu “Pastāvīga apropriācija” un tā skaidrojumu.

2. Papildināt 2.panta otro daļu pēc vārda “pašvaldību” ar vārdiem “un budžeta nefinansētu iestāžu”.

3. Izslēgt 3.panta trešajā daļā vārdus “valsts budžeta un pašvaldību budžetu kopsavilkumu”.

4. Papildināt likumu ar 6.¹ pantu šādā redakcijā:

“6.¹pants. Budžeta nefinansētu iestāžu budžeti

(1) Budžeta nefinansētu iestāžu ieņēmumus veido šo iestāžu ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, dāvinājumi un ziedojumi, kā arī ārvalstu finanšu palīdzība.

(2) Ja, pieņemot likumu vai Ministru kabineta lēmumu, budžeta nefinansētai iestādei tiek noteikts pārvaldes uzdevums, kura finansēšanai nav paredzēti ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem vai citi pašu ieņēmumi, šāda uzdevuma izpildes nodrošināšanai budžeta nefinansēta iestāde atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumam var saņemt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem.

(3) Budžeta nefinansētas iestādes var piedalīties Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektos, nesaņemot valsts budžeta līdzfinansējumu.

(4) Budžeta nefinansētas iestādes drīkst uzņemties ilgtermiņa saistības, ja šīs saistības ir saskaņotas ar ministriju (pārraudzības institūciju). Ilgtermiņa saistību izpildes termiņš nedrīkst pārsniegt 10 gadus, un maksimāli pieļaujamais apmērs ilgtermiņa saistībām, kurām iestājies izpildes termiņš attiecīgajā saimnieciskajā gadā, nedrīkst pārsniegt 20 procentus no plānotajiem budžeta nefinansētas iestādes kārtējā saimnieciskā gada ieņēmumiem.

(5) Budžeta nefinansētu iestāžu kārtējā gada līdzekļu atlikumu var izmantot nākamajā gadā izdevumu finansēšanai.”

5. 9.pantā:

izslēgt piekto, sesto, septīto, astoto, devīto, desmito, vienpadsmito un divpadsmito daļu;

papildināt pantu ar trīspadsmito, četrpadsmito un piecpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(13) Finanšu ministram ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, informējot par to Saeimu, veikt šādas apropriāciju pārdales:

1) ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Gadskārtējais valsts budžeta likums ietver nosacījumus, ko finanšu ministrs ievēro, lemjot par apropriācijas pārdali;

2) no atsevišķā budžeta programmā plānotās apropriācijas nesadalītajam finansējumam Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai, kas netiek plānota ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes budžetā, uz ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, kā arī apropriācijas no ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm Eiropas Savienības politiku instrumentu un citu ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai uz atsevišķo budžeta programmu, kurā tiek plānotas apropriācijas nesadalītam finansējumam Eiropas Savienības politiku instrumentiem un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai.

(14) Finanšu ministram ir tiesības palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu, tikai šādiem mērķiem:

1) valsts budžeta iestāžu ieņēmumu par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu, gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā veikto transfertu, kā arī šā likuma 27.pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto ieņēmumu atlikumu saimnieciskā gada sākumā izmantošanai;

2) Eiropas Kopienas pašu resursu palielināšanai un norēķiniem ar Eiropas Savienību;

3) starptautisko tiesu un Satversmes tiesas spriedumu izpildei;

4) valsts parāda saistību dzēšanai;

5) Eiropas Savienības politiku instrumentu un citas ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai;

6) normatīvajos aktos noteikto sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu segšanai;

7) likumā noteikto garantēto atlīdzību izmaksai Noguldījumu garantiju fondā trūkstošo līdzekļu nodrošināšanai.

(15) Finanšu ministram ir tiesības veikt apropriācijas pārdali starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, tai skaitā funkciju pārdales vai strukturālo reformu gadījumos, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un Saeima normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir piekritusi šādai pārdalei.”

6. Izslēgt 9.¹ panta trešo daļu.

7. Izteikt 12.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem nosaka gadskārtējā valsts budžeta likumā atsevišķā budžeta programmā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, kas plānota atsevišķi no ministriju vai citu centrālo valsts iestāžu budžetiem.

(2) Kārtību, kādā ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības sagatavo atsevišķā budžeta programmā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” paredzēto līdzekļu pieprasījumu, šā pieprasījuma izskatīšanas kārtību, līdzekļu piešķiršanas kritērijus, šo līdzekļu izlietojuma, uzskaites, kontroles un pārskatu sniegšanas kārtību, kā arī īpašus nosacījumus pašvaldībām reglamentē Ministru kabinets.”

8. Izteikt 14.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes mēneša laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas publicē valsts pamatbudžetā tām apstiprinātos resursus izdevumu segšanai un izdevumus, kā arī to paskaidrojumus savā mājaslapā internetā. Pašvaldības budžetam jābūt sabiedrībai pieejamam katrā attiecīgajā pašvaldībā.

(3) Lai informētu sabiedrību par iestādes darbības mērķiem un rezultātiem, kā arī par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietošanu iepriekšējā gadā, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, visas to padotībā esošās budžeta finansētās institūcijas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības līdz pārskata gadam sekojošā gada 1.jūlijam sagatavo gada publiskos pārskatus un mēneša laikā pēc sagatavošanas publicē tos savā mājaslapā internetā. Pašvaldības gada publiskos pārskatus iesniedz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai publicēšanai tās mājaslapā internetā. Pašvaldības gada publiskajam pārskatam jābūt sabiedrībai pieejamam katrā attiecīgajā pašvaldībā. Ministru kabinets nosaka gada publiskā pārskata saturu un sagatavošanas kārtību.”

9. Papildināt 16.¹ pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja attiecīgajiem nākamajiem saimnieciskajiem gadiem netiek prognozēti līdzekļi jauno politikas iniciatīvu finansēšanai, tad netiek izstrādāts šā panta pirmajā daļā minētais normatīvā akta projekts par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem nākamajiem trim saimnieciskajiem gadiem.”

10. Izslēgt 16.² panta otrās daļas 5.punktu.

11. Papildināt likumu ar 19.¹ pantu šādā redakcijā:

“19.¹ pants. Valsts vārdā sniegto galvojumu iekļaušana gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā

Kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā pieprasījumus valsts vārdā sniedzamajiem galvojumiem, nosaka Ministru kabinets.”

12. 21.panta otrajā daļā:

izslēgt 11.punktā vārdus “kas ietver valsts budžeta projekta un pašvaldību budžetu projektu kopsavilkuma prognozes”;

papildināt daļu ar 16.punktu šādā redakcijā:

“16) informāciju par ministriju padotībā esošām no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm.”

13. 25.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Kārtību, kādā veidā veicami maksājumi valsts budžetā, kā arī kārtību, kādā maksājumi atzīstami par saņemtiem valsts budžetā, un prasības tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu nosaka Ministru kabinets.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nodrošina to, ka ieņēmumi par valsts nodevu un citi nenodokļu ieņēmumi no valsts institūciju veiktās darbības tiek ieskaitīti pamatbudžeta ieņēmumu kontos gadskārtējā valsts budžeta likumā plānotajā apjomā.”

14. 27.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Kontu atvēršana, slēgšana un maksājumu izpilde”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Budžeta nefinansētas iestādes atver norēķinu kontus tikai Valsts kasē.”;

aizstāt 2.¹ daļā vārdus “atvērtajos pamatbudžeta” ar vārdu “atvērtajos”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pašvaldības un no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, kā arī kapitālsabiedrības, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa, var atvērt kontus Valsts kasē.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Kārtību, kādā budžeta finansētas institūcijas, pašvaldības, budžeta nefinansētas iestādes, kā arī kapitālsabiedrības, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa, atver un lieto kontus Valsts kasē, kā arī iesniedz maksājumus un Valsts kase tos izpilda, nosaka Ministru kabinets.”

15. Papildināt likumu ar 28.² pantu šādā redakcijā:

“28.² pants. Ziņojums par neatbilstoši veiktajiem izdevumiem Eiropas Savienības politikas instrumentu, Eiropas Kopienas iniciatīvu, Pirmsiestāšanās fondu un Pārejas perioda palīdzības ietvaros

(1) Ministrijas, kas nodrošina vadošās iestādes funkciju veikšanu vai nacionālās atbildīgās amatpersonas pienākumu izpildi, līdz kārtējā gada 1.martam un līdz 1.septembrim iesniedz Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomei kopsavilkumu par iepriekšējā pusgadā neatbilstoši veiktajiem izdevumiem Eiropas Savienības politikas instrumentu, Eiropas Kopienas iniciatīvu, Pirmsiestāšanās fondu un Pārejas perioda palīdzības ietvaros, kuru tās administrē.

(2) Finanšu ministrija divu mēnešu laikā pēc saskaņošanas ar Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomi iesniedz Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par neatbilstoši veiktajiem izdevumiem Eiropas Savienības politikas instrumentu, Eiropas Kopienas iniciatīvu, Pirmsiestāšanās fondu un Pārejas perioda palīdzības ietvaros kopā ar Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes atzinumu.”

16. 29.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “atvasinātas publiskas personas” ar vārdiem “un budžeta nefinansētas iestādes”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Budžeta iestādes, no valsts vai pašvaldības budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes nodrošina saistību reģistrāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.”

17. 30.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Budžeta iestādes, no valsts vai pašvaldības budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes sagatavo un iesniedz gada pārskatu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.”;

izslēgt otro daļu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, kā arī pašvaldības konsolidēto gada pārskatu iesniedz Valsts kasei līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1.maijam. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes gada pārskatam pievieno Valsts kontroles atzinumu par gada pārskata sastādīšanas pareizību. Pašvaldības gada pārskatam pievieno zvērināta revidenta ziņojumu. Valsts kontrole gada pārskatam pievieno zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojumu.”;

izteikt sesto, septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Budžeta iestādes, no valsts vai pašvaldības budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes sagatavo un iesniedz Valsts kasei mēneša pārskatu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.

(7) Budžeta iestādes, no valsts vai pašvaldības budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes sagatavo un iesniedz Valsts kasei ceturkšņa pārskatu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.

(8) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, kā arī pašvaldības konsolidēto mēneša un ceturkšņa pārskatu iesniedz Valsts kasei Ministru kabineta noteiktajā termiņā.

(9) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iesniedz Valsts kasei konsolidētos pārskatus par to padotībā esošām no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm.”

18. Papildināt likumu ar 30.¹ pantu šādā redakcijā:

“30.¹ pants. Informatīvie ziņojumi Ministru kabinetam

(1) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, kuras ir kapitāla daļu turētājas, līdz kārtējā gada 30.decembrim iesniedz Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par nākamajam gadam plānotajiem finansiālajiem rādītājiem, prognozētajiem rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem par valsts budžeta subsīdijām un dotācijām, kuras plānots piešķirt kapitālsabiedrībām, kurās ieguldīta valsts kapitāla daļa.

(2) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, kuras ir kapitāla daļu turētājas, līdz kārtējā gada 1.septembrim iesniedz Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par pārskata gada finansiālo rādītāju izpildi, sasniegtajiem rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem par valsts budžeta subsīdijām un dotācijām, kuras piešķirtas kapitālsabiedrībām, kurās ieguldīta valsts kapitāla daļa.”

19. Izteikt 31.panta otrās daļas 8.¹ punktu šādā redakcijā:

“8¹) no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un budžeta nefinansētu iestāžu budžetu izpildes kopsavilkumu;”.

20. Papildināt 34.panta trešo daļu pēc vārdiem “valsts kapitālsabiedrībām” ar vārdiem “budžeta nefinansētām iestādēm”.

21. 36.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) pārstāv valsti visos aizņēmuma, aizdevuma un aizdevuma nodrošinājuma līgumos vai pilnvaro citu personu parakstīt šos līgumus;”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts budžeta iestādēm un budžeta nefinansētām iestādēm nav tiesību slēgt finanšu līzinga līgumus un ņemt aizņēmumus.”;

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Valsts aizdevumus var izsniegt ostu pārvaldēm Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai.”

22. 37.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Tikai finanšu ministram ir tiesības sniegt valsts vārdā galvojumus par saistībām latos vai citā valūtā saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu, ievērojot noteikumu, ka:”;

papildināt pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) galvojums tiek izsniegts par pastāvošajām saistībām, kas izriet no noslēgtajiem līgumiem.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Galvojumus valsts vārdā sniedz tikai studiju un studējošo kreditēšanas un komercdarbības atbalsta programmu īstenošanai, kā arī valsts investīciju projektu realizācijas nodrošināšanai.”;

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Ja tiek pārkreditēts jau izsniegtais aizdevums, par kuru valsts vārdā sniegts galvojums, un galvojuma apjoms nepalielinās, valsts vārdā sniegtais galvojums nav jāiekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumā.”

23. Izteikt VIII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VIII. No valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu, budžeta nefinansētu iestāžu un pašvaldību budžetu tiesības un procedūras”.

24. Papildināt 41.pantu ar 1.¹ un 1.² daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Budžeta nefinansētu iestāžu nākamā gada budžetu projektus apstiprināšanai Ministru kabinetā iesniedz ministrijas (pārraudzības institūcijas) līdz kārtējā gada 1.septembrim, un Ministru kabinets tos apstiprina līdz kārtējā gada 15.septembrim.

(1²) Budžeta nefinansētu iestāžu veiktos budžetu grozījumus apstiprināšanai Ministru kabinetā iesniedz ministrijas (pārraudzības institūcijas).”

25. 43.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“No valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu, budžeta nefinansētu iestāžu un pašvaldību finanšu uzskaite”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “publiskas personas” ar vārdiem “un budžeta nefinansētas iestādes”.

26. 46.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Budžeta finansētu institūciju vadītāji” ar vārdiem “Budžeta finansētu institūciju, budžeta nefinansētu iestāžu un pašvaldību, kā arī kapitālsabiedrību, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa, vadītāji”;

papildināt piekto daļu pēc vārdiem “izlietojuma kontroli” ar vārdiem “atbilstoši paredzētajiem mērķiem”.

27. Izteikt 47.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja budžeta finansētas institūcijas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības, kā arī kapitālsabiedrības, kurās ir ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa, ir pārkāpušas šajā likumā paredzētos finanšu vadības noteikumus, finanšu ministrs, Valsts kases pārvaldnieks, ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vadītāji atbilstoši savai kompetencei var veikt šādus pasākumus:

1) uz laiku atņemt pilnvarojumu asignēt vai rīkot budžeta ieņēmumus vai izdevumus;

2) noteikt kontu lietošanas ierobežojumus;

3) atsaukt vai apturēt asignējumus, lai tiktu atlīdzināti nelikumīgi izlietotie līdzekļi, vai arī pieprasīt nelikumīgi izlietoto līdzekļu atmaksāšanu;

4) iesniegt tiesā civilprasību vai nodot materiālus kompetentajām amatpersonām jautājuma par kriminālprocesa uzsākšanu izlemšanai;

5) atsaukt vai apturēt maksājumus.”

28. Pārejas noteikumos:

aizstāt 37.punktā vārdus un skaitļus “līdz 2009.gada 31.decembrim” ar vārdiem un skaitļiem “līdz 2010.gada 31.decembrim”;

papildināt pārejas noteikumus ar 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52. un 53.punktu šādā redakcijā:

“41. Grozījumi šā likuma 1.pantā attiecībā uz vārdu “valsts vai pašvaldības aģentūra” aizstāšanu ar vārdiem “pašvaldības aģentūra” termina “Budžeta iestāde” skaidrojumā stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

42. Līdz šā likuma 9.panta trīspadsmitās daļas 1.punktā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūnijam piemēro Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumus Nr.584 “Kārtība, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā un Finanšu ministrija izvērtē pieprasījumus par apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

43. Līdz šā likuma 9.panta trīspadsmitās daļas 2.punktā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūnijam piemēro Ministru kabineta 2008.gada 10.jūnija noteikumus Nr.430 “Noteikumi par Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” līdzekļu pārdali”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

44. Līdz šā likuma 12.panta otrajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūnijam piemēro Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumus Nr.62 “Kārtība, kādā pieprasa un izlieto Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” apstiprinātos līdzekļus”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

45. Līdz šā likuma 14.panta trešajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.aprīlim piemēro Ministru kabineta 2002.gada 19.februāra noteikumus Nr.69 “Noteikumi par valsts aģentūras un pašvaldības aģentūras gada publiskajiem pārskatiem” un Ministru kabineta 2006.gada 17.janvāra noteikumus Nr.44 “Noteikumi par gada publisko pārskatu saturu un to sagatavošanas kārtību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

46. Ar 2010.gada 1.janvāri šā likuma izpratnē kā budžeta nefinansēta iestāde sāk darboties valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra”, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Valsts dzelzceļa administrācija, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, kuru budžeti no 2010.gada vairs netiek plānoti valsts budžetā.

47. Šā likuma 19.¹ pantā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2010.gada 1.jūnijam.

48. Šā likuma 25.panta 1.¹ daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2010.gada 1.jūnijam.

49. Šā likuma 29.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

50. Līdz šā likuma 30.panta pirmajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.decembrim piemēro Ministru kabineta 2009.gada 20.oktobra noteikumus Nr.1193 “Gada pārskatu sagatavošanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar likumu.

51. Līdz šā likuma 30.panta sestajā un astotajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 1.janvārim budžeta nefinansētas iestādes iesniedz Valsts kasei pārskatus Ministru kabineta 2009.gada 22.septembra noteikumos Nr.1071 “Noteikumi par mēneša pārskatu apjomu, sagatavošanas un iesniegšanas kārtību” paredzētajā kārtībā.

52. Līdz šā likuma 30.panta septītajā un astotajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūnijam budžeta nefinansētas iestādes iesniedz Valsts kasei pārskatus Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumos Nr.224 “Kārtība, kādā valsts budžeta iestādes, pašvaldības un no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas sagatavo un iesniedz ceturkšņa finanšu pārskatus” paredzētajā kārtībā.

53. Šā likuma 36.panta 5.¹ daļa ir spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim.”

Likums stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 1.decembrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2009.gada 21.decembrī