ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumi Nr. 1453 "Meža atjaunošanas noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.12.2009., Nr. 200 https://www.vestnesis.lv/ta/id/202412
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Ministru kabineta noteikumi Nr.1453
Rīgā 2009.gada 15.decembrī (prot. Nr.88 57.§)
Rīgā 2009.gada 15.decembrī (prot. Nr.88 57.§)
Meža atjaunošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Meža likuma 21.panta 1.punktu un 23.pantu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. meža atjaunošanas termiņu atsevišķiem meža augšanas apstākļu tipiem;
1.2. kritērijus, pēc kuriem mežaudzi atzīst par atjaunotu;
1.3. atjaunotās mežaudzes (jaunaudzes) kopšanas pārbaudes kritērijus.
1.1. meža atjaunošanas termiņu atsevišķiem meža augšanas apstākļu tipiem;
1.2. kritērijus, pēc kuriem mežaudzi atzīst par atjaunotu;
1.3. atjaunotās mežaudzes (jaunaudzes) kopšanas pārbaudes kritērijus.
2. Ja normatīvajos aktos, kas regulē īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzību un izmantošanu, ir noteiktas atšķirīgas prasības meža atjaunošanai, spēkā ir attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
II. Meža atjaunošanas termiņš atsevišķiem meža augšanas apstākļu tipiem
3. Pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes, ja to dēļ mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, atkarībā no meža augšanas apstākļu tipa mežs atjaunojams šādā termiņā:
3.1. ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes – silā, mētrājā, lānā, damaksnī, vērī, gāršā, grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, slapjajā vērī, slapjajā gāršā, viršu ārenī, mētru ārenī, platlapju ārenī, viršu kūdrenī, mētru kūdrenī, platlapju kūdrenī;
3.2. ne vēlāk kā 10 gadu laikā pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes – purvājā, niedrājā, dumbrājā un liekņā.
3.1. ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes – silā, mētrājā, lānā, damaksnī, vērī, gāršā, grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, slapjajā vērī, slapjajā gāršā, viršu ārenī, mētru ārenī, platlapju ārenī, viršu kūdrenī, mētru kūdrenī, platlapju kūdrenī;
3.2. ne vēlāk kā 10 gadu laikā pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes – purvājā, niedrājā, dumbrājā un liekņā.
III. Kritēriji mežaudzes atzīšanai par atjaunotu
4. Mežaudzi atzīst par atjaunotu, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:
4.1. meža augšanas apstākļu tipos – silā, mētrājā, lānā, grīnī, slapjajā mētrājā, viršu ārenī, viršu kūdrenī, mētru ārenī un mētru kūdrenī – mežaudze atjaunojusies ar priedi (priede aizņem vismaz 80 procentu no noteiktā minimāli nepieciešamā kopējā ieaugušo koku skaita). Grīnī, slapjajā mētrājā, viršu ārenī, mētru ārenī, viršu kūdrenī, mētru kūdrenī pieļaujama segaudze (segaudze ir koki, kas rada labvēlīgus mikrovides apstākļus valdošās koku sugas attīstībai), ja segaudzes koku skaits nav lielāks par 1500 kokiem uz hektāru un tie ir vienmērīgi izvietoti. Segaudzes kokus uzskaita atsevišķi, tos nepieskaitot atjaunotās mežaudzes kokiem;
4.2. pārējos meža augšanas apstākļu tipos atjaunotai mežaudzei ir pieļaujams jebkurš koku sugu sastāvs;
4.3. minimālais atjaunotās mežaudzes koku augstums skuju kokiem ir 0,1 metrs, lapu kokiem – 0,2 metri;
4.4. atjaunotajā platībā kopējais ieaugušo koku skaits atkarībā no valdošās koku sugas ir:
4.4.1. priedei – ne mazāk kā 3000 koku uz hektāru;
4.4.2. ozolam, osim, vīksnai, gobai, kļavai, dižskābardim un skābardim – ne mazāk kā 1500 koku uz hektāru;
4.4.3. pārējām koku sugām – ne mazāk kā 2000 koku uz hektāru (ja melnalksnis atjaunojas ar celma atvasēm, pie viena celma uzskaita ne vairāk kā četras atvases);
4.5. ieaugušo koku izvietojums ir vienmērīgs;
4.6. maksimālā platība, kurā nav iespējama mežaudzes atjaunošana (treilēšanas vai pievešanas ceļi), nedrīkst būt lielāka par 20 procentiem no kopējās atjaunojamās platības. Kokus neuzskaita treilēšanas un pievešanas ceļos, kā arī tērcēs un mikroieplakās.
4.1. meža augšanas apstākļu tipos – silā, mētrājā, lānā, grīnī, slapjajā mētrājā, viršu ārenī, viršu kūdrenī, mētru ārenī un mētru kūdrenī – mežaudze atjaunojusies ar priedi (priede aizņem vismaz 80 procentu no noteiktā minimāli nepieciešamā kopējā ieaugušo koku skaita). Grīnī, slapjajā mētrājā, viršu ārenī, mētru ārenī, viršu kūdrenī, mētru kūdrenī pieļaujama segaudze (segaudze ir koki, kas rada labvēlīgus mikrovides apstākļus valdošās koku sugas attīstībai), ja segaudzes koku skaits nav lielāks par 1500 kokiem uz hektāru un tie ir vienmērīgi izvietoti. Segaudzes kokus uzskaita atsevišķi, tos nepieskaitot atjaunotās mežaudzes kokiem;
4.2. pārējos meža augšanas apstākļu tipos atjaunotai mežaudzei ir pieļaujams jebkurš koku sugu sastāvs;
4.3. minimālais atjaunotās mežaudzes koku augstums skuju kokiem ir 0,1 metrs, lapu kokiem – 0,2 metri;
4.4. atjaunotajā platībā kopējais ieaugušo koku skaits atkarībā no valdošās koku sugas ir:
4.4.1. priedei – ne mazāk kā 3000 koku uz hektāru;
4.4.2. ozolam, osim, vīksnai, gobai, kļavai, dižskābardim un skābardim – ne mazāk kā 1500 koku uz hektāru;
4.4.3. pārējām koku sugām – ne mazāk kā 2000 koku uz hektāru (ja melnalksnis atjaunojas ar celma atvasēm, pie viena celma uzskaita ne vairāk kā četras atvases);
4.5. ieaugušo koku izvietojums ir vienmērīgs;
4.6. maksimālā platība, kurā nav iespējama mežaudzes atjaunošana (treilēšanas vai pievešanas ceļi), nedrīkst būt lielāka par 20 procentiem no kopējās atjaunojamās platības. Kokus neuzskaita treilēšanas un pievešanas ceļos, kā arī tērcēs un mikroieplakās.
5. Ja mežaudzes (neskaitot segaudzi) valdošās koku sugas koku vidējais augstums atjaunotajā platībā pārsniedz divus metrus, mežaudzi atzīst par atjaunotu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
5.1. mežaudze atbilst šo noteikumu 6.punktā minētajiem koptas mežaudzes (jaunaudzes) kritērijiem;
5.2. koku skaits nav mazāks par minimālo koku skaitu, kas noteikts normatīvajos aktos par koku ciršanu meža zemēs.
5.1. mežaudze atbilst šo noteikumu 6.punktā minētajiem koptas mežaudzes (jaunaudzes) kritērijiem;
5.2. koku skaits nav mazāks par minimālo koku skaitu, kas noteikts normatīvajos aktos par koku ciršanu meža zemēs.
IV. Atjaunotās mežaudzes (jaunaudzes) kopšanas pārbaudes kritēriji
6. Ja atjaunotās mežaudzes (jaunaudzes) koku vidējais augstums ir no diviem līdz 10 metriem, to atzīst par koptu, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:
6.1. koku suga atbilst šo noteikumu 4.1. un 4.2.apakšpunktā minētajām prasībām. Neatbilstības gadījumā mežaudze atzīstama par atkārtoti atjaunojamu;
6.2. koku skaits mežaudzes pirmajā stāvā (izņemot šo noteikumu 7.punktā minētos gadījumus) atbilstoši valdošās koku sugas koku vidējam augstumam:
6.2.1. nav lielāks kā normālais koku skaits vienā hektārā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju un Meža valsts reģistra informācijas apriti. Apsei piemēro priedei noteikto koku skaitu;
6.2.2. nav mazāks kā minimālajam šķērslaukumam atbilstošais koku skaits vienā hektārā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu meža zemēs.
6.1. koku suga atbilst šo noteikumu 4.1. un 4.2.apakšpunktā minētajām prasībām. Neatbilstības gadījumā mežaudze atzīstama par atkārtoti atjaunojamu;
6.2. koku skaits mežaudzes pirmajā stāvā (izņemot šo noteikumu 7.punktā minētos gadījumus) atbilstoši valdošās koku sugas koku vidējam augstumam:
6.2.1. nav lielāks kā normālais koku skaits vienā hektārā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju un Meža valsts reģistra informācijas apriti. Apsei piemēro priedei noteikto koku skaitu;
6.2.2. nav mazāks kā minimālajam šķērslaukumam atbilstošais koku skaits vienā hektārā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu meža zemēs.
7. Maksimālais koku skaits netiek ierobežots:
7.1. purvājā, niedrājā, dumbrājā un liekņā;
7.2. mežaudzēs, kuras kopj, atbrīvojot augšanas telpu vismaz divu metru rādiusā ne mazāk kā 500 nākotnes kokiem uz hektāru (mežaudzes augstākajiem kokiem ar taisnu stumbru un simetrisku, labi attīstītu vainagu, kurus paredzēts audzēt līdz nociršanai galvenajā cirtē un kuru suga ir piemērota meža augšanas apstākļu tipam);
7.3. ozola, oša, vīksnas, gobas, kļavas, dižskābarža un skābarža tīraudzēs, kā arī audzēs, kurās minēto koku sugu skaits ir vismaz 1500 koku uz hektāru un kuras koptas, atbrīvojot tiem augšanas telpu;
7.4. mežaudzēs, kurās valdošā koku suga ir baltalksnis.
7.1. purvājā, niedrājā, dumbrājā un liekņā;
7.2. mežaudzēs, kuras kopj, atbrīvojot augšanas telpu vismaz divu metru rādiusā ne mazāk kā 500 nākotnes kokiem uz hektāru (mežaudzes augstākajiem kokiem ar taisnu stumbru un simetrisku, labi attīstītu vainagu, kurus paredzēts audzēt līdz nociršanai galvenajā cirtē un kuru suga ir piemērota meža augšanas apstākļu tipam);
7.3. ozola, oša, vīksnas, gobas, kļavas, dižskābarža un skābarža tīraudzēs, kā arī audzēs, kurās minēto koku sugu skaits ir vismaz 1500 koku uz hektāru un kuras koptas, atbrīvojot tiem augšanas telpu;
7.4. mežaudzēs, kurās valdošā koku suga ir baltalksnis.
8. Atjaunotai mežaudzei (jaunaudzei) jāatbilst koptas mežaudzes kritērijiem:
8.1. ne vēlāk kā desmitajā gadā (beidzoties veģetācijas periodam) pēc mežaudzes atzīšanas par atjaunotu, ja mežaudzes valdošās koku sugas koki ir skuju koki;
8.2. ne vēlāk kā piektajā gadā (beidzoties veģetācijas periodam) pēc mežaudzes atzīšanas par atjaunotu, ja mežaudzes valdošās sugas koki ir lapu koki.
8.1. ne vēlāk kā desmitajā gadā (beidzoties veģetācijas periodam) pēc mežaudzes atzīšanas par atjaunotu, ja mežaudzes valdošās koku sugas koki ir skuju koki;
8.2. ne vēlāk kā piektajā gadā (beidzoties veģetācijas periodam) pēc mežaudzes atzīšanas par atjaunotu, ja mežaudzes valdošās sugas koki ir lapu koki.
9. Ja tiek kopta atjaunota mežaudze (jaunaudze), kurā vidējais koku augstums nav lielāks par diviem metriem, to uzskata par koptu šādos gadījumos:
9.1. mežaudzes koku sugu sastāvs atbilst šo noteikumu 4.1. un 4.2.apakšpunktā minētajām prasībām;
9.2. koku skaits nav mazāks par šo noteikumu 4.4.apakšpunktā noteikto;
9.3. ap katru no šo noteikumu 9.1. un 9.2.apakšpunktā minētajiem kokiem vismaz 50 centimetru rādiusā ir atbrīvota augšanas telpa (lakstaugu un konkurējošo koku augstums nepārsniedz trīs ceturtdaļas no šo noteikumu 9.1. un 9.2.apakšpunktā minēto koku augstuma). Par savstarpēji konkurējošiem kokiem neuzskata skuju kokus, ozolu, osi, vīksnu, gobu, kļavu, dižskābardi un skābardi.
9.1. mežaudzes koku sugu sastāvs atbilst šo noteikumu 4.1. un 4.2.apakšpunktā minētajām prasībām;
9.2. koku skaits nav mazāks par šo noteikumu 4.4.apakšpunktā noteikto;
9.3. ap katru no šo noteikumu 9.1. un 9.2.apakšpunktā minētajiem kokiem vismaz 50 centimetru rādiusā ir atbrīvota augšanas telpa (lakstaugu un konkurējošo koku augstums nepārsniedz trīs ceturtdaļas no šo noteikumu 9.1. un 9.2.apakšpunktā minēto koku augstuma). Par savstarpēji konkurējošiem kokiem neuzskata skuju kokus, ozolu, osi, vīksnu, gobu, kļavu, dižskābardi un skābardi.
10. Mežaudzes atjaunošanas un atjaunoto mežaudžu (jaunaudžu) kopšanas kvalitāti izlases veidā pārbauda Valsts meža dienests.
11. Ja pēc mežaudzes atjaunošanas vai atjaunotās mežaudzes (jaunaudzes) kopšanas ir notikuši vai ir iespējami koku abiotiski vai biotiski bojājumi vai ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dabas aizsardzību ir noteikti ierobežojumi meža atjaunošanai un kopšanai, kuru dēļ nav iespējams izpildīt šo noteikumu prasības, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz Valsts meža dienestā iesniegumu. Pamatojoties uz minēto iesniegumu un gūtajiem rezultātiem pēc platības pārbaudes dabā, Valsts meža dienests nosaka atšķirīgus nosacījumus meža atjaunošanā vai atjaunotās mežaudzes (jaunaudzes) kopšanā.
V. Noslēguma jautājums
12. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 11.septembra noteikumus Nr.398 "Meža atjaunošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 131., 162.nr.; 2006, 172.nr.).
Ministru prezidents V.Dombrovskis
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
Zemkopības ministrs J.Dūklavs